Visai iespaidīgu misiju Atlantijas okeānā nupat pabeidzis Lielbritānijas robotkuģis “Maxlimer”. 12 metru garais autonomais kuģis bez apkalpes palīdzības ar ātrumu 7km/h (4 mezgli; 5 jūdzes) veselas 22 dienas veica kartēšanas darbus Atlantijas okeānā. Šo misiju daļēji finansēja Eiropas Kosmosa aģentūra, kurā, starp citu, iekļauta arī Latvija.
Jau daudzas kompānijas, kas pie darba ikdienā liek tradicionālos kuģus, sākušas veikt lielus ieguldījumus jaunajās, attālināti vadāmajās tehnoloģijās un palaidušas ūdeņos transportlīdzekļus, kuros nav nepieciešama apkalpe. Kravu pārvadājumu kompānijas jau šobrīd vērš uzmanību uz izmaksu priekšrocībām, ko rada robotkuģi. Taču pirms šādi kuģi tiek atzīti par labu esam, ir gan praktiski, gan droši, nepieciešams veikt virkni izmēģinājumu, ko nupat arī pabeidza robotkuģis “Maxlimer”.
Kuģis savas gaitas uzsāka jūlija beigās no Plimutas pilsētas Lielbritānijā un tika nosūtīts uz teritoriju 460 km attālumā dienvidaustrumu virzienā no šīs pilsētas. Misijas ietvaros Maxlimer kartēja vairāk nekā 1000 km2 lielu apgabalu Atlantijas okeānā dziļumā līdz vienam kilometram. Šī bija viena no daudzām teritorijām, par kuru trūkst mūsdienu vajadzībām atbilstošu datu. Tieši tāpēc Maxlimer mērķis, dodoties misijā un izmantojot pašreizējo tehnoloģiju sniegtās iespējas, bija apsekot neizpētītās vai nepietiekami apsekotās okeāna teritorijas.
Lai misija izvērstos veiksmīga un varētu iegūt arī kādus derīgus datus, Maxlimer tika savienots ar trim neatkarīgām satelīta sistēmām, kas palīdzēja uzturēt kontaktu ar vadības telpu, kas atradās Tolsberijā. Kartēšanas laikā robotkuģis izmantoja sakaru un kontroles sistēmu, kas ar interneta palīdzību operatoram ļāva piekļūt videonovērošanas ierakstiem, rādītājiem par siltumu un citiem datiem. Tāpat bija iespēja arī tiešsaistē klausīties, kas interesants notiek robotkuģa apkārtnē, kā arī pat sazināties ar citiem kuģiem.
Robotkuģa “Maxlimer” misija Atlantijas okeānā uzskatāma par iesākumu ūdens teritoriju kartēšanai šādā veidā. Pašreiz kartēšana veikta aptuveni 1/5 pasaules okeāna teritorijas, kas nozīmē to, ka, visticamāk, šis darbiņš būs jāpaveic čaklajiem robotiem.
vētra(s) bija? citādi varēja arī dīķī peldināt.
Par to gan nebija nekas teikts. Jāskatās tad dati par laikapstākļiem konkrētajā Atlantijas okeāna teritorijā. Domāju, ka 22 dienu laikā noteikti kāda vētra bija, taču, acīmredzot, neapdraudēja kuģa darbību.
es paskatījos to video, bet “kuģis” izskatās ļoti nepārliecinoši uz rakstā pieminēto 4/5 nekartografēto okeāna teritoriju fona. kā koncepcija un tehnoloģiju pārbaude nav slikti, bet pat Īrijas jūrā pie Menas salas vējš būs skarbāks.
>ar ātrumu 7km/h
kādi vēl kilometri jūrā, dārgie? mezgli, jūras jūdzes.
km/h var norādīt iekavās, kā oriģinālā.
Domāju, ka km būs saprotamāk. Ielabošu.
7km/h (4 mezgli; 5 jūdzes)
1 mezgls=1 jūras jūdze stundā.
Tātad 4 mezgli ir 4 jūras jūdzes stundā, nevis 5.
1 jūras jūdze = 1852 metri
1 sauszemes jūdze = 1609 m
Šobrīd militāristi aktīvi strādā pie bezpilota kuteriem un viņiem tīri labi sanāk. Vēl gadi 20 un tādas profesijas kā Jūrnieks, Šoferis, pilots būs sarkanajā grāmatā jāieraksta, kā izmirstošas.
Mierinājumam – uz to brīdi AI ziņas rakstīs ar mazāku kļūdu un neprecizitāšu skaitu))