Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārdena (Jacinda Ardern) līdz šim guvusi jau daudz pamatotu uzslavu par valsts rīcību Covid-19 pandēmijas laikā. Lai sekmētu valsts atkopšanos no vīrusa radītajām sekām, Ārdena nākusi klajā ar idejām, kas primāri mērķētas uz ekonomikas stimulēšanu un īpaši smagi skarto tūrisma nozari. Viens no ierosinājumiem situācijas uzlabošanai ietver pāreju uz četru dienu darba nedēļu.
Ārdenas ideja par četru dienu darba nedēļu tiešā veidā mērķēta uz tūrisma jomas atveseļošanu. Tūrisms veido 5,8 procentus no Jaunzēlandes IKP, un šobrīd nozare būtībā ir apstājusies. Tā kā jaunu koronavīrusa gadījumu skaits Jaunzēlandē ir ārkārtīgi zems un pandēmija šķietami tiek kontrolēta, darba nedēļas saīsināšana par dienu nozīmētu iespēju, piemēram, biežāk pavadīt laiku ārpus mājas, dodoties īsākos vai garākos ceļojumos pa valsti un tādējādi palīdzot nozarei atgūties.
Četru dienu darba režīms ne tikai šķietami uzlabotu tūrisma jomas stāvokli Jaunzēlandē, bet vienlaikus arī palīdzētu samazināt emisiju apjomus un radītu pozitīvu ietekmi uz klimatu. Mazāk pavadīts laiks birojos ļautu krietni ietaupīt elektroenerģiju. Liela daļa strādājošo uz darbu dodas ar savu personīgo auto. Tiek lēsts, ka, darba nedēļu saīsinot kaut tikai par dienu, būtiski tiktu samazināts arī transporta radīts gaisa piesārņojums. Skepsi nedaudz raisa tas, cik daudz emisiju radītu paša tūrisma uzstutēšana uz kājām, ja ik nedēļas nogali dotos kādā garākā izbraucienā.
Pagaidām četru dienu darba nedēļa ir tikai Jaunzēlandes premjerministres ierosinājums. Taču katrā ziņā runa ir milzīgām strukturālām pārmaiņām, kas prasītu, domājams, īpašu atsaucību no darba devēju puses.
