Lielā daļas Eiropas šajā vasarā sāk aktualizēties vietējo iedzīvotāju protesti pret tūristiem, kas ir pārņēmuši populārākās valstis, pilsētas un objektus. Kur vien paskaties, tur redzi kādu tūristu.
Tāpēc ļoti negaidītā, bet masveidīgā protestā pirmdien devušies Luvras muzeja Francijā darbinieki, kas tādējādi protestē pret lielo tūristu plūsmu, kas ik dienas ir jāapkalpo. Kā arī tā cilvēkiem neļauj normāli izbaudīt pašu galveno muzeja eksponātu – gleznu “Mona Liza“. Šobrīd pat tiek izskatīta ideja to vienkārši noņemt, lai tādējādi mazinātu tūristu interesi.
Vēl nākotnes plānos ir ideja gleznai radīt speciālu telpu, kurā to apskatīt. Jo šobrīd tās apskate ir ļoti īsa, un principā tā tiek pavadīta caur telefona ekrānu, mēģinot to nobildēt. Ko dara gandrīz visi tūristi, līdz ar to vienkārša, nesteidzīga un klusa mākslas baudīšana Luvrā nav iespējama. Jāatzīst, ka tā tas tiešām arī ir. Papildu to pavada arī cilvēku radītais siltums un ventilācijas izaicinājumi.
Līdz ar to darbinieki ir izvēlējušies protestēt, lai parādītu savu attieksmi pret visu notiekošo, un lūdzot krietni ātrāku uzlabojumu plānu un darbības. Šobrīd dienā muzejā tiek apkalpoti vidēji 20 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir tūristu. Raksta tapšanas laikā nav informācija par to, vai muzejs ir atsācis savu darbību.
Vai jūs spējat iedomāties savu ceļojumu un atpūtu bez bezmērķīgas bilžu uzņemšanas?
Es jā, bet sievai obligāti vajag tās bezjēdzīgās bildes.
Maz muzeju, kurus vērts apmeklēt vai izvēlas apmeklēt. Līdz ar to visa plūsma iet uz pāris vietām.
Vistipiskākā sagaidāmā atbilde no “kultūras cienītāja”, kas te ik pa brīdim ievemj vienu teikumu garas frāzes pret XXI gs. vizionāru. Diemžēl viss ir pilnīgi otrādi, bet kultūrai vienmēr ir vajadzīgs sagatavots skatītājs, lasītājs utt. Tāds, kas jau mājās ir sācis pildīt mājasdarbu un neapmeklē vietas un pasākumus, lai kaut ko mēģinātu saprast tur. Šķiet, ka tomēr ir par vēlu kaut ko mainīt. Muzejiem ir gan pastāvīgās, gan mainīgās ekspozīcijas. Ja arī tad neko nespēj atrast, nu, tad vajag iet pētīt cenas Lidl, tas ir tavs maksimums.
Oi, kā apvainojies, ka viņa elku kāds atļāvās aizskart :) Bez pirmā un pēdējā teikuma, būtu pilnīgi normāls komentārs. Tie ceļ tavu pašapziņu?
Tos ar mazajiem vajag dzenāt, tad kājas izaug muskuļainas. Tev kāda daļa? Es speciāli laupu prieku, uzrakstot 80% neitrālā un 20% cita materiāla. Netērē laiku.
Var tak salikt to Monu Lizu vairākās zālēs ar norādēm kur to meklēt, vairums tūristu vienalga neizstaigā visu muzeju, bet iet uz viņiem svarīgākajām vietām. Neviens tāpat neatšķirs kopijas no origināla. Beigās visiem tiks sava Mona Liza, rindas īsākas, darbinieki atslogoti.
Un būtu papildus atrakcija- atrodi īsto! Laba doma.
muzejā neviena nav oriģināls. ja kas
Kāda jēga taisīt bildi no distances, ja internetā ir HD kvalitātē pieejams. Tāpat nesaprotu tos koncerta folmētājus
Objektīvi protams nav jēga.
Bet, te daudziem ieslēdzas emocionālā puse, Paša taisīta bilde ir kā apliecinājums pašam sev, ka es tur tiešam biju, redzēju, nofotogtrāfēju.
Precīzi teikts
Tas nav apliecinājums sev, bet gan drīzāk, lai būtu ko ielikt soc tīklos un palielītos. Ja es tur biju, es zinu, ka tur biju, man nevajag kaut kād bildi no bildes :D
Ja bilde nav soctīklos, tad neesi tur bijis, nemelo. /s
Lai taču pārvērš selfiju uzņemšanu par maksas pakalpojumu. Paša(s) selfijs pie Līzes – 1000€, kopā ar otro pusi 2500€, ar mīļāko – 5000€, ģimenes foto – 10000€, darba kolektīvam 50000€ utt. par šmaukšanos sods 250000€.
Šitais neies cauri. Drīzāk diviem x1.5, 2 pieaugušie + 3 bērni – x2.5 no bāzes cenas. Jābūt labam stimulam maksāt. Par šmaukšanos arī – kā to izkontrolēt? Labāk uztaisīt parasto Monas bildi, pie kuras jāstāv rindā 3 stundas, un ātrās maksas rindas uz kabīnēm ar bildi, kur max 10min. rindā. Kabīnēs var pasūtīt jebkuru gleznu fonā. Var arī vienu pēc otras, lai nav jāstāv rindā vēlreiz. Mākslai jābūt tuvāk tautai)
Normāls komercpiedāvājums, jā. Vēl te jāpiebilst, ka visas gleznas nav radītas vienādas. Ir mazītiņi formāti, ir lieli formāti. Attiecīgi darba mērogi un izstādes telpa var jūtami ietekmēt skatītāja emocijas.Viens piemērs ir Rotko, cits piemērs – uz koka paneļiem gleznotie meistardarbi. Vienas apjaušanai vajag distanci, cita ir jāpēta pusstundu.
Tā kā francūži streiko un protestē visvairāk Eiropā, un pret vai par visu, šis ir kārtējais BS iegansts, kāpēc nestrādāt. :) Ir arī valstis, kurās par valsts muzeju apmeklējumu nav jāmaksā, tādējādi popularizējot kultūru. Un kas tad tur notiek? Jā, arī tur visi fotografē – arī ar fotokamerām. Visur visi fotografē ar kamerām.Tā ka šī ziņa ir reāla, bet BS tajā ir uz visiem 200%. Kas maksās algu visiem tiem tūrismam cieši piekļautajiem biznesiem, ja sāksies vēršanās pret tūrismu? Varas iestādes būs spiestas ierādīt dažam labam vietu.