Reklāma

Sportisks krosovers ar sportisku nosaukumu – “Ford Puma” apskats

Jaunākie raksti

Canyon Puncher GM-20 spēlēm paredzētās datorpeles apskats

Vai datorspēlēm paredzētiem aksesuāriem jābūt dārgiem? Ne obligāti, jo šoreiz izmēģināšanai atbraukusi pagaidām lētākā spēlēm paredzētā datorpele, kādu esam...

Ukrainas centrālā banka tagad oficiāli var emitēt digitālo valūtu

Arī Ukraina gluži kā dažas citas valstis sper pirmos soļus centralizētas digitālas valūtas ieviešanā. Par to liecina fakts, ka...

ASUS izziņo ROG Desk Mount Kit monitoru stiprināšanai pie galda

ASUS izziņojis ROG Desk Mount Kit, kas apredzēts ROG spēļu monitoru stiprināšanai pie galda virsmas. ROG Desk Mount Kit...

Apple no App Store izņem lietotni Unjected, kas veicina antivakseru iepazīšanos

Apple no sava lietotņu veikala App Store ir izņēmis lietotni Unjected, kas veicinājusi to cilvēku iepazīšanos un informācijas izplatīšanu...

ES privātuma regulators “Amazon” uzlicis 888 miljonu dolāru lielu soda naudu

Luksemburgas datu aizsardzības komisija paziņojusi, ka tehnoloģiju gigantam "Amazon" piespriež 888 miljonu ASV dolāru lielu sodu par GDPR noteikumu...

„Ford” modeļu piedāvājumu kaut kā gribas iedalīt divās daļās – ir klasiskās un labi zināmās vērtības, piemēram, „Focus”, „Fiesta”, „Mondeo” un, protams, nevaram aizmirst arī par „Mustang”. Tad ir otra daļa ar virkni dažādiem modeļiem, kuri parādās un pēc vienas vai divām paaudzēm pazūd no apvāršņiem. Šoreiz apskatījām „Ford” jaunāko piedāvājumu kompakto krosoveru klasē, proti, „Ford Puma”

Ievads

„Ford Puma”… Kur es kaut ko tādu jau esmu dzirdējis? Ak, jā, pareizi! Ja patīsim kalendāru atpakaļ uz deviņdesmito gadu beigām, tad arī tur mēs satiksimies ar „Ford Puma”. Toreiz tā bija maza, sportiska kupeja ar priekšējo riteņu piedziņu, kuras uzdevums bija ienest mazliet sportiskuma un braukšanas jautrības arī mazākajā un lētākajā „Ford” piedāvājuma daļā. Tās „Puma” ražošana gan tika pārtraukta 2002. gadā.

Tagad šis nosaukums ir atgriezies un stāsts patiesībā ir diezgan līdzīgs kā pirms apmēram 20-25 gadiem, taču ar diezgan svarīgu atšķirību – „Puma” vairs nav maza kupeja, šis modelis tagad ir piecdurvju krosovers. Cik tipiski mūsdienu autobūvei! Jebkurā gadījumā, konkurentu pietiek – te mēs runājam par tādiem auto kā „Renault Captur”, „Peugeot 2008”, „Škoda Kamiq”, „Volkswagen T-Cross”, „Nissan Juke” un tā tālāk. Izvēles iespējas kompaktkrosoveru klasē ir vājprātīgi plašās. Šīs klases mašīnas ne tikai pie mums, bet arī daudzviet Eiropā ir ļoti populāras savu samērā nelielo izmēru, praktiskuma un labās cenas dēļ, tāpēc nepieciešams kas interesants, lai izceltos starp konkurentiem.

„Puma” vārds šai mašīnai, protams, nav dots gluži nejauši – autoražotājs mašīnā centies iepakot praktiskumu un sportiskas braukšanas nianses. Tieši sportiskā puse „Ford” citos modeļos padevusies pat ļoti labi, tāpēc arī ar „Puma” un tās gaitas īpašībām ražotājs saista gana lielas cerības, cerot palielināt savu tirgus daļu šajā segmentā. „Puma” nupat tika nozīmēta arī par jaunās paaudzes „WRC” mašīnu. Šā brīža „Ford” rallija programma un tās mašīnas bija balstītas uz „Fiesta”. Rallijam nākamgad ieejot jaunajā hibrīdērā, to pašu dara arī „Ford”, mainot modeli, kuru ražotājs izmantos WRC.

Tehniskā specifikācija

Jau iepriekš pieminēju „Fiesta” kā „WRC” mašīnu pamatu, taču „Ford” mazais hečbeks ir pamatā arī „Puma” konstrukcijai. Abi auto izmanto vienu un to pašu šasiju, kā arī jaudas agregātus, tāpēc lielākā „Puma” vairāk vai mazāk saglabā gaitas īpašības no „Fiesta” un pilnīgi noteikti saglabā tos pašus dzelžus. Tātad, par izmēriem – „Puma” ir 4,19 metrus gara, 1,80 metrus plata, 1,54 metrus augsta un garenbāze ir 2,59 metri. Svarīgi piebilst, ka auto padevies viegls – tā pašmasa ir 1200 kilogrami. Salīdzinot ar „Fiesta”, šis modelis ir par 12 centimetriem garāks un 3 centimetriem platāks, kā arī „Puma” garenbāze palielināta par 10 centimetriem.

Turpinot ar motoriem, šeit viss ir ļoti vienkārši – benzīna motoru sadaļā pieejama tikai viena izvēle, proti, 1,0 litru EcoBoost trīscilindru turbodzinējs ar 125 vai 155 zirgspēkiem. Šo dzinēju iespējams savienot gan ar 6-pakāpju manuālo pārnesumkārbu, gan ar 7-pakāpju automātisko pārnesumkarbu. Benzīna motori aprīkoti arī ar 48V mild-hybrid sistēmu, kas palīdz ar degvielas ekonomiju un dod papildus 50Nm griezes momentu paātrinājuma brīžos. Ja vēlaties dīzeli, „Puma” nopērkama ar 1,5 litru EcoBlue četrcilindru turbodīzeli ar 120 zirgspēkiem.

Interesants dizains ārpusē, ne tik ļoti salonā

No ārpuses „Puma” kaut kā uzreiz pat neizskatās pēc krosovera. Ja paskatāmies uz to pašu „Captur”, „T-Cross” un citiem tiešajiem konkurentiem, tur viss ir skaidrs – auto ir augstāks, vizuāli tiešām šķiet lielāks un plašāks, ir mazliet kantains, radot šo iespaidu, ka tas tiešām ir krosovers. Ar „Puma” tā nav un tas galīgi nav slikti. Man šis auto sākumā tik tiešām izskatījās pēc lielākas „Fiesta” nevis pēc ne visai mīlētā krosovera. Mašīna veidota pludenām līnijām, kas no ārpuses tai liek izskatīties itin labi un forši. No ārpuses pret šo auto man nebija pretenziju.

Iekāpjot salonā kļūst skaidrs, ka „Ford” inženieri un dizaineri šeit lieki nav nopūlējušies, salonu faktiski pārceļot pa taisno no „Fiesta” uz šo auto. Centrālā vieta atvēlēta 8 collu skārienjūtīgam multimediju ekrānam, kas nedaudz izcelts virs pārējā paneļa. No vienas puses man labāk patīk risinājumi, kur ekrāns iestrādāts iekšā pašā panelī – izskatās labāk un kopējā salonā tas šķiet kaut kā organiskāk. No otras puses, „Puma” risinājums nozīmē, ka ekrāns izvietots gana augstu, faktiski acu augstumā, tāpēc lieki nav jāgroza ne galva, ne arī acis, lai sistēmā kaut ko atrastu. Zem ekrāna atradīsim pogu rindu mūzikas sistēmas regulēšanai. Vēl zemāk ērti izvietotas fiziskas pogas un sviras klimatkontroles sistēmas regulēšanai. Par to „Ford” saņem pluspunktiņu klāt. Uz stūras izvietotas klasiskas, spiežamas pogas. Viss vienkāršais joprojām ir ģeniāls.

Arī „Ford” seko līdzi laikam un vadītāja instrumentu panelī klasisko, analogo mērskalu vietā atrodas ekrāns, šajā gadījumā tas ir 12,3 collas liels. Patiesību sakot, par instrumentu paneļa ekrānu es pat biju patīkami pārsteigts, jo tas ir tiešām košs, krāsains, ar lielisku izšķirtspēju un tajā visu var ļoti ērti nolasīt. Ekrāns šķietami pārņemts no kāda auto ar krietni lielāku prasīto cenu. Ekrāna vizuālie risinājumi mainās, izvēloties kādu no 5 dažādajiem režīmiem – Eco, Sport, Trail, Slippery vai Normal. Tas bija pozitīvais pārsteigums, kas vēl vairāk lika jautāt, kāpēc „Ford” izvēlējušies ielikt diezgan arhaisku multimediju ekrānu. Uz košā, foršā instrumentu paneļa ekrāna fona turpat blakus, tas izskatījās pagalam bēdīgi un stipri novecojis. Multimediju sistēmas lietošana kopumā ir gana normāla un milzīgi sarežģījumi ar to kādam diez vai radīsies.

Runājot par izvēlētajiem materiāliem, tad šeit tādi ir divu veidu – vai nu ļoti normāli un patīkami, vai arī diezgan cieti un ne visai labi. Uz priekšējā paneļa, galvenokārt, izmantoti mīksti un patīkami materiāli. To pašu varam teikt arī par priekšējo durvju paneļiem – daļa no tiem veidota no mīksta materiāla, pārējais no pacietas plastmasas. Aizmugurējām durvīm „Ford” īpašu uzmanību nav pievērsuši, tur vienkārši ieliekot kaut ko pavisam vienkāršu, cietu un droši vien arī lētu. Ap ekrāniem un ventilācijas atverēm atradīsim arī oglekļa šķiedras imitāciju. Te būtu vērts pieskārties tādai lietai, kā uzbūves kvalitāte. Un pret to man ir zināmi iebildumi. Pirmkārt, elkoņbalsts kustās krietni vien brīvāk nekā citās jaunās mašīnās. Un tad ir plastmasas gabals uz roktura, kuru lietojam, kad aizveram durvis pēc iekāpšanas auto. Pieskāriena rezultātā tas acīmredzami kustās un, katru reizi tam pieskaroties, dzirdi kārtīgu čīkstoņu. Un tā tas bija abām priekšējām durvīm, tāpēc diez vai tas ir ražošanas brāķis vai kļūme. Šādas lietas es varētu pieņemt 10-15 gadus vecā mašīnā, bet pilnīgā jaunā auto… Citviet mašīnā uzbūves kvalitāte bija normāla un, izņemot šos pieminētos gadījumus, īsti nekas cits acīs nekrita.

Braukšanas īpašības

No mašīnas ar vārdu „Puma” gribētos sagaidīt lielu paātrinājumu vai vismaz ārprātīgu skaņu no izpūtējiem, kas sirdij katru reizi liks izkust. Milzīgi sportisku paātrinājumu no šī auto nesagaidīt – izmēģinātā 125 zirgspēku versija ar 7-pakāpju automātisko pārnesumkārbu 100km/h atzīmi sasniedz 9,7 sekundēs. Nav ļoti ātri, tomēr sajūtu ziņā auto nešķiet gauss, tā paātrinājums ir pilnībā adekvāts un Latvijas satiksmes noteikumiem arī pietiekošs. Braukšanas laikā nekādi nevar nojaust, ka brauc ar 1,0 litru motoru, dinamikas ziņā sniegums ir saprātīgs. Vislabāko paātrinājumu, protams, izdosies iegūt sporta režīmā, bet arī „normālajā” režīmā uzrāviens ir samērīgs. Stūrēšanas un stabilitātes ziņā auto ir paredzams, savukārt virsbūve ir ļoti labi savākta un līkumos var braukt dinamiskā, sportiskā stilā. Tieši līkumos „Puma” jūtas ļoti labi, vadāmībai sniedzot gana daudz jautrības un prieka, cik nu tas maz iespējams šāda tipa mašīnā. Skaidrs, ka „Fiesta” vai „Focus” šajā aspektā būs labākas un interesantākas mašīnas, bet savā līgā „Puma” ir ļoti augstu. 7-pakāpju automāts darbojas bez kādām liekām dīvainībām un to vienkārši jāatstāj savā nodabā, tam ļaujot darīt to, ko tas vēlas – vajadzības iejaukties īsti nav.

Pa līdzeniem šosejas posmiem „Puma” ir patīkams auto, skaņas izolācijai labi slāpējot pretvēja trokšņus un gana labi tiekot galā arī ar riepu troksni, tiesa, šur tur kādas ceļa salaiduma vietas būs dzirdamas vairāk un labāk nekā gribētos. Mašīnas balstiekārtas regulējums ir sportisks, tas tiešā tādā veidā ir ierakstīts arī cenu lapā un to jūt uz ceļiem. Ja līdzenos posmos vai dinamiskas braukšanas laikā viss ir lieliski, tad uz mazliet bedrainākiem posmiem „Puma” kļūst nedaudz tramīga, uzreiz kļūst sajūtams cietais regulējums. Tas nav tik ciets, lai auto šķistu neērts, tomēr bedrainākos vai lāpītos ceļa posmos „Puma” atpaliek no saviem konkurentiem komforta ziņā. Tiesa, konkurenti atpaliek sportiskumā, tāpēc jāpiedomā, kas tad ir svarīgāks, iegādājoties šādu auto – sportiskums vai braukšanas komforts.

Cenas

Izmēģinātā „Puma” bija lepnākajā no Latvijā nopērkamajām komplektācijām, proti, „ST-Line X-Vignale”. Šajā komplektācijā ietilpst tādas lietas kā digitālais vadītāja instrumentu panelis, LED priekšējie lukturi, atsevišķi papildus dizaina elementi ārpusē. Salonā saņemam apsildāmus sporta sēdekļus ar masāžas funkciju, 8 collu multimediju ekrānu ar Android Auto/Apple CarPlay atbalstu, „Bang&Olufsen” audiosistēmu ar 10 skaļruņiem, kā arī visas standarta drošības sistēmas, tostarp ceļazīmju atpazīšanu un sistēmu, kas palīdz saglabāt savu joslu. Šī konkrētā auto cena ir 29 480 eiro, tiesa, lētākās „Puma” mašīnas būs nopērkamas jau no nepilniem 19 tūkstošiem eiro.

Nobeigums

„Ford” šeit radījuši krosoveru, kas radīts sportiskas braukšanas un gaitas cienītājiem. Auto nav pats komfortablākais salīdzinājumā ar konkurentiem, taču tas nekādā ziņā nav neērts. Mašīna sevi labi apliecina, ja atrodat kādu posmu dinamiskākai braukšanai, arī tās āriene un dizains to izceļ uz salīdzinoši stūraino konkurentu fona. „Puma” mērķauditorija jebkurā gadījumā būs cilvēki, kuriem patīk sportiska braukšana, bet kuriem nepieciešams kaut kas nedaudz lielāks par „Fiesta”. Vai tam būs gana liels tirgus, to vēl redzēsim.

Reklāma

5 komentāri

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
5 Comments
vecākie
jaunākie
Inline Feedbacks
View all comments

Šai Pumai no sportiskuma ir palicis tik pat, cik zoodārzā pensionētai pumai, kas knapi velk kājas! :)
Nesaprotu ar kuru galu domā Ford marketologi, radot sportiskās pumas ar 1 litra motoru vai vai “Ecosportus”.
Daudz labāk skanētu, ja tirgotu kā (lēts, ekonomisks), nevis mēģināt gumijas zābaku tirgota kā tenisa sporta kurpes. Ja nav kazai piena, tad nav.

Modernā Eclipse jau ir tas pats un vēl sliktāk.

Mūsdienās tie mazie motori rāda neticamas lietas. Cik viņi ir uzticami ir lielais jautājums

piecus gadus novelk, kas tālāk – nozari neinteresē.

Kapeiku čakarētāji oponēs, ka tomēr par vienu sveci mazāk jāpiepērk. Tātad ekonomija kaut kāda ir. 0.9-1.2L tilpuma dzinēji jau rullē kopš 2014. gada. Skeptiķis Skotijs Kilmers arī pagaidām vēro šīs tendences. Forda 3CYL ir lietojams:
https://www.youtube.com/watch?v=nSy_N7JEp7o

Reklāma
Reklāma
Reklāma