Ķīnas centieni atteikties no monētām un banknotēm, šķiet, iegājuši jaunā līmenī, ļaujot daļai iedzīvotāju nedaudz izmēģināt digitālās juaņas priekšrocības. Valsts piešķīrusi 10 miljonus juaņu (1,5 miljonus ASV dolāru) loterijai, kurā Ķīnas Tautas banka 50 000 nejauši izvēlētiem iedzīvotājiem izsniedza 200 digitālo juaņu (30 USD). Šo laimestu varēja izlietot kādā no vairākiem tūkstošiem iepirkšanās vietu Šeņdženas Luohu rajonā.

Lai tiktu pie laimesta un saņemtu digitālo naudu, uzvarētājiem jālejupielādē lietotne “Renminb”. Tas arī principā ir vienīgais nosacījums, lai pēc tam par šo laimestu no pirmdienas līdz piektdienai (brīvdienās nē) varētu iegādāties preces vietējās aptiekās, lielveikalos un pat Walmart. Tikmēr pirmos izmēģinājumus ar digitālo juaņu Ķīna uzsāka pērnā gada aprīlī, kad testa programmas ietvaros norēķināties šādi varēja arī tādās vietās kā “McDonald’s” un “Subway”.

Būtiski, ka atšķirībā no decentralizētām kriptovalūtām, piemēram, bitcoin, Ķīnas digitālo valūtu kontrolētu valsts centrālā banka. Digitālie maksājumi, kas iet caur tādām kompānijām kā “TenCent” un “AliPay”, jau šobrīd ir ļoti populāri valstī.

Tikmēr Ķīnas digitālās naudas izmēģinājumi ir piesaistījuši arī citu valstu uzmanību. Piemēram, Japānas Banka nupat paziņojusi par plāniem sākt izmēģinājumus ar digitālo valūtu, tomēr konkrētāka informācija par to vēl netiek sniegta.

Reklāma
Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
10 Comments
vecākie
jaunākie novērtētākie
Inline Feedbacks
View all comments
Krotow

Uz priekšu. Iedodiet visiem virtuālos maciņus un pie pirmās nopietnās kataklizmas visi paliks ar “tukšām kabatām”. Nopietni, kāds ir padomājis, kā digitālā nauda funkcionēs situācijā bez interneta un banku serveriem? Čipi ar kredītiem “uz ķepas” eksistē tikai datorspēlēs un Sci-Fi filmās.

Hašvaldis Blokčeins-Halvenings (HBH)

Bitcoinam čipi ar kredītiem “uz ķepas” jau ir (Opendime, Tangem), var pārliecināties par kredītu ar viedtālruni un ieskaitīt savā kontā, kad atkal parādās internets

digitalk

vai tad tie ir programmējami, t.i., var noņemt daļu naudas? šobrīd tie atgādina kilo zelta — vērtība it kā ir, bet nedalāma un pārāk liela, lai izmantotu ikdienas norēķinos.

Hašvaldis Blokčeins-Halvenings (HBH)

Ar pašreizējiem tehniskajiem risinājumiem sanāk, ka jāsagatavo laicīgi vairāki par nelielām summām, piem., BTC 0.01, BTC 0.005 utt.

digitalk

un tad tie pārvēršas par drukātās/kaltās naudas analogu bez jebkāda ieguvuma virtualitātē.

Last edited 6 days ago by digitalk
Krotow

Tā nav atbilde. Vai ar šo “naudu” var norēķināties pavisam bez telefona un interneta? Izskatās ka joprojām nē.

Hašvaldis Blokčeins-Halvenings (HBH)

Kas tas varētu būt par scenāriju, kad interneta nav un arī vairs nebūs? Izklausās diezgan apokaliptiski. Tādā scenārijā valdību apdrukātie papīrīši var zaudēt vērtību un jautājums, vai valdības vispār funkcionēs

digitalk

papīrīši var zaudēt un var nezaudēt. ja cilvēki turpinās ticēt papīrīša vērtībai preču un pakalpojumu apmaiņas procesā, tad valdības garantija īsti nav vajadzīga. ne velti eksistē arī privātā nauda, vismaz ASV tāda nav aizliegta. toties virtuālā nauda zibenīgi pazūd pie mazākajiem traucējumiem.

Hašvaldis Blokčeins-Halvenings (HBH)

“Būtiski, ka atšķirībā no decentralizētām kriptovalūtām, piemēram, bitcoin, Ķīnas digitālo valūtu kontrolētu valsts centrālā banka.”

SAD!

digitalk

ja nekontrolē, tad gadās šādi bez pa seju sitošam force majeure — “From January to February 2018, the price of bitcoin fell 65 percent.”