Jaunākie tehnoloģiju sasniegumi ātri vien nomaina iepriekšējos, taču vēl straujāk vecās, dažkārt pat līdz galam nenolietotās ierīces apmainām pret funkcijām bagātākām un skatam patīkamākām. Svaigi tapuša starptautiska ziņojuma dati liecina, ka 2019. gadā uzstādīts vispasaules rekords elektronikas atkritumu apjoma ziņā, sasniedzot 56 miljonus tonnu izmestu tālruņu, datoru un citu ierīču un gadžetu.

Ziņojuma tapšanā savu artavu ielikušas virkne organizāciju, iestāžu un pētnieku, kopīgi secinot, ka vien 17% no šiem desmitiem miljonu tonnu atkritumu oficiāli pārstrādāti. Pārējā daļa vienkārši nonākusi atkritumu poligonos, sadedzināta vai citādi pazudusi no redzesloka. Ziņojuma mērķis bija dokumentēt globālo progresu elektronikas atkritumu pārstrādes jomā, taču tā vietā atklāta pavisam bēdīga situācija. To pierāda arī fakts, ka kopš 2014. gada mēslainē izmesto e-atkritumu apjoms audzis par aptuveni piekto daļu jeb 21%. Turklāt, paredzams, ka situācija šajā jomā tikai pasliktināsies, e-atkritumu apjomam līdz 2030. gadam divkāršojoties, salīdzinot ar 2014. gadu. Pētnieki arī norādījuši, ka visi šāda veida atkritumi ir nopietns drauds gan cilvēku veselībai, gan apkārtējai videi.

Norādīts, ka lielāko e-atkritumu daļu (32%) 2019. gadā sastādījusi tieši mazā elektronika – videokameras, elektroniskās rotaļlietas, tosteri, skuvekļi. Savukārt otru lielāko (24%) elektronikas atkritumu daļu veidojušas lielās iekārtas, piemēram, virtuves iekārtas, kā arī saules paneļi. Tikmēr tāda kategorija kā tālruņi pērn izsviesti atkritumos 5 miljonu tonnu apjomā.

Interesants fakts, ka lielākā daļa elektronikas atkritumu pagājušā gadā radīta Āzijā (35 000 000 kg). Savukārt Eiropā pērn bijis augstākais e-atkritumu līmenis uz vienu iedzīvotāju – vidēji 17.6 kg, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā Āzijā. Vienlaikus elektronikas ražotāji jau šobrīd strādā pie tā, lai situāciju kaut nedaudz uzlabotu. Piemēram, Apple nesen paziņojis, ka nākamais iPhone modelis varētu nesaņemt austiņas un lādētāju.

Saskaņā ar ziņojumu kopumā visa izmestā elektronika varētu saturēt ap 50 tonnām dzīvsudraba, un liela daļa no tā jau nonākusi vidē. Taču šajās ierīcēs slēpjas arī kas vērtīgāks. Tiek lēsts, ka tikai no pērnā gada elektronikas atkritumiem vien varētu iegūt zeltu, varu, dzelzi veselu 57 miljardu ASV dolāru vērtībā. Ja šos labumus varētu veiksmīgi izgūt, tad tiktu samazināts arī kaitējums videi, ko rada jaunu derīgo izrakteņu ieguve.

Pats ziņojums ir diezgan apjomīgs un aptver virkni dažādu datu un cita veida informāciju par elektronikas atkritumiem gan pērn, gan kopumā. Darba tapšanā piedalījušies: Apvienoto Nāciju Universitāte, Starptautiskā telekomunikāciju savienība, Starptautiskā cietu atkritumu savienība, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas biedri, Pasaules Veselības organizācija un Vācijas Ekonomiskās sadarbības un attīstības ministrija.

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

Reklāma
Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
6 Comments
vecākie
jaunākie novērtētākie
Inline Feedbacks
View all comments
Mikus Vilciņš

*
Būtībā jau būtu jāatgriež tehnika tajā vietā, kur tā radusies, vai arī jāsalabo, vai arī jāveic uzlabojumi, nevis jānomaina jaunais pret citu; savādāk šitā tērējot dabas resursus, gan ražojot jaunu, gan aprokot veco un nepārstrādājot par kaut ko citu, pasaulei nav nākotnes. nauda tiek maksāta, lai sūdi nebūtu redzami, tas arī viss. Bet neredzami sūdi arī ir sūdi!
*

spriidiic

Papildus dzīvsudraba radītajam piesārņojumam , vairums retzemju metālu , kas tiek lietoti elektronikā , kopējo ainu padara vēl briesmīgāku . Teorētiski visu varētu pārstrādāt , praktiski tas ir ļoti sarežģīti un videi kaitīgi .Tagad plosās eauto psihoze , tatad būs jauni elektronikas un akumulatoru lūžņu kalni .

wwwlol

Vainīgi tikai ražotāji. Taisa krāmus, kurus nevar normāli atvērt saremontēt, rezerves daļu nav, baterijas nevar nomainīt vienkāršā veidā, utt. Izmet un pērc jaunu!

Remarx

Tur es piekrītu. Daudza elektronika tiek ražota ar ieplānoto novecošanās. Man pāris gadu atpakaļ pārstāja televizors darboties bez redzama iemesla. Vienkārši nevarēja to ieslēgt, kaut shēma vesela. Tā to dabūju izjaukt, lai elektronikas komponentees varētu pēc pārbaudes uz derīgumu izmatot citu elektronikas remontam. Tagad jau pielieto SMD montāžu vēl ar bezsvina alvas pielietojumu. Tāpēc ar prieku nākas labot tehniku kas ražota pagājušā gadsimta 70, 80 un pat 90to gados, jo tā ir remontējama. Pašam kalpo mājās uzticama mājsaimniecībā Straumē ražotās kafijas dzirnaviņas no 70to beigām un nedomā mirt kamēr esmu Philips mantu reizes 3 vedis uz garantijas remontu.

Last edited 1 month ago by Remarx
Krotow

Kamēr ražotāju vidū valdīs uzskats ka jāražo neremontējamas iekārtas un jāslēpj un jāaizliedz visas iespējas saremontēt bojātas iekārtas un elektroniku, būs arī e-drazas vairumā. Tāpat nav ko ražot rotaļlietas ar elektroniskiem grabekļiem, ko pēc pusgada vnk izmet.

XBR

Tapēc ir jāražo elektrotehnika tāda kura darbojas ilgi kā minimums 10 gadus un vairāk, nevis kā tagad , ka televizorus katrus 5gadus met ara un perk citus, telefonus pec katriem 2 gadiem lielaka dala perk jaunus, tadēl arī rodas šādas problēmas ar elektrotehnikas piesārņotību