To, ka bites kļuvušas mazāk, šķiet, novērojams arī Latvijā. Ik gadu bišu sanoņa kļūst arvien klusāka un klusāka. Tikmēr saskaņā ar Merilendas Universitātes ikgadējā apsekojuma rezultātiem ASV biškopji no 2019. gada aprīļa līdz 2020. gada aprīlim zaudējuši 43,7% medus bišu. Tas ir otrs ievērojamākais kritums, ko pētnieki fiksējuši kopš datu ievākšanas 2006. gadā. Šajā ikgadējā apsekojumā piedalījās 3377 ASV biškopji, kas pārvalda kopumā ap 277 000 bišu koloniju jeb 10% no visām valstī esošajām.
Īpaši straujš bišu populācijas kritums novērots aizvadītā gada vasarā, kad biškopji zaudēja 32% bišu, kas ir par 10,4% vairāk nekā vidēji. Augstajai bišu mirstībai pērn bijuši vairāki iemesli, piemēram, īpaši bargā ziema. Tāpat bišu mirstību veicinājušās arī ērces, kas pārnēsā dažādus vīrusus, ieskaitot tādus, kas var būt nāvējoši tieši medus bitēm. Pērnā gada jūlijs bijis karstākais mēnesis novērojumu vēsturē visā pasaulē un neatstāja īpaši labvēlīgu ietekmi bišu vairošanās aspektā. Klimata pārmaiņas, savukārt, pasliktinājušas bišu barošanos. Puķes, kas sniedz bitēm tik nepieciešamos ziedputekšņus, klimata izmaiņu dēļ zied dažādos laikos. Papildus tam visam ļoti būtisks bišu mirstības iemesls ik gadu ir arī pesticīdu izmantošana lauksaimniecībā.
Vienlaikus kādā februārī veiktā pētījumā noskaidrots, ka klimata pārmaiņu dēļ bišu populācijas izdzīvošanas iespēja jebkurā noteiktā vietā vienas paaudzes laikā samazinājusies par veselu trešdaļu.
Lai arī kādi būtu bijuši augstie bišu mirstības cēloņi, rezultāts ir satraucošs. Medus bitēm ir būtiska nozīme pārtikas ražošanā, ne tikai medus, bet arī to pašu dārzeņu ieguvē. Apmēram trešdaļa pārtikas, ko mēs ikdienā uzņemam, ir atkarīga no apputeksnēšanas, ko galvenokārt veic bites.
Latvijas Rapšu lauku tuvumā pat odi nekož, tā kā lauksaimnieki ir viens no galvenajiem iemesliem kukaiņu iznīcībā. Tajā pat laikā bites vajag apputeksnēšanai, lai būtu bagātīga raža.
Jā, vēl viens iemesls lai piegrieztu “biodegvielas” ražošanu, kas ir kretīnisms pēc būtības.
Jā, lielākā problēma ir lauku miglošana dienas laikā, kura nav atļauta kad augi zied. Tā kā bites spēj nolidot 5km rādiusā ap stropu, tad izsekot vainīgo zemnieku ir arī grūti. Piemērs ar rapsi – https://www.la.lv/apmiglo-rapsus-un-bites
Daudz par bitēm nezinu, bet esmu dzirdējis, ka biškopjiem ir jāaudzē augi, kur bitēm darboties, bet šeit viņš rapša lauka malā savu saimniekošanu sauc par ekoloģisku.
tas, ka bites ir diezgan pakļautas visādiem parazītiem, un pret tiem šobrīd (pēdējos vismaz 10, ja ne visus 20 gadus) norisinās cīņa nav nekas jauns. bet vai tik traki šobrīd ir Latvijas biškopjiem, kā rakstīts par amerikas kontinentu?
Atradu nesenu rakstu LSM par šo: https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vide-un-dzivnieki/izzud-latvija-pazistamas-eiropas-tumsas-medus-bites.a360634/
Dzīvojot laukos arī pašai nākas novērot, ka bišu patiešām paliek arvien mazāk un mazāk.
domāju, ka mums svarīgākais ir ar ko cīnās vietējie biškopji :) bišu ērces un nopietnas slimības ir ļoti nopietna visas pasaules problēma, bet, izskatās, ne tik daudz pie mums. LSM stāsta, ka vainīgi pesticīdi. būdams pilsētnieks nezinu — tiešam pie mums vēl laista sevišķi agresīvu ķīmiju? jebkurā gadījumā, ja bites pazudīs — būs ļoooti slikti.
Man šķiet, ka Latvijā tieši pesticīdi ir lielākais nelaimju avots. Dzirdēts daudz arī no pazīstamiem biškpjiem, ka pesticīdu dēļ gājušas bojā entās bišu saimes. Katrā ziņā nopietna problēma ne tikai Latvijā.
Un otrs – pamazām lāči min bitēm uz papēžiem – pie man pazīstamiem biškopjiem arī šomēnes jau paciemojās.
Bet par pesticīdiem – diemžēl Latvijā to izmantošana ļoti strauji pieaug pēdējā laikā.
Jā, pareizi, par lāčiem šajā ziņā arī pēdējā laikā dzirdēts vairāk.
Akli ticam biškopjiem? Kāpēc neticam lauksaimniekiem? Biškopji visi ir ķimiķi? Diez vai.
Lauksaimnieki visi entomologi?
Lauku ķimizācija iet plašumā. Uz vasaras beigām klasisks ceļmalas skats ir traktors, kas smidzina glifosātus uz labības laukiem, lai tie nokalstu un nebūtu jātērē piķis vēlāk graudu kaltei.
Pēc tam mēs to visu apēdam.
Glifosātu lietošana labības nokaltēšanai ir videi ļoti draudzīgs pasākums – tas ietaupa ļoti daudz degvielas un elektrības ko nāktos tērēt papildu labības žāvēšanai. Kaitīgums – glifosāti ir mazāk indīgi nekā parastā vārāmā sāls.
Kas ar kobiņiem? Tos ar vairs nemana sabrauktus uz Latvijas ceļiem… Stārķi ķipa izrijuši? Visi tik brēc par tām bitēm, kurkuļi vairs nevienam nerūp..
meliorācijas trūkums?
Drīzāk otrādi – beidzot meliorācija atkal notiek. Citādi kopš 90-jiem pa aizaugušajiem meliorācijas grāvjiem tikai bebri dzīvojās.
Bet kurkuļu trūkums kaut kā nav nav novērots par spīti stārķiem. Laukos dīķī viņi čum un mudž.
Naģes, odu kāpuri, viss iet postā dēļ ķīmijas. Ja tā turpinās, ar balto stārķi pie mums būs tas pats kas Vācijā.
Ooo, kursors sāk likt rakstus par lauksaimniecību. Tad jau drīz būs arī kāds Kiviča raksts. Vai šeit iet runa par robitu bitēm? Atdzīšos neesmu rakstu izlasijis.
Atdzisīsi un nomierināsies))
Vispār uzrakstiet arī kādu rakstu par ērcēm? Vai padomju laikā viņas bija mazāk? Aa un par pārējām sugām kas izūd. Šobrīd notiek naida kurināšana pret lauksaimniekiem. Sākās ar facebook video kur onkulītis sastāstija daudz melus, būtu forši arī video kur viņš atvainojas. Bet tagad visi viņam akli līdzi bļauj.
Nevis pret lauksaimniekiem, bet pret stulbiem un negodīgiem lauksaimniekiem.
Nē, pēdējā laikā tiek nolikti visi, lielākā daļa nešķiro.
Nauda sabojā jebkuru lauksaimnieku! Ka tik lētāk un vairāk saražot un dārgāk pārdot!Mērķa sasniegšanai izmantos jebkādus līdzekļus!
par ērcēm būtu ļoti savdabīgs raksts, tiešā veidā netīkams zaļajiem ekoteroristiem un koku bučotājiem. tas pats par mākslīgi ieviestām invazīvajām sugām, kā latvānis.
[edit] rakstu tomēr izlasi, interesanti fakti.
Aicinu izlasīt rakstu un tad izteikt komentārus.
Pirmkārt iemācītes saprast, kas ir bites, kas ir bišu saimes un dravas un to, ka nav tādu “bišu koloniju”, pirms sākt runāt par plašo pazīšanos ar daudziem biškopjiem un uzdoties par ekspertu …
Un tu būtu eksperts, kam jāklausa uz vārda!? :)
Lai arī nesaprotu, ko raksts par bitēm dara kursors.lv, jāteic, ka Keitija paceļ šo lapu augstāk kvalitātes ziņā.
varam piedāvāt Kursoram notestēt 2 veidu stropa monitoringa svarus ar SMS un SMS/Web rezultātiem. vēl medus mitruma digitālie mērītāji pieejami pie SnapTest.LV.
Arī šajā nišā ienāk tehnoloģijas :)