Web Analytics
More
    Reklāma

    Interaktīva karte, kas parādīs, kur tava dzīvesvieta būtu atradusies pirms 750 miljoniem gadu

    Jaunākie raksti

    Droši vien kādreiz prātā ir pazibējusi doma, kā varēja izskatīties kāda pilsēta vai konkrētā dzīvesvieta pirms miljoniem gadu – laikā, kad savās gaitās pašpārliecināti devās dinozauri un Zeme lielākoties sastāvēja no viena liela superkontinenta “Rodīnija”. Lai arī nav pieejami attēli par konkrēta zemes pleķīša izskatu tālā senatnē, ir izveidota interaktīva karte, kas vismaz ļaus apskatīt, kur tieši milzīgajā superkontinetā atradās mūsu pašreizējā dzīvesvieta.

    Šo interaktīvo karti izstrādājis programmatūras inženieris Īans Vebsters (Ian Webster). Pateicoties viņa ieguldījumam, iespējams ierakstīt vien savas dzimtās vai pašreizējās pilsētas nosaukumu, piemēram, Sigulda, un karte precīzi noteiks tās atrašanās vietu uz planētas attiecīgajā laikā. Izpēti iespējams veikt sākot ar 750 miljonus gadu senu pagātni.

    Vebstera izveidotā karte balstās uz ģeologa un paleoģeogrāfa Kristofera Skotēzes darbu, kurš 1998. gadā izveidoja pats savu hronoloģisko karti, kas parāda, kā tektoniskās plātnes mainījušās un pārvietojušās visā Zemes pastāvēšanas vēsturē. Tieši šo plātņu tuvāka izpēte arī iedvesmojusi Vebsteru izveidot interaktīvo karti.

    Attēlos zemāk parādīts, kā Ņujorka mainījusi savu atrašanās vietu uz zemes:

    Ņujorkas atrašanās vieta uz Zemes pirms 750 miljoniem gadu. Avots: Ian Webster
    Ņujorkas atrašanās vieta uz Zemes pirms 470 miljoniem gadu. Avots: Ian Webster

    Būtiski, ka ne visas mūsdienās pastāvošās ģeogrāfiskās vietas Vebstera kartē parādās 750 miljonus gadu tālā pagātnē, jo ģeoloģiskie veidojumi, uz kuriem tās atrodas, iespējams, tajā laikā vēl nebija izveidojušies vai parādījušies. Piemēram, Sietla daļēji balstās uz Juan de Fuca tektonisko plātni, kas izveidojusies apmēram pirms 250 miljoniem gadu.

    Karte nesniedz daudz detalizētas informācijas par konkrētām vietām noteiktā vēstures periodā, taču tajā ir pieejami momentuzņēmumi par dzīvi uz Zemes laika gaitā. Kartē ir iekļauts arī daļējs fosiliju saraksts, kas atrasts netālu no konkrētās pilsētas. Piemēram, Ņujorkas apkārtnē paleontologi atraduši pteranodona fosilijas. Tas bijis lidojošs pūķveidīgs rāpulis, kura spārnu platums sasniedza pat sešus metrus.

    Reklāma
    Paziņot par jaunumiem
    Paziņot par
    2 komentāri
    Inline Feedbacks
    View all comments
    Ivars
    04.09.2020 12:18

    Spārnu platumu tak mēra spalvās… :)
    Ja reiz tulkojam, tad taču varam pāriet uz auditorijai saprotamu mērvienību sistēmu.. :)

    Reklāma