Reklāma

Lielbritānijas Centrālā banka apsver digitālās valūtas ieviešanu

Jaunākie raksti

Kartēta gandrīz ceturtā daļa Pasaules okeāna gultnes

Pateicoties starptautiskai iniciatīvai "Seabed 2030", kartēta jau gandrīz ceturtā daļa jeb 23,4% Pasaules okeāna gultnes. Tas noticis, lielā mērā...

Xiaomi nedaudz parāda nākammēnes gaidāmo Smart Band 7 Pro

Pēc Smart Band 7 izziņošanas maijā un fitnesa aproces nonākšanas Eiropā, Xiaomi gatavojas piedāvāt arī Smart Band 7 Pro...

Stellantis kārtējoreiz runā par riskiem, ja elektroauto nekļūs lētāki

Viens no pasaulē lielākajiem autokoncerniem Stellantis un tā vadība kārtējoreiz runājuši par riskiem un iespējamo tirgus sabrukumu, ja elektroauto...

Starlink varēs izmantot mašīnā, laivā un lidmašīnā

Starlink uzvarējis ASV Federālo sakaru komisiju (Federal Communications Commission) tiesā, kas nu ļauj Starlink izmantot arī atrodoties kustībā -...

“Instagram” plāno pāriet uz vienu video formātu – “Reels”

"Instagram" aizvien aktīvāk konkurē ar video koplietošanas platformu "TikTok". To pierāda arī "Instagram" jaunākie centieni. "Twitter" ievietotajā ekrānšāviņā redzams,...

Lielbritānijas Centrālā banka (Anglijas banka) un Valsts kase nākušas klajā ar paziņojumu, ka izveidojušas darba grupu, kas pētīs iespēju ieviest digitālo valūtu “Britcoin”. Galvenais mērķis ir apzināt iespējamos riskus un iespējas, ko sniegtu šāds norēķinu līdzeklis. Bankas emitēta, šī digitālā valūta kalpotu ikdienas maksājumu veikšanai un būtu lietojama līdztekus pašreizējiem norēķinu līdzekļiem – kontā esošajai, kā arī skaidrai naudai.

Anglijas banka jau iepriekš izrādījusi interesi centralizētas digitālās valūtas ieviešanā, jo “šis esot būtisku izmaiņu periods gan naudas, gan maksājumu jomā”. Pēdējos gados skaidras naudas izmantošana finanšu darījumos nepārtraukti samazinās, savukārt debetkaršu maksājumu apjoms pieaug. Vienlaikus banka arī uzskata, ka šāda norēķinu līdzekļa ieviešana ir veids, kā “izvairīties no jaunu privātas naudas veidu radīšanas riskiem”. Tas attiecas uz kriptovalūtām.

Ja “Britcoin” tik tiešām kādreiz ieviesīs, tas tiks denominēts sterliņu mārciņās gluži kā banknotes. Tas nozīmē, ka viens “Britcoin” būs tikpat vērtīgs kā viena sterliņu mārciņa.

Vairāku valstu centrālās bankas jau izrādījušas interesi par savu emitētu digitālo valūtu. Vistālāk šajā ziņā tikusi Ķīna, kuras digitālā juaņa pašlaik tiek publiski izmēģināta. Zviedrija nesen paziņoja, ka noslēgusi savas digitālās valūtas izmēģinājuma pirmo posmu. Taču, kas attiecas uz digitālo eiro – par to uz kādu laiku varam aizmirst. Kā norāda Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda – tā ieviešana varētu prasīt vēl vismaz četrus gadus.

AvotsBBC
Reklāma

16 komentāri

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
16 komentāri
vecākie
jaunākie novērtētākie
Inline Feedbacks
View all comments
fosīls
21.04.2021 12:09

Tad sanāk,būs beigas BITCOINam un citiem crypto valūtiem?

fufcix
22.04.2021 18:03

viens “Britcoin” būs tikpat vērtīgs kā viena sterliņu mārciņa.
tad kāpēc dublēt debetkarti ? debetkarte jau visiem ir. vai tiešām Lielbritānija ar laiku atteiksies no sterliņu mārciņas.

digitalk
22.04.2021 19:07
Reply to  fufcix

ar laiku aizvien mazāk un mazāk būs jādrukā nauda un jātaisa kartes. visas finanses būs kā uz delnas par prieku valsts represīvajam aparātam un info nekādi nevarēs pazust no blokķēdes. ar big data mining varēs izvilkt acīm nepamanāmas kopsakarības naudas plūsmā un ja tu pa kluso būsi tirgojis paša audzētos kartupeļus, tad HMRC fiksi piestādīs tev rēķinu un soda naudas. ērti, vai ne?

0939
22.04.2021 21:14
Reply to  digitalk

paša audzētos (vai ne paša) mainīs pret paša (vai ne paša) dzīvo sīvuli vai pret zāliena pļaušanu utt.
ja monetārā sistēma kļūs pārāk viegli uzraugāma, cilvēki izmantos maiņu ar ikdienā izmantojamām lietām/darbiem, tāpat kā pirms naudas izgudrošanas.

Krotow
22.04.2021 21:47
Reply to  0939

Mūsdienās ar barteri norēķināties bez morālas dilemmas var būt diezgan problemātiski. Kā domā, ko lai sekretāre barterī liek pretīm santehniķim par ūdensvada salabošanu viņas dzīvoklī?

Kurbads
23.04.2021 13:37
Reply to  Krotow

Uzdāvinātu savas apenes, vairāk šim nepienāktos :D

Krotow
24.04.2021 15:33
Reply to  Kurbads

Skuju, zaķīt. Tikai par apenēm paliksi bez karstā ūdens stāvvada.

Kurbads
24.04.2021 20:48
Reply to  Krotow

Ņemot vērā tavu sašutumu par gaiminga videokaršu cenām, tad pat bail iedomāties uz ko Tu būtu gatavs dēļ tiem dzelžiem… 🤢

0853
24.04.2021 15:47
Reply to  Krotow

palīdzēt sastādīt gada atskaiti vidam? nevajag jau trivializēt līdz tam, ka darbs ir tikai trubas pievilkšana.

digitalk
22.04.2021 22:08
Reply to  0939

britiem jau ir pieredze no 17. gs. ar privāto naudu. arī krypto varētu noderēt, ja tikai apbižotie cryptodrudža pārņemtie, kas nokavējuši lielo kumosu, nepārtraukti neizgudrotu jaunu kriptofaņķiku. pēc tam sarok sev pirmo miljardu un palaiž to pārējiem plebejiem, cerot uz haļavu.

Krotow
24.04.2021 15:33
Reply to  digitalk

+1

0853
24.04.2021 15:46
Reply to  digitalk

nauda var būt kaut katram ciemam sava – problēma ir maiņa, kas ir diezgan rijīgs starpslānis.

digitalk
24.04.2021 18:10
Reply to  0853

ja privātais kripto ir piesaistīts mārciņai (un kāpēc gan ne, mērķis jau aizbēgt no uzmācīgās uzraudzības), tad privātajā maiņā procents būs minimāls. tur drīzāk citas problēmas — kurš būs pietiekami uzticams, lai emitētu, bet pats galvenais, kā norēķināties. ideālā nepieciešams offline kriptomaks, kur apmaiņa ar žetoniem notiek ar NFC.

0853
24.04.2021 18:31
Reply to  digitalk

lai būtu privātās naudas, mazliet jāmainās koncepcijai ka naudu emitē valstu centr. bankas.
kaut gan tas nebūtu nekas pilnīgi jauns – veikaliem un pārvadātājiem jau tagad ir lojalitātes punkti, uzņēmumi darbiniekiem izdala bonuspunktus utt. – bet megakorpi tikpat labi varētu izlaist savus digišekeļus kurus ņemtu pretī arī citi, līdzvērtīgi vai mazāki.

digitalk
24.04.2021 20:55
Reply to  0853

tā nav nauda (kā valsts garantēts legāls norēķinu līdzeklis), tas tehniski ir vaučeris jeb sertifikāts. nekādai koncepcijai nav jāmainās, alternatīvi norēķinu veidi ir atļauti UK un ASV, piemēram.

0853
24.04.2021 22:06
Reply to  digitalk

kopumā jau nav starpības, vai kopienas nauda apsedzas vai sprukās nonāk valsts ekonomika – ēdiens un siltums sāk maksāt vairāk un monētas ir grūtāk iegūstamas.
papīra nauda vai digitālā – vai tas risina ekonomiskās problēmas, izņemot lietošanas ērtības? ja naudas apjoms neatbilst tam preču/pakalpojumu apjomam, kas par to ir pieejams un/vai ir jāpieliek nesamērīga piepūle naudas vienības iegūšanai (vai pūļu daudzums krasi atšķiras), tā gaidi turbulenci.
savukārt ar cēlajiem mērķiem – raudzīties lai visi naudu izmantotu tikai likumīgos veidos – nekā jauna nekad nebūs, vecenītes samaksās ogošanas nodokli un optimizatori atradīs veidus, kā izvairīties no izdevumiem.

Reklāma