Pētnieki ASV izdomāja inovatīvu veidu, kā pētīt bišu dzīvi un ikdienu. Viņi tām pie muguras piestiprināja mazus QR kodus, kas palīdzēja izsekot, cik tālu kukainis aizlido no stropa, lai tiktu pie nektāra vai ziedputekšņiem. Pētījums notika pērn Pensilvānijas un Ņujorkas lauku rajonos, atklājot, ka bites uzvedas citādāk nekā līdz šim uzskatīts. Proti, tās lido īsākus attālumus nekā iepriekš uzskatītie 10 kilometri un bieži pavada vairākas stundas ārpus stropa.
Kopumā pētnieku komandai sešās dravās izdevās ar QR kodiem atzīmēt vairāk nekā 32 000 bišu. Šie kodi darbojās kā bites identifikators. Kopā ar sensoru, kas tika piestiprināts pie stropa ieejas, bija iespējams reģistrēt ikvienu reizi, kad konkrētā bite tajā ielido vai izlido, ļaujot pētniekiem izsekot viņu individuālajiem nektāra vai ziedputekšņu meklēšanas laikiem. Šis sensors reģistrēja konkrētās bites ID, datumu, laiku, gaisa temperatūru un to, vai bite ielido vai izlido no stropa.
Pētnieki secināja, ka lielākā daļa bišu “ceļojumu” uz un no stropa ilga no vienas līdz četrām minūtēm, kas varētu būt saistīti ar gaisa temperatūras pārbaudi. Vienlaikus 34% pētīto bišu stropā atgriezās pēc vairāk nekā divām stundām. Šī ilgā prombūtne varētu būt saistāma ar ziedu trūkumu, kā rezultātā bitēm jālido tālāk.
Papildus šiem atklājumiem secināts arī, ka bites dzīvo ilgāk nekā iepriekš uzskatīts – apmēram sešas nedēļas, nevis 28 dienas.
Kā ir ar bišu tiesībām uz privātumu ? Varbūt, ka bites nevēlas, lai viņas izseko…
Bites par to nesūdzas. Un diez vai var runāt par privātumu bišu stropā kur vienīgās intīmās attiecības ir sadomazo stilā bišu mātēm un traniem kaut kur āra gaisā visiem zvirbuļiem par izbrīnu. Vispār salīdzinot ar cilvēku mājokļiem bisu strops var tikt uzskatīts par atvērtā tipa koncentrācijas nometni. Ja bites šādu dzīves veidu uzskata par pieņemamu 200 miljonus gadu, arī mums par to nav jāsaspringst ;)
Iespējams, bites kā kolektīvas radības savā starpā apmainās ar qr-kodiem, bet zinātnieki tagad izdara aplamus pieņēmumus)
:D :D :D