Uzņēmums Apple publiskojis informāciju par to, cik vidēji saņem mūziķi tad, kad Apple Music straumēšanas servisā kāds lietotājs noklausās dziesmu – un tas ir 1 cents, kas ir gandrīz uz pusi vairāk nekā Spotify.
Šie aprēķini ir viena no sarežģītākajām un arī nenoteiktākajām lietām šajā straumēšanas biznesā, jo kā norāda Spotify, tad maksa par vienu atskaņošanas reizi nav rādītājs, uz kuru būtu jākoncentrējas mūziķiem, tomēr realitātē tas ir visvieglāk uztveramais cipars. Tāpēc Apple izmanto šo iespēju sava konkurenta priekšā, jo Apple Music servisu izmanto tikai abonenti, un nav bezmaksas lietošanas iespējas, kas ir Spotify. Līdz ar to Spotify apmaksas algoritmi atšķiras, tomēr otrā servisā aptuvenā mūziķu peļņa ir puse no centa par vienu atskaņošanas reizi.
Tiesa, Spotify maksājošo klientu bāze ir 155 miljoni lietotāju, kamēr Apple Music vien 72 miljoni, kas tomēr ļauj precīzāk prognozēt tieši mūziķu ienākumus. Kā norāda Apple, tad viņu pārliecība ir, ka mazāk straumēšanas reižu, bet ar augstāku likmi izskatās labāk nekā lielākas auditorijas sasniegšana, bet ar mazāku likmi. Šādā veidā norādot uz sava servisa kvalitāti un izdevīgumu, salīdzinot ar konkurentu Spotify. Tomēr straumēšanas servisu lielākā problēma joprojām ir tā, ka tikai balstoties uz tiem, māksliniekiem nav iespējams nodrošināt savu iztiku un konkrētus ieņēmumus, īpaši jau šajā pandēmijas laikā.
Daži apsvērumi:
1) atskaņojumu reižu skaits ir pat ļoti objektīvs mērs izpildītāja kompensācijas noteikšanai. Grūti izdomāt objektīvāku.
2) modelis dod priekšrocības izpildītājiem, kas tēmē uz iespējami plašāku auditoriju. Kas tieši tā ir bijis jau sākot no gramofonu platēm un digitalizācija neko nav mainījusi.
3) koncertu vietā ir Patreon, kas ļauj faniem atbalstīt maksliniekus laikā kd nevar pirkt koncertu biļetes.
4) ja Tu neesi izpildītājs, kuru kāds klausās un Tev arī nav fanu, kas vēlas atbalstīt Tevi caur Patreon, tad Tev jādodās uz autortiesību biedrību jālobē lai Tev maksā nodevu no katra mobilā tālruņa vai cietā diska.
5) vai jāmaina nodarbošanās uz citu, kuras rezultāti kādam būs vairāk noderīgi. Bet tas derēs tikai tiem, kas vēl nav degradējuši līdz “man pienākas!” stadijai.
Sveiks, Henrij!
Vai šajā centā ir ieskaitītas gan atlīdzība fonogrammas īpašniekam (producentu un izpildītāju tiesības), gan autoratlīdzība? Cik esmu interesējies, tad vismaz Spotify gadījumā tie ir divi dažādi maksājumi – viens nonāk pa tiešo (vai caur agregatoru) pie fonogrammas ievietotāja (īpašnieka), otrs (ievērojami mazāks) caur kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ceļo pie autoriem.
Spotify gadījumā par aprēķinātā summa par straumējumu bezmaksas profilā vai no maksas abonementa ir atšķirīga, ja nemaldos.
Un piebilde par @Bats komentāru – straumēšanai nav nekāda sakara ar datu nesēju atlīdzību, jo datu nesēju atlīdzība (neno)sedz autoriem un izpildītājiem radītos zaudējumus par legāli iegūta autordarba pavairošanu. Un tā attiecas ne tikai uz mūziku, bet arī vizuālo darbu, literāro darbu, horeogrāfisko un kino darbu autoriem.
Oj, es vairāk dalījos ar šo materiālu no cita avota, ne to veidoju vai esmu kā saistīts ar Apple Music, lai par to stāstītu plašāk, tā kē nemācēšu komentēt, bet ļoti foršs ieskats nozarē ;)
Vot šito sviestu nesaprotu, kā var aplikt ar nodokļiem datu nesējus, lai barotu vienu konkrētu parazitējošu mākslinieku grupu. Piemēram, fotogrāfs iegādājas foto kameru un atmiņas kartes, lai radītu foto mākslu. Pēc tam šo gara darbu apstrādā uz datora un izvieto uz servera. Un fotogrāfam tagad jāmaksā nodoklis, lai segtu kaut kādus iedomātus zaudējumus, par Alsungas Suitu sievu kolektīva radīto dziesmu teorētiski iespējamu pavairošanu telefonos!? Varbūt tad arī tualetes papīrs jāapliek ar nodokļiem, jo teorētiski pastāv iespēja bibliotēkās kopēt grāmatas un jebkāds papīrs var tikt izmantot šī nozieguma pastrādāšanai.
Daudzi mākslinieki ir kļuvuši populāri un bagāti, tikai tāpēc, ka viņu darbi ir nonākuši internetā, kur cilvēki dalās un laiko redzēto, pievēršot ierakstu kompāniju uzmanību. Nevar teikt, ka internets rada zaudējumus, drīzāk tas paver iespējas.
kāds sakars māksliniekiem ar ierakstu kompāniju kopīrastu reketa mantkāri? mākslinieks var domāt ko grib, bet autortiesību “aizsardzības” organizācijas tāpat no visiem iekasēs naudu, pat ja mākslinieks paziņo, ka darbs ir par brīvu.