Aicinu izlasīt interviju ar uzņēmuma Software Development Academy izpilddirektoru Mihailu Miziaku (Michał Mysiak) un globālo viceprezidentu un izpilddirektoru Rumānijā Pjotru Mazuru (Piotr Mazur).
Starptautiskā IT apmācību uzņēmuma Software Development Academy, kurš Baltijas tirgū ienāca pagājušajā gadā, komandā šobrīd ir vairāk nekā 600 pasniedzēju Eiropā. SDA organizē programmēšanas kursus 17 Eiropas pilsētās, tostarp arī Baltijas valstu pilsētās.
Kā jūs nolēmāt sākt Software Development Academy (turpmāk tekstā SDA) darbību Baltijas valstīs?
Laikā no 2014. līdz 2017. gadam mēs attīstījām savu biznesu Polijā, un 2017. gadā mēs nolēmām sākt attīstīt biznesu arī ārzemēs. Rumānija bija pirmais ārvalstu tirgus, kurā ienācām; uzņēmuma dibināšanas process, cilvēku pieņemšana darbā, vietējās ekosistēmas izpēte aizņēma apmēram pusgadu, un 2018. gada janvārī mēs sākām piedāvāt pirmos kursus Bukarestē. Pēc Rumānijas 2019. gada sākumā mēs paplašinājāmies uz Baltijas valstīm, Lietuvu, Latviju, Igauniju, un pēc tam uz Lielbritāniju, Īriju un Somiju. Šobrīd mēs esam lielākā programmēšanas skola reģionā, un lielākajā daļā savas darbības jomas valstu tirgos mēs esam līderi.
Kā jums līdz šim ir izdevies finansēt uzņēmumu, un kādi ir jūsu finansēšanas plāni nākotnei? Vai jūs vēlaties piekļūt kapitāla tirgum kā finansēšanas veidam?
Kad mēs aizsākām SDA, to finansēja mūsu pašu iekrājumi. Labums, ko gūstam, veidojot biznesu, kura pamatā ir pakalpojumi, ir tas, ka nav vajadzīgas iespaidīgas summas, lai to aizsāktu, un tas mums palīdzēja sākt biznesu Polijā. Pēdējo 4 gadu laikā mēs augām, ieguldot peļņu vietējā attīstībā un vēlāk arī biznesa paplašināšanā ārvalstīs. Šajā brīdī mēs ieraudzījām potenciālu un sākām apsvērt ārējās investīcijas.
2019. gada janvārī mēs saņēmām savas pirmās ārējās investīcijas no Polijas fonda Aria. Fonda Aria specializācija ir ieguldījumu veikšana tehnoloģiju uzņēmumos; mūsu uzņēmums bija viņu ceturtā investīcija. Mēs meklējām partneri, kurš pragmatiski skatītos uz mūsu nozari un redzētu iespēju Polijas uzņēmumam kļūt par līderi ļoti dinamiski augošā Eiropas reģionā. Mēs publiski neatklājām investīcijas lielumu, taču tas bija 1-5 miljonu eiro robežās (šāda apjoma investējumus parasti sniedz fonds Aria); viss no Aria piesaistītais kapitāls tika novirzīts starptautiskas paplašināšanās procesam un arī tādu pakalpojumu attīstībai, kuri ļauj mums dažādot biznesu, kā, piemēram, sniegt pakalpojumus tiešsaistē.
Šobrīd mēs neskatāmies uz kapitāla tirgu, es domāju, ka tā varētu būt nākotnes opcija, bet mēs esam tik dinamiskā biznesa posmā, ka pirms tam esam apņēmušies koncentrēties uz izaugsmi.
Cik liels ir IT speciālistu trūkums šobrīd Eiropā? Kādas ir jūsu aplēses par speciālistu trūkumu nākamajos divos gados?
Eiropas Komisijas 2015. gada dati liecina, ka līdz 2020. gadam visā ES trūks 900 000 IT speciālistu. Atsevišķu valstu līmenī tiek lēsts, ka Polijā trūks 50 000 speciālistu, bet, piemēram, Apvienotajā Karalistē tie būs 75 000 speciālistu. Ir skaidrs, ka deficīts turpinās augt. Pirmkārt, tā pamatā ir pieaugošais pieprasījums pēc IT speciālistiem, jo pamazām visi uzņēmumi kļūst par tehnoloģiju uzņēmumiem, un tāpēc arvien vairāk uzņēmumu veido IT nodaļas. Un Baltijā ir vēl viens papildu faktors – IT profesionāļu labās reputācijas dēļ daudzi pasaules tehnoloģiju giganti ir atvēruši savus pakalpojumu centrus Baltijā.
Kā jūs varat izskaidrot IT Bootcamps jēdzienu?
IT Bootcamps jeb sāknēšanas nometnes ir alternatīva izglītības forma, kuras izcelsme meklējama ASV pirms aptuveni 8 gadiem. Nosaukums cēlies no intensīvām apmācības programmām, kuras pazīst ASV Armija un kuru mērķis ir mācīties vai uzlabot prasmes. IT sāknēšanas nometnes ir ļoti intensīvas praktiskas programmēšanas darbnīcas. Šeit es vēlētos uzsvērt vārdu “intensīvas” – kursi ilgst vidēji 300 stundas, kur aptuveni 80 % ir praktiskās nodarbības, kas pielāgotas to uzņēmumu vajadzībām, kuri meklē IT speciālistus.
Kāpēc IT sāknēšanas nometnes ir tik populāras? Centrāleiropas, Austrumeiropas reģionā un Baltijas valstīs cilvēki arvien vairāk cenšas iegūt neformālo izglītību, jo universitātes šajā ziņā ir izrādījušās neefektīvas. Universitātēs tiek piedāvāts pārāk maz praktiskas informācijas un ir pārāk maza saikne starp mācīšanos un reālo darbu. IT sāknēšanas nometnes novērš šīs nepilnības, jo tās pilnībā koncentrējas uz prasmēm, kuras pieprasa darba devēji. Katrā mūsu darbības valstī mēs sadarbojamies ar galvenajiem darba devējiem IT nozarē – mēs uzklausām viņu vajadzības, lai pielāgotu mūsu kursus patiesajam pieprasījumam.
Viena lieta, kurai ir izšķiroša nozīme, apspriežot IT sāknēšanas nometnes, ir praktiskā pieeja un fakts, ka universitātes nespēj pielāgoties nākamo darba devēju prasībām. Manuprāt, interesanti, ka tikai 30 % no mūsu studentiem iepriekš mācījušies universitāšu IT un programmēšanas studijās un daži universitātes studenti jau pamana, ka viņi apgūst pārāk daudz nevajadzīgu zināšanu un pārāk maz praktiskas informācijas, kas var būt izšķirošs faktors, piesakoties darbā vai vienojoties par algu. Pārējie mūsu studenti ir no pilnīgi atšķirīgām nozarēm, ļoti bieži bez iepriekšējas pieredzes IT jomā.
Vai IT kursi (tātad “neuniversitātes” tipa studijas) var palīdzēt pārkvalificēšanās procesā? Cik lielā mērā?
Jā, es tam patiešām ticu. Es domāju – ir pienācis laiks saprast, ka, lai strādātu IT jomā, jums nav jāpabeidz IT studijas. Patiesībā dažkārt formālās universitātes studijas jums vispār nav pat vajadzīgas! Izglītības sistēma galvenajos mūsu darbības tirgos, tas ir, Centrāl-Austrumeiropā un Baltijā, ir novecojusi, pārāk daudz koncentrējas uz teoriju un pārāk maz pievēršas praksei un piemērojamām zināšanām.
Turklāt arvien mazāk cilvēku paliek strādāt jomā, kurā ieguvuši augstāko izglītību, un tāpat arī daudzi darba devēji kļūst elastīgāki, meklējot kandidātus darbam, un vairs nepievērš tik būtisku nozīmi universitātes diplomam. Es pat uzdrošinos apgalvot, ka IT nozarē situācija ir pat drastiskāka – kamēr jūs varat kodēt, nav svarīgi, ko jūs darījāt iepriekš un kāds universitātes diploms jums ir. IT speciālistu pieprasījums un deficīts ir pārāk liels, lai darba devēji būtu izvēlīgi.
Cits Eiropas Komisijas pētījums norāda, ka drīz dzīves laikā mums būs 15-20 dažādu darbavietu, dažādās nozarēs, mainot pat veiktā darba jomu. To īpaši ietekmēs tas, cik lielā mērā tehnoloģijas turpina pārveidot darba vidi, kā arī tas, ka automatizācijas rezultātā daļu darbu vai uzdevumu, ko agrāk veica cilvēki, tagad veic mašīnas.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, mēs noteikti varam teikt, ka mēs redzam tendenci, ka pieaugušie izvēlas pārkvalificēties. Es domāju, ka tas, cik lielā mērā kāds var veiksmīgi pārkvalificēties un mainīt darbu par 180 grādiem, ir atkarīgs tikai no viņa motivācijas. Es gan nevēlos to pasniegt pārāk rožaini – protams, ne visi var būt programmētāji. Mēs neizplatām ideju, ka, vienkārši piedaloties mūsu sāknēšanas nometnē, cilvēks kļūs par programmētāju, jo tā būtu nepatiesa reklāma. Cilvēkiem mūsu kursiem jāvelta daudz laika, pūļu un enerģijas. Iedomājieties, ka programmēšanas valodas apguve ir tāda pati kā jebkuras citas valodas apguve un ka visas svarīgākās zināšanas mēs sniedzam 7 mēnešos – tas ir liels informācijas daudzums. Tātad pēc septiņu mēnešu intensīviem kursiem mūsu studenti ir apguvuši programmēšanas pamatus. Viņi uzreiz nekļūst par pilntiesīgiem programmētājiem, bet drīzāk ir sagatavoti savam pirmajam sākuma darbam IT nozarē. Tas ir viņu pašu ziņā, kā viņi apgūto izmanto, vai viņi ir ieinteresēti prasmju attīstīšanas procesā un kāpšanā pa karjeras kāpnēm. Mums patīk izmantot šādu analoģiju – šim piedzīvojumam mēs dodam viņiem mugursomu ar pamataprīkojumu, viņi ir gatavi doties ceļojumā, bet tas, kas notiks pēc tam, ir atkarīgs no viņiem.
Ko jūs domājat par IT un Komunikāciju nozares attīstību pēdējā laika posmā?
Es domāju, ka mēs dzīvojam ļoti interesantā laikā, kad daudzus analoģiskus pakalpojumus, kurus iepriekš risināja klātesot, tagad izpilda ārpakalpojumā. Mūsu reģions, Centrāleiropa un Austrumeiropa, tajā pašā laikā piesaista arvien vairāk ārvalstu investoru, kas izvieto labi apmaksātus IT centrus mūsu valstīs. Es uzskatu, ka mūs vēl tikai gaida reāls uzplaukums, kad investori sapratīs, ka mēs esam ne tikai lētāki (protams, tas šobrīd diezgan bieži ir iemesls, kāpēc viņi investē), bet mēs esam arī ļoti labi izglītoti speciālisti, kuri labprāt arī apgūst augstāku vai citu kvalifikāciju. Bet tas, ko mēs novērojam, ir saistīts ar potenciālo darbinieku trūkumu, un visa nozare neaug tik strauji, kā tas varētu notikt.
Kā jūsuprāt digitalizācijas fenomens ietekmē IT un Komunikāciju nozares attīstības procesu?
Ņemsim par piemēru Igauniju, kuras e-iedzīvotājs esmu arī es. Tas ir iespaidīgi, kā šī mazā valsts ir digitalizēta. Jūs tur varat darīt gandrīz visu, neatstājot savas mājas. Balsot vēlēšanās, plānot vizīti pie ārsta, pasūtīt nepieciešamo medikamentu receptes, iesniegt nodokļu deklarācijas. Jūs varat kļūt pat par Igaunijas e-rezidentu, nebūdams tur pat ne reizi, kas dod jums daudz papildu priekšrocību, vadot tur uzņēmumu. Es domāju, ka progress digitalizācijas jomā ir jāpanāk visur.
Kā jūs redzat IT un Komunikāciju nozares nākotni?
Jau šodien gandrīz visam ir programmatūra. Pieprasījums pēc kvalificētiem IT speciālistiem nāk ne tikai no finanšu vai apdrošināšanas kompānijām, bet arī no tām, kuras ražo automašīnu programmatūru, medicīniskos instrumentus, sadzīves tehniku utt. Katru gadu mēs radām jaunus produktus, kuri ir ļoti atkarīgi no progresīvām tehnoloģijām un programmatūras, piemēram, viedos skaļruņus no Google vai Amazon, nemaz nerunājot par viedtālruņiem, klēpjdatoriem vai televizoriem. Mēs dzīvojam laikā, kad jebkuram uzņēmumam, lai izdzīvotu, vienā vai otrā veidā būs jākļūst par tehnoloģiju uzņēmumu. Tā kā gandrīz katrs mūsu dzīves aspekts ir saistīts ar programmatūru, programmēšanas valodām, mums ir vajadzīgi arvien vairāk uzņēmumu, lai to visu veidotu, atjauninātu un pilnveidotu, un šī iemesla dēļ mums ir nepieciešami cilvēki.
Kādi kursi ir jūsu portfolio un kādas ir to cenas un ilgums?
Mēs pasniedzam Java, Python un programmatūras testētāju kursus. Cenas iespējams apskatīt mūsu mājaslapā. Parasti vienā klasē ir 15-20 cilvēku. Mēs cenšamies, lai cilvēku skaits nav pārāk liels, jo tas varētu ietekmēt mācību procesu. Kas attiecas uz pasniedzējiem, mēs viņus pieņemam darbā konkrētās pilsētās. Tas tiek darīts apzināti, tā kā mūsu pasniedzēji ir aktīvi programmētāji ar savu ikdienas darbu, viņiem būtu grūti mērot lielus attālumus nedēļas nogalēs. Šī vakance patiesībā ir ļoti pievilcīga programmētājiem – brīvajā laikā viņi var gūt papildu ienākumus, kā arī uzlabot savas saskarsmes un publiskās uzstāšanās prasmes. Protams, prieks mācīt citus ir vēl viena priekšrocība.
Statistika par studentiem (sociālā kategorija, vecums, dzimums utt.).
Vidējais SDA studenta profils ir gan vīrieši (60 %), gan sievietes (40 %) vecumā no 25 līdz 50 gadiem, kuri ir profesionāli aktīvi un strādā kursa apguves laikā, tomēr tajā pašā laikā ir apņēmušies mainīt savu karjeras ceļu. 10 % mūsu studentu paralēli kursiem apgūst universitātes studijas, pārējie ir aktīvi strādājoši profesionāļi.
Lielākā daļa mūsu studentu nolemj apmeklēt programmēšanas kursus, lai nopelnītu labāku algu, iegūtu labākas karjeras iespējas, kā arī elastīgāku darba grafiku.
