Web Analytics
More
    Reklāma

    Pasaulē pirmā okeāna hibrīdplatforma plūdmaiņas pārvērš enerģijā

    Jaunākie raksti

    Enerģiju, kas iegūta no plūdmaiņām (paisuma un bēguma), viļņiem un straumēm, var izmantot elektroenerģijas ražošanai, nodrošinot ar enerģiju miljoniem māju nākamajās desmitgadēs. Atšķirībā no citiem atjaunojamās enerģijas avotiem plūdmaiņas ir viegli prognozēt un ūdens plūdums notiek visu diennakti. Tomēr, neskatoties uz to, ka plūdmaiņas var sniegt daudz enerģijas, to potenciāls vēl šodien lielākoties paliek neizmantots. Situāciju šajā jomā cer uzlabot enerģētikas startaps “Sinn Power“. Šogad uzņēmums sācis būvēt un testēt pasaulē pirmo okeāna hibrīda platformu.

    Tā ir peldoša platforma, kas izmanto viļņu, vēja un saules enerģijas kombināciju, lai to pēc tam pielietotu atjaunojamās enerģijas ražošanai atklātā jūrā.

    Avots: Sinn Power

    Risinājums ir mērogojams pēc jaudas un to var izveidot atkarībā no vajadzībām. Piemēram, iespējams radīt platformu, kas ģenerē 80 kW elektroenerģiju un darbinās mazas mājas pie krasta vai arī ģenerē līdz 2 MW enerģijas, kas derīgi būs, piemēram, rūpnīcām. Sinn Power norāda, ka tehnoloģiju iespējams pielāgot gan klienta vajadzībām, gan atrašanās vietas īpatnībām.

    Paredzams, ka pasaules okeāna enerģijas tirgus līdz 2025. gadam sasniegs 22 miljonus kW. Vienlaikus okeāna enerģijas ražošanas attīstība – sākot no koncepcijas līdz komerciālai izlaišanai – bijis lēns un dārgs process. Lai nozare gūtu panākumus, būtisks ir valdību sniegtais finansējums.

    Reklāma
    Paziņot par jaunumiem
    Paziņot par
    11 komentāri
    Inline Feedbacks
    View all comments
    spriidiic
    31.10.2020 15:28

    Lidz 2025.jam sasniegs 22 megavatus . Nav vērā ņemams lielums . Tāda ražotne nenopelnīs pat apkalpojošā personāla algām .

    Milda
    31.10.2020 16:47
    Reply to  spriidiic

    Nenojauci pakāpes? Pārbaudi savu matemātiku

    spriidiic
    31.10.2020 17:40
    Reply to  Milda

    Raksta pēdējās rindkopas pirmais teikums: ,,Paredzams, ka pasaules okeāna enerģijas tirgus līdz 2025. gadam sasniegs 22 miljonus kW.” . Vai varam vienoties , ka miljons kW ir 1 mW ?

    Milda
    31.10.2020 17:56
    Reply to  spriidiic

    >>Vai varam vienoties , ka miljons kW ir 1 mW ?

    Jaudas pamatvienība ir W. Tālāk 1 kW=1000 W; 1 MW=1000 kW=10^6 W; 1 GW=1000 MW=10^6 kW = 10^9 W. Tātad 22 miljoni kW = 22*10^6 kW = 22 GW. Pie tam piezīme mW = milivats = 10^-6 kW. Pieņemu, ka kļūda radās, domājot par W un MW saistību. Pie tādas jaudas jau kaut kas ir izceļams.

    spriidiic
    01.11.2020 12:14
    Reply to  Milda

    Jā , esmu ierāvis auzās , paldies , par pacietību skaidrojot ! Drusku uzmanīgāk jālasa un jāraksta . Personāla algām pietiks .

    Tekstura
    31.10.2020 17:31

    Interesants raksts. Vienīgi pašlaik ārkārtīgi augsto izmaksu un risku dēl projekts bez valdību/fondu dotācijām nav ne dzīvotspējīgs, ne rentabls. Tādas firmas kā OceanLinx vai WaveGen jau aizgājušas pa burbuli, jo uz papīra modelis strādā, bet investorus / valdības realitātē nespēj pārliecināt.

    spriidiic
    31.10.2020 17:48

    Baltijas jūras paisums/bēgums nav pieminēšanas vērts .

    Tekstura
    31.10.2020 18:08

    Tas nav gluži tik vienkārši. Šī tehnologija lielā mērā balstās uz paisuma un bēguma principu, bet Baltijas jūrā pie Latvijas krastie. tie ir ap 10cm, kas ir daudz par maz stacijām. Tāpat papildus ir tas, ka Baltijas jūrā vilnji ir loti nevienādi un, lai arī tajos ir daudz energija, taču tā nav koncentrēta un šādu energiju praksē, bez jūtama paisuma un bēguma, būtu loti grūti iegūt. Jānem arī vērā, ka Latvijā, salidzinot kaut vai ar Dāniju un Zviedriju, vēji vienmēr bijuši krietni slābāki. Domāju, ka Latvijā šai tehnologijai nav ekonomiskā pamatojuma un naudu jāiegulda citos atjaunojamās energijas veidos.

    2345
    31.10.2020 18:44

    Valdības nenodarbojas ar uzņēmējdarbību, tām jārada juridiskie un ekonomiskie apstākļi, lai uzņēmējiem būtu interese ar to nodarboties. Vai kādas valsts valdība ir ieguldījusi naudu elektroauto ražošanā? Nē, bet valdība var lemt par atvieglojumiem, kas stimulē tos ražot un lietot.

    Reklāma