Ceļa posmā Tīnūži-Koknese no šodienas pilotprojektā testēs vidējās kustības ātruma radarus. Paredzēts, ka pēc sistēmas testēšanas tā sāks funkcionēt no 1. aprīļa. No šīs dienas autovadītāji arī saņems protokolus par pieļautajiem pārkāpumiem uz konkrētā autoceļa.
Sistēma darbojas šādi – šķērsojot konkrētu ceļa posma robežu pirmā mērierīce nofotografē automašīnas numurzīmi un piefiksē šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt izbraucot no konkrētā ceļa posma transportlīdzeklis atkal tiek nofotografēts. Pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju tiek aprēķināts ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļa posmā un tas salīdzināts ar šajā vietā oficiāli atļauto braukšanas ātrumu.
Valsts policijā iepriekš skaidroja, ka Tīnūžu šoseja šādām iekārtām izvēlēta, jo tā ir pietiekami bīstama un tajā notiek negadījumi ar smagām sekām.
Lietuvā no pagājušā gada septembra darbojas 25 vidējā ātruma mērīšanas sistēmas, kas nosaka transportlīdzekļu vidējo ātrumu konkrētos ceļu posmos, un atļautā ātruma pārsniedzēji tiek sodīti.
Esošo fotoradaru karti vari skatīt Google Maps.
Kāda ir tolerance?
Tie paši 10kmh, kā par ātruma pārkāpšanu?
10 km/h plusā un tev nekas pa pastu nenāks, jo pliku brīdinājumu nav ekonomiski izdevīgi sūtīt un cik esmu braucis, tad ceļu policijai ar šādu ātrumu arī nav interese kāpt ārā no auto. Interesanti vai būs ierēķināts, ka 3 km/h varētu būt sistēmas kļūda.
Esmu uz jūrmalenes vairākas reizes policistiem pabraucis gaišā dienas laikā garām uz 115/120 un viņiem neesmu ieinteresējis.
Laikam nav jēga krāmēties- lekt ārā vai dzīties pakaļ dēļ minimālā, 40€ soda…. ;) un tas jau norāda, dēļ kā, mūsu ātrumu uzrauga….
Naktī kad biedri garlaikojas, tad protams ka tev piesiesies pat par +5km/h un kratīs ar pirkstu, bet dienā pie lielas satiksmes intensitates viņi meklē daudz lielākus lomus.
P.S. Šosejas radariem arī braucu garām kruīzā speedo uz 105(gps~100) un neviens nefotogrāfē.
Nav īstais ceļš, kur testēt. Jau tagad to neizvēlas katrs, kuram jānokļūst Austrumlatvijas virzienā.Tagad zinot šo, iespējams, satiksmes intensitāte vēl saruks.
Un ko tad teiks ja pirmà ierice fikses numur zImes ar 2x reiz lielaku atlauto atrumu ja pEc kameras apstasos uzpipesu un brauksu talak?
Káds man var paskaidrot? kãpéc uz Lv Celiem atrodas párvietojamás Atruma merierices ,foto radari ir uzstáditi un darbojas,bet par noteiktu darbibu informacijas cela zimes nav? Manuprat sadas ierices,kas uzstaditas apdraud celu satiksmi un to dalibniekus. Piemeram dzives gadijums iebraucot pilseta Lîvâni >Riga tur darbojas foto radars . Situacija bij tada ieripojam pilseta un peksi aiz koka melna kamera:) vaditajs sabijas,ka brauc par atri strauji nospieda bremzes rezultatauz slidena celja auto saslideja un iebrauca preti braucamaja dala,un aizmugure braucosa auto juta aizmugures bamperu. Manuprat ir jaustada informacija vismaz 150m pirms darbojosas ierices.
Tad kāda velna pēc ir tā jānesās, ka pilnīgi jāmet pa bremzēm ieraugot radaru? Nevis radars apdraud braucējus, bet gan tādi aptaurētie kā tu!
Ja kāds te ir aptaurēts, tad tas ir tu! Katram ir tiesības uz viedokli. Ne vairāk. Ja zākā citus, tas liecina par tavu kultūras līmeni.
Starp citu, iepriekšējā gadījumā netika minēts ,ka kāds būtu kkur nesies… Vienk cilvēks strauji bremzēja.
Fakts paliek, ja jau par to sāpe, tātad sodu jau ir saņēmis un apdraudēt CSN ar savu skriešanu ir ierasta lieta.
Neaizstāvēsim sodāmu rīcību.
Kā var apdraudēt CSN?
Nav saprotams, ko tu domā ar “skriešanu”?
Tiem kas pie foto radara bremzē arī ir jāsūta sodi. Vai nu viņš ir braucis par ātru, vai nezina noteikumus, vai nemāk vadīt auto, vai vienkārši ir stulbenis. Tādiem auto vadīšanu vajag limitēt.
Iebraucot Latvijā stāv zīmes, ka valstī darbojas foto radaru mērierīces. Juridiski ar to pietiek jo autovadītājs tiek brīdināts! Pat šur tur vēl šīs zīmes ir izvietotas iekšeji lai to atgādinātu.
;) Ja sāksim likt aiz katra krustojuma, jo aiz katra krusta var stāvēt pārvietojamais tad būsim zīmju lielvalsts kur zīmes vairāk neka koki.
“Vadītājs sabijās, ka brauc pārāk ātri” – nu ar to arī jāsāk, ka nevajag braukt pārāk ātri, tad arī no radariem nebūs jāraustās :)
tas viens, un otrs tas, ka lielais vairums cilvēku principā nemāk braukt ar auto – ieraugot jelko satraucošu – zaļu velobraucēja jaku tas sajauc ar policistu, pulss uzlec līdz 180 un neskatoties spoguļos bremzē grīdā, savācot aiz sevis pārāk tuvu braucošos, kuri turklāt vēl lūr telefonos, nevis skatās uz ceļa.
šķiet, ka autoskolu pabeigt un saņemt tiesības var gan klīniski slimi cilvēki, kas nespēj koncentrēt uzmanību par 30sek, gan pacienti kas pie mazākās novirzes no viņu sapņu plāna sāk taurēt, piegriezt un visbeidzot apdzenot lec laukā no auto vicinot rokas. diemžēl, sistēma neatklāj šīs novirzes un tie dabū tiesības un piedalās satiksmē līdzās veseliem cilvēkiem.
Paldies par pūlēm uzliekot TO 2 nedēļas pirms neatliekama brauciena uz Līvāniem. Tiesa pie mus tas ir pierasts – bedres nelabo, bet pieliek zīmi (30). Normālu bāni tās tīnūžu taciņas vietā uzbūvēt arī nevar. Igauņi un lietuvieši nez kapēc varēja.
Par igauņiem jāpiekrīt: Pagājušo gadu kaut kāds igauņu ceļu kantoris (tikai virsuzņēmējs, jo reāli visa tehnika un strādnieki bija ar LV numuriem), sāka labot A2 (Veclaicenes šoseju) ceļa posmu no Kaķu kroga līdz Bērzkrogam, kas bija diezgan katastrofālā stāvoklī (apmēram tāpat kā pie Sēnītes), diezgan problēmatisks (katru gadu ziemā ik pa laikam kāda fūre vāļājas grāvī) un ko vēl buldozera Šlesera laikā solīja uz(sa)labot. Tipiski Latvijas praksei (kad kaut kādi iepirkumi tiek noorganizēti/nofinišēti pēdējā brīdī) darbu sāka kaut kad septembra beigās. Pēc pieredzes pēc citiem un patlaban notiekošajiem ceļu remontiem jau sāku gatavoties, ka visu ziemu (un (pus)gadu pēc tam) braukšu pa kaut kādu vienas joslas zemes / šķembu šļuru + stundu pavadot pie luksaforiem. Bet nē, nez kāds bija noslēgtais līgums vai igauņu darba principi, bet katru dienu (burtiski no 8-9:00 līdz pat 24:00 (reizēm sanāk ļoti vēlu braukt mājās)) uz ceļa strādāja N tehnikas vienības un N cilvēki (pretēji tipiskajā Latvijas ceļu remontā a) vai nu neviena nav (ir tikai bedre un salikti norobežojumi/konusi) b) kāds ir, bet tad 5 skatās kā viens ar lāpstu kaut ko dara)). Visu ko viņi iesāka (noplēsa visu veco segumu, izmainija ceļa līmeni) visu arī līdz sniegam/salam pabeidza, uzlejot pagaidu asfalta kārtu… Read more »
Vienkārši cieņa pašiem pret sevi, kas izpaužas arī kā repekts pret apkārtējiem. Un atšķirībā no vietējiem “hozjaistveņņikiem” piemītoša stratēģiska domāšana. T.i. paredz ka viņu remontēto ceļu izmantos arī pēc 30 gadiem. Galu galā pašiem labāk, ja ceļa projektētāju un remontētājus piemin ar labu vārdu arī nākamajās paaudzēs.
Tīnūžu ceļu kā ceļu, par kuru galvenokārt brauc uz Latgales pusi tie, kuriem tuvākais pieturas punkts ir pēc 100+ kilometriem, bija jātaisa kā 4 joslu bāni ar atdalošo joslu pa vidu un atļauto ātrumu 110-120.
Kāpēc gan nevarētu būt vienkārši maģistrāle bez mistiskiem ierobežojumiem? Cik tehniskajā pasē rakstīts, ar tik arī brauc…
Diemžel mūsu platuma grādu prātiņi ir aprobežoti. Tiek uzstādīta ātruma ceļa zīme – tad musu tumšais prats saka, ka arī ar to jabrauc…. Vienalga kādi laikapstākļi. Un tad kad notiek kaut kas, tad atkal valsts, ceļu uzturetaji vai sazin kas vainīgs tikai ne ‘pats.’ Maksimālais atļautais ātrums ir MAKSIMĀLAIS ar kuru drīkst braukt, to ar cik jābrauc, to katrs autovadītajs ievēro izvērtejot gan ceļa kvalitati, gan dabas apstākļus, gan savu braukšanas prasmi, gan savu spēkrata stāvokli!!!! Diez kapēc Vācijā uz bezlimita bāņa 80% cilvēki brauc čiliņa, krūizā uz 110/120, nevis pedal to metal ar savu vidējās klases drunduļetu, jo nav ierobezojums…. Protams tie kas var atļauties un kuriem ir augsto plauktu autiņi kuri arī iet, tie spiež, bet videjās klases cilveki kuriem nekas tāds nespīd mierīgi pārvietojas. Pat polijā kur bāņa atrums ir 140, ir reti sastopami šādi skrejēji kuri diži skrietu ātrāk… pārsvarā visi brauc uz 120/130, mazie pilsetvāģi, kā piemēram polo vai up vispār uz 100/110 brauc jo pie 140 tas vāģis izjuks, to cilveks saprot ka nav viņam nekāds poršs un neizaicina likteni! Tapēc, ka cilveki domā gan pa sevīm gan par citiem. Bet pie mums…. Vienalga kāds ceļš, kādi laikapstākļi, cik vecs dzels gabals un kādā… Read more »
->banans
Vācijā uz bāņiem visi kruīzē uz 150/160. Tavs minētais ātrums ir reti kuram.
Pats pa vācu bāņiem esi braucis? Tur bezlimita zonās vieglie normāli iet uz 110-140. Visi arī nevar uzspiest pāri 120, vecās vaboles u.tml. Citi atkal izvairas no bezjedzīga degvielas patēriņa. Protams, ir kam auto ļauj vilkt ātrāk un tie arī lido. Taču atšķirībā no mūsu braucējiem, tur ievēro arī pārējos satiksmes dalībniekus. Nevelkas pa kreiso joslu uz 110, apdzenot atgriežas labajā joslā, netaisa slalomu starp joslām utt. Tāpēc lēnie zuzina pa nomali, ātri lido pa kreiso joslu un viens otram netraucē.
Ir gadījies redzēt arī kuriozus. Īpaši izceļas fūru vadītāji – braucot ieliek kruīzā un lasa avīzi vai skatās filmu.
Jā, vēl nesen – pagajusovasar biju tur, tripiņā. Ta teikt pirmo reizi ar savu auto un pie stūres vācijā pa bāņiem pavadīju 4 pilnas dienas! Uz bāņa noskrieti ~1500km pa tam dienām ;) Pirmajā bāņa sastapšanas reizē es arī spiedu, un priecajos kā īsts bērns.
BET ātri sapratu, ka tas ir bezjēdzīgi jo braucot uz auto ātruma limitu 210/220km/h, pat dīzelis tukšojas, kā traks un pie vācu dīzeļu cenām (1.35-1.40€/L, tad, ka pie mums bija 1.10) ātri apsīkst tā skriešana…
Pēcak pa bāni kruīzā normali uz 130 čiloju un ātrak spiest neprasījās. Pārejie(80%) arī uz tiem pašiem 120-130 ātrumiem brauc un nekur dizī ātrāk neskrien.
Ā un ja kādu dzen, skaties neviena nav kreisajā, dzen, uzspied tur uz 140/150… bet skaties ka kāds aizmugure tuvojas uz 200 vismaz, ta NEVIENS pakaļā nelien un nesignalizē lai vācies, tāpēc, ka saprot ka tu apsteidz.. Normāli ~150-200m attalumā piebremzē un sēž, tu pavirzies prom un džeks aizlido talāk.
Patīkams kultūršoks man bija pa to laiku laipnība, pacietība un vispārejā drošības saprašana tur ir līmenī!
Iebraucot baltijas reģionā – jau leišos to visu atkal varēj aizmirst, visi drūmi, īgni, neviens nelaiž, visi streso, bezjēdzīgi lien tev garām tapēc ka viņam ir ”krutāks” džips….
Liepājas šoseja pēc statistikas ir visātrākā, visvairāk skrējēju, bet avāriju ir mazāk kā uz Tīnūžu šosejas. No tā es secinu ka problēma ir tajā ka Tīnūžu šoseja ir pārāk taisna un pārāk monotona, šoferi vienkārši iemieg aiz garlaicības!
Liepājas šoseja jūras tuvuma dēļ ziemas naktīs pārvelkas ar melno ledu, regulāri papildinot statistiku ar krāšņiem statiksmes negadījumiem. Ceļa tīrītājus tur var īpaši nevainot, ja pašiem nepielec, ka ziemā uz ceļa var būt spogulis.
ja pirms auto tiesību iegūšanas vismaz gads vai labāk divi būtu obligāti jābrauc ar velo un obligāti cauru gadu – šie vadītāji zinātu i par melno ledu, i būtu iejūtīgāki pret pārējiem satiksmes dalībniekiem. ziemas velobraukšana iemāca par ceļa stāvokļa saistību ar laika apstākļiem diezgan ātri.
nav māksla iekrist ar asistentiem piebāztā auto un lidot pretī darvina balvai.
Tīnūžu šoseja savukārt izskatās nepabegta. Trūkst tādas pašas brauktuves pretējā pusē ar sadalošo joslu.
No kurienes dati, ka uz Tīnūžu šosejas ir vairāk avāriju nekā uz Liepājas šosejas?
Pēc iespejas ātrak jāliek visur tādi radari.
Ieliec tos savā dzīvoklī katrā istabā.