Dānijas Enerģētikas aģentūra piektdien, 5. februārī, nākusi klajā ar oficiālu paziņojumu par plāniem būvēt mākslīgu salu Ziemeļjūrā, 50 jūdžu (80.5 km) attālumā no Jitlandes pussalas krastiem. Uz 120 000 m2 lielās mākslīgās salas atradīsies zaļās enerģijas centrs, kas spēs saražot pat 10 gigavatus enerģijas – ar to mierīgi varētu nodrošināt 10 miljonus mājsaimniecību visā Eiropā.
Plānots, ka šī mākslīgā sala ļaus saņemt, uzglabāt un nodot enerģiju no tuvumā esošajiem vēja parkiem atpakaļ uz krastu. Aplēses liecina, ka šī projekta aptuvenās izmaksas varētu sasniegt 34 miljardus ASV dolāru. Savukārt pati mākslīgā sala sāktu pildīt funkcijas līdz 2033. gadam.
Dānija, kas ir viena no lielākajām Eiropas Savienības naftas ražotājām, cer, ka ar šīs salas palīdzību spēs veikt būtiskus uzlabojumus valsts enerģētikas nozarē, padarot to dabai draudzīgāku. Dānija jau arī iepriekš ir paziņojusi, ka līdz 2050. gadam paredz pārtraukt fosilā kurināmā ieguvi.
Vienlaikus Dānijas ģeogrāfiskais stāvoklis ļāvis valstij līdz šim krietni pacensties arī atjaunojamās enerģijas ražošanā un šajā ziņā būt virs vidējiem rādītājiem. To padara iespējamu ne tikai Ziemeļjūras tuvums, bet arī pats ūdens līmenis, kas ap Dānijas piekrasti ir pietiekami sekls, lai ļautu vieglāk un lētāk būvēt piekrastes vēja turbīnas. Arī likumdevēju lēmumi valstī tikai sekmējuši vēja enerģijas ieguvi, kas ir ar uzviju atmaksājies. Piemēram, 2015. gadā spēcīgais vējš ļāva Dānijai radīt 140% no kopējā enerģijas pieprasījuma, no kura atlikušo daļu attiecīgi varēja notirgot kaimiņvalstīm.
No Wikipedia:
On 9 July 2015, in the evening, unusually strong wind conditions resulted in 116% of national electricity consumption being produced by wind farms and at 3 am the next morning at low demand, wind production exceeded 140% of current demand.[
Šajā sakarā vācu avīzē bija virsraksts: “Vētra izpūš elektrības patērētājiem kabatas”, jo tur arī ir savs OIK, un par vēja enerģiju jāmaksā vairāk.
Atkal noderēja izlasīt oriģinālo tekstu, lai uzzinātu, ka runa ir par ūdeņradi, kuru iegūs ar elektrolīzi no jūras ūdens.
“noderēja izlasīt oriģinālo tekstu”
paldies! vismaz kaut ko interesantu uzzināju.
Patērētājs atkal maksās un čurās biksēs aiz laimes par to, cik zaļš viņš ir.
Ja ir urīna nesaturēšana, jāvēršas pie attiecīga speciālista.
Par zaļumu runājot, protams, adekvāts patērētājs ir gatavs piemaksāt vairāk, ja tas palīdz saudzēt vidi.
Nu tad maksā OIK un nekurksti. Par zaļumu runājot, lielākoties te svarīgs ir tikai dolāru zaļums un par pārējo tiek tikai pūsta migla acīs. Globālā sasilšana ir ietekmīgs bizness, kura apjoms jau pārsniedz triljonu dolāru. Tāpēc no visādām miskastēm iznirst tādas Grētas. Kāpēc tikai retais zina to čali, kurš izgudroja lētu un efektīvu plastmasas atkritumu savākšanas iekārtu okeāniem un jūrām? Tāpēc, ka tas pasākums nesola milzu bakšišu, kaut arī ir daudz aktuālāks par visiem tām klimata padarīšanām.
Vispār fosīlās degvielas izplatītājiem diezgan labi patīk visādi tādi “zaļie” plāni. Viņi labi redz cik daudz dīzeļa aizies, lai jūras vidū uzbūvētu delzbetona salu ;)
Vispār jau 50 jūdzes jūrā ir 92.6km.
Jo jūrā izmanto jūras jūdzes, nevis imperiālās jūdzes, tās paliek plašajām texasas prērijām un nevadas tuksnešiem.
Interesanti, ka vēja parki paši ir piesārņojuma avots. Turbīnu rotora spārni griežas tik ātri, ka pamazām nodilst pret gaisu tā piesārņojot apkārtni ar epoksīda sveķu mikrodaļiņām. Pret lietu un sniegu rotoru spārni nodilst vēl ātrāk.