Tieši pirms gada mēs aizsākām veidot Latvijā unikālus 1000km elektroauto testus ar mērķi reāli praksē noskaidrot elektroauto spējas uz mūsu ceļiem. Kopā paspējam veikt vairāk nekā 10 šādus testus un visi auto testēti relatīvi salīdzināmos apstākļos un faktiski identiskā maršrutā. Šie testi ļāva ļoti labi iepazīties ar elektroauto attīstības stadiju, kā arī Latvijā pieejamo elektroauto uzlādes infrastruktūru.
Pēc lasītāju aicinājuma mēģinājām ar Renault Zoe veikt šādu testu arī ziemā, bet piedzīvojām fiasko. Lai arī konkrētajam auto izrādījās, ka ir tehnisks defekts, tomēr nevienu mirkli nebija sajūtas, ka elektroauto ziemā spēj uzrādīt tādu pašu sniegumu kā vasarā. Tas joprojām ir šo auto vājais punkts.
Klāt ir jauns gads un līdz ar pirmo silto laiku mēs aizsākam otro mūsu 1000km elektroauto testu sezonu. Pirmais auto, kas šogad ieradies uz testu, ir lielu ažiotāžu jau pērn izraisījušais Škoda Enyaq iV. Beidzot mums ir ietilpīgs un praktisks elektroauto, kas īpaši patiks ģimenēm! Plus, tas nemaksā tik dārgi, kā citi līdz šim pieejamie lielie elektroauto.
Škoda Enyaq iV oficiāli tika prezentēts pagājušā gada 1. septembrī un jau novembrī tas nonāca ražošanā. Enyaq iV ražo Mladá Boleslav rūpnīcā Čehijā. No 15. aprīļa šis auto ir pieejams arī Latvijā un patiesībā drīzumā uz Latvijas ceļiem šos auto varēs redzēt diezgan kuplā skaitā, jo Škoda atbalsta Pasaules Hokeja Čempionātu, kas šogad notiks Rīgā jau maija beigās.
Auto ir būvēts uz Volkswagen grupas veidotās MEB platformas, kas ir speciāli būvēta tieši elektroauto. Uz MEB platformas ir būvēts VW ID.3 ar kuru braucām jau pērn, kā arī Škoda Enyaq iV vislielākais līdzinieks VW ID.4, ko plānojam testēt jau drīzumā.
Jau Škoda pārstāvis man ieminējās, ka Enyaq iV ir jaunās Octavia izmēra auto ar Kodiaq ietilpību. Pēc tehniskās specifikācijas tā tiešām izskatās, tomēr vizuāli jaunais elektroauto atgādina milzi Kodiaq. Arī iekšā ir plašuma sajūta.
Dizains, protams, ir gaumes lieta, tomēr personīgi man patīk asās virsbūves elementu šķautnes. Salīdzinoši, VW ID.4 man izskatās pēc uzpūsta burbuļa. Bet kā jau minēju, vienam meita, citam – māte.
Ļoti labi Škoda dizaineri ir pastrādājuši arī pie šī auto interjera un mēģinājuši tajā iedzīvināt dažādus stilus, ko pielīdzina mājokļa iekārtojumiem. Apkaties Škoda mājaslapā par ko runāju. Konkrētais demo auto bija aprīkots ar auduma interjera elementiem, kas izskatās interesanti, kaut raisa bažas par to kopšanu. Lai gan, auduma salons kā tāds jau nav nekāds jaunums, tagad tikai šie materiāli no krēsliem ir pārcēlušies uz citiem auto elementiem. Izskatās stilīgi. Kopumā priekšpusē sēdošie ir diezgan patīkamu materiālu apskauti, taču aizmugurē jau bez liekām ceremonijām durvis klāj cietā plastmasa. Paskat, cik mazs ir mērinstrumentu paneļa displejs un cik milzīgs (13 collas) ir multimediju displejs.
Šim auto nav pieejama 7 sēdvietu versija, taču piecatā sasēdīsimies normāli. Pat neskatoties uz to, ka demo auto bija aprīkots ar panorāmas jumtu, pat man – 1.85cm garam cilvēkam bija daudz vietas aizmugurē visās dimensijās. Malači! Krēsli gan ir tādi normāli, ne pārlieku ērti, ne neērti.
Bagāžnieks ir ar 585 litru ietilpību un to varam padarīt vēl lielāku nolaižot otro sēdekļu rindu. Gluži līdzenu grīdu neiegūsim, bet vismaz slīpums būs vienmērīgs. Bagāžnieka sānos redzama gan 12V uzlāde, gan ērti āķīši mantām.
Kas ir svarīgi, Škoda Enyaq iV ir viens no nedaudzajiem elektroauto, kam ir kravas āķis un ar kuru varam vilkt piekabes (līdz 1 tonnai). Tas ir ļoti svarīgi šādam praktiskam auto.
Škoda Enyaq iV tiks piedāvāts trīs akumulatora ietilpības versijās no kurām šobrīd var pasūtīt 62 kWh un 80 kWh variantus. Šī gada otrajā pusē pasūtīšanai būs pieejama arī ar mazāko 55 kWh akumulatoru aprīkotā versija. Pagaidām visi auto ir pakaļpiedziņas un izmanto elektromotoru, kam ir pielāgota jauda atkarībā no akumulatora versijas. Vēlāk būs pieejama arī pilnpiedziņas versija, kā arī īpaši jaudīgā Škoda Enyaq iV RS versija.
Testā devāmies ar 82 kWh versiju, kas Latvijā maksā no 46 300 eiro. Konkrētais demo auto gan bija nokomplektēts ar papildus labumiem un maksāja ap 63 tūkstošiem eiro. Jā, tas ir Škodai pašai vēl nepieredzēts cenu līmenis.
Interesanti, ka Škoda šim auto piedāvā tikai 50 kW ātrās uzlādes iespēju standartā. Mūsdienās tas vairs neskaitās daudz. Tomēr par 510 eiro var piekomplektēt 100 kW ātro uzlādi 55 un 62 kWh modeļiem, bet par to pašu naudu 82 kWh modelis var saņemt 125 kW ātro uzlādi. Nekādus uzlādes rekordus neuzstādīsim, tomēr vismaz Latvijas apstākļiem būs pietiekami atliektiem galiem. Savukārt, pašā auto ir iebūvēts 11 kW lādētājs uzlādēm no maiņstrāvas (AC) Type2 uzlādes punktiem. Zemāk tabulā varam gūt aptuvenu skaidrību uzlādes laikos.
Fastned lādēšanas staciju uzkrātie dati liecina, ka šis auto spēj stabili uzlādēties līdz kādu 85% uzlādes līmenim un tad uzlādes jauda (ātrums) samazinās. Mūsu testā bija redzams, ka auto uzlāde ir diezgan lineāra, tomēr nešķita, ka gluži ar visu 50 kW jaudu. Pats auto spēj lietotājam parādīt uzlādes līmeni, minūtē ielādēto nobraukuma kilomeru daudzumu un laiku, kas nepieciešams līdz uzlādes pabeigšanai. Tāpat varam ērti iestatīt uzlādes limitu, piemēram, lai tā tiktu pārtraukta, kad uzlādes līmenis sasniedz 80%.
Galvenās atziņas pēc 1000km brauciena ar Škoda Enyaq iV
- 1000km brauciena gaitā auto es lādēju 4 reizes, kopā tam veltīju 3 stundas un 35 minūtes. Brauciena beigās auto rādīja vidējo patēriņu 20.8 kWh/100km. Brauciena gaitā auto ielādēju 162.2 kWh enerģijas. Kopā ātrajās uzlādēs man tas izmaksāja 32.25 eiro, jo E-mobi tīklā tarifs ir 0.15 EUR par katru uzlādes minūti. Mājās man šāds elektrības apjoms izmaksātu 17.84 eiro.
- Manuprāt, ar šo auto ir pavisam reāli nobraukt ap 400km ar vienu uzlādi, pilsētā pat vēl vairāk. Īpaši vēlos piezīmēt, ka nobraukuma atlikuma aprēķins man šķita viens no precīzākajiem no visiem testētajiem elektroauto. Auto reāli spēj nobraukt tik, cik parāda un tas rada uzticama auto sajūtu. Pie tam, pat tad kad nobraukuma atlikums ir <20km, nejutu samazinātu jaudu vai komfortu.
- Auto nerāda uzlādes jaudu, bet gan to, cik nobraukuma atlikuma km tiek ielādēti minūtes laikā, kā arī, cik ilgi būtu jālādējas līdz pilnai baterijai. Pie 50kW uzlādes stacijām auto spēj no tukšas līdz aptuveni 90% pilnai baterijai lādēties teju maksimālā jaudā un tas bija viens no priekšnoteikumiem labam rezultātam mūsu testā un ērtai izmantošanai normālas ekspluatācijas apstākļos.
- Ja VW ID.3 mani nepatīkami pārsteidza ar ļoti jēlo programmatūru, tad Škoda Enyaq iV šajā ziņā jau viss ir labāk un multimediju, kā arī citas uz lietotāju vērstās sistēmas man šķita pietiekami stabilas un saprotamas. Interesanta bija arī tā saucamās papildinātās realitātes funkcija, kas vadītāja priekšā uz vējstikla (HUD daļā) dinamiski pabrīdina par pārāk tuvu braucošiem auto vai vizuāli uzkatāmi parāda, ka tuvojamies krustojumam, kurā jānogriežas.
Kopējā rezultātu tabulā šis auto ieņem augstu vietu un piekāpjas tikai tiem auto, kas spēja uzrādīt krietni zemāku vidējo patēriņu, tātad bija efektīvāki. Jāsaka, ka man šo Škoda elektroauto vairāk gribas salīdzināt ar Audi e-tron abu auto izmēru un lielā akumulatora dēļ. Šādā salīdzinājumā Škoda ir efektīvāka.
Secinājumi – beidzot sakarīgs elektroauto ģimenēm!
Pabeidzot šo 1000km testu, es arvien vairāk nonācu pie atziņas, ka Škoda Enyaq iV ir tāds “tautas klases” e-trons. Tie ir līdzīgu izmēru auto, tiem abiem var būt gana ietilpīgs akumulators, taču Enyaq iV maksā “uz pusi” lētāk, jo tam nav visādu premium pribambasu, kas ne visiem ir vajadzīgi.
Jā, protams, šāda Škoda par 60 tūkstošiem ir ļoti dārgs pirkums, ja to salīdzina pret “parastiem” auto. Tomēr, ja salīdzinām ar elektroauto, tad cena ir adekvāta, jo, kā jau minēju, citi ietilpīgie elektroauto (Audi e-tron vai Tesla Model X) maksā teju divas reizes dārgāk. Savukārt, Hyundai Kona vismaz iekšā jūtas krietni mazāks auto. Varbūt Konas dvīnis no KIA ir ietilpīgāks, bet to mēs tā arī neuzspējām pērn notestēt.
Otra lieta, ko sapratu braucienā – maksimāli lieli akumulatori laikam nav visiem vajadzīgi, jo tie palielina auto cenu un svaru, kas rezultātā palielina patēriņu un rada lielākas izmaksas uzlādēs. Pie tam, Latvija nav tik liela valsts, lai vajadzētu ikdienā apkārt vadāt lielu un smagu akumulatoru. Tāds 62 kWh akumulatora modelis spēju un cenas ziņā varētu būt diezgan adekvāts kompromiss.
Tev vajadzētu saspringt un tādus testus taisīt ar 2 – 3 mašīnām vienlaicīgi. Būtu godīgāk. un interesantāk
Kurām tieši 2-3 mašīnām? Kāpēc vienlaicīgi? Kāpēc godīgāk? Es šādā pieejā redzu tikai problēmas un klapatas.
Kpc godīgāk – domāju, ka man Tev nav jāsaka, ka EV performance ļoti atšķiras mainoties apkārtējai videi, pirmkārt jau temp. Lietus & sniegs uz ceļa arī spēlē lielu lomu. Satiksmes intensitāte arī
Tpc, ja mašīnas brauc vienādos apstākļos, rezultāts ir objektīvāks
Piemēram, sameklē vēl vienu šoferi un startē ar Tukānu un ID4 vienlaicīgi
Nezinot kādi modeļi iedoti testā grūti kaut ko prognozēt, bet tā kā Latvijā nav normālu lādētāju, ja švakākais Poršs stājas pretī spicākajam ID4, tad Tukāns zaudēs big time.
Izņemot, ja būs ļoti-ļoti nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, tad ID atpaliks
Bet tā mana ideja ir, ka tikai vienādos apstākļos var objektīvi salīdzināt mašīnu performanci
Liekam mierā Kristapu, lai vien rullē tālāk ar šo pašu metodi, citādi iestāsies haoss. Kādi jau uzrķoja sacensības, kuras aprakstītas “Uzlādēts”.
Sāka ar dažādu uzlādes līmeni, kāds trāpīja uz aizņemtu uzlādes staciju, tad uz slēgtu tiltu (vai pārbrauktuvi) – vienmēr atradīsies par ko skaldīt matus.
Nedomāju ka auto izvēlē būs izšķiroši, vai 1000km nobraukti 16 vai 17 stundās. Galu galā retais ikdienā lādēsies tikai no ceļmalas lādētājiem.
Paldies! Jau pēc pirmajiem mūsu 1000km testiem tās stundas nav galvenais. Galvenais ir iepazīt auto reāli braucot ar tiem un tad video/raksta formā pastāstīt par galvenajām atziņām. Tur ir šī satura pievienotā vērtība.
Tāpat, arī kopā braucot, nav iespējams radīt laboratoriski precīzus apstākļus, tāpēc šim loģistikas čakaram nav jēgas. Mums nepieder visi šie auto un katra testa plānošanā iesaistīti arī dīleri. Tas rada grūtības vienlaicīgi ieplānot vairāku auto testus. Plus, vienlaicīgi izbraukt nav jēgas, jo tad mēs paši sev radīsim sastrēgumus uzlādes stacijās. Varbūt teorijā šādi salīdzinājumi izskatās jēdzīgi, bet praksē ir ļoti daudz “bet”, kas tos padara par bezjēdzīgiem.
2-3 bik par maz, drīzāk 6-10. Tas būtu interesantāk un reālāk jo nomodelētu situāciju ka e-parks ir palicis pietiekami liels lai vienā lādēšanās punktā satiktos vairāki auto. Dotu labu ieskatu par to kas ir svarīgāks reālajā dzīvē: uzlādes ātrums, baterijas tilpums vai auto ekonomiskums lai ar pēc iespējas mazāku nervu patēriņu veiktu garāku gabalu.
Un arī varētu labi saprast par ko tādā gadijumā pārvēršās ceļojums, cik gatava ir infrastruktūra straujam e-auto skaita pieaugumam. Reti kurš ražotājs tagad neskandina ka jau pēc pāris gadiem tirgos tikai elektroauto, bet ir interesanti cik stipri infrastruktūra tam nav gatava. Gan jau apgrozoties šajās aprindās ir iespējas dabūt attiecīgu auto un braucēju skaitu
Ok, nu un tagad iedomājamies, seši testa auto piebrauc pie viena CSDD uzlādes staba?! Un ko tālāk? Tests beidzies, jo pēdējais auto gaida 6 stundas, kamēr 5 iepriekšējie uzlādēsies. Kas jāatzīmē, mūs šāda realitāte sagaida vēlakais nākamvasar, kad elektro auto skaits būs krietni audzis, bet infrastruktūra-nē!
Man nolaidaas pie fakta par smago kapotu. Tas nozimee, ka ne shi vien vienigaa detala ir neatbilstosha sim konceptam (min mass = max effectivness). Vel jagaida tests (varbut jau ir) no norweegju Bjorna.
Ja perk elektroauto, tad tam butu jabut smart engineered nevis vnk dzelzs kastei ar batereju.
Un jaa, Kristap.. met iekshaa tabulaa datus par svaru un svars/baterija (Bjorna to labi dara savos video).
Ja parastajiem autinjiem Zs uz tonnu ir tikai pontiem, tad sheit tas jau ir butiski.
Plus, ja Tu testee auto kas domats kravai/pasazieriem, tad nafig testet to tukshu :)
1000 km ar pilnu masu varētu būt interesants tests ar savu odziņu, kā arī iespēja diferencēties no Byorna.
Nē, pilnus tos auto neplānojam aizkrāmēt, jo tas ir lieks čakars un no tā neredzu lielu jēgu. Tāpat vairums cilvēku vairumā gadījumu savos auto brauc vieni paši un nekādu bagāžu neved. Plus, viena vai max divu braucēju auto tests parādīs maksimālo rezultātu, kas ar šo auto ir iespējams un visi citi braukšanas režīmi būs tikai ar sliktāku rezultātu.
Acīmredzot, tā vajag. Kad es brīnījos par to, ka auto priekšpusē nav normāla bagāžnieka, bet gan iznesti dažādi agregāti, Škoda pārstāvis minēja, ka tas ir darīts ar nodomu korekti izsvarot šo auto.
Gan jau tāpēc ka nākotnē tur plānots iebāzt priekšējo motoru.
Starp citu, jā. Par to es pat kaut kā neiedomājos. Izklausās ļoti ticami.
ghghgh. Paskatieties, cik slaids ir Teslas “deguns”. Un tur ir GAN motors GAN bāgūzis.
Fakts, ka VAG šitik lielā strupulī nav pratis iekombinēt frunk ir diezgan bēdīgs.
Nevarētu teikt, ka Teslai tas frunks ir baigi ietilpīgs. Es sliecos ticēt, ka šis tiešām ir izsvarojuma jautājums. Un Enyaq iV gadījumā par vietas trūkumu nav jāsūdzās, bagāžnieks tur ir gana ietilpīgs.
Paldies. Ir interses par šī modeļa iegādi un testa brauciens ļoti patika. Tagad gaidu VW ID4.
Volkswagen ID.4 tests ir gaidāms maija beigās. Līdz tam vēl 1000km testu izbrauksim ar Porsche Taycan.
“nobraukuma atlikuma aprēķins man šķita viens no precīzākajiem no visiem šogad testētajiem elektroauto” – cik tad šogad auto notestēti? 1?
Jā, paldies, salabošu.
Tajā tabuliņā derētu norādīt arī auto cenu :)
Nē, cenas norādīt es īsti neredzu jēgu, jo tās visu laiku mainās un es negribu visu laiku sekot līdzi šo auto cenu izmaiņām. Plus, demo mašīnas parasti ir ļoti labi nokomplektētas un maksā krietni dārgāk nekā tās var nopirkt pircēji. Es par cenām runāju testu video un rakstu tekstos.
E-auto cenas vietā jāraksta “Jūs to nevarēsiet atļauties”.
Nu kāpēc uzreiz tā? VW e-up! maksā tikai 24k eiro :)
Tie, kas var atļauties nopirkt jaunu ICE auto līzingā, var paņemt arī el.auto līzingā, būs lielāks līzinga maksājums, bet mazākas izmaksas par degvielu->elektrību, mazākas apkopju izmaksas; bezmaksas stāvvietas utt… summā tas izlīdzinās vai pat ir labāk el.auto.
Protams, lietoto el.auto tirgū nekas vēl pagaidām pērkams normāls nav, ja nav vēlmes mocīties ar mazu range un biežām uzlādēm vai arī tas var būt tikai kā otrs ģim.auto ikdienas maršrutam mājas-skola-darbs-veikals utml.
Kā vienīgo auto es ieteiktu droši ieteiktu hibrīdu.
p.s. un eUP ir galīgi garām pret to cenu noteikti neatmaksājas…
Tie kas var nopirkt līzingā ICE tipa ceed, octavia vai golf (vidusmēra Latijas iedzīvotājs-nedzērājs) noteikti nevarēs līzingā nopirkt līdzīgas klases un aprīkojuma BEV, jo pie 1200eur uz papīra Swed un SEB nedod līzingu ~20k vērtiem auto pat pie 40% pirmās iemaksas un nevainojamas garas kredītvēstures. Tā kā kamēr BEV cenas nenokritīs līdz ICE tā būs kā būs ar tām reālām iegādes iespējām reālai ekspluatācijai.
Kristap, par e-auto cenām domāju tieši šo ko Sergejs uzrakstīja. eUP un līdzīgas sērkociņu kastītes der tikai miesas pārvietošanai no mājas uz teātri. Kā vienīgais auto, ja jābrauc arī 3-4 cilvēkiem ar mantām, tas pavisam objektīvi ir par mazu. Par attālumu no 1 uzlādes pat neizteikšos. Tas par līzingu arī ir 100% taisnība. Pie 1000-1500 € neto algas, ja labi izgrozās, var tikt pie līzinga līdz 21 k€ vērtam auto, taču tas ir čakars ar operatīvā un finansu līzinga kombināciju uz 6-8 gadiem. Kamēr elektrisko auto cenas būs augstākas par analoģisku degvielas auto cenām, te viss attīstīsies gliemeža ātrumā.
Ko var ņemties, biedri sociālisti?
Kamēr būs pieprasījums pēc dārgajiem e-auto, tikmēr tos ražos. “Sērkociņu kastītes”, kuras faktiski ir ietilpīgākas par Žiguli, nevar vien spēt saražot. Ko vēl jūs gribat? Iejūtieties kaut uz brīdi ražotāja lomā.
Nopērciet jaunu benzīna ICE ar 3cilindriem veca dīzeļa vietā un arī būs labi.
Jā, tagad te katram būs savas īpašās vēlmes: vienam rīkot sacensības, kurās jāuzvar Teslai, lai pamatotu savu pirkumu, vēl kādam jāpiekrauj 10 kartupeļu maisi, lai zinātu, cik noderīgs šis auto būs lauksaimniekam. Vēl kādam vajag līdzināties Bjornam…
Kristapa apskats ir gana labs no lietotāja sajūtu viedokļa. Biju palaidis garām to faktu, ka šim auto pie stūres ir trešā svira kruīzkontrolei. ID sērijai tādas paldies Dievam nav.
Tieši šajā dienā devos 600km izbraukumā ar ID.3. Jāsaka ka laika apstākļi bija skarbi: spēcīgs vējš, slapjš sniegs. Sākotnējie prognozētie 280km saruka līdz 260km. Tiesa ātrums uz spidometra 100km/h, Kristapa testos redzēju mazākus skaitļus.
Jā, tā vecmodīgā kruīzkontroles svira man likās tāds pilnīgs WTF. To visu taču būtu tik ērti realizēt ar to grozāmo pogu uz stūres.
Es visus braucienus cenšos braukt ar 100kmh kruīzkontrolē un ātrumu samazina tikai satiksme vai citi objektīvi notikumi uz ceļa.
tādi kā zīmes (90) (80) (70) ?
Jā, protams. Tik debils jau es neesmu :)
nu, nezinu.
ceļi ar (100) mums nav nemaz tik daudz.
Jā.
Man tāds personisks jautājums: vai Tu pats arī brauc ar auto?
Jā, braucu. Manā gadījumā līdz mazpilsētai ir 90km un braucot uz 90, +- arī sanāk tā stunda kautkas (pa ceļam ir posmi ar (70)), es to zinu un neciešu no domas, ka braucot uz (100) es galā būtu 5-6min ātrāk. Reizēs, kad nu baigi vajag, es apstājos un izdaru lietas, nevis ciešos līdz galam un braucu ātrāk izvalbītām acīm. Tas ir kā ar cepumiem vai čipšiem – apēd vienu, ok, apēd otru, arī normāli, un pēc brīža jau 2/3 iepakojuma ir apēsti, pārdomu brīdis – un paka tukša. No loģikas viedokļa, ja es braucu ātrāk par 90, kāpēc apstāties pie 100, ja var braukt arī uz 110? Ieguvuma jūtama nebūs, bet varu. Jā. Esmu izēdis čipšu paku un man par to nekas nebija. Urā, diena izdevusies. Nākamreiz braukšu uz 120, 130.
Nepārspīlē, 120 un 130 kmh pie mums ir krietni par daudz. Simtiņš gan kāreiz.
Klau, kāpēc autovadītāji tikpat masveidīgi nesāk iet tehnisko reizi 3 gados, sak, man jauns auto, reizi piecos būs par retu, bet reizi trijos būtu kak raz jeb kāreiz. Ja visi sāktu neiet tehnisko, tas taču kļūtu par jauno normu un tā arī visi dzīvotu.
Ko tu ar šiem komentāriem gribi panākt?
Jā, Tava fillozofija saprotama. Bērnībā cepumu un čipšu paku ierobežotājs bija mamma, uz ceļa tas ir ceļu policists. Algoritms vienkāršs – ja brauc ar iestādīto ātrumu 100km/h, tad faktiskais ir drusku zem, neviens tevi neķer. Vienīgi ar fotoradaru nevar zināt… Braucot ar iestādīto 90km/h ar elektroauto var aizbraukt tālāk bez uzlādēšanās pa ceļam, bet tad pavisam droši būsi par kavēkli pārējiem, arī ar 100km/h liela daļa dodās garām.
Tavus filosofa dotumus šoreiz nevērtēšu, un pats arī atbildēji – vairums pārkāpj ātrumu, jo ir aitas, kas blēdamas skrien līdzi barvedim, nevis vadās pēc racionāliem kritērijiem. Un ja barvedis brauks uz 180? Ja barvedis teiks – leciet laukā pa logu? Lielākā daļa var doties kaut uz elli, ja vēlas.
Es gribu no tavas mājas aiznest kaut ko nelielu, nu, eur100 robežās. Ne jau ka atņemt tev māju, runa ir par tīro sīkumu taču. Ja mūsu būs vairāk par tevi, tu taču atzīsi ka mums ir taisnība?
Par patēriņu – atšķirība starp 85 un 100 ir arī purkšķmotoram, naudas ziņā tas nav izšķirošais kritērijs, bet no lādēšanas viedokļa tas jau ir neērtāk.
Un jā – cipars sarkanajā aplī – ja nu kāds nezin – norāda maksimālo ātrumu, nevis minimālo) CSN nenosaka, ka ir jābrauc ar maksimālo vai ātrāk, ātruma apakšējo robežu nosaka balts skaitlis uz zila kvadrāta.
Līdz šim man bija sajūta ka uz ceļa esmu “balts un pūkains”, ievērojot ātruma ierobežojumus +8km/h, jo nekad neesmu saņēmis soda punktus un neatceros cik gadus atpakaļ esmu maksājis kādu sodu. Tagad sapratu ka esmu viena no negantajām aitām :)
Nu, un kāpēc ne +12km/h? Vinnētu veselas trīs(!!!) minūtes uz simtu pret saviem +8km/h. Tas ir nopietns ieguvums, ja padomā. 3min. x braucienu skaits, ui, cik daudz laika sanāktu mūža nogalē.
Atbilde šeit ir vienkārša: VAG auto kruīzkontrole ļauj viegli iestādīt apaļus skaitļus – 80, 90, 100km/h. Ar +/- 1km/h ir čakars. Ja iestādīsi 90km/h, tad patiesībā tie būs 87km/h. Kad braucu ar Renault, tad iestādīju 94km/h.
Par +10 nevienu nevar sodīt ne CP, ne fotoradars, tāpēc diezgan muļķīgi likt +8, jo pēc GPS pie 90+8 Tu patiesībā brauc uz 90-92. Es braucu pēc waze +10
Katram auto kombinācijā ar uzliktajiem riteņiem šī nobīde ir sava, bet īsti nesaprotu, kā Tu vari apgalvot ka GPS (Vāze) arī rāda vairāk kā ir patiesībā?
Man Vāzē rādās 97-98km/h pie auto rādījuma 100km/h.
Bet vispār jau kļuva labāk uz “melno un adataino” fona :)
Ir valstis, piemēram Nīderlande, kur soda jau par pirmo pārkāpto km/h. Kad tā būs pie mums, tad saregulēsimies.
Beļģijā soda no pirmā km, 1-10km/h = 50-60€, 11-20 = 150€, no +30 atņem tiesības. bet viņi visos gadījumos no ātruma atņem 6km/h. Vismaz BE tādu lidotāju un steidzīgo braucēju ir diezgan maz. Satiksmes plūsma ir diezgan plūdena, nekādu slalomu utml neredzēs. Uz parastajām 1+1 joslu šosejām kādu apdzen tad, ja brauc atļauto 90 vietā uz <~75, tā lielākoties mierīgi visi sēdēs aizmugurē un brauks. Dzīvoju te jau vairākus gadus un uz šosejām bīstamas apdzīšanas, agresīvi braucēju manevri utml. varbūt ir vienreiz mēnesī. LV – atliek aizbraukt piektdienas vakarā līdz Ainažiem un nespēsi nemaz atcerēties cik reizes …
Tu taču vari braukt arī ar 30km/h, ja nu kāds velosipēdists izbrauc no meža, vai kuilēns izskrien priekšā! Nekad nevar zināt, labāk braukt lēnāk un prātīgāk, nekur jau nav teikts, ka nevar braukt lēnāk par 90. ;)
Un vēl labāk braukt ar autobusu, tad par ātrumu nav jādomā nemaz un var avīzi palasīt un telefonu pabakstīt!
nē, ko tu saki! vietējie autobraucēji nebrauc lēnāk par atļauto + 10, arī ne naktī vai sliktos laika apstākļos. kas tā par diršanos – ja ceļmalā ir zīme (90) tad tas to arī nozīmē – ne lēnāk par 90, un vēlams 10 pa virsu, uz ceļiem kur nav manīta policija – plus 20-30. migla, lietus, sniegs, apledojums, krēsla – tas viss neietekmē satiksmi, mūsdienu auto ir gana droši, ne velti tur visādas sistēmas iebāztas.
tūlīt maska indieši pabeigs kodierēt surogātšoferi un tad stūri varēs likt mierā un braucot rakstīt komentārus kursorā. jā.
Ne gluži:
https://www.apollo.lv/7141961/par-agresivu-brauksanu-sodits-parak-lens-autobusa-soferis-aiz-kura-izveidojusies-kilometru-gara-rinda
Klau spidometra vērotāj, esi kādreiz pavērojis kāds ir tavs ātrums pēc GPS, kad spidometrā rāda 90? Kā likums spidometra rādījums parasti ir ar rezervi uz leju un braucot ar 90 spidometrā, realitātē ir lēnāk.
Tā kā 100 spidometrā ir pat baigi ok, ja ņem vēl vērā, ka radaram arī ir 3km/h kļūda pilsētā un 3% ārpus pilsētas.
jā, kā jau visi mūsdienu autobraucēji es vados nevis pēc spidometra, bet augstas precizitātes kombinētās divu sistēmu ātruma mērīšanas uzpariktes. es jau nestrīdos, ka spidometru izmanto tikai lohhi. tā ir!
Par ātruma mērījumiem runājot – testētajā auto ir iebūvēts radars, kurš ātrumu var nomērīt ar lielu precizitāti, bet to tomēr neizmanto šim nolūkam. Laikam tādēļ, ka tas mēdz aizsnigt un arī tādēļ ka tradicionāli radars ir bijis kā papildaprīkojums.
Vēl viens papildaprīkojuma efekts – mazais ekrāniņš aiz stūres un HUD (tas ir papildaprīkojums) faktiski dublē informāciju, abi nav vajadzīgi.
Teslai 3 HUD būtu medusmaize.
Nu bija tur vel tāds teksts noteikumos par braukšanu ar parāk zemu ātrumu bez iemesla un satiksmes bremzēšanu.
oi, te sākas labākais) ko nozīmē – satiksmes bremzēšana? savākt aiz sevis 1km garu kolonnu vai dročīt kreisajā joslā ir viens, braukt uz 80 pa vietējas nozīmes ceļu un vienam-diviem nāksies mani apdzīt – kas cits.
kas ir pārāk zems ātrums? csn to neregulē, minimālo ātrumu nosaka ar tam paredzētu ceļa zīmi. es gribētu redzēt to policistu, kas sodītu kādu uz 70-80 braucēju – tas ir apstrīdams uz 1-2-3 un pēc tam vēl būtu jāiziet dienesta atestācija uz atbilstību amatam)
es saprotu – visi uzskata ka jābrauc zīme+10. es uzskatu, ka ir jābūt savstarpēji saprotošiem, that said, abas puses pieņem laipnību no otras, bet neko neuztver kā garantētu. garantēts ir tikai kaps, viss pārējais ir bonuss.
nepaslinkoju – rakstīts šādi:
104.3. traucēt ceļu satiksmi, bez vajadzības braucot ar pārāk mazu ātrumu;
ja ir vajadzība, tad var braukt ne tikai lēni, bet arī pārāk lēni – nu, tā tur ir rakstīts.
un ja vajadzības nav, tad paliek jautājums – kas ir satiksmes traucēšana? viens steidzas, sagaida izdevību apdzīt – un viss, steidzas tālāk.
divi steidzas, sagaida izdevību,….sk. iepr.
cik cilvēki man ir jākavē, lai tā skaitītos satiksmes traucēšana? cik ļoti jākavē – 5 sekundes, 10 minūtes?
tas viss ir subjektīvi, var gan sodīt uz karstu roku, un tikpat viegli to var apstrīdēt un atcelt. faktiski, šeit ir punkts par skaļo mūziku un naktsmiera traucēšanu – vienam patīk iet gulēt 20os, otram – 3os naktī.
satiksmes traucēšana ir tad, kad tu speciāli kādu nelaid garām – ja esi par kādu lēnāks, tad pēc iespējas (saprātīgī, protams) pielien ceļa malai un ievēro distanci no priekšējā (ja neplāno apdzīt, tad uz šosejas vismaz 100m), un tev nekad neviens nepārmetīs par lēnu braukšanu. Starp citu, to sodu par agresīvu braukšanu lēnais braucējs saņēma par to, ka tīšām krāja aiz sevis rindu, nevis vienkārši par ātrumu spidometrā.
šeit jāatcerās visu lamātais tallinas ceļš – ļoti patīk. braucu sev, ieraugu ka no muguras kāds nāk, iebraucu tajā joslā, palaižu pirms tas (vai vairāki) ir pietuvojies un visi ir laimīgi. ja ir garāka rinda, mierīgi pabraucu kilometru pa 1/2, pa 2/3 uz nomales joslas – skatoties, lai priekšā nav velobraucējs (kamēr laboja vidzemes šoseju, murjāņu sportisti mēdza trenēties uz tallina ceļa).
un kā atšķirt “speciāli nelaižu garām” no “kāds nejēdz mani apdzīt” – ir cilvēki, kas brauc ļoti ātri, bet prasmīgi un nerada problēmas. un ir tādi, kas uzspiež līdz 100 un paliek neizlēmīgs, apdzen salīcis un stūrē iekrampējies, uzsākot apdzīšanu nepiemērotā vietā, neatstājot sev vietu manevram. nu labāk sēdi aiz manis, neapdraudi pats sevi)
100 arī fotoradars neķer, jo sodu par 100 tāpat nevar uzlikt, tikai brīdinājumu. 100 tāpat ir miegains ātrums, labos apstākļos drošāk būt braukt mazliet ātrāk. par likuma ievērošanu – nu tas jau cits jautājums, gan jau atradīsies arī tādi, kas uz vientuļas ielas nekad pie sarkanā neies pāri
Šāda pati svira ir arī brālim Audi Q4 e tron, še tev: “forsprung durch technik” :)
cilvēki nezin, ko grib – masks tiem iedod nākotni bakstekrānā, tas ir slikti.
audi iedod klasisku vērtību sviras veidā – arī nav labi)
Jā, bet tāds skumjš oldskūls tas ir.
Bet VW arī nolaiduši lažu ar to ID3+4 to kruīza funkciju ar podziņas glāstīšanas ideju: īss pieskāriens = +1 km, garāks = +10 km (lolwtf). Nu Vācijas apstākļos var jau būt, kad no 120 km jāuzregulē fiksi uz 180 uz autobāņa. Bet: pieprasām rulīša funkciju!
Rulītis būtu forši, bet neiederās ID dizainā :)
Sākumā +1km/h ātri spaidot iedeva +10km/h. Pēc pēdējā SW atjauninājuma kļuva labāk. Pamatā lietoju tikai glāstu, lai mainītu ātrumu par 10km/h, tas ir ērti. Domāju ka Renault pieeja, ka mazākā doza ir +2km/h, šķiet ir jēdzīgāka, tā man patika, bet konservatīvā VW grupa to nevar mainīt…
Kloķim arī ir +1km/h un +10km/h, tikai tā algoritms ir visai sarežģīts. Sanāk reizi 2 mēnešos tādu palietot, katru reizi jāapgūst no jauna.
Jā, man arī ne pārāk patika tie gļukaini ID.3 glāstāmpaneļi. Ideja jau nav slikta un tas ir ērtāk nekā meklēt sviru lejā aiz stūres, tomēr Enyaq iV gadījumā tik ērti un forši būtu kruīzkontroli pielāgot uz stūres. Manam Hyundai Ioniq nav rullīša, bet idejiski viss notiek tieši tā kā te pieminu – uz stūres labajā pusē piespiežu kruīzkontroles pogu un turpat labajā pusē ar pogām iestatu un pielāgoju ātrumu. Tik ērti!
Ar šīm lietām ir ka ar to pašu māti un meitu.
Piemēram man patīk svira (kaut arī trešā), jo man tā ir ērtāka. Un tas nav nekāds oldskūls. Ņūskūls ne vienmēr nozīmē citu funkcionālo dizainu.
Tik pat labi var dusmoties par to, ka akseleratora un bremžu pedālis nav aizstāts ar ripulīšiem uz stūres.
Džoistiks un glāstāmpanelis “blondu” izpratni par auto vadīšanu nemainīs.
Un atkal pa vidu tā lielā tāfele iebūvēta … :(
Nu redz, ja PILNĪGI pa tukšo uz šosejas nededzinātu migliniekus, tad škoda arī nezaudētu tik daudz km priekšpēdējā posmā ;)
Laiks sākt popularizēt arī moderno lādēšanas metodi: stāties biežāk, bet uz īsākām pauzītēm, lai maksimāli izmantotu baterijaas uzlādes līknes efektīvāko posmu, tas ir no 10-20% līdz N (nez, 50-60?) kWH kur baterija ļauj lādēt iekšā ar maksimālu jaudu.
Latvijas testā tas nozīmētu stāties pie visiem iespējamiem punktiem, nevis lādēt no minimuma uz maksimumu un censties stāties tikai dažās pieturās.
Jaunā biežās stāšanās metode protams, daudz interesantāka ir ar lielās jaudas lādētājiem, kas dod ieksā 100+ kW. Jo, skat, parādās arī demokrātiskos auto (ioniq 5 un jaunais kia) 800V sistēmas. Parādās Eiropā tie 350 kW lādētāji, kas ļauj ielādēt zvēriski daudz kilometrus 10-15 minūtēs. Tad uzlāde sanāk tāda sīka pauzīte vnk izlocīt kājas, ieiet veikalā vai pačurāt, un jau var vālēt tālāk.
Latvijā pagaidām dominē CCS max 50kW, bet MEB platformai uzlādes līkne ir tāda, ka tos 50 kW var paņemt pat līdz 90% robežai. Ar laiku mums būs jaudīgāki CCS lādētāji, tad arī šāda pieeja ar biežākām īsajām uzlādēm būs aktuālāka.
Teslai max uzlāde ir 250 kw, un tiek uzskatīts, ka sākas “throtlings” , kad uzlādes jauda samazinās zem 150 kW. To var dabūt diezgan āri un tad ir spēkā Valtera piesauktā taktika – bieža sīklādēšana :) LV lādētāju max ir 50 kW Braucot ar velosipēdu tu nevari pārsniegt ātruma limitu :) Lai būtu ātrāka uzlāde, Tesla karsē baču (līdz 60 C), caur matoriem laižot “fantomstrāvas”. Tas noēd 7 kW. Ar visu to, zem + 25 grādiem pie 50 kW stacijām vajadzīgo T nevar sasniegt un lāde tiek “throtlēta”, mašīna ņem iekšā 38 – 40 kW. OK, tam ir zināmas “zāles”, bet tāpat par kaut kādu kapacitāti pie 50 kW stacijām runāt nevar. Pilnu 50 kW jaudu Tesla paņem vien kad gaisa temp ir pāri 30 C Teslas SuC jauda ir tik liela, ka bača papildus nav jāsilda, bet jādzesē. OK, šī tēma nav par Teslu, bet VAG. Ja jums liekas, ka nopērkot Škodu esat apjājuši VAG grāmatvežus un esat dabūjuši oooo par 1/2cenu, man jums ir sliktas ziņas :) Nopietno mašīnu lielā laime ir, ko Latvijas uzlādes staciju nīkulības dēļ daudzi nekad arī neieraudzīs – 800 V. Un lielā uzlādes rīkle. Tā ir tikai 0000 un Poršam. VW un Škoda… Read more »
Es esmu par šo domājis, bet šajos testos tas īsti nebūs iespējams, jo man diezgan daudz laika aiziet materiāla iefilmēšanai, aprēķiniem/pierakstiem un gluži vienkārši atelpas brīžiem. Es nedomāju, ka mūsu testos tāda sīklādēšana kaut ko būtiski uzlabotu, jo vairumam sakarīgo elektroauto uzlāde no 50 kW stacijām ir ar normālu 40-50 kW jaudu. Plus, es tāpat tās mašīnas nelādēju vairāk par 80%, kad var iestāties kaut kāds throttlings. Vienmēr izpētu uzlādes līknes no Fastned un cenšos netrāpīt sabremzētās uzlādēs.
Redz, LV apstākļos ir tieši pretēji, jo tuvāk augšai lādēsi, jo ātrāk lādēsies. Izskaidrojums ir elementārs mūsu uzlādes staciju max. jauda ir 125A.
Kā piemēru paņemam ID 4 lielo paku. Tātad pie 10% ir 125A un pie 85% ir 125A un tālāk sāk kristies. Tas ko var ietekmēt ir bačas voltāža. Pie 10% ir 360V, bet pie 80% 400V. Attiecīgi pie 10% max. uzlādes ātrums būs 45kW, bet pie 80% 50kW. Ja gribi izspiest pāris kW, tad jālādē augšā. Kā reiz ID 4 ir ļoti pateicīgs, lai notestētu vai mūsu uzlādes stacijas dod ārā 125A kā pēc papīra jābūt. Attiecīgi ID 4 no 80-85% būtu jālādējas ar 50kW jaudu.
Mazais spriegums pie zema SOC bija lielāka problēma E-golf, taču 10% lēnāk arī ir diezgan būtiski un šo vajadzētu ņemt vērā.
Kursors.lv nav kāda informācija par uzlādes staciju tuvākajiem un tālākajiem nākotnes plāniem? Varbūt vērts veikt žurnālistisku pētījumu par to kad un cik daudz plānotas jaudīgākas uzlādes stacijas. Vai citu valstu lielajiem uzlādes tīkliem ir plānots startēt Baltijā (Latvijā)? Ja liela daļa mašīnu jau pieļauj uzlādi 150+, tad tie 50 izskatās gaužām bēdīgi, ar spēju knapi izmantot 1/3 no auto potenciāla.
Neesmu pagaidām par to tā baigi interesējies, bet neesmu dzirdējis, ka kaut kur būtu plānota plaša vēl ātrāku uzlādes staciju izvēršana. Tas tomēr maksā vājprātīgi dārgi un vispār jāpriecājas, ka (vismaz ārpus Rīgas) mums ir adekvāti plašs 50 kW uzlādes staciju tīkls. Esmu dzirdējis, ka mums plāno būvēt dažas Ionity stacijas un divas būvēs arī Tesla. Tomēr tie drīzāk ir izņēmumi nekā plašs tīkls. Domāju, ka ar 50niecēm mēs dzīvosim vēl gana daudzus gadus.
Kas par stacijām ir pie Porša bodes ?
Precīzi neatceros, bet kaut kas ļoti jaudīgs. Bet tie arī ir daži izņēmumi, kas aktuāli būs tikai tad, kad brauksi uz servisu. Taycan gadījumā reti. Kurš normāls Porsche īpašnieks speciāli brauks lādēties uz dīlerservisu?
Mums vairāk interesē uzlādes iespējas vispār. Šobrīd pat 50 kW lādētāji ir reti kur redzami. Ja šīs desmitgades beigās elektroauto sasniegs vismaz 30% no auto kopskaita valstī, lādētājus vajadzēs krietni vairāk. L2 uz ielām laikam ir ļoti tāls sapnis.
Ārpus Rīgas e-mobi tīkla 50 kW uzlādes stacijas ir visur un absolūti pietiekamas gan šobrīd, gan vēl dažus gadus uz priekšu. Rīgā, jā, tā vēl ir problēma.
Es ceru, ka Circle K arī Baltijā attīstīs savas uzlādes stacijas līdzīgi kā to jau dara Norvēģijā un UK.
Kāpēc Konai, kura lādējās par 70 minūtēm mazāk, kopējais brauciena laiks ir par pusstundu ilgāks kā Škodai?
Tāds nu todien sanāca brauciens. Iespējams, satiksme bija nepateicīgāka. Kopējo brauciena laiku mēs neizdomājam no galvas, bet gan skatāmies uz reālo braucienā pavadīto laiku. Bet principā, Konai bija ļoti labs sniegums. Paskaties, cik labs tam auto sanāca vidējais patēriņš.
Tas ir tieši tas, kpc es ierosinu braukt vairākām mašīnām vienlaicīgi :)
Un es jau skaidroju, kāpēc tas nav iespējams.
Jā, pēc visiem citiem mērījumiem Kona izskatās ar atrāvienu labākā no visiem testētajiem auto. Attiecīgi, kopējais brauciena laiks nešķiet objektīvs mērījums, pēc kura sarindot – tas pat izskatās kā neobjektībākais no visiem.
Konas braucienā tas vēl nebija skaidrs, tāpēc vēsturiski tabulā rezultāti ir sakārtoti pēc kopējā laika. Es gan varu atrast arī nozīmi šādai sakārtošanai.
Bet no otras puses, tabulā ir arī citi dati un katrs to tabulu var sakārtot pēc saviem ieskatiem.
Tavus 1000km video ir patīkami skatīties, jo tie ir saturiski un informatīvi.
Iespējams daudzi paskatās top tabulā brauciena kopējo laiku, bet tas neraksturo situāciju pilnībā.
Lai uzlabotu tabulas informāciju un cilvēkiem priekštatu par situāciju vēlos ierosināt papildināt tabulu dažiem datiem.
Droši vien reāli vari pielikt izmantojot savus braucienu pierakstus.
1) vidējais braukšanas ātrums (tīrais bez uzlādēm)
Tas ļauj spriest par ceļa un satiksmes situāciju.
Ja manos aptuvenajos aprēķinos nav būtiskas kļūdas tad tavos testos tas svārstās no 64-77km/h. Tā ir diezgan nopietna ietekme uz 1000km.
Pie viena vidējā ātruma dažam auto 1000km laiks iespējams atšķirtos par 2h.
2) kopējo patērēto kWh apjomu uz 1000km.
Šobrīd tabulā ir tikai ceļojuma laikā uzlādētā enerģija, bet neparādās cik bija sākumā un cik atlika kad beigts brauciens.
Te kopējais patēriņš atšķirsies no uzlādētā kas uzrādīts tabulā no 10 līdz 40%.
Vai tā nav būtiska atšķirība?
3) šis izriet no iepriekšējā
Ja tiek norādītas uzlādes izmaksas tad arī tās būtu jāattiecina uz braucienam nepieciešamo kopējo enerģijas daudzumu.
Sveiks! Paldies, ka seko līdzi šiem braucieniem un nāc talkā ar ieteikumiem. Pāris komentāri no manas puses.
1) Izklausās loģiski, taču līdz šim neesmu šos datus uzskaitījis visiem auto, tāpēc man nebūtu ar ko aizpildīt tabulu. Ja atmiņa neviļ, tad daļā gadījumu tas tiešām ir aptuveni tādā diapazonā, kā norādi.
2) Es ar visiem auto cenšos izbraukt maksimāli pilni uzlādētiem. Respektīvi, diezgan droši var likt klāt kopējām enerģijas patēriņam vēl pilnu bateriju.
3) Šobrīd mēs norādām cenu tikai brauciena laikā ielādētajai enerģijai, jo uzlādes testa laikā vienmēr notiek e-mobi tīkla stacijās, kur cena nekad nemainās. Savukārt, uzlāde ārpus šī brauciena var maksāt dažādi. Kāds var atrast bezmaksas uzlādes iespējas (darbā, pie IKEA utt.), cits lādēs mājās (te var būt ļooooti dažādi tarifi) un kāds var uzlādēties eMobi tīkla stacijās. Tāpēc es ļoti izvairos sākotnējo uzlādi ierēķināt brauciena kopējos datos un īpaši uzsveru, ka tas ir tikai braucienā uzlādētās enerģijas apjoms.
Par vienu, svarīgu lietu gadžetiem, tikai tagad atcerējos: aplikācija telefonā!
Vai esi mēģinājis to kādam auto? Viena lieta ko ražotājs stāsta par saviem sapņiem šajā sakarā, otra ir reālā dzīve. Protams ka “piesiet” auto aplikācijai nav tik vienkārši kā CarPlay.
Vismaz šajā brīdī ID aplikācija ir ļoti primitīva – ar to var iestādīt max. uzlādes līmeni, sākt un pārtraukt lādēšanu, redzēt uzlādes līmeni, ieslēgt salona apsildi, uzstādot temperatūru. Komiskais: aplikācija kartē rāda nevis auto, bet telefona atrašanās vietu.
Labs komentārs! Mēs testējam auto iebūvēto navigāciju (maršrutus braucam tikai ar to nevis kaut kādu Waze), bet aplikācijas gan netestējam. Iemesls ir ļoti vienkāršs – ne visiem auto tādas aplikācijas ir. Un tiem kam ir, ne vienmēr darbojas Latvijā. Un ja darbojas Latvijā, tad ne vienmēr dīleris raujas piepalīdzēt mums to sagatavot. Jo “svešu” auto savā aplikācijā es pats tomēr nevaru pārņemt. Bet piekrītu, ka šī ir vēl viena lieta, kas būtu jānotestē.
Tev tā aplikācija pašam arī ir vai tikai mammas telefonā ?
Tā aplikācija ir sasodīti lēna, bet nu par primitīvu es to nesauktu
Uzliec mammas brilles un paskaties: “e-GOLF”, bet es rakstu par ID.
Tu gribi teikt, ka jaunākai mašīnai aplikācija ir padarīta tūdīgāka ? :o
Es papētīju šī raksta varoņa – Eņjaka aplikāciju, bet tādai niansei nepiegriezu vērību
IMHO dīzeļa Škodai ir tāda podziņa. Rīt darbā paskatīšos
Man nav bijis e-GOLF, tādējādi ietaupīju sašutumu par “sūdīgumu” :)
Pieņemu ka kaut kad to sakops, tādēļ ir interesanti, kas notiek ar Škodu šajā sakarā.
Škoda smuki rāda telefona un mašīnas atrašanās vietu
Ja nu ir veselības problēmas, piedāvā “maps” vai “waze” palīdzību, lai atrastu mašīnu :)
Ja godīgi – škodas apps izskatās 0,02 usd labāk par vw
Runa ir par 2 gadus vecu Karogu
Bet protams, Teslas app salīdzinot ar abiem augstāk minētajiem ir vnk kocmoc :)
Par to, ka Teslai ir foršs SW, nav šaubu.
Interesanti, vai Škoda savam iV lieto to pašu, veco aplikāciju, vai kā VW, pavisam citu?
Čau. Vai Dacia Spring arī būs apsaktā?
Sveiks! Es neesmu drošs, ka ar to brauksim visus 1000km, bet kaut kādā formātā šo mazo un interesanto auto noteikti apskatīsim. Pagaidām gan neesmu dzirdējis, kad tieši tā atceļos līdz Latvijai.
Ok. Paldies.
Cik reāli sanāk nobraukt ar vienu uzlādi un cik liela atškirība no noradīta?
Tas ir uzrakstīts rakstā. Bet īsā atbilde – tas nav vienkārši atbildams jautājums.
jā,zinu ,bet parasti kas norādīti mašīnas mājaslapā,testos brauc ļoti ideālos apstākļos un vismaz redzēt cik liela varētu atškirība.
p.s Zinu,ka ietekmē ļoti braukšas stils un ceļa segums utt…..
Sausmas, ka ir veel taadi kas peerk sho chiichu auto.
Kad tiksi pie ID 4, tad lūk maršruts, lai nobrauktu ātrāk par 16h
https://abetterrouteplanner.com/?plan_uuid=6793bc33-0fc6-4b03-a752-4f5e1971602f
Lādēšana speciāli ir veidota tā, lai izspiestu maksimālo uzlādes ātrumu, tāpēc tiek lādēta bačas augša nevis apakša.
Paldies, bet es neplānoju mainīt mūsu maršrutu.
Tas maršruts jau ir tāds pats kādu Tu brauc. Tas, ka tur nav 1:1 visi pagriezieni kā Tev, nemaina to ka galā tie paši 1000km vien ir. Šis ir idejisks uzmetums cik reizes un cik daudz lādēt, lai iespētu pēc iespējas labāku laiku.
Es Jelgavai braucu cauri un tad uz Ozolniekiem. Uzlādēs es neredzu neko diži citādāku, kā Škodas braucienā. Dažas uzlādes un katrā ap stundu.
LOL nau vērc
Nebraucot caur energoluksa 100 kw staciju, var ietaupīt labi ja dažas minūtes
Ja bendzineri saka – nothing beats displacement, tad elektriķi var teikt – nekas tā neiepriecina, kā 100+ kw čardžeris
Kristap, paldies par šo video – tas mani iedvesmoja apsvērt iespēju iegādāties elektroauto, un to arī izdarīju. Ar Enyaq jau braukts ~2 mēnešus, un esmu ļoti apmierināts. Tie, kas saka, ka elektroauto pašlaik ir tikai bagāto rotaļlieta, ieteiktu jums parēķināt auto ekspluatācijas izdevumus (degvielu, nodokļus, apkopes, remontus u.c.) ilgtermiņā. Ilgtermiņā elektroauto atmaksājas, ja braukt sanāk daudz (man personīgi ap 30 000 km gadā). Protams, tas atkarīgs arī no esošā iekšdedzes dzinēja auto un izvēlētā elektroauto. Ar ietaupīto ikmēneša degvielas naudu varu apsmaksāt gandrīz visu ikmēneša līzinga maksājumu, savukārt elektrības rēķins pieaudzis tikai par ~80 EUR. Par Enyaq pieredzi varu pateikt, ka ar 60 versiju (58 kWh) vasarā ar pilnu uzlādi var nobraukt ap 370 km solīto 412 km vietā. Redzēsim, kā būs ziemā. Vidējais patēriņš pēc 8300 nobrauktiem km ir 18,0 kWh/100 km. Uzlādi mājās veicu vidēji katru ceturto nakti, ja braukā tikai pa pilsētu. Ātrās uzlādes, protams, nepieciešamas tikai tālākos braucienos, bet parasti tās sanāk apvienot ar kādu lietderīgu procsu (iepirkšanos, kafijas pauzi utt.). Tikai divas reizes nācies speciāli lādēt un gaidīt pie ātrā lādētāja. Vienīgās negatīvās lietas, ko pa šo laiku esmu secinājis: 1. Tiklīdz pacel dibenu no sēdekļa un izkāp no auto (piemēram, lai attaisītu vārtus), aizdedze… Read more »
Tas viss ir jauki. Taču ar vidējiem LV ienākumiem Latvijas kredītiestādes līzingu šādam auto nedod. Plus apdrošināšana un riepu maiņas izmaksas, kas ir krietni virs tām, kādas pierastas vietējiem. Jā, EV ir nākotne. Taču vairumam – pēc gadiem 10 vai nekad.
Piekrītu. Atliek vien cerēt, ka auto ražotāji konkurences nolūkos samazinās cenu EV, jo, cik dzirdēts, to ražošanas izmaksas ir krietni mazākas nekā parastajiem auto. Bet kamēr būs aitas, būs cirpēji.
Bet par apdrošināšanu gan: OCTA 43 EUR gadā, KASKO 450 EUR gadā, kas ir tuvu tam, cik jāmaksā par ~10 gadus veciem “riska grupas” auto, ja, protams, vispār pērk KASKO.
Par riepām katram pašam sava izvēle. Neviens jau neliek pirkt premium riepas, kas maksā 300 EUR gabalā. Ir labas alternatīvas arī par 100-150 EUR. Pie tam, ja brauc ar līdzīga izmēra krosoveru vai SUV, tad tāpat par riepām nāksies maksāt.
Jā, ir cerības ka līdz ar bateriju attīstību un Ķīnas sasparošanos arī cenas samazināsies. Kaut kādi ziediņi parādās. Šodien iAuto iebira links uz auto jau, kas latvietim parastajam jau izskatās +/- pieņemami un nobraukums no 1 uzlādes arī nu jau šķiet sakarīgs.
https://iauto.lv/zinas/pasaule/38582-letais-elektro-passat-no-kinas-video
Tavs OCTA + KASKO arī ir diezgan tuvs manējam. Iespējams tāpēc ka Škoda nav topa brends un viņiem Latvijā ir savi dīleri. VW kā dārgāku auto ražotājam, apdrošināšana maksās vairāk, par Teslu un augstāk pat nerunājot.
Riepas elektriskajiem auto ir sāpīga tēma. Pirmkārt auto masas dēļ dilst ātrāk. Otrkārt tendence ir lietot lielākas riepas vispār rites pretestības mazināšanai. Kuras attiecīgi ir dārgas. Teiksim līdzīgās auto klasēs degvielas auto ar 16-18″ ripuļiem atbilstošajiem elektriskajiem auto jau lieto 18-21″ ripuļus. Ģimenes budžetā šādu riepu maiņa parastajam cilvēkam te atstāj robu uz ilgāku laiku.
Pirmais punkts tiešām ir kaitinošs, tas ir arī VW, nezinu kā ir Audi, bet droši vien ka tāpat, jo visiem ir MEB platforma. No otras puses – neko nevar aizmirst izslēgt – ZOE man bija palikusi visu dienu ieslēgta… Klimatam var ieslēgt īpašo režīmu, kas tura ieslēgtu klimatkontroli pusstundu, ja izkāp. Navigācija atcerās iepriekšējo stāvokli, kad kāp atkal iekšā.
Zojai gadījumā uzstādījumos nav kāds ar klimatkontroli saistīts punkts, kas pēc “aizdedzes” izslēgšanas atstāj visu pārējo ieslēgtu?
Zojai varēju ar atslēgu ieslēgt klimatkontroli, arī taimeri varēja uzlikt. Tas laikam viss, nekādas aplikācijas. Runa ir par iepriekšējās paaudzes Zoju, nezinu, kā ir jaunajai.