Nedaudz atļāvos ietekmēties no kaimiņportālā izteiktajiem ieteikumiem apgalvojuma formā, kas varētu šķist kaut kas starp alķīmiju un vienkārši bābu tenkām pieturā. Turpmāk tekstā dažus citēšu un nedaudz centīšos pakomentēt, bet pie viena no ieteikumiem paviesosimies tā pamatīgāk.
Te gan uzreiz jānorāda, ka Wi-Fi signāls ir visai atkarīgs no apkārt esošajiem traucējumiem, bezvadu maršrutētāja spējām un klienta ierīcēm. Kas strādā vienam, tas otram var nederēt it nemaz.
Mēģinām no šīs domas izvairīties!
TVNet mums iesaka iegādāties signāla pastiprinātāju. “Pārsvarā rūtera signāls stiepjas 45 metru rādiusā. Ja dzīvo lielā mājā vai dzīvoklī, jo tālāk atradīsies istaba no rūtera, jo vājāks būs interneta savienojums. Ja māja ir lielāka, būtu prātīgi iegādāties signāla pastiprinātāju, kas pārtver rūtera raidīto signālu un to nodod tālāk. Šī ierīce būs vien jāpievieno elektrības rozetei, un tā darbosies gluži kā neliels papildu rūteris.”
Vai tā ir? Ja šajā vienādojumā izslēdzam citus mainīgos (datu pārraides ātrumu, sliktākajā gadījumā arī pakešu zudumus), tad tā arī tiešām ir. Pastāv iespēja iegādāties visai lētus tā dēvētos repīterus, tie tiek pievienoti jau esošajam mājas Wi-Fi tīklam kā papildu ierīces, kas pastiprina signālu. Repīteri parasti nāk ar programmatūru, kas ļauj tos bez liekām raizēm pievienot jau esošajam Wi-Fi tīklam.
Šādi tiešām vari apliekt Wi-Fi signālu ap stūri, bet tas nāk par jūtamu cenu – tiek zaudēta aptuveni puse no datu pārraides ātruma, ko mums pa gaisu piegādāja maršrutētājs, kad tas viens pats bija tīkla nodrošinātājs.
Ja šausmīgi neticas un ir vēlme pārbaudīt uz savas ādas, tad nopērkams ir ASUS RP-AC51 repīteris, bet tā cena jau tuvojas pieņemama maršrutētāja cenai. Dzīvē redzēts arī aptuveni 25 eiro repīteris, bet no tāda jāmūk kā no uguns.
No šī var izvairīties, iegādājoties tā dēvētos režģtīkla bezvadu maršrutētājus, bet tie būs dārgi, kā arī ne visiem ir tā dēvētais wireless backhaul, kas nodrošina efektīvu režģtīkla ierīču saziņu savā starpā.
Īsāk sakot – ja mājās kādā nostūrī ir pavisam čābīgi ar Wi-Fi signālu, tad lētāks un jēdzīgāks risinājums būtu novilkt tīmekļa vadu, nevis krāmēties ar repīteriem. Šis ir pārbaudīts uz savas ādas, nekas labs repīteris nav, it īpaši zemākās cenās. Civilizēts bezvadu risinājums ir tikai bezvadu režģtīkla ierīces, bet šādu divu ierīču komplekts maksās 300… 400 un vairāk eiro.
Vidēji laba ideja
Ieslēdz un izslēdz rūteri. Tieši tik vienkārši! “Tas izklausās pārāk vienkārši, lai būtu taisnība, taču ne velti daudzi iesaka ieslēgt un izslēgt datoru, telefonu vai planšeti, kad ierīce nedarbojas kā nākas. Šo ieteikumu vienmēr iesaka kā pirmo, kad neapmierināts klients vēršas pie interneta provaidera klientu servisa.”
Nereti maršrutētāja pārstartēšana tiešām palīdz, bet tās nav nekādas brīnumzāles. Mūsdienās tīmekļa pieslēguma ātrumi mēdz būt tik lieli, ka vecāks maršrutētājs var nespēt padot cauri visu, ko interneta pakalpojumu sniedzējs nodrošina, tad redzēts, ka maršrutētājs var pārkarst un sākt uzvesties dīvaini. Atminos, ka mājas lietotājam pieejamo cenu Wi-Fi pirmsākumos man bija D-Link maršrutētājs, kam nācās slēgt ārā WPA2 aizsardzību (nesatraucamies, SSID izslēgts un ieviests MAC adrešu baltais saraksts), lai tas spētu strādāt bez pārkaršanas.
Pat jaunajiem un ļoti dārgajiem ASUS un citu ražotāju maršrutētājiem redzēta iespēja iestatīt laiku, kad maršrutētājs pats pārstartējas, tādējādi nodrošinot stabilu darbību ilgākā termiņā. Šo gan neieteiktu darīt tiem, kam ir niķīgāka digitālā televīzija, jo vismaz man ar Baltcom digitālo TV (nejaukt ar interaktīvo TV) katru reizi pēc maršrutētāja pārstartēšanas nākas turēt Baltcom kastīti ieslēgtu aptuveni 3 minūtes, lai tā uzknābātu pazudušos kanālus. Ja pie maršrutētāja pieslēgta NAS tipa atmiņa, tā, visticamāk, e-pastā vai SMS formā lamāsies pa pazudušo tīmekli.
Neticamā ideja
TVNet saka sekojošo: “Pagatavo Wi-Fi signāla pastiprinātāju no alus bundžas. Ņem talkā izdzertu alus vai limonādes bundžu un izgatavo bezvadu interneta signāla pastiprinātāju – alumīnijs atstaro rūtera raidītos starus un “aizmet” signālu tālāk nekā pats rūteris.
Kārtīgi nomazgā bundžu un norauj no tās metāla attaisāmo. Pēc tam ar šķērēm vai papīra nazi nogriez bundžas apakšu, atkārto to pašu darbību arī bundžas augšējā daļā, taču nenogriez to nost pavisam – atstāj augšējo daļu daļēji piestiprinātu bundžai. Tieši pretī bundžas un augšējās daļas savienojumam ar šķērēm pārgriez bundžu uz pusēm, pēcāk atver bundžas malas tā, lai signāla pastiprinātājs ieņem U formu. Uzliec pastiprinātāju uz antenas un izgatavo otru pastiprinātāju. Kaut arī tagad rūteris izskatīsies pagalam ērmīgi, tas nodrošinās spēcīgāku interneta pieslēgumu.”
Pačukstēšu, ka šo ideju jau esmu pirms aptuveni septiņiem gadiem izmēģinājis uz sava ādas, jo Tet (tobrīd laikam Lattelecom) darbiniekam un cilvēkam, kurš pēc izglītības ir arhitekts, likās, ka ir lieliska ideja atstāt bezvadu maršrutētāju vējtvera tipa koridorītī starp divām metāla durvīm. Nekādi fotoattēli un mērījumi vairs nav saglabājušies, bet atminos to, ka dubulti salocītas alumīnija folijas pusapaļie antenu izstrādājumi tiešām deva jūtamu (aptuveni trīskāršu) ātrdarbības ieguvumu tieši augšupielādei (maršrutētājs labāk uztvēra klēpjdatora signālu). Pretējā virzienā no maršrutētāja uz klēpjdatoru izmaiņas nebija tik jūtamas, varbūt tās nebija nemaz. Neatminos.
Ķeramies pie mūsu eksperimenta. Ar manu esošo gana moderno Ubiquiti maršrutētāju un dažādām paštaisītām uzpariktēm nespēju iegūt nekādus jēdzīgus datus, tam nav ārējo antenu, kā arī tas ir ar pārāk spēcīgu signālu – nevēlējos mērījumus veikt ārā uz ielas slapjdraņķī.
No pažobeles tika izvilkts pēdējais dzīvais Wi-Fi 4 jebšu n standarta Wi-Fi maršrutētājs un ar to arī tad veikšu mūsu nelielo un vidēji nezinātnisko dabas novērojumu.
Testā pieturēsimies pie signāla stipruma mērīšanas ar Android 10 viedierīci (Xiaomi Mi 9) un WiFi Analyzer lietotni, kā arī ar Windows 10 klēpjdatoru un to pašu WiFi Analyzer Windows versiju. -30 dBm Wi-Fi signāla stiprums ir uzskatāms par perfektu, bet to mēs ikdienā iegūt īsti nevaram, mana un tava bezvadu maršrutētāja tiešā tuvumā būs aptuveni -34… -36 dBm.
Ap -67 dBm Wi-Fi signāla stiprums tiek vēl arvien uzskatīts par labu, bet šis ir minimālais Wi-Fi signāla stiprums, lai viss darbotos stabili.
-70 dBm Wi-Fi signāla stiprums jau ir uz robežas, kādu 480p video varēsi noskatīties, bet tas arī viss. Pie -80 dBm varēsi pārbaudīt e-pastu labākajā gadījumā.
Teorija aptuveni skaidra, ķeramies pie lietas!
Izmantosim stipri padzīvojušu TP-Link TL-WR941N maršrutētāju, kas varētu būt aptuveni tas, ko vidējais taupīgais latvietis iegādājis pirms neatminamiem laikiem vēl par latiem pirms dižķibeles. Visticamāk, par šādi padzīvojušiem maršrutētājiem arī runā TVNet.
Šādus datus redzam maršrutētāja tiešā tuvumā (ap 1m attālums): dators uzrāda -38 dBm Wi-Fi signāla stiprumu, kamēr viedtālrunis uzrāda -32 dBm Wi-Fi signāla stiprum, bet ņemam vērā, ka esam 2.4 Ghz n-standarta Wi-Fi tīklā. Šīs arī ir TP-Link TL-WR941N maršrutētāja (un citu līdzīgu 100 megabitu pieslēgvietu maršrutētāju) maksimālās datu pārraides spējas bez vadiem.
Blakus istabā aiz vienas sienas (attālums līdz maršrutētājam ap 9m) ir attiecīgi -54 dBm datoram un -58 dBm viedtālrunim. Moderns maršrutētājs šajā vietā padod aptuveni 180 Mbps abos virzienos no aptuveni 360 man pieejamajiem Mbps.
Tālākajā istabā (attālums ap 12m) ir -58 dBm datoram un -62 dBm viedtālrunim. Interneta ātruma mērījumi ir krimināli, īsti neko padarīt ar šādu interneta ātrumu un signāla stiprumu nav iespējams. Ar modernu maršrutētāju šajā istabā ir aptuveni 140 Mbps abos virzienos.
Laiks taisīt signāla atstarotājus!
Mums būs nerūsējošā tērauda bļodas signāla atstarotājs un arī cost effective atstarotājs no alumīnija folijas un kartona, kas ir nedaudz ielocīts.
Ar folijas atstarotāju tajos pašos punktos ieguvu sekojošus rezultātus:
- Tuvumā (1m): -39 dBm datoram un -39 dBm viedtālrunim. Fast.com dod 39 Mbps lejup un 34 Mbps augšup, tātad jūtami lēnāk. Speedtest uzrāda attiecīgi 41 un 27 Mbps.
- Blakus istaba (9m): -49 dBm datoram un -52 dBm viedtālrunim. Fast.com dod 29 Mbps lejup un 30 Mbps augšup, bet Speedtest dod attiecīgi 27 un 32 Mbps.
- Tālākā istaba (ap 12m): -59 dBm datoram un -62 dBm viedtālrunim, Fast.com dod 26 Mbps lejup un 30 Mbps augšup, Speedtest dod attiecīgi 18 un 32 Mbps.
Redzam, ka jēga no signāla atstarotāja ir tālākajā istabā, turklāt mērījumi ir visai līdzīgi, kad tos vairākas reizes atkārtoju. Pieļauju, ka ar pāris eksperimentiem (palielinot atstarotāja laukumu un pamainot tā liekumu) varam iegūt vēl kaut ko klāt, bet tas nav šodienas uzdevums.
Blakus istabā jūtami uzlabojas augšupielādes ātrumi, kas arī ir feini.
Tagad kārta tērauda bļodai:
- Tuvumā (1m): izmaiņu nav, -39 dBm datoram un -38 dBm viedtālrunim. Fast.com dod 80 Mbps lejup un 45 Mbps augšup. Speedtest uzrāda attiecīgi 57 un 61 Mbps.
- Blakus istaba (9m): -52 dBm datoram un -55 dBm viedtālrunim. Fast.com dod 44 Mbps lejup un 33 Mbps augšup, bet Speedtest dod attiecīgi 55 un 42 Mbps.
- Tālākā istaba (ap 12m): -59 dBm datoram un -55 dBm viedtālrunim, Fast.com dod 22 Mbps lejup un 36 Mbps augšup, Speedtest dod attiecīgi 41 un 28 Mbps.
Bļodas variants dod līdzīgus signāla stiprumus tuvajā un tālajā istabā, bet ir sajūta, ka bļoda nodrošina nedaudz lielākus datu pārraides ātrumus. Droši vien te arī varētu paregulēt bļodas leņķi un novietojuma attālumu līdz maršrutētājam. Re, kā kāju/ rasola/ vemjamā bļoda atrod sev vēl vienu pielietojumu. Četri – vienā.
Secinājumi
Ātrie secinājumi ir tādi, ka ja mājoklī ir vecs un švaks bezvadu maršrutētājs, tad būtu ieteicams to tomēr nomainīt uz kaut ko, kas prot izmantot ne tikai 2.4 GHz, bet arī 5 GHz. Jaunie maršrutētāji ir jaudīgāki, kā arī nodrošina ne tikai 100 megabitu maksimālo teorētisko caurlaidību, bet (vismaz pa vadiem) arī gigabitu.
Tuvākos attālumos no papildu signālu atstarojošām uzpariktēm ir tikai sliktums, ap 9…10 metriem īsti ieguvumu var tā arī neredzēt, bet jau aiz divām vai trim reģipša sienām Wi-Fi signāla atstarošana vismaz manā eksperimentā nelietojamu internetu padarīja par gandrīz stabilu un ikdienā izmantojamu Wi-Fi. Tālākajā istabā gan 1080p YouTube video spēlēt varbūt nevajadzētu, bet to var izdoties apskatīt pēc pāris nelielām ielādes pauzēm.
Noteikti ieteiktu atvērt vaļā WiFi Analyzer lietotni kaut vai viedtālrunī un papētīt, kuri tieši tavā miteklī ir brīvākie Wi-Fi kanāli. Kā zemāk pievienotajos attēlos redzams, tad jau pati WiFi Analyzer lietotne uzreiz iesaka, kuri kanāli būtu labākie jauna maršrutētāja vai piekļuves punkta uzstādīšanai (var arī izvērtēt to maršrutētāja, pie kura jau esi pieslēdzies). Tad atliek tikai maršrutētāja Wireless iestatījumos nomainīt parametru Channel no Auto uz vēlamo brīvo kanālu.
2.4 GHz nav krimināli aizņemti manā mājoklī, bet 5 GHz vari darīt, ko vien vēlies, jo kaimiņi te netraucē. Jo vairāk dzīvokļu mājā, jo piedrazotāki būs 2.4 GHz.
Diemžēl man pie rokas nebija trīs alus bundžas, lai nodrošinātu TVNet sniegtās idejas pilnīgu atveidojumu dzīvē. Ja tās pēkšņi parādīsies mājās, tad testu atkārtošu un papildināšu šo nelielo pieredzi.
Ja pats sev šobrīd meklētu ne pārāk dārgu, bet pieklājīgu Wi-Fi maršrutētāju, tad droši vien skatītos uz Wi-Fi 5 jeb ac standarta maršrutētāju ar gigabita pieslēgvietām. Piemēri varētu būt TP-LINK Archer C1200 (ap 58 eiro), ASUS RT-AC57U (ap 60 eiro) vai TP-LINK AC1750 (ap 70 eiro).
Tālāk jau nāktu arī mūsu apskatītais Wi-Fi 6 jeb ax standarta TP-Link Archer AX10 (ap 77 eiro) vai ASUS RT-AX55 (ap 110 eiro). Nesen apskatījām arī pavisam lētu Mercusys MR70X maršrutētāju, kas būs perfekts vecās ierīces aizvietotājs par paceļamu cenu.
Pamāžoties var, bet no šādiem nezinātniskiem izgājieniem gaidīt ieguvumu nevajadzētu. 45 līdz 100 eiro par jēdzīgu bezvadu maršrutētāju gluži nav nieks, bet tas varētu pavērt jaunas iespējas tiem, kuri pieslēguši 200… 300… 500 un vairāk megabitu plānus no saviem interneta pakalpojumu sniedzējiem.
Forši, ka ir kāds kas reālas dzīves apstākļos eksperimentē ar interneta signālu.
Man uz 2 stāvu māju pilnībā pieteik ar Mikrotik Hap AC un pat dārzā viss forši bez nekādiem pastiprinātājiem. Pat mazliet biedē starojums no tā rūtera! :) Ar mobilo sakaru operatora doto rūteri Wifi pazūd jau aiz trešā līkuma.
Varbūt kādam ir idejas, kā uzlabot mobilā mājas interneta darbību, lai nebūtu vismaz pāris reizes dienā jāatvieno 4g rūteris no elektrības tīkla. Esmu pat mēģinājis likt SXT LTE rūteri uz satelīta šķīvja, kas uzlabo signāla stiprumu, bet ātrums tāpat lēkā no 0,5 Mbs – 40Mbs. Kritiskā robeža ir pēcpusdiena pēc 19:00, tad vienkārši ir sajūta, ka tiek izslēgt interneta slēdzis un operātors var tikai ņurdēt, ka nu tā nu tas ir, lai pamēģina dzīvot ar 3G , mož paliks labāk, jo tam mazāka noslodze.
Spārdi vai maini operatoru. Vietās kur tuvu dzīvo daudz viena operatora klientu, tā ir “normāla” parādība. Mārupē Sēļu apkārtne kur atrodas daudz Bites dempingā savākto, pirmā kovida lokdownā “normālais” mobilā interneta ātrums nepārsniedza 6 Mbps. Turpat blakus LMT gāja ar 70 Mbps. Pajautā kaimiņiem, kādu operatoru viņi lieto un kāds viņiem ir interneta ātrums ;)
Visādi 4G interneti ir baisa laimes spēle. Neko vairāk kā ņemt un izmēģināt visus pēc kārtas ar vairākām dažādām ierīcēm nevaru. Pats vasarā sēžu uz LMT 4G, ar telefonu var it kā izspiest lielākus ātrumus, bet ar LMT doto Huawei rūteri bija daudz labāks pings. Es balsoju par stabilāku un zemāk pingu, tas tomēr uz ikdienas darbiem atstāj milzu iespaidu.
Normālā gadījumā mob interneta kastītes pieslēdzas pie tuvākās bāzes stacijas ar stiprāko signālu. Attiecīgi, ja tavā apkārtnē visas mājsaimniecības ir saslēgušās pie vienas un tās pašas bāzes stacijas, tad kopējo i-neta ātrumu ko dod bazes-stacija jūs visi draudzīgi dalāt un katram sanāk tik cik sanāk. Tajā pašā laikā citos rajonos, kur uz bāzes staciju ir tikai daži patērētāji, ātrums ir daudz lielāks.
Ja ir iespēja paeksperimentēt – tas ko var mēģināt darīt – uzstādīt ārēju virziendarbības antenu, kas palīdzētu tavai 4G kastītei pieslēgties pie kādas citas mazāk noslogotas bāzes stacijas. Draudzīgi parunājot ar mob operatoriem iespējams, ka viņi varētu tev ar šo pat palīdzēt.
Izmantoju 7 gadus kā rūteri Samsung galaxy note3. Nekādu problēmu.
Kāds interneta ātrums klientiem ir no tavas rūtertabletes? Vismaz 25 Mbps ir? Un 4-5 klientiem? :)
Prieks ka kāds praksē pārbaudījis mājas bezvadu tīkla paātrināšanu “pa lēto” :) Tur tiešām nekas labs nav gaidāms. Pareizā izvēle ir jauns rūteris 10+ gadus vecā 2.4 GHz B/G/(wannabe N) ragaiņa vietā un ar normālām antenām ja paredzēts lietot lielā dzīvoklī vai privātmājā. Par repīteriem lielākās platībās var aizmirst – tie ir mēsli un vēl lielāki mēsli. Normāls ātrums būs tikai ja repīters būs pieslēgts rūterim ar kabeli un darbosies AP režīmā. Pie kam repīterim jābūt ar 1 Gbe ligzdu, kas parasti nav sastopams. Mesh risinājumi – jā, taču tie arī attiecīgi maksās.
Varianti ar antenu uzlabojumiem šķīvīšu un burciņu izskatā… vispār strādā, taču tiem jābūt pareizi uzstādītiem un darbosies tikai radiolinka režīmā starp 2 rūteriem no punkta A uz punktu B. Lauku makgaiveriem ar radiotehniku sasistītu izglītību un pieredzi antenu konstruēšanā derēs :)
Man telefonam visu laiku ir vidēji 105 dBm
No rītiem parasti ir lielāks ātrums. 12 euro pa tādu sūdu. Telefons nekad nesasniedz savus maksimālos ātrumus.
No telefona pa 12€ diez vai ir jēga kaut ko ātrāku vēlēties.
Mikrotik CAPsMAN un lieta darīta.
Šeit, manuprāt, ir problēma tajā, ka ap vienu torni ir pārāk daudz klientu.Un CAPsMAN neko tur nepalīdzēs.
Te runāja par WiFi… taču jā – tas pats kas ar mobilajiem operatoriem. Pārāk daudz WiFi pieejas punktu klientu vienā mājā rada troksni, kas “noēd” ātrumu visiem. Īpaši 2.4 GHz diapazonā. CAPsMAN tur nelīdzēs. Tikai pārcelšanās uz citu vietu :)
Nedaudz papildinot autora rakstīto – attiecībā par signāla stiprumu – dBm. Paši dBm ne obligāti tieši parāda kāds būs tīkla ātrums. Daudz svarīgāka ir šī te signāla sitpruma attiecība pret fona troksni. Pavisam rupji izsakoties: Lietderīgie dBm = Signāla stipruma dBm – Fona trokšņu dBm. Tas ko gribu teikt – uz liela lauka vidus arī -70dBm var nodrošināt labu ātrumu un blīvi apdzīvotā daudzzīvokļu mājā -45 dBm var knapi vilkties. Šo fona troksni uz katra kanāla arī uzrāda autora raksta daļa par kanālu aizņemtību. Tāpat arī izvēloties kanālu, kurā likt savu wi-fi kastīti jānem vērā, ka tas piedrazos ne tikai konkrēto kanālu uz kura tas tiks uzlikts, bet arī blakus esošos kanālus (to nosaka daudzos routeros izvēlne par platumu – 20-40-60-80MHz) Tehniski ar 80MHz var iegūt lielāko datu pārraides ātrumu, bet jārēķinās, kā tas piedrazos visu wi-fi spektru taviem kaimiņiem. Citreiz 20MHz plata josla brīvā kanālā dod labāku rezultējošo ātrumu un galvenais stabilitāti nekā max platuma josla piedrazotā vidē.
Pilnīgas muļķības par lētajiem repīteriem!
Man 1.stāvā ir mobilais Wi-Fi rūteris, 2.stāvā lēts, bet ar apdomu pirkts repīteris no Ķīnas internetveikala par 16e. 1.stāvā ātrums ir vidēji D35/U40, 2.stāvā D25/U30. Tas protams nav sapņu ātrums, bet kabinets man ir 2.stāvā pie repītera un vēl nekad nav pietrūcis ātruma ne video skatoties, ne spēlītes dzenājot.
Kas nu kuram pietiek. Ja uplinks ir 250-500 Mbps optika, ņergāties ar 35 Mbps ir nu tā.
Hehehe, nu kā to ņem. Šie droši vien ir 10/100 tīkla devaisi, tiem pa ceļam noēdas lielā puse no trafika. Tā ka viss pareizi.
Gandrīz visi tie ir ar tikai 10/100 Eth ligzdu, jā.
Tikko mājās: 896 Mbs – download, 942 -upload, ping – 1 ms.
Vads no Baltcom. Un nekādu galvassāpju par kaimiņiem, “starojumiem” un t.t.
Viss prieks – 10,99 eur mēnesī.
Telefonā – Bites mob. bezlimits, 11,99 mēnesī.4G/4G+ visur. Nekas nebremzē ar viscaur ieslēgtu sinhronizāciju, GPS un atvērtiem 100 iel. Chromā…
…Rūtēri, bundžas, repīteri… Kas tas par dinozauriem?
Gribi stabilitāti – izmanto vadus un optiku.
Bet WiFi? Tas ir radio ar visām no tā izrietošām sekām. Jo vairāk būs lietotāju apkārt, jo vairāk klientu pašam rūterim – jo švakāks tas pasākums būs.
Fiziska radio signāla uzlabošana – tas labi, bet nebija minēts par iespējamām WiFi konfigurācijas izmaiņām, kas var jūtami uzlabot datu pārraides kvalitāti. Protams, nūja ar diviem galiem – stabilitāte = būs nosacīti lēnāk.
Viss ir pareizi, bet šoreiz mēs ņemam vērā un pārbaudām citu izteiktos teoretizējumus.
Interesants apskats. Tā tik turpināt! Labprāt redzētu līdzīgus rakstus nāktonē.
Paldies! Cenšamies.
Paldies Arti, labs raksts. Būtu labi ja vēl būtu raksts par rūteru konfigurāciju.
Kas tieši interesētu? Tā ātrumā nespēju iedomāties, kas modernam rūterim būtu baigi jākonfigurē tāds, kas būtu 90% modeļu, nevis kādi ražotāju ieviesti specifiski nieki.
maksimāli drošības iestatījumi
Iepirku AC55, kuru var pieslēgt ar vadu un tālāk jau izmantot AP mode. Ātrums tāds pat kā no rūtera. Ja slinkums testēt Repeater mode.
Vispār jau, ja pieskaramies Mikrotikiem ar CAPsMANu meshiem utt, ieteiktu arī paskatīties Data over Powerline virzienā. Ja tājā koridorī un tālajā istabā ir viena fāze…mierīgi var novadīt to caur eleketrības vadu un galā dabūt stabīlu netu +/- ;-) https://mikrotik.com/products/group/data-over-powerlines
bet tā iesaku nepisties un nopirkt normālus Wifi routerus ar meshu un MIMO pietiekamā daudzumā :-D
Cik redzēts, powerline baigi labi strādā digi/viedajai TV. Ar internetu pa elektrības vadiem pieredze minimāla, drīzāk nekāda.
kad LTK darboņi bija iemārketējuši powerline adapterus, bet tā arī nespēja panākt stabilu TV darbību, nācās vien viņiem vilkt vadu cauri trim istabām un koridoru.
Man tā bija vienīgā iespēja nogādāt datus uz TV kastīti, neplosot riģipšus. Strādā stabili.
Esmu lietojis TP-link lētos Powerline adapterus.
Komplekts – 2 gab ap 25 Euro (100 Mbps)
pamata pieslēgums optika 200
mājā bija 4 gab slēgti kopā vienā tīklā, pa 2 stāviem
Ping pieauga par 1 ms, ātrums ap 50-80
Neviens WiFi nebūs labāks par vadiem.
Pamācies radio elektroniku, un radio signālu izplatību,
un apskaties faktisko spektra aizņemtību daudzdzīvokļu mājā.