Lai veicinātu tādu inovāciju attīstību, kas piedāvā ilgtspējīgus risinājumus un tiecas uz labāku nākotni, Swedbank Latvija kopā ar tehnoloģiju ekosistēmas aktīvākajiem dalībniekiem Helve, Greentech Alliance un TechChill ir radījusi koprades akseleratoru Future Hub. Akseleratora programmas laikā no 2021. gada marta līdz maijam jaunuzņēmumiem tiks dota iespēja strādāt pie šobrīd aktuālajiem ilgtspējas izaicinājumiem kopā ar tirgū vadošajiem uzņēmumiem. Pieteikties programmai iespējams līdz 16. februārim.
Ilgtspēja un jo īpaši klimata pārmaiņas visiem biznesā kļūs par arvien aktuālāku tēmu. Gaidāmās Eiropas Savienības Zaļā kursa pārmaiņas mudinās mums šai tēmai tuvākajos gados savu uzmanību veltīt vēl ne reizi vien.
“Jaunuzņēmumu komandas nemitīgi meklē jaunas idejas, kā ar tehnoloģiju palīdzību risināt ilgtspējas izaicinājumus, savukārt, lielie uzņēmumi cenšas rast veidus, kā to biznesa procesus padarīt ievērojami ilgtspējīgākas un dabai draudzīgākas. Mēs šeit saskatām unikālu iespēju abpusēji izdevīgai sadarbībai, kas ne tikai attīstītu uzņēmumus un pašu zaļo tehnoloģiju ekosistēmu reģionā, bet arī būtu solis tuvāk ilgtspējīgai dzīvei,” ar iedvesmu aiz Future Hub dalās Marija Ručevska, Helve līdzdibinātāja un TechChill valdes priekšsēdētāja.
Future Hub piedāvās divu mēnešu akcelerācijas programmu, kuras laikā jaunuzņēmumi strādās pie tirgū vadošo uzņēmumu biznesa ilgtspējas izaicinājumiem. Ar starptautisku ekspertu un mentoru atbalstu tiks veicināta sadarbības modeļu izveide starp programmas zaļo tehnoloģiju jaunuzņēmumiem un tirgus līderiem.
Programmas noslēgumā jaunuzņēmumi prezentēs savus risinājumus starptautisko investoru, uzņēmēju un mediju priekšā TechChill 2021 jaunuzņēmumu un tehnoloģiju pasākuma ietvaros, Future Hub jaunuzņēmumiem arī būs iespēja apgūt dažādas ar izaugsmi saistītas tēmas īpaši rīkotās mācībās. Future Hub komandas mērķis ir attīstīt arī zaļo tehnoloģiju ekosistēmu Baltijas reģionā, kā arī vērst plašākas sabiedrības uzmanību ilgtspējas tēmai.
“Jaunu biznesa procesu iedibināšana un veco maiņa ir sarežģīta, un bieži vien neiespējama vai neefektīva, ja uzņēmums to mēģina paveikt viens. Koprade tika izvēlēta kā galvenais akseleratora darbības virziens, lai dotu iespēju uzņēmumiem strādāt pie to biznesa ilgtspējas izaicinājumiem kopā ar jaunuzņēmumiem. Mēs paši akseleratorā piedalāmies ar aicinājumu jaunuzņēmumiem kopā ar mums radīt ērtu rīku, kas palīdzētu mūsu klientiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, izmērīt savu ietekmi uz vidi un tai sekot līdzi. Jau aktīvi darbojas vairāki jaunuzņēmumi, kas radījuši risinājumus tieši šim izaicinājumam, un mēs ceram ar tiem uzsākt jaunas sadarbības, kā arī aicinām citus uzņēmumus piedalīties akseleratora programmā,” komentē Swedbank Latvija Ilgtspējas attīstības vadītāja Adriāna Kauliņa.
Koprades akselerators pašlaik aicina Future Hub pieteikties Baltijas, Ziemeļvalstu un tuvējā Centrāleiropas reģiona jaunuzņēmumus, kas darbojas tādās jomās kā pārtika, lauksaimniecība, mobilitāte, pilsētvide, enerģētika, piegādes ķēžu loģistika, CO2 mērīšana, ESG un citas. Programmai pieteikties iespējams līdz šī gada 16. februārim.
Future Hub dalībai piesakies šeit.
Akseleratoru Future Hub ir izveidojusi Swedbank Latvia kopā ar inovāciju stratēģijas uzņēmumu Helve, TechChill un Greentech Alliance.
Swedbank sajutuši naudas smaržu no EU fondiem.
Realitātē tas zaļais ir naudas izniekosana. Tikmēr Indija un Ķīna nedomā neko darīt lietas labā un turpina aktīvi ar savu industriju piesārņot planētu bet Eiropas nodokļu maksātāji maksā par sapni kurš nav izpildāms.
Ā un jā mūsējie būvēs Rīga parkingus un aicinās cilvēkus parkoties un tad pārsēsties uz sabiedrisko.
Jautājums vai tas reāli strādās un parkingi nestāves tukši ?
Es personīgi nezinu nevienu autobraucēju kas gribētu atteikties no komforta auto lai izmantotu sabiedrisko.
Es arī saprotu musejos jo būvējot parkingus perfekta iespēja otkatiem.
Vai tā vietā nevarētu naudu izlietot elektro auto subsīdijām ja par katru cenu ir tā nauda jāapgūst un jāiztērē ?
auto=komforts tikai tad, ja vienas un tās pašas ielas neizmanto pārāk daudzi autobraucēji vienlaikus – tas arī ir tas iemesls, kāpēc daudzmaz normālās pilsētās individuālos autobraucējus ierobežo un sarežģī tiem dzīvi.
tiklīdz būs izdomāts veids, kā atbrīvoties no sastrēgumiem, pasaule noteikti kļūs labāka.
Nu minerālmēslu terminālis daļēji ir lētākais risinājums.
Diemžēl viena Krievijas raķete un visas nepareizi izbūvētās ielas varēs pārbūvēt pēc labākiem standartiem.
Principā dēļ tā termināļa mēs esam uz pulvera mucas.
Rīgas satiksme tomēr ir tik milzīgas dotācijas saņēmusi bet primitīvu wifi tā arī nav spējusi ieviest.
Pasažieru vilciens ar daudz mazākām subsīdijam wifi nodrošina jau sen.
Tad par kādu komfortu mēs sabiedriskajā runājam.
Personīgās naftas urbšana arī piederās pie zaļās domāšanas (foto pa kreisi).