Laikā, kad nebanku finanšu servisi kā Revolut, Curve un Monese saviem klientiem piedāvā dažādus jaunus pakalpojumus, kas liek tradicionālajām bankām skriet nopakaļ aktuālajām tendencēm. Tā no 7. maija Swedbank saviem klientiem (personīgi varu apstiprināt) piedāvā jaunu iespēju – krājrīku.
Jaunā pakalpojumu nosaukums jau runā pats par sevi, jo tas būs jauns noguldījuma un naudas uzkrāšanas veids Swedbank klientiem, kurš pavisam ērtā veidā uz speciālo kontu pārskaitīt to naudas starpību, kura būs starp pirkuma summu un nākamo pilno eiro summu. Šobrīd precīzu alternatīvu piedāvā Revolut, un tā saucas Vaults, no pieredzes varu teikt, ka visai ērta un patīkama iespēja, kā iekrāt kādu naudu. Tātad, ja pirkuma summa ir bijusi 1,95 EUR, kontā tiks ieskaitīti 0,05 EUR. Tāpat šādu pakalpojumu jau labu laiku Latvijā piedāvā arī SEB banka.
Klientiem no sākuma būs nepieciešams atvērt speciālo “krājrīka” kontu sadaļā Mani noguldījumi. Būs iespējams atvērt tikai vienu šādu kontu attiecīgi EUR valūtā. Šim noguldījumam gan nebūs nekādas uzkrājumu procentu likmes vai papildus apkalpošanas maksas. Tā vienkārši būs vieta, kur digitāli krāsies nauda un jebkurā brīdī to būs iespējams izņemt.
Tāpat maija mēnesī banka atjaunoja un modernizēja savu budžeta plānošanas un izdevumu rīku, kurš arīdzan atgādina kaut ko no Revolut puses. Tam pieejamas dažādas sadaļas, zem kurām attiecināt savus pirkumus, ko sistēma diezgan labi spēj nolasīt, balstoties uz vietu, kur veikts pirkums. Tāpat pieejami vizuāli krāsaini un uztverami grafiki par to, kādās nozarēs tiek tērēti līdzekļi.
Ar pilno tekstu par “krājrīku” Swedbank klienti var iepazīties bankas ziņojumu sadaļā. Tas darbosies veicot maksājumus gan ar fizisku bankas karti, gar izmantojot bezkontakta maksājumus ar atbilstošajām ierīcēm.
kāda jēga,
no vienas kabatas daļu ielikt otrā,
summa nemainās,
tik aizliktas 2 kabatas
Palīdz tiem, kam ir finansu disciplīnas problēmas iekrāt kaut nelielu summu, ja visa pieejamā nauda tiek notērēta līdz pēdējam.
Ja visa tiek notērēta līdz pēdējam, tad vēl vairāk tas ir bezjēdzīgi, jo mēneša beigās nāksies aizņemties citur…
Ja ir par īsu, tad ir par īsu… Jūs taču saprotat, ka banka neko par velti nedara, tā spēlīte taču kaut ko maksā uzražot un uzturēt, neviens cits par to neko nemaksā kā tikai pats spēlītes dalībnieks… Procenti noguldījumiem ir tik nejēdzīgi, ka vispār nav jēgas neko noguldīt, padomā cik reizes banka savukārt to iesaldēto naudu ir apgrozījusi un nopelnījusi… Tas viss or bleķis…
Tiem, kam nav finansu disciplīnas šis variants nepalīdzes – visu uzkrāto pārliks atpakaļ uz kartei piesaistīto kontu un notērēs :D
Pļāpāšana par finansu disciplīnu ir bezjēdzīga ja paredzamie beznosacījuma izdevumi dzīvošanai šeit neļauj veikt uzkrājumus principā.
Labak būtu piedāvājuši % likmi par konta atlikumu. Lidzīgi kā Citadele ar X Smart.
Sīkāk? Ja kontā mēneša beigās paliek kaut kāda summa, tad tai pieskaita procentus un veidojas uzkrājums?
Aptuveni. Dabū procentus par atlikumu , tāpat arī edsā redzams tas
Tieši tā, X kartei un MAxi kartei mēneša beigās no konta atlikuma aprēķina procentus, kā par depozītu, jeb noguldījumu bankā. Kontā ieripo procents un banka automātiski arī ietur nodokli un pārskaita valsts kasei.
Iepērkoties ar X karti vēl krājas bonusa punkti, kurus var apmainīt pret dāvanām no saraksta, piemēram, kino biļetēm uz aizvērtu Kino teātri! :D
Citadele samazina procentu likmes no 1% uz 0.2%, tā kā nekas dižs tur nesanāk, patiesībā vispār nekas nesanāk, jo pat no max summas 10k, uzkrātā summa nenosedz X kartes mēneša maksu, kas nu jau pacelta no 1.20eur uz 1.49eur.
Tikai aizmirsa uzrakstīt, ka krājkontus ar tā jau mikroskopisko procentu likmi arī automātiski transformē uz šo “krājrīku”, kas būtībā neatšķiras no parasta norēķinu konta.
Tiešām neredzu jēgu, citadelei tomēr labāks piedāvājums par konta atlikumu maksāt procentus.
nevaru iebraukt par ko vairumam cepiens. tev piedāvā virtuālo krājkasīti, kurā izbērt centus. pēc gada attapsies, a tur jau simts eiro bezjēdzīgajām ziemassvētku dāvanām. urā, hei-hopsā! sataupīji, iekrāji.
te nav runa par finansu disciplīnu un nopietniem uzkrājumiem, kas tādā veidā netiek veidoti. un vēl jo mazāk par citadeles bezjēgas procentiem par konta atlikumu, kuri pat inflāciju nenosedz.
Pilnībā piekrītu. Ja ir vēlme baigos procentus dabūt, var taču nodarboties ar forex vai tml. Bet, lai nauda nav jākrāj “zeķē”, šis ir ļoti labs variants! Pietam krāt iepērkoties.
Agrāk tam krājkontam bija vēl tāds “pluss”, ka bez lielas komisijas maksas nevarēja ātri tikt pie tās naudas un tādējādi cilvēki ar zemu gribasspēka līmeni, bet aukstu kapeikpisēja gēnu varēja nolikt maliņā naudiņu un ātri nenotrallināt pie pirmās iegribas :)
bet agrāk krājkonts nepiedāvāja to noapaļošanas funkciju, par kuru arī raksts. man, piemēram, uzkrāt bankās neko īsti negribas. pietiek ar redzēto BB un LKB uz radinieku un paziņu piemēra. tai pat laikā bankas vārās apgrozot tavu virtuālo finansi, bet negrib tev kontā nosegt inflācijas procentu.
toties krājkasītes funkciju (kurai gan līdzi uzmācīgi piedāvā ieskaitīt ikmēneša papildus naudu) tikko pieslēdzu. lai jau birst sīcene.
Jā, galvenā ziņa ir par noapaļošanas funkciju, kas kopumā nav nekas jauns, bet Swedbankai jaunums. Bet kā jau internetos ierasts, diskusijas aizpeld par ļoti plašām tēmām :)
es reāli aizdomājos, ka derētu paņemt Revolut ikdienas norēķiniem tikai šīs fīčas dēļ. bet iedzimtais slinkumiņš ļāva sagaidīt šo :))
Pieslēdzu, pamēģināju. It kā viss kārtībā, noapaļošanai jānotiek, centiem jāiekrīt! Iegāju veikalā notestēt. Nopīkstēja. Naudu noņēma, bet neko nenoapaļoja, neko neieskaitīja jaunajā kontā. Maksājums rādās kā rezervēts. Secinājums – sūds!
Ja maksājums rādās kā nepabeigts, tad es pagaidītu līdz tas tomēr veiksmīgi tiek apstrādāts bankas pusē. Ziņo kas notiek pēc dažām dienām.