Reklāma

Lielbritānijas Centrālā banka apsver digitālās valūtas ieviešanu

Jaunākie raksti

Iepazīstamies ar Canyon Puncher GM-11 peli un WH-200 peles vada turētāju

Pie mums šoreiz atceļojuši vairāki Canyon ražoti budžeta klases aksesuāri datorspēļu cienītājiem - liela izmēra peles paliktnis, divas visai...

Iepirkšanās centrā “Akropole” atvērts “Xiaomi” pirmais oficiālais veikals Latvijā

Šodien, 22. oktobrī, iepirkšanās centra “Akropole” nomnieku klāstu ir papildinājis pasaulē pazīstamais viedierīču un aksesuāru veikals “Xiaomi”, atverot savu...

Tesla izziņo plānus divu gadu laikā trīskāršot “Supercharger” uzlādes punktu skaitu

Elektroauto ražotājs Tesla paziņojis, ka nākamo divu gadu laikā tas plāno trīskāršot savu "Supercharger" uzlādes punktu skaitu. Autoražotāja pārstāvji...

“Boeing” veic testa lidojumus ar pilnībā no atjaunojamiem resursiem ražotu aviācijas degvielu

Lidmašīnu ražotājs Boeing, sadarbībā ar savu dzinēju piegādātāju Rolls-Royce un ilgtspējīgas degvielas ražotāju "World Energy", veikuši testa lidojumu, izmantojot...

Par AS “Emergn” valdes priekšsēdētāju kļuvis Austrālijas latvietis Pēteris Daliņš

Par globālā digitālā biznesa pakalpojumu uzņēmuma “Emergn Global Holdings” meitasuzņēmuma AS “Emergn” priekšsēdētāju kļuvis Austrālijas latvietis Pēteris Daliņš. Darbs...

Lielbritānijas Centrālā banka (Anglijas banka) un Valsts kase nākušas klajā ar paziņojumu, ka izveidojušas darba grupu, kas pētīs iespēju ieviest digitālo valūtu “Britcoin”. Galvenais mērķis ir apzināt iespējamos riskus un iespējas, ko sniegtu šāds norēķinu līdzeklis. Bankas emitēta, šī digitālā valūta kalpotu ikdienas maksājumu veikšanai un būtu lietojama līdztekus pašreizējiem norēķinu līdzekļiem – kontā esošajai, kā arī skaidrai naudai.

Anglijas banka jau iepriekš izrādījusi interesi centralizētas digitālās valūtas ieviešanā, jo “šis esot būtisku izmaiņu periods gan naudas, gan maksājumu jomā”. Pēdējos gados skaidras naudas izmantošana finanšu darījumos nepārtraukti samazinās, savukārt debetkaršu maksājumu apjoms pieaug. Vienlaikus banka arī uzskata, ka šāda norēķinu līdzekļa ieviešana ir veids, kā “izvairīties no jaunu privātas naudas veidu radīšanas riskiem”. Tas attiecas uz kriptovalūtām.

Ja “Britcoin” tik tiešām kādreiz ieviesīs, tas tiks denominēts sterliņu mārciņās gluži kā banknotes. Tas nozīmē, ka viens “Britcoin” būs tikpat vērtīgs kā viena sterliņu mārciņa.

Vairāku valstu centrālās bankas jau izrādījušas interesi par savu emitētu digitālo valūtu. Vistālāk šajā ziņā tikusi Ķīna, kuras digitālā juaņa pašlaik tiek publiski izmēģināta. Zviedrija nesen paziņoja, ka noslēgusi savas digitālās valūtas izmēģinājuma pirmo posmu. Taču, kas attiecas uz digitālo eiro – par to uz kādu laiku varam aizmirst. Kā norāda Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda – tā ieviešana varētu prasīt vēl vismaz četrus gadus.

AvotsBBC
Reklāma

16 komentāri

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
16 Comments
vecākie
jaunākie novērtētākie
Inline Feedbacks
View all comments

Tad sanāk,būs beigas BITCOINam un citiem crypto valūtiem?

viens “Britcoin” būs tikpat vērtīgs kā viena sterliņu mārciņa.
tad kāpēc dublēt debetkarti ? debetkarte jau visiem ir. vai tiešām Lielbritānija ar laiku atteiksies no sterliņu mārciņas.

ar laiku aizvien mazāk un mazāk būs jādrukā nauda un jātaisa kartes. visas finanses būs kā uz delnas par prieku valsts represīvajam aparātam un info nekādi nevarēs pazust no blokķēdes. ar big data mining varēs izvilkt acīm nepamanāmas kopsakarības naudas plūsmā un ja tu pa kluso būsi tirgojis paša audzētos kartupeļus, tad HMRC fiksi piestādīs tev rēķinu un soda naudas. ērti, vai ne?

paša audzētos (vai ne paša) mainīs pret paša (vai ne paša) dzīvo sīvuli vai pret zāliena pļaušanu utt.
ja monetārā sistēma kļūs pārāk viegli uzraugāma, cilvēki izmantos maiņu ar ikdienā izmantojamām lietām/darbiem, tāpat kā pirms naudas izgudrošanas.

Mūsdienās ar barteri norēķināties bez morālas dilemmas var būt diezgan problemātiski. Kā domā, ko lai sekretāre barterī liek pretīm santehniķim par ūdensvada salabošanu viņas dzīvoklī?

Uzdāvinātu savas apenes, vairāk šim nepienāktos :D

Skuju, zaķīt. Tikai par apenēm paliksi bez karstā ūdens stāvvada.

Ņemot vērā tavu sašutumu par gaiminga videokaršu cenām, tad pat bail iedomāties uz ko Tu būtu gatavs dēļ tiem dzelžiem… 🤢

palīdzēt sastādīt gada atskaiti vidam? nevajag jau trivializēt līdz tam, ka darbs ir tikai trubas pievilkšana.

britiem jau ir pieredze no 17. gs. ar privāto naudu. arī krypto varētu noderēt, ja tikai apbižotie cryptodrudža pārņemtie, kas nokavējuši lielo kumosu, nepārtraukti neizgudrotu jaunu kriptofaņķiku. pēc tam sarok sev pirmo miljardu un palaiž to pārējiem plebejiem, cerot uz haļavu.

+1

nauda var būt kaut katram ciemam sava – problēma ir maiņa, kas ir diezgan rijīgs starpslānis.

ja privātais kripto ir piesaistīts mārciņai (un kāpēc gan ne, mērķis jau aizbēgt no uzmācīgās uzraudzības), tad privātajā maiņā procents būs minimāls. tur drīzāk citas problēmas — kurš būs pietiekami uzticams, lai emitētu, bet pats galvenais, kā norēķināties. ideālā nepieciešams offline kriptomaks, kur apmaiņa ar žetoniem notiek ar NFC.

lai būtu privātās naudas, mazliet jāmainās koncepcijai ka naudu emitē valstu centr. bankas.
kaut gan tas nebūtu nekas pilnīgi jauns – veikaliem un pārvadātājiem jau tagad ir lojalitātes punkti, uzņēmumi darbiniekiem izdala bonuspunktus utt. – bet megakorpi tikpat labi varētu izlaist savus digišekeļus kurus ņemtu pretī arī citi, līdzvērtīgi vai mazāki.

tā nav nauda (kā valsts garantēts legāls norēķinu līdzeklis), tas tehniski ir vaučeris jeb sertifikāts. nekādai koncepcijai nav jāmainās, alternatīvi norēķinu veidi ir atļauti UK un ASV, piemēram.

kopumā jau nav starpības, vai kopienas nauda apsedzas vai sprukās nonāk valsts ekonomika – ēdiens un siltums sāk maksāt vairāk un monētas ir grūtāk iegūstamas.
papīra nauda vai digitālā – vai tas risina ekonomiskās problēmas, izņemot lietošanas ērtības? ja naudas apjoms neatbilst tam preču/pakalpojumu apjomam, kas par to ir pieejams un/vai ir jāpieliek nesamērīga piepūle naudas vienības iegūšanai (vai pūļu daudzums krasi atšķiras), tā gaidi turbulenci.
savukārt ar cēlajiem mērķiem – raudzīties lai visi naudu izmantotu tikai likumīgos veidos – nekā jauna nekad nebūs, vecenītes samaksās ogošanas nodokli un optimizatori atradīs veidus, kā izvairīties no izdevumiem.

Reklāma
Reklāma