Reklāma

Intervija ar Kārli Purgaili par inovācijām un tehnoloģiju izmantošanu ieguldījumu vairošanā

Raksts tapis sadarbībā ar Citadeles banku.

Jaunākie raksti

Fintech uzņēmums “Wise” (“TransferWise”) plāno kļūt par publisku kompāniju

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums "Wise", kas agrāk bija pazīstams kā "TransferWise", nācis klajā ar paziņojumu, ka vēlas kļūt par publisku...

“Facebook” sākot ar 22. jūniju piedāvās publicēt arī podkāstus

Podkāsti jeb aplādes, jeb raidieraksti - kā katram tos labāk patīk saukt, īpaši pandēmijas laikā guvuši popularitāti klausītāju vidū....

“Canon” savos Ķīnas birojos izmanto kameras, kas ļauj ienākt tikai smaidīgiem darbiniekiem

Ir tāds teiciens, ka smaids rada smaidu, un šķiet, ka tehnoloģiju uzņēmums "Canon" tam ir pieķēries pārāk cieši. Kompānija...

“SpaceX” raķešu sistēmas “Starship” pirmais orbitālais lidojums tiks atlikts

Lai arī sākotnēji "SpaceX" savas "Starship" raķešu sistēmas, kurā ietilpst kosmosa kuģis “Starship” (upper stage) un pirmā posma raķete...

“Spotify” piesaka karu “Apple Podcasts” – iegādājas AI uzņēmumu “Podz”

Tieši pirms pāris dienām, 15. jūnijā, "Apple" oficiāli izlaida savu podkāstu abonēšanas platformu, sastādot nopietnu konkurenci "Spotify". "Spotify", jūtot,...

Inovatīvi risinājumi šobrīd ienāk ikkatrā nozarē, īpaši finanšu jomā. Arī Citadele cītīgi integrē tehnoloģiskos risinājumus, šādā veidā gan uzlabojot savus pakalpojumus, gan dodot iespēju tos ērtākā un vienkāršākā veidā izmantot klientiem. Par Citadeles piedāvātajām ieguldījumu pārvaldības iespējām un kāda nozīme šī pakalpojuma sniegšanā un izmantošanā ir tehnoloģijām, stāsta Citadeles meitasuzņēmuma – ieguldījumu pārvaldīšanas sabiedrības CBL Asset Management (CBL AM) – valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Kāda ir atšķirība starp pasīvo un aktīvo ieguldījumu stratēģiju? Kādas priekšrocības un  trūkumi ir katrai no tām?

Ir divas pieejas, kā veikt investīcijas un kā tās pārvaldīt – pasīvā un aktīvā stratēģija. Pasīvās pieejas ietvaros tiek ieguldīts finanšu instrumentu tirgū balstoties uz iepriekš nodefinētu portfeļa struktūru, investīciju periodā nemainot to. Izplatītākais veids ir replicēt kopējo tirgu vai atsevišķu tā daļas struktūru. Pieņemsim, ir vairāk par 100 uzņēmumiem, kuri kotējas biržā, un katram ir sava vērtība dolāros. Pasīvais investors izveido savu ieguldījuma portfeli, vadoties pēc principa, ka uzņēmumā X iegulda tikpat, cik proporcionāli šis uzņēmums ir kopumā pārstāvēts šajā biržā. Lai šo ieguldīšanas procesu atvieglotu, ir izveidoti indeksu fondi. Šāda ieguldījumu pieeja neprasa lielas pūles un laiku, jo nav nepieciešams iegūt papildus informāciju par attiecīgajiem uzņēmumiem, padziļināti jāpēta to biznesa darbības un akciju cenu izmaiņas tirgū. Pēc būtības investors tikai iegulda finanšu līdzekļus un paļaujas, ka viss notiks tā kā tam jānotiek. Šādi var gūt peļņu, taču atsevišķos periodos, kad ir tirgus korekcijas, piemēram, lielāka vai mazāka finanšu krīze, jārēķinās ar zaudējumiem, kas būs identiski finanšu tirgum kopumā.

Savukārt aktīvā investēšanas pieeja balstās uz lēmumiem par atsevišķiem ieguldījumiem. Investors veic ieguldījumus tajos aktīvos, kas, viņaprāt, ienesīs vairāk peļņas nekā finanšu tirgus kopumā. Investīciju portfelis lielākoties tiek veidots, balstoties uz padziļinātu analīzi, tāpēc ir jāvelta krietni lielāks laiks, meklējot informāciju par uzņēmumu, tā emitēto vērtspapīru cenu dinamiku tirgū, kas rada arī zināmus izdevumus. Aktīvajai pieejai raksturīga arī investīciju portfeļa struktūras periodiska maiņa. Tas nozīmē – piemēram, ja tiek prognozēts, ka tirgū varētu būt korekcijas, tad pasīvais investors izmaiņas savā ieguldījumu portfelī visdrīzāk neveiks, taču aktīvais atsevišķus riska aktīvus varētu pārdot, lai to vietā iegādātos citus aktīvus, kas mazāk pakļauti tirgus korekcijai. Vadoties pēc aktīvās ieguldījumu pieejas, investoram ir iespēja nopelnīt vairāk par tirgus vidējo rādītāju.

Pasīvās pieejas atbalstītāju viens no galvenajiem argumentiem ir tas, ka lielākai daļa aktīvo investoru ilgtermiņā nav izdevies nopelnīt vairāk par tirgus vidējo cenu. Laiki mainās, un arī parādās vairāk jaunu iespēju, tehnoloģiskā atbalsta tieši aktīvajiem akciju pārvaldītājiem, līdz ar to es nepiekrītu pasīvās pieejas atbalstītājiem, ka ilgtermiņā nav iespējams pārspēt tirgu. Arī CBL AM sevi pozicionē kā aktīvo ieguldījumu pārvaldnieku. Mums nav tādas izteiktas pasīvās stratēģijas.

Kādi cilvēki Citadelē nodarbojas ar ieguldījumu pārvaldību un tirgus analīzi?

No visiem citiem Latvijā reģistrētajiem ieguldījumu pārvaldniekiem CBL AM strādā plašākā komanda, kas ir tieši iesaistīta investīciju procesos. Kopumā esam 12 cilvēki, un katrs darbojamies savā lauciņā, taču vienlaikus katra zināšanas noder arī citās jomās. Piemēram, ir speciālisti, kuri pārvalda akciju fondus, bet tajā pašā laikā dod lielu ieguldījumu pensiju uzkrājumu jomā. Lielākā daļa mūsu komanda savos šī brīža amatos strādā jau diezgan ilgi – liela daļa pārvaldnieku ir ar vairāk nekā 10 gadus ilgu pieredzi. Pamatā visiem speciālistiem karjera saistīta ar investīcijām. Lielākai daļai ir arī starptautiskais sertifikāts “Chartered Financial Analyst”, kas ir sava veida kvalitātes zīmogs un reprezentē to, ka cilvēks ir kompetents strādāt ar investīcijām.

Kādus informācijas avotus aktīvu pārvaldībā izmanto CBL AM speciālisti? Cik tie ir pieejami cilvēkiem no malas jeb parastajiem ieguldītājiem?

Jo specifiskāka informācija, jo tā ir nepieejamāka. Aktuālākā un detalizētākā informācija ir atrodama profesionālās platformās, piemēram, Bloomberg, Reuters. Dati tiek ņemti arī no dažādām reitinga aģentūrām. Detalizēta analītika ir pieejama tikai par maksu. Es teiktu, ka lielākā daļa informācijas parastam investīciju portfeļa īpašniekam nav par brīvu. Ir iespējams izmantot uzņēmumu gada un ceturkšņa pārskatus, kas ir pieejami visiem un atrodami, piemēram, pašu uzņēmumu mājaslapās un biržu sadaļās. Taču tajos parasti ir daudz un dažādas informācijas, kas apgrūtina ātru nepieciešamo datu atrašanu, tāpēc nepieciešams daudz laika, lai tos rūpīgi izpētītu un pareizi interpretētu.

Kā CBL AM izmanto datus efektīvākai ieguldījumu pārvaldīšanai? Kāda nozīme tajā ir tehnoloģijām?

Ņemot vērā, ka aktīvā pārvalde sevī ietver detalizētu izvērtēšanu, kuros konkrētajos aktīvos ir izdevīgāk un perspektīvāk ieguldīt, tam klāt nāk arī liels datu apjoms, kas jāapstrādā. Jāpārzina visi pieejamie aktīvi, visas kompānijas, no kurām attiecīgi jāizvēlas labākos investīciju objektus.  Līdz ar to jāmeklē iespējas, kā izmantot tehnoloģiju attīstības “sprādzienu”, kas noticis pēdējo gadu laikā. Mūsdienās daudzus procesus varam automatizēt un tādā veidā gan ietaupīt, gan iegūt. CBL Asset Management tehnoloģiju potenciālu investīciju stratēģijas pilnveidē saskatījām jau pirms vairākiem gadiem un tika sākta izpēte un vēlāk izstrāde un testēšana. Redzējām, ka datu ieguve, apstrāde, analīze un rezultātu iegūšana paveicama automātiski. Lielākā daļa datu var iegūt no tām pašām profesionālajām informācijas platformām. Sākot ar Excel līdz specifiskākām statistikas programmām un investīciju rīkiem šos datus var dabūt sistēmā un apstrādāt. Izmantojām mūsu profesionālo pieredzi un jaunās tehnoloģijas, lai izveidotu modeli – lielu datu apjomu apstrādes algoritmu, kas ņem vērā ļoti daudz dažādus informācijas parametrus par katru no kompānijām, kurās varētu investēt. Pēdējos gados arī attīstījušies dažādas, diezgan vienkāršas programmēšanas valodas, kuras var izmantot datu apstrādes algoritma veidošanai, piemēram, šobrīd izmantojam VBA.

Mūsu pieeja ir balstīta uz maksimālu caurspīdīgumu – lai cilvēki bez programmēšanas pieredzes un zināšanām spētu saprast, kas ar šiem algoritmiem ir domāts, un novērtēt, vai nepieciešami kādi algoritma uzlabojumi, lai iegūtu efektīvāku investīciju rezultātu.

Pateicoties algoritmam, datoru veiktspējām un pieejamiem plašajiem datiem, mēs varam analizēt lielu datu apjomu katrai kompānijai – aktuālos un vēsturiskos tehniskos/finanšu datus (peļņu, apgrozījumu utt.), gan akciju tirgus datus, gan attīstības prognozes.
Algoritms ir izgājis ilgu testēšanas posmu, lai tas spētu atlasīt investīciju objektus, kuru vērtībai ir vislielākās izredzes augt attiecībā pret tirgus kopējo līmeni.

Līdz šim mēs neesam bijuši tik drosmīgi, lai visu procesu līdz investīciju gala lēmuma pieņemšanai automatizētu. Nepaļaujamies tikai uz tehnoloģijām un šajā jomā vienmēr  iesaistītām cilvēkus, kuri pieņem investīciju gala lēmumu.

Tam ir arī redzami rezultāti. Viens no Covid-19 krīzes izraisītajiem cilvēku satraukuma cēloņiem neapšaubāmi bija bažas par savu pensiju uzkrājumu. Krīzes aktīvākajā fāzē likās, ka pasaules vērtspapīru tirgos ir iestājies sabrukums. Par laimi valdības un centrālās bankas ātri reaģēja, ieviešot bezprecedenta monetāros un fiskālos pasākumus tirgus stimulēšanai. Un pašlaik ar gandarījumu jāatzīst, ka CBL Asset Management ieguldījumu stratēģija izrādījās pareiza – ātra reakcija uz izmaiņām pasaules tirgos mūs izvirzīja vadošajās pozīcijās ne tikai pensiju uzkrājumu bet arī ieguldījumu fondu ienesīguma rādītājos.

Potenciālais vai esošais klients kaut kur var redzēt konkrētas darbības ar vērtspapīriem, ko veicat?

Tas ir atkarībā no tā, kur tiek investēts. Ieguldījumu fondu gadījumā tiek veidots ikmēneša pārskats. Fondu pārvaldītājam ir pienākums sniegt informāciju par vērtības izmaiņām, lielākajiem ieguldījumiem, dažādiem statistikas rādītājiem. Pārskatā atrodama arī informācija par ieguldījumu politiku un procesu, datiem, kas parāda ienesīgumu dažādos periodos, un pamata dati par pašu konkrēto fondu, ieskaitot komisijas maksu par fonda pārvaldību un transakcijām. Ja klientam ir atvērts finanšu instrumentu konts Citadeles bankā, jebkura CBL AM fonda iegāde un turēšana par summu sākot no 100 eiro ir bez maksas. Savukārt, ja klients ir atvēris kontu citā bankā, par fonda pirkšanu attiecīgā finanšu iestāde var paprasīt komisijas maksu līdz pat 1% no pirkuma summas. Otrs komisiju tips ir maksa par fonda pārvaldīšanu, kuru saņem pārvaldes sabiedrība. Šis maksājums tiek ieturēts automātiski fonda iekšpusē, kas nozīmē, ka katru dienu no kopējā fonda apjoma tiek rezervēta 1/365 daļa no konkrētam fondam noteiktās pārvaldīšanas komisijas, ieguldītājam nav jāveic atsevišķi maksājumi par šo komisiju.

Globāla informācijas aģentūra “Morningstar”, kas specializējas tieši fondu jomā, sniedz informāciju par visiem pasaulē reģistrētajiem fondiem, kā arī veic to novērtējumu, sadalot pa grupām, salīdzinot un piešķirot maksimums piecas zvaigznes. Arī CBL AM pieejami ieguldījumu fondi, kuri ir novērtēti ar piecām zvaigznēm. Viens no tādiem ir “CBL Eastern European Bond Fund”, kas pasaules līmeņa topa augšgalā atrodas jau piecus gadus.

Kā, tavuprāt, tehnoloģijas un datu apstrādes jauda ietekmēs šo nozari tuvākajā nākotnē?

Ja šobrīd mēs redzam, ka arvien vairāk ieguldījumu pārvaldnieku izmanto dažādus algoritmus liela apjoma datu analīzes veikšanai, es domāju, ka nākotnē šī tendence pielietot jaunās tehnoloģijas tikai pieaugs. Arvien vairāk tiks izmantots mākslīgais intelekts, lai simulētu dažādus modeļus. Arī mēs veidojam savus algoritmus, taisām simulācijas, testus un skatāmies, kā dažādu faktoru ietekme maina portfeļa kopējo performanci. Es domāju, ka ar mašīnmācīšanās paņēmieniem šie modeļi kļūs arvien detalizētāki un šī pieeja tiks izmantota arvien vairāk, lai precīzāk noteiktu dažādu faktoru ietekmi uz investīciju rezultātu.  Mēs nonāksim pie tā, ka cilvēka iesaiste investīciju lēmumu pieņemšanā kļūs arvien mazāka, un gala lēmums – pirkt vai pārdot – būs atkarīgs tikai no mašīnas. Vienlaikus joprojām būs nepieciešami eksperti investīciju jautājumos, kuri spēs pieskatīt mašīnas, pārbaudīt, vai nav pielaista kāda kļūda mākslīgā intelekta pieņemtajos lēmumos. Tāpat cilvēka iesaiste viennozīmīgi būs nepieciešama pašu produktu veidošanā, lai saprastu, kas ir aktuālākais un apmierinās klienta vajadzības.

Reklāma

1 komentārs

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
1 Comment
vecākie
jaunākie
Inline Feedbacks
View all comments

Lol, CBL Asset Management izmanto vēsturiskus Excel VBA algoritmus 😀
Laikam kāds sen uzkodejis un pārējie darbinieki neprot pārlikt uz R vai Python 😂

Reklāma
Reklāma