Ienākusi pirmā informācija par to, cik daudz naudas šī gada “melnās piektdienas” (angliski Black Friday) iepirkšanās bumā ir tērējuši cilvēki. Pēc Adobe Analytics datiem pircēji šķīrušies no 8,9 miljardiem dolāru.
Šoreiz gan tas ir par nieka tiesu mazāk nekā pirms gada, kad tika iztērēti 9 miljardi dolāru, līdz ar to tas ir neliels kritums, salīdzinot ar pēdējiem gadiem. Bija ierasts, ka pēdējos gadus šī summa auga un auga. Kā norāda Adobe, tad viens no iemesliem varētu būt tas, ka šajā reizē tirgotāji jau mēnesi iepriekš sāka piedāvāt dažādas atlaides, kas nozīmē, ka daļa no šīs summas jau iztērēta oktobrī. Tas attiecīgi samazinājis tēriņus tieši pēdējā novembra nedēļas nogalē. Pēc pieejamiem datiem šajā gadā 44,4% pirkumu tika veikti tieši no viedtālruņiem, kas ir 10,6% pieaugums no pagājušā gada.
Pircēji arī kļuvusi, tā teikt, gudrāki un piesardzīgāki, jo ne vienmēr izvēlas preces iegādāties šajā “melnās piektdienas” atlaižu laikā. Papildu jāņem vērā elektropreču ražošanas un piegādes problēmas, kas ir skārušas visu pasauli, un vienkārši nav iespējams pārdot vairāk. Interesanti, ka kopš 2020. gada janvāra paziņojums par to, ka produkts nav pieejams, ir redzams par 124% biežāk.
Vispopulārākie produkti ir bijuši Nintendo Switch spēļu konsole, Meta (Oculus) Quest 2 virtuālās realitātes brilles, kā arī AirPods austiņas un parastais iPad. Sarakstā redzamas divas videospēles: Just Dance 2022 un Spider-Man: Miles Morales.
cilvēki kļuvuši gudrāki un neuzķeras uz spekulantiem
spekulanti, kas tie tādi mazumtirdzniecības kontekstā?
Ja ilgākā laika posmā seko līdzi cenām, tad var saprast, kuri kantori sagatavo patiešām izdevīgus piedāvājumus, un kuri savukārt saliek vēl neizdevīgākas cenas kā ārpus melnās piektdienas.
Šogad lielākais grēkāzis viltus akciju ziņā manās acīs bija 220.lv, savukārt kiberpirmdienā īpaši neizdevīgas akcijas bija 1a.lv
Jācer, ka cilvēki tiešām palikuši gudrāki un netic visam, ko mārketings karina uz ausīm.
tāpat tā nav spekulācija, neatkarīgi no tava faktu izklāsta.
Tā ir gan spekulācija. PSRS laika spekulacija bija aizliegta. ar to nodarbojas parsvara neizglitotie sabiedribas elementi tirgojot zeltlietas.
spekulācija
1. Preču, vērtspapīru u. tml. uzpirkšana un to tālākpārdošana par paaugstinātām cenām, lai gūtu peļņu.
— tezaurs.lv
paaugstināt mazumtirdzniecības cenas uz svētkiem nevar būt spekulācija, jo nav notikusi preču uzpirkšana.
Vai ir kādi citi vārdi, kas latviešu valodā tikpat skaidri apraksta lietas būtību?
Nesaprotu, kāpēc kungi tik ļoti pieķērušies pavisam šaurai vārdu “spekulācija” un “uzpirkšana” interpretācijai. Valoda nav kaut kas akmenī iecirsts – laika gaitā tā mainās un pielāgojas. Bieži vien ērtības labad, lai nebūtu jāizgudro jauni vārdi, jau pastāvošie vārdi tiek izmantoti, lai tajos ietvertu mūsdienās pastāvošo nozīmi, paplašinot un papildinot novecojušās definīcijas.
Ja paraugāmies uz vārda “spekulācija” tuvāko tulkojumu angļu valodā – “profiteering”, tad, piemēram, Kembridžas vārdnīca to definē šādi:
“the act of taking advantage of a situation in order to make a profit, usually by charging high prices for things people need”.
Savukārt Oksfordas vārdnīcas piedāvā šādu skaidrojumu: “the practice of making or seeking to make an excessive or unfair profit, especially illegally or in a black market”.
Pietiekoši plaša interpretācija, ne tā?
Man šķiet, ka sarunvalodā par spekulantiem tiek saukti tirgoņi, kas cenšas gūt nesamērīgu peļņu ar negodprātīgām metodēm. Bet kā jau sākumā minēju, ja kungiem ir precīzāki termini padomā, neslēpiet sveci zem pūra! :)
nedot atlaides nav nesamērīga peļņa ar negodprātīgām metodēm. tāpat kā angļu interpretācija kādam vārdam neuzliek pienākumu to pašu darīt latviešu filologiem.
Runa ir par negodprātīgu pieeju no atsevišķu tirgoņu puses – ne tikai attēlojot mākslīgi palielinātu pamatcenu, no kuras tiek piešķirta šķietami lielāka atlaide, bet melnās piektdienas periodā pat pārdodot preces dārgāk ar visu “atlaidi”, nekā ikdienā vai citu akciju laikā. Tādējādi maldinot pircējus, kas domā, ka piedāvājums ir kaut kādā ziņā izdevīgāks nekā citās reizēs. Attiecīgi uz lētticīgu pircēju rēķina nopelnot daudz vairāk, nekā tad, ja cenu izmaiņas un faktiskās atlaides tiktu uzrādītas korektā veidā.
Tas, ka mūsdienās pircēju maldināšana bieži tiek uztverta kā pašsaprotama, nenozīmē, ka tā nav negodprātīga rīcība.
Savukārt par filoloģisko definīciju pusi: lielās angļu valodas vārdnīcas tiek regulāri atjaunotas, papildinātas un tur roku uz valodas pulsa. Interesenti var sekot izmaiņām gluži kā programmatūras versiju vēsturei: https://public.oed.com/updates/
Savukārt no tezaurs.lv citētā “Latviešu literārās valodas vārdnīca” ir vārdnīca, kuru Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūts sagatavoja un apgāds “Zinātne” izdeva 8 sējumos no 1972. līdz 1996. gadam. Tātad lielākā daļa tur sastopamo definīciju ir vēl no padomju laikiem. Kopš pirmā izdevuma pagājis jau gandrīz pusgadsimts! Ja kāds nespēj saskatīt, kur te var parādīties problēmas, akli traktējot katru šajā vārdnīcā ietverto definīciju kā galējo patiesību arī mūsdienās, tad tērēt laiku diskusijām šķiet veltīgi.
Tirgoņi vispār ir negotprātīgi – nopērk no ražotājiem mantas un pārdod tās dārgāk. Un vēl ir tādi, kuri nopērk no citiem tirgotājiem un pārdod vēl dārgāk – tie ir pavisam sliktie spekulanti :)
> Tādējādi maldinot pircējus
tātad tā ir krāpniecība, nevis spekulācija, kā tu par varītēm mēģini te iestāstīt.
> Kembridžas vārdnīca to definē
kad Kembridža izdos latviešu valodas skaidrojošo vārdnīcu, tad arī runā.
> lielās angļu valodas vārdnīcas tiek regulāri atjaunotas, papildinātas un tur roku uz valodas pulsa
kādas valodas? (tas ir retorisks jautājums)
> Savukārt no tezaurs.lv
ja tev ir jauna, vārda «spekulants», definīcija latviešu valodai, nevis tikai tavas fantāzijas, tad neslēp sveci zem pūra — nocitē definīciju un iedod avotu. ja nav, tad “tērēt laiku diskusijām šķiet veltīgi”.