2025. gads paliks vēsturē ar daudziem nozīmīgiem notikumiem. Viens no tiem, protams, ir mākslīgā intelekta (MI) straujais progress, kas sev līdzi nes gan iespējas, gan riskus. Par to ir runāts daudz, taču mazāk tieši klimata kontekstā. Jauns pētījums apliecina, ka MI bums šogad radījis milzu kaitējumu videi un klimatam. Konkrētāk, MI sistēmu darbības rezultātā atmosfērā izdalījies tikpat daudz oglekļa dioksīda, cik visā Ņujorkā gada laikā. Tāpat MI dēļ izšķērdētais ūdens apjoms pārsniedz visas pasaules pieprasījumu pēc pudelēs pildītā ūdens.
Šos skaitļus apkopojis un pētījumā ietērpis holandiešu akadēmiķis Alekss de Vrīss-Gao (Alex de Vries-Gao). Viņš ir uzņēmuma “Digiconomist” dibinātājs, kas pēta digitālo tendenču neparedzētās sekas. Gao apgalvo, ka tas bijis pirmais mēģinājums izmērīt tieši mākslīgā intelekta, nevis datu centru ietekmi uz vidi. Tas ir ļoti aktuāli, jo 2025. gadā būtiski pieauga čatbotu, kā “ChatGPT”, “Gemini” izmantošana.
Pētījumā norādīts, ka MI radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas tagad veido aptuveni 8 % no globālajām aviācijas emisijām. Tiek lēsts, ka MI sistēmas šogad radījušas līdz pat 80 miljoniem tonnu oglekļa emisiju, kamēr ūdens patēriņš varētu būt sasniedzis 765 miljardus litru. Tas ir lielāks apjoms nekā visiem datu centriem kopā.
Tieši datu centri ir lielākā sāpe vides un klimata kontekstā. Vides organizācijas jau brīdina par to radītajām sekām, taču šķiet, ka tehnoloģiju giganti to izvēlas nedzirdēt. Piemēram, lielākais Lielbritānijā plānotais datu centrs varētu gadā radīt vairāk nekā 180 000 tonnu oglekļa emisiju, kas ir tikpat cik 24 000 mājsaimniecību. Gao uzskata, ka uzņēmumiem, kuri pelna uz MI, būtu arī finansiāli jāpieliek roka klimata glābšanā, jo naudas tiem pavisam noteikti pietiek.
Beigsies ar droniem, kas lidos ciemos pie MI.
Un ES teorētiskās šaurpierīteskaut ko murgo par klimata neitralitāti CO kvotām un superkaitīgiem dīzeļiem… :)))
Kārtējā zaļdemagoģija.
Lielbritānijas lielākais datu centrs radīs co2 emisijas 0.0x% apmērā no mājsaimniecību radītā.
Viss mākslīgais intelekts radīs co2 emisijas vienas pilsētas apjomā.
Ūdeni planetārā mērogā vispār nevar patērēt, to var tikai lokāli un arī tad tikai, ja tas tiek ņemts no izsīkstoša avota.
Vai kāds var paskaidrot kāpēc ūdens patēriņš tiek akcentēts kā tik liela problēma? Vai tad dzesēšanas ūdens tiek ņemts no tā paša avota, kur dzeramais ūdens? Vai tad datu centrus būvē tuksnesī, kur ūdens ir grūti pieejams? Un visbeidzot – vai tiešām dzesēšanai izmantotais ūdens aiziet nebūtībā (retorisks jautājums, jo nebūtībā neaiziet nekas, kur nu vēl ūdens)?
Tāpēc, ka ir reģioni, kur šādi datu centri iztērē ūdeni, kas cilvēkiem nepieciešams ikdienas sadzīvei. Par to gana plaši ir rakstīts šajā grāmatā: https://www.amazon.com/Empire-AI-Dreams-Nightmares-Altmans/dp/0593657500
Nu tad jau laikam vajadzētu celt tur, kur ūdens ir vairāk, citādi neloģiski sanāk. Bet tāpat, izmantotais ūdens jau neaiziet nebūtībā – tas taču atgriežas atpakaļ vidē.
Acīmredzot, pie ūdens celt tos datu centrus ir dārgi un viņiem arī MI burbulī tomēr ir jāizpildās kaut kādam ekonomiskajam pamatojumam.
Nu nez, kas tur par īsto iemeslu. Ja bez ūdens dzesēšanai nekādi nevar iztikt, tad ūdenstilpnes tuvumam būtu jābūt kā dabiskam lokācijas izvēles nosacījumam, tāpat kā tas ir kodolspēkstacijām.
Tāpat kā izmaksām. Izlasi to grāmatu, ko te biju piezīmējis kādā no iepriekšējiem komentāriem.
Nu ko lai saka – ja paši neizvēlas būvēt vietās, kur darbināšanai nepieciešamie resursi ir pietiekamā apjomā, tad vienīgā cerība, ka kāds sāks šo jomu vairāk regulēt. Bet ņemot vērā iesaistīto naudu, šī cerība tāda gaužām vāja.
Nezkāpēc dzert vēlies tikai attīrītu un strukturētu ūdeni, un nevis turpat no jumta savākta lietus.
Kaut kur jau atgriežas, bet tāpat tukšas vietējās akas un dziļurbumi.
Kur tad tas ūdens paliek. Diez vai serveri dzer ūdeni.