Reklāma

Tiešsaistes tirdzniecības laikmets jeb kādās valodās šodien ir jābūt ikvienai tīmekļvietnei?

Jaunākie raksti

“General Motors” rekomendē “Chevy Bolt” elektroauto novietot 15 metru attālumā no citām mašīnām

"General Motors" koncerna paspārnē esošā "Chevrolet" zīmola elektroauto "Bolt" mediju virsrakstos pēdējā laikā nonācis ne to labāko iemeslu dēļ...

Latviešu radītais e-velo amfībija–kemperis “Z-TRITON” piesaista 150 000 eiro un dosies sevi parādīt Eiropai

Nevarētu teikt, ka latvietim trūkst inovatīva un radoša domāšana. Patiesībā inovācijas un unikāli risinājumi atrodami itin bieži. Viens no...

Nodarbinātības valsts aģentūra darba meklētājiem un nodarbinātajiem apmaksās tiešsaistes apmācības

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) uzsākusi jaunu mācību pilotprojektu "Nākotnes prasmju iniciatīva". Tā ir iespēja gan darba meklētājiem, gan nodarbinātajiem...

Fitbit jaunā viedpulksteņu iespēja cīnīsies pret krākšanu

Google paspārnē esošais Fitbit uzsācis cīņu pret mūžam svarīgo tēmu - krākšanu. Protams, tas jau nebūtu Fitbit, ja viss...

Dizaina veidošanas serviss Canva sasniedz 40 miljardu dolāru vērtību

Uzņēmums un digitālais serviss Canva piesaistījis jaunas 200 miljonu dolāru lielas investīcijas, tādējādi sasniedzot 40 miljardu dolāru vērtību, kas...

Līdz brīdim, kad globālā veselības krīze ieviesa būtiskas korekcijas praktiski ikvienā nozarē, daudzviet, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, vēl joprojām valdīja uzskats, ka klātienes tirdzniecība ir efektīvāka un ilglaicīgāka par pārdošanu tiešsaistē. Tomēr, kā redzams, esošajos apstākļos uzņēmumiem, kas līdz šim pārdevuši un snieguši pakalpojumus klātienē, nācās domāt par pilna spektra piedāvājuma nodrošināšanu arī digitālajā vidē. Līdz ar to radušies jautājumi par tīmekļvietņu auditorijām un uzņēmumu virzību starptautiskajā tirgū. Par e-komercijas saikni ar valodu pasauli plašāk stāsta “Skrivanek Baltic” direktors Vasilijs Ragačevičs.

Precīzi noteikt, kādās valodās obligāti būtu jābūt ikvienai tīmekļvietnei, nevar. Katra uzņēmuma darbības nozare un sasniedzamie mērķi tomēr ir krasi atšķirīgi. Ja uzņēmējdarbības fokuss ir šaurs, uz vietējo auditoriju vērsts, ir jāpārdomā, vai būtu nepieciešams uzturēt to tā saucamajās “lielajās” pasaules valodās. Kurpretim, ja piedāvātais produkts vai pakalpojums ir ar potenciālu iekarot arī starptautisko tirgu, ir jādomā par kļūšanu pieejamiem saviem klientiem un rast iespēju runāt klienta valodā. Jo sevišķi aktuāli tas ir laikā, kad tirdzniecība teju pilnībā pārvietojusies uz digitālo vidi.

Arī jaunākie pētījumi liecina, ka e-komercijas un valodu saikne ir nozīmīgāka, nekā sākotnēji varētu šķist. Runāt klienta valodā šodien nozīmē gūt lielākus ienākumus. 2020. gada vasarā valodu pakalpojumu tirgus izpētes uzņēmuma CSA Research veiktais globālais pētījums par valodu kā zīmīgu tirdzniecības procesa komponenti parādīja, ka 76% respondentu izvēlas iegādāties preces tiešsaistē tādās vietnēs, kur informācija ir pieejama viņu dzimtajā valodā. Tāpat zīmīgi, ka 40% no 8709 tiešsaistes veikalu apmeklētājiem norādīja, ka nekad neiegādātos preces vietnēs, kas nenodrošina saturu viņu dzimtajā valodā. Tādēļ mīts, ka pietiek, ja tiešsaistes veikals ir vien angļu valodā, tomēr neatbilst patiesībai.

Valodu prasmes pieaug, vadošo valodu aina strauji mainās

“Ja savulaik bija iespējams spriest par to, bez kurām valodām nav iespējams iekarot darbadevēju sirdis vai biznesa tirgu, tad šodien atbilde uz šo jautājumu vairs nav tik skaidra. Līdzīgi ir arī ar e-komerciju – pastāv neskaitāmi faktori, pēc kuriem vadīties, izvēloties, kurās valodās nodrošināt pieejamību saturam,” norāda Vasilijs Ragačevičs. “Tas, ko mēs šobrīd redzam globalizācijas ietekmē, ir aizvien pieaugoša tendence apgūt valodas – arī darba devējiem Latvijā arvien vairāk simpatizē darbinieki, kuri pārzina skandināvu, kā arī kaimiņvalstu valodas, tāpat ļoti populāra paliek vācu valoda. Runājot par tīmekļvietnēm, jāsaka, ka tomēr pastāv risks, ka, uzturot tīmekļvietni vien vadošajās valodās, tiek palaists garām kāds cits potenciāli nozīmīgs klients,” komentē Ragačevičs.

Arī globāli būtiska ir tendence palielināt valodu skaitu tīmekļvietnēs. Runājot par lielākajiem uzņēmumiem pasaulē, kā Google, Facebook, Booking, Microsoft, NIVEA un citiem – ja 2005. gadā lielākās pasaules tīmekļvietnes vidēji nodrošināja pieejamību 12 dažādās valodās, 2017. gadā tās jau ir vairāk nekā 31. Absolūtais valodu minimums, ko ieviest uzņēmuma tīmekļvietnē Baltijas reģiona kontekstā, ir latviešu, lietuviešu, igauņu, angļu un krievu valoda. Skrivanek Baltic valodu Top 5, kurās visbiežāk tika tulkotas klientu tīmekļu vietnes 2020. gadā bija – angļu, igauņu, krievu, vācu un lietuviešu valoda.

Jāspēj ātri reaģēt un pielāgoties jauniem apstākļiem

Arī to uzņēmumu ikdienā, kas līdz pandēmijai jau piedāvāja iespēju iegādāties preces vai pakalpojumus tiešsaistē, šis laiks ienesa korekcijas. “Bez šaubām, pastāv uzņēmumi, kuriem krīze ļāvusi arī pilnveidot pieejamos resursus un attīstīt darbību. Šo laiku daudzi izmanto tam, lai ar e-komercijas palīdzību paplašinātu savu klātesamību starptautiskos tirgos. Šajā ziņā talkā nāk tīmekļvietņu uzturētāji, kas, pielāgojoties laikam, ar dažādu darbību palīdzību spēj analizēt, kuru valstu iedzīvotāji jau apmeklē tīmekļvietni. Šādi, iespējams, arī radot nepieciešamību apdomāt jaunas valodas ieviešanu,” jaunākās tendences iezīmē Vasilijs Ragačevičs.

Kas vēl jāņem vērā, plānojot uzņēmuma tīmekļvietnes valodas

  • Interneta lietotāju skaits mērķa tirgū, vai ir pieejami kādi mērījumi par attiecīgās valsts vai reģiona paradumiem tiešsaistē. Valsts lielums un iedzīvotāju skaits nebūt nenorāda uz attiecīgās valsts ekonomisko attīstību, tostarp pieejamību internetam. Ieviest valodu šādā gadījumā var būt nerentabli.
  • Jāņem vērā, ka katras papildu valodas ieviešana tīmekļvietnē prasa vairāk resursu, tāpat jāņem vērā arī katras integrējamās valodas specifika (piem., alfabēts). Ir jāpārdomā, kuras valodas un kādēļ būtu vissvarīgākās uzņēmuma e-komercijas kontekstā.
  • 85% interneta lietotāju runā 10 valodās. Tas var kalpot par atskaites punktu uzņēmumiem, kas plāno paplašināties globālajā biznesa vidē. Piemērs šim ir pašmāju “MADARA Cosmetics”, kas piedāvā savu tīmekļvietni vairāk nekā 10 valodās.
  • Starp tīmekļvietnes tulkošanu un lokalizāciju nav liekama vienādības zīme. Lai arī tehniski ir iespējams vienkārši iztulkot kādas lapas saturu, piemēram, tehniska rakstura informāciju, tīmekļvietnes pielāgošana jeb lokalizēšana attiecīgās valodas, valsts vai kultūras raksturam sniegs papildu pievienoto vērtību.
Reklāma

1 komentārs

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
1 Comment
vecākie
jaunākie
Inline Feedbacks
View all comments

Jābūt tajā valsts valodā uz kuru iet un apkalpo attiecīgā firma.Ja nevar nodrošināt tad nav ko līst.

Reklāma
Reklāma
Reklāma