Reklāma

Ķīna sarīko vērienīgu loteriju ar mērķi plašāk izmēģināt digitālo juaņu

Jaunākie raksti

Volvo investēs 1,25 miljardus eiro elektroauto rūpnīcā Slovākijā

Slovākijas ekonomikas ministrs Ričards Suliks pavēstījis, ka zviedru autoražotājs Volvo valsts austrumdaļā plāno būvēt jaunu elektroauto rūpnīcu. Kopējās investīcijas...

Huawei pēc šķiršanās no Leica izziņo XMAGE

Huawei paziņojis, ka turpmāk pie viedtālruņu kameru tehnoloģijām strādā ar XMAGE zīmolu. Šāds paziņojums nāk neilgi pēc Huawei un...

Jaguar ap 2025. gadu iepazīstinās ar trim elektriskiem SUV

Britu sporta auto ražotājs Jaguar 2025. gadā iepazīstinās ar trim pilnībā elektriskiem SUV, ziņo Autocar. Tas nozīmē, ka vismaz pagaidām...

Apple Watch 7 izturības reklāma varētu būt priekšvēstnesis izturīgāka modeļa iznākšanai

Iesākot jūliju, Apple izlaidis sava stila košu un produktus slavinošu reklāmu, šajā reizē norādot uz Apple Watch Series 7...

Samsung Galaxy S22 Ultra pārdošana pārsniedz jebkuru Note sērijas modeli

Samsung, iespējams, paši bija vainīgi pie zemiem Galaxy Note sēriju pārdošanas apjomiem, jo Galaxy Note bija lielāka izmēra viedtālruņi,...

Ķīnas centieni atteikties no monētām un banknotēm, šķiet, iegājuši jaunā līmenī, ļaujot daļai iedzīvotāju nedaudz izmēģināt digitālās juaņas priekšrocības. Valsts piešķīrusi 10 miljonus juaņu (1,5 miljonus ASV dolāru) loterijai, kurā Ķīnas Tautas banka 50 000 nejauši izvēlētiem iedzīvotājiem izsniedza 200 digitālo juaņu (30 USD). Šo laimestu varēja izlietot kādā no vairākiem tūkstošiem iepirkšanās vietu Šeņdženas Luohu rajonā.

Lai tiktu pie laimesta un saņemtu digitālo naudu, uzvarētājiem jālejupielādē lietotne “Renminb”. Tas arī principā ir vienīgais nosacījums, lai pēc tam par šo laimestu no pirmdienas līdz piektdienai (brīvdienās nē) varētu iegādāties preces vietējās aptiekās, lielveikalos un pat Walmart. Tikmēr pirmos izmēģinājumus ar digitālo juaņu Ķīna uzsāka pērnā gada aprīlī, kad testa programmas ietvaros norēķināties šādi varēja arī tādās vietās kā “McDonald’s” un “Subway”.

Būtiski, ka atšķirībā no decentralizētām kriptovalūtām, piemēram, bitcoin, Ķīnas digitālo valūtu kontrolētu valsts centrālā banka. Digitālie maksājumi, kas iet caur tādām kompānijām kā “TenCent” un “AliPay”, jau šobrīd ir ļoti populāri valstī.

Tikmēr Ķīnas digitālās naudas izmēģinājumi ir piesaistījuši arī citu valstu uzmanību. Piemēram, Japānas Banka nupat paziņojusi par plāniem sākt izmēģinājumus ar digitālo valūtu, tomēr konkrētāka informācija par to vēl netiek sniegta.

10 komentāri

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
10 komentāri
vecākie
jaunākie novērtētākie
Inline Feedbacks
View all comments
Krotow
13.10.2020 14:56

Uz priekšu. Iedodiet visiem virtuālos maciņus un pie pirmās nopietnās kataklizmas visi paliks ar “tukšām kabatām”. Nopietni, kāds ir padomājis, kā digitālā nauda funkcionēs situācijā bez interneta un banku serveriem? Čipi ar kredītiem “uz ķepas” eksistē tikai datorspēlēs un Sci-Fi filmās.

Hašvaldis Blokčeins-Halvenings (HBH)
13.10.2020 21:26
Reply to  Krotow

Bitcoinam čipi ar kredītiem “uz ķepas” jau ir (Opendime, Tangem), var pārliecināties par kredītu ar viedtālruni un ieskaitīt savā kontā, kad atkal parādās internets

digitalk
13.10.2020 21:39

vai tad tie ir programmējami, t.i., var noņemt daļu naudas? šobrīd tie atgādina kilo zelta — vērtība it kā ir, bet nedalāma un pārāk liela, lai izmantotu ikdienas norēķinos.

Hašvaldis Blokčeins-Halvenings (HBH)
13.10.2020 22:13
Reply to  digitalk

Ar pašreizējiem tehniskajiem risinājumiem sanāk, ka jāsagatavo laicīgi vairāki par nelielām summām, piem., BTC 0.01, BTC 0.005 utt.

digitalk
13.10.2020 23:13

un tad tie pārvēršas par drukātās/kaltās naudas analogu bez jebkāda ieguvuma virtualitātē.

Krotow
13.10.2020 22:45

Tā nav atbilde. Vai ar šo “naudu” var norēķināties pavisam bez telefona un interneta? Izskatās ka joprojām nē.

Hašvaldis Blokčeins-Halvenings (HBH)
13.10.2020 23:20
Reply to  Krotow

Kas tas varētu būt par scenāriju, kad interneta nav un arī vairs nebūs? Izklausās diezgan apokaliptiski. Tādā scenārijā valdību apdrukātie papīrīši var zaudēt vērtību un jautājums, vai valdības vispār funkcionēs

digitalk
13.10.2020 23:37

papīrīši var zaudēt un var nezaudēt. ja cilvēki turpinās ticēt papīrīša vērtībai preču un pakalpojumu apmaiņas procesā, tad valdības garantija īsti nav vajadzīga. ne velti eksistē arī privātā nauda, vismaz ASV tāda nav aizliegta. toties virtuālā nauda zibenīgi pazūd pie mazākajiem traucējumiem.

Hašvaldis Blokčeins-Halvenings (HBH)
14.10.2020 01:45

“Būtiski, ka atšķirībā no decentralizētām kriptovalūtām, piemēram, bitcoin, Ķīnas digitālo valūtu kontrolētu valsts centrālā banka.”

SAD!

digitalk
14.10.2020 02:00

ja nekontrolē, tad gadās šādi bez pa seju sitošam force majeure — “From January to February 2018, the price of bitcoin fell 65 percent.”

Reklāma