web analytics

10 paņēmieni, ar kuriem ļaundari internetā var izkrāpt tavu naudu

Raksts tapis sadarbībā ar Citadeles banku.

Jaunākie raksti

“Coinbase” stūrē publiskas kompānijas virzienā

Kriptovalūtu tirdzniecības uzņēmums "Coinbase" nolēmis kļūt par publisku kompāniju. Uzņēmums ceturtdien, 25. februārī, ASV Vērtspapīru un biržu komisijā iesniedza...

Gandrīz puse pārdoto viedtālruņu Japānā pagājušajā gadā bijuši iPhone

Šī gada pirmajos mēnešos ienāk arvien jauna un jauna informācija par dažādiem 2020. gada finanšu un pārdošanas datiem, tāpēc...

Zoom sāks piedāvāt automātiskos subtitrus arī bezmaksas versijas lietotājiem

Videokonferenču rīks Zoom līdz 2021. rudenim plāno piedāvāt automātisko subtitru veidošanu arī bezmaksas lietotājiem, tiesa, šobrīd šai iespējai nepieciešams...

“Mercedes” nevēlas sasteigt atteikšanos no iekšdedzes dzinējiem

Vācu autoražotājs "Mercedes" iepriekš iepazīstinājis ar dažādiem plāniem, kā uzņēmums plāno pārstrukturizēt savu biznesu nākotnes elektroauto tirgum. Autoražotājs pamazām...

HP atpērk HyperX no Kingston

HP Inc. ar Kingston noslēguši vienošanos par HyperX pārdošanu HP. Darījuma summa ir 425 miljoni dolāru par HyperX datorspēļu...

Mēs pēdējos gados arvien biežāk iepērkamies dažādās e-komercijas vietnēs un lietotnēs. Tas ir saprotams, jo šāda iepirkšanās ir ērta un ātra, kā arī nu jau varam tīmeklī nopirkt ļoti plaša spektra produktus un pakalpojumus. Tomēr diemžēl nesnauž arī ļaundari, kas jaunos un nereti oriģinālos veidos mēģina no mums izkrāpt ievērojamas naudas summas.

Salīdzinot ar 2019. gadu, arī 2020. gadā Citadele novērojusi divkāršu krāpnieku kampaņu skaita pieaugumu. Turklāt šis jau ir otrais gads pēc kārtas ar krāpniecības gadījumu skaita dubultošanos.

Kaspars Briška, Citadeles IT drošības daļas vadītājs

“Pagājušajā gadā mūsu klientiem īpaši aktīvi zvanīja krievu valodā runājošie krāpnieki, kuri uzdeva sevi par banku drošības dienestu vai citiem darbiniekiem. Turpinās, protams, arī parastās aktuālās shēmas par investīcijām vai kredītiem, kur cilvēkus aicina ņemt aizdevumus vai piedāvā neticamas ieguldīšanas iespējas. Tāpat pagājušogad krāpnieki atrada veidus, kā viltot ienākošo telefona zvanu numurus, tādēļ ne vienmēr var uzticēties arī zvaniem no šķietami zināmiem Latvijas numuriem,” skaidro Kaspars Briška, Citadeles IT drošības daļas vadītājs.

Citadeles bankas drošības eksperti ir apkopojuši informāciju par dažādiem paņēmiemniem, kurus ļaundari pielieto, lai mēģinātu no mums internetā bankas datus vai finanšu līdzekļus.

  1. Viltus e-pasta ziņojumi. Uzdodoties par dažādu, lielākoties labi atpazīstamu organizāciju pārstāvjiem, krāpnieki sūta e-pastus ar lūgumiem atvērt saites, kurās tālāk lūdz ievadīt informāciju, lai izkrāptu bankas vai privātos datus.
  2. Grūtībās nonākušie. Visbiežāk tie ir aizkustinoši un dramatizēti stāsti un pieprasījumi no personām, kas saskārušās ar veselības vai cita veida problēmām un kurām nepieciešams finansiāls atbalsts, tādejādi pārliecinot pārskaitīt naudu un sniegt palīdzīgu roku. Bieži ir lasīts par gadījumiem, kad cilvēkiem nosūta e-pastus, kuros stāsta, ka kāds viņu radinieks vai paziņa ir izraisījis avāriju un ļaundari pieprasa pārskaitīt naudu, lai atrisinātu šo problēmu.
  3. Viltotas tīmekļa vietnes. Krāpnieki izveido atpazīstamu inernetbanku vai e-komercijas vietņu dublikātus, kas vizuāli ir praktiski identiski oriģināliem un tīmekļa adresē var būt izmainīts kāds burts vai simbols. Neuzmanīgāks šo lapu apmeklētājs ierastā veidā ievada savus bankas datus vai citu privāto informāciju un pie tās piekļūst krāpnieki.
  4. Piedāvājumi labi nopelnīt. Uzdodoties par brokeri vai bankas darbinieku, krāpnieki piedāvā ielādēt lietotnes vai pārskaitīt naudu ļoti izdevīgām investīcijām. Solīto investīciju un peļņas vietā nauda nonāk pie krāpniekiem. Noziedznieki bieži vien veido šādas platformas, norādot, ka tajās var sekot līdzi savam investīciju pieaugumam. Galvenais mērķis ir piespiest upuri “ieguldīt” vēl un vēl. Pēdējā laikā šādās krāpnieku shēmās tiek pieminētas arī dažādas kriptovalūtas.
  5. Fiktīvi rēķini. Atsūtot rēķinu par neeksistējošiem pakalpojumiem, krāpnieki cenšas panākt maksājumu veikšanu. Iespējams, ka rēķins būs par populāru pakalpojumu un ar atpazīstamu logo vai ļoti līdzīgu nosaukumu, bet uzrādīts ir krāpnieku konts. Pārsvarā ar šādiem fiktīviem rēķiniem mēģina izkrāpt naudu no uzņēmumiem (pirms dažiem gadiem kāds lietuvietis šādi no Facebook un Google izkrāpis 122 miljonus dolāru), tomēr nereti šādi viltoti rēķini tiek izsūtīti arī privātpersonām.
  6. Datu drošības pārbaude. Lai it kā drošības nolūkos pārbaudītu informāciju, bankas vārdā ļaundari sūtīta paziņojumus uz e-pastus, lūdzot atvērt saites vai pielikumus ar kuriem mēģina izkrāpt lietotāja datus. Pēdējos gados šo shēmu pielieto krāpnieki, kas zvana pa telefonu un nu jau spēj runāt arī latviski.
  7. Darba piedāvājumi. Apstākļos, kad pieaug bezdarba līmenis, ļaundari cenšas uzdoties par bankas darbiniekiem un piedāvā darbu bankā. Zvanu laikā upuri tiek aicināti sniegt internetbankas datus, atvērt kontu, veikt pārskaitījumu par it kā konta aktivizēšanu u.t.t. No šādiem gadījumiem īpaši jāuzmanās tiem cilvēkiem, kas sludinājumu portālos vai sociālajos tīklos ir ievietojuši informāciju, ka meklē darbu.
  8. Konkursi. Krāpnieki sākuši izmantot arī sociālo tīklu konkursus – viņi  zvana vai raksta, informējot par laimestu, bet, lai to saņemtu, nepieciešams apliecināt savu identitāti, nosaucot privātus datus. Esi arī ļoti skeptisks par kārtējo “Laimē iPhone!” tipa konkursu, jo ir liela iespējamība, ka konkurss ir krāpniecība un nekādas balvas nemaz nav.
  9. Apdraudēta nauda. Izliekoties par bankas vai kādas citas organizācijas darbinieku, krāpnieki apgalvo, ka tava nauda ir nonākusi blēžu rokās un tā nekavējoties jāpārskaita uz citu kontu. Kiberzagļi var lūgt arī nosaukt bankas pieejas, lai it kā naudu glābtu no fiktīva darījuma veikšanas.
  10. Izdevīgu pakalpojumu piedāvājumi. Krāpnieki piedāvā pasakaini izdevīgus nosacījumus, piemēram, kredītiem, pirms tam lūdzot maksājumu karšu vai bankas informāciju, lai “pārbaudītu” klienta piemērotību. Šeit stāsta morāle ir pagalam vienkārša – jo saldāks piedāvājums, jo lielākai skepsei par to būtu jābūt.

Nu, re, tagad esi krietni informētāks un varēsi atpazīt dažādas situācijas, kas var būt datu izkrāpšanas mēģinājumi. Nekādā gadījumā telefoniski vai e-pastos nevienam nesaki savus internetbankas pieejas datus vai jebkādu citu privātu informāciju, kas var novest pie naudas izkrāpšanas. Tālāk lasi dažus konkrētus ieteikumus, kas ļaus drošāk veikt pirkumus internetā.

Pārliecinies par to, ka internetbankas vai e-veikala lapa nav viltota

Vispirms uzmanīgi apskati tīmekļa vietnes adresi un pārbaudi vai tajā nav kāds lieks vai iztrūkstošs simbols. Ja e-veikalā iepērcies pirmo reizi, pameklē internetā par to atsauksmes. Ja veikals reģistrēts Latvijā, pārbaudi uzņēmuma reģistrācijas numuru “Lursoft” mājaslapā. Labs signāls par interneta veikalu būs drošības sertifikāta izmantošana – adrese sākas ar “https://” un ja priekšā atrodas “lock” jeb atslēdziņas simbols. Ja e-veikals nodrošina apmaksas iespēju pašā lapā, palūko vai tur ir norādīti 3D Secure drošības sistēmas logotipi (piemēram, “Verified by Visa” un “MasterCard SecureCode”).

Izmanto drošu interneta pieslēgumu

Publiskie WiFi bezvadu interneta pieslēgumi ne vienmēr ir droši – ļaundari var tos izmantot, lai ievāktu bankas kartes datus vai internetbankas pieejas kodus. Līdz ar to, iepērkoties, vēlams izmantot drošu interneta pieslēgumu – labi derēs mājas privātais internets vai, ja esi ceļā, arī telefona mobilais internets. Nav rekomendējams veikt darbības ar internetbanku vai iepirkties internetveikalos no publiskiem bezvadu interneta pieslēgumiem bez parolēm, īpaši ārzemēs.

Kartes maksājumi internetā

Jau kādu laiku katrai kartei, ar ko norēķinies interneta veikalos, iespējams iestatīt reģionus, kuros ar to var samaksāt. Ja neplāno veikt pirkumus ārpus Eiropas vai Baltijas reģiona, vari to atsevišķi norādīt interneta bankā vai mobilajā lietotnē. Ja pirkumus internetā veic reti, tad ikdienā var arī deaktivizēt iespēju ar to samaksāt tiešsaistē, tomēr noteikti neaizmirsti aktivizēt pirms nākamā pirkuma.

Seko līdzi bankas kontā notiekošajām darbībām

Lai izvairītos no negaidītiem pārsteigumiem par zudušām naudas summām un neizskaidrojamiem maksājumiem, aicinu pieslēgt paziņojumus par veiktajiem maksājumiem no konta. Katrā bankā tādus iespējams iestatīt vai nu kā paziņojumu bankas lietotnē, vai arī SMS veidā. Paziņojumus vēlams iestatīt arī par jaunas iekārtas pievienošanu internetbankas profilam. Tādējādi saņemsi paziņojumu par katru ienākošo vai izejošo transakciju no savas bankas konta. Pievērs uzmanību arī gadījumiem, kad mobilajā lietotnē parādās paziņojums ievadīt PIN kodu vai apstiprināt darījumu ar biometriju. Ja dotajā brīdī pats neveic pirkumu, tas var liecināt par to, ka tavi bankas dati nonākuši krāpnieka rokās. Zvani bankai un palūdz bloķēt maksājumu karti!

“Pagājušā gada pozitīvā lieta bija fakts, ka arvien vairāk ir klienti, kuri spēj atpazīt šīs krāpnieku darbības un par tām ziņo bankai. Attīstās tehnoloģijas un IT drošības speciālistu spējas pasargāt klientus no krāpniecības mēģinājumiem, tomēr liela daļa ir gadījumu, kad klienti nodod datus krāpnieku rokās neuzmanības vai lētticības dēļ. Aicinu vienmēr atcerēties, ka internetā jebkurš var uzdoties par jebko, un mūsu pašu atbildība ir informācijas kritiska izvērtēšana un savu datu droša izmantošana,” noslēgumā uzsver Briška.

Ja kabatzagļi mums var nodarīt relatīvi mazus zaudējumus, interneta krāpnieki var ļoti īsā laika posmā pilnībā iztukšot mūsu banku kontus. Tāpēc ir ļoti svarīgi nekādā gadījumā nevienam svešam cilvēkam nenodot mūsu bankas vai citu privāto informāciju. Padomā vai tavi vecāki un vecvecāki arī spēs atpazīt visas šajā rakstā pieminētās krāpnieku izmantotās shēmas un ja neesi drošs, aizsūti viņiem izlasīt šo rakstu. Ja esi saskāries ar kādu citu krāpniecības shēmu internetā, pastāsti par to šī raksta komentāros, lai uz to neiekrīt arī citi Kursora lasītāji. Paldies!

5 komentāri

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
5 Comments
vecākie
jaunākie
Inline Feedbacks
View all comments
Normunds Treilāns

Pietrūkst norādes par apmaksātu saturu.

LAN

Žēl ka Citadele nepiedāvā virtuālās kartes.

Man bija gadījums starp 3. un 5. punktu. Gribēju nopirkt krutas firmas apavus un ieraudzīju, ka it kā oriģinālajā mājaslapā ir piedāvājums nopirkt šīs firmas apavus par zemāku cenu, nekā veikalā. Jāsaka godīgi, ka redzot apavu cenu, man jau uzreiz likās aizdomīgi, bet vienalga “nopirku” apavus. 🤦🏼‍♀️ Pēc tam, protams, noņēma naudu (neatceros, vai noņēma precīzu summu, kāda bija apaviem vai paņēma pat vairāk, bet laikam paņēma precīzu). Bet apavi, protams, tā arī neatnāca. Viss beidzās laimīgi, jo banka man atskaitīja summu atpakaļ, bet jaa. Traki. Stulbi, ka nepaskatījos kāds tieši bija nosaukums mājaslapai (kurš tieši burts tur bija izmainīts… Read more »

PAV

Piedalīšanās aptaujās – “normālā” (vizuāli normāla, bet kodu izsauc) mājas lapā izlec piedāvājums piedalīties aptaujā, kur atbildot uz pāris prastiem jautājumiem ziņo ka esi vinnējis naudu vai telefonu. A tālāk pa iemīto taku.

Reklāma

Spelling error report

The following text will be sent to our editors: