Web Analytics
More
    Reklāma

    Dienvidkoreja vēlas investēt 450 miljardus dolāru pusvadītāju ražošanā

    Jaunākie raksti

    Pagājušajā nedēļā Dienvidkoreja paziņojusi par saviem ambiociozajiem plāniem iesaistīties pusvadītāju ražošanā un kļūt par nozīmīgāku spēlētāju šajā jomā ar iespaidīgām 450 miljardu dolāru lielām investīcijām.

    Dienvidkorejas valdība kopā ar 153 uzņēmumiem ir vienojusies, ka nākamo desmit gadu laikā nozarē tiks investēta šī iespaidīgā naudas summas. Lielais mērķis ir kļūt par konkurentu gan Ķīnai, gan ASV, kas pašas sākušas īstenot līdzīgus plānus. Šobrīd pusvadītāju nozare ir viena no tām, kuru pandēmija skārusi visnopietnāk, jo pierādījies tas, ka elektropreču ražotāji ir pietiekami atkarīgi no Āzijas ražotājiem, kuru jaudas ir ierobežotas.

    Reklāma

    Lielāko naudas summu apgūs divi lielie spēlētāji – Samsung un SK Hynix. Samsung nākamo desmit gadu laikā investēs 151 miljardu dolāru, lai palielinātu jau esošo ražotņu jaudas. Uzņēmums SK Hynix par 97 miljardiem palielinās esošās ražotnes, kā arī vēl par papildu 106 miljardiem būvēs četras jaunas. Esošie ražotāji ir spēcīgi tieši atmiņu ražošanas jomā (piemēram, DRAM), kurā Koreja dominē, tomēr iztrūkst konkurence dažādu loģisko komponenšu (piemēram, CPU, GPU, ASIC) ražošanas kapacitātē. Tas ir viens no galvenajiem investīciju mērķiem, lai kāpinātu šo detaļu ražošanas jaudas.

    Avots: Bloomberg

    Pavisam nesen ASV prezidents pauda iniciatīvu par 50 miljardu dolāru investīcijām, lai attīstītu vietējo pusvadītāju ražošanu. Tāpat pagājušajā nedēļā lielākās amerikāņu kompānijas parakstīja kopīgu vienošanos, aicinot ASV valdību finansēt pusvadītāju ražošanu.

    AvotsYahoo
    Reklāma
    Paziņot par jaunumiem
    Paziņot par
    7 komentāri
    Inline Feedbacks
    View all comments
    Elektriķis
    18.05.2021 13:47

    Vai šie būvēs fabrikas savā teritorijā? Blakus dzīvo lielais tautas vadonis ar bumbu.
    Tā pati situācija ar Taivānu.

    Tasesmues
    18.05.2021 16:54

    Jā, bet vai viņiem būs skolēnu dziesmu svētki?

    Jānis Baumanis
    18.05.2021 22:09
    Reply to  Tasesmues

    Par dziesmu svētkiem vvz. Reliģisko sektu masu kāzas stadionos gan viņiem ir. Un tas jocīgais tips, kurš vandījās pa zirgu stalli.

    Remarx
    18.05.2021 23:09

    Atceros 90to pašu sākumu Dienvidkoreja vai Japāna vēlējās Latvijā ienākt un viedot ražošanu savai produkcijai bet mūsējie Nē mēs būsim Banku un Tranzīta valsts nu esam tur kur esam Ne bankas ne tranzīts bet Visi elektronikā pārcēla uz Ķīnu. Nokia savā laikā pēcēla uz Ungāriju, bet Philips nobāzējāsd Polijā. Dievidkorejas Goldstar vēlāk LG jau ar atrada mājvietu kaut kur Austrumeiropā, bet vēlāk skatos šie fabriku atvēruši Krievijā. Mums gan VEF, gan RRR, gan Alfa ir jau pagātne.

    18.05.2021 23:37
    Reply to  Remarx

    VEF, RER tika pārprofilēti, un RRR un Alfa (vēl bija arī Komutators) tika radīti padomijas produkcijas ražošanai, jo šeit bija pietiekoši daudz kvalificēta darbaspēka. tas pats ar smago mašīnbūvi, tipa RVR vai RAF. izejvielas ieveda, produkciju izveda. parasti argumentu par rūpniecības novešanu līdz sabrukumam pēc PSRS izjukšanas izmanto Krievijas mediji un kremļa kucītes, kas plosās visādos delfos.

    tava atcerēšanās ir tāda ļoti šaubīga, baumu līmenī. ir kādi sakarīgāki avoti, kāpēc atteic(-a/-ās)? jo baumas par Samsung un VEF ir dzirdētas, bet tai pat laikā VEF štancēja stacionāros telefonus pēc Siemens licences, tātad sarunāt kaut ko prata.

    Last edited 3 years ago by digitalk
    Filips
    04.05.2024 04:21
    Reply to  digitalk

    Arī būtu interesanti ko vairāk uzzināt par Samsung un Vef.
    Ja tic VEF kultūras pils lapai, tad tad Samsung ir ko darījis Vef, bet nekādu citu info atrast nespēju.
    Tam, ka bāleliņi gribētu treknu kukuli par tāda koncerna ienākšanu ticu, bet neticu, ka koncerns ar tādiem resursiem nespētu nipirkt vai kā citādi ietekmēt šos mūsu bāleliņus- nekādi neticu, jo zinu citu pasaules kompānija “veiksmes stāstus” Latvijā, kas de facto bija prasts reiderisms.
    https://www.vefkp.lv/vef-suveniru-istaba/

    Reklāma