Apple nedienas v2.0

Apple varētu raksturot kā firmu, kas rada supertelefonus, superdatorus, superekosistēmu, superpeļņu, bet vai šim supermenam uzradies kriptonīts? Kā rāda pēdējo mēnešu notikumi, tad ir gan. Izlasot Arta trāpīgo rakstu par Apple nedienām, nolēmu publicēt arī savu refleksiju par šo tēmu.

Ķīnas faktors

Apple akciju cenu lejupslīde un Tima Kuka atrunas akcionāriem ir sekas globālajiem procesiem, kuru dēļ kompānijai nav izdevies pārdot prognozēto ierīču skaitu. Dažādi analītiķi jau agrāk izteica bažas, ka viedtālruņu tirgus piedzīvo savu augstāko punktu, jo visi, kas vēlas un kam atļauj maciņš iegādāties viedtelefonu to jau ir izdarījuši, tālāk var notikt tikai tirgus pārdale. Pirms aptuveni sešiem gadiem Eiropas un Ziemeļamerikas piesātinātie tirgi pamudināja ābolu spert soļus lielākajā pasaules viedtelefonu tirgū – Ķīnā. Tieši ar to arī saistīta daļa no Apple problēmām. Pēdējos gados iPhone izaugsme tika uzturēta tikai uz Ķīnas rēķina, bet tas, kas strādā rietumos nestrādā austrumos. Vēlēšanās iegūt lielākus ienākumus no mazāka pārdotā apjoma, radījusi kosmisku cenu lēcienu Apple produktiem. Ja Eiropa un Ziemeļamerika, inerces vadīta, šo krupi spēj norīt, tad Ķīnā tas vienkārši nestrādā. Pirmkārt, pašas Ķīnas ekonomika piedzīvo strauju attīstības tempu mazināšanos, otrkārt, kādēļ viņiem pirkt ābola produkciju par premium cenu, ja vietējie ražotāji spēj sagādāt konkurenci par krietni zemāku cenu? Reāli skaitļi runā visskaļāk. Ceturtdaļa tirgus pieder pašmāju Huawei, 23% un 21% sadala Vivo un Oppo, 13% no pīrāga nokodis Xiaomi un tikai tad piektajā vietā ierindojas Apple.

Indijā neiet labāk

Ar Indijas iekarošanu ābols iebraucis vēl lielākās auzās kā Ķīnā. Piemēram, pierēķinot muitas nodokļus un valūtas konvertāciju iPhone X sākuma cena sasniedza vājprātīgus 1300 dolārus. Nav jābūt Šerlokam Holmsam, lai saprastu, ka šim attīstības tirgum cena ir pārāk augsta. Popularitātes veicināšanai nelīdzēja pat Tima Kuka ietērpšanās tradicionālajā indiešu tērpā un Apple rūpnīcas atklāšana Indijā. Arī šo tirgu sadala jau pieminētais Xiaomi, Oppo, Vivo trio + Samsung. Ķīniešu ražotāji šeit iet uzvaras gājienu ne vien tādēļ, ka piedāvā daudz zemāku cenu, bet arī tādēļ, ka īstenojuši konkrēti Indijas tirgum piemērotas mārketinga formas. Tā vien izskatās, ka Apple augstprātība jau atkal cenšas pielāgot Eiropai un Ziemeļamerikai paredzētu stratēģiju pasaules daļā, kur tas vienkārši nestrādā.

Formula, kas nestrādā

Agrākos gados Apple sevi pierādīja kā firma, kas diktē mārketinga un tehnoloģiju paraugus citām firmām. Diemžēl, kad runa ir par “midrendžeriem”, formula, kas piedāvā šīs kategorijas tālruņus par premium cenu izrādās aplama. Tā tas bija gan iPhone 5c gadījumā, gan iPhone XR. Abi pieminētie tālruņi galīgi nav vērtējami kā slikti, gluži otrādi, tie ir kvalitatīvi, spējīgi un dažādos citos veidos iekārojami. Vienkārši jau atkal prasītā cena neiztur kritiku. iPhone XR cena ir pielīdzināma Android flagmaņu cenai. Nav jābrīnās, ka “flagmaņu slepkavu” cenu politika iegriež šim kopumā pat visai labajam modelim.

Ko Apple varētu darīt lietas labā?

Man nav burvju nūjiņa vai Džins, ko piedāvāt kompānijai, tomēr šeit ir daži ieteikumi, kas, manuprāt, varētu palīdzēt.

• Pārskatīt cenu politiku. Zinu, ka cenu samazināšana nāk ar sekām – mazāka peļņa investoriem, iespējams mazāks finansējums inovāciju attīstīšanai. Pārāk augstās cenas jau parāda izgāšanos pasaules lielākajā viedtelefonu tirgū un potenciāli otrajā lielākajā, domāju, ka tie ir pietiekoši indikatori, kas liek domāt par strukturālām reformām.
• Paplašināties attīstības tirgos, kuru kapacitāte vēl nav pārbāzta. Piemēram, tuvajos austrumos, Dienvidamerikā un Āfrikā. Šeit gan vajadzētu atmest kompānijas negausību un nepieļaut tās pašas kļūdas, ko Ķīnā un Indijā.
• S modeļu vietā reālu uzlabojumu. Jā, es atzīstu, ka iPhone XS ir nevien kompānijas labākais veikums, bet arī viens no pasaulē labākajiem tālruņiem, tomēr atšķirība no iPhone X nav 200 eiro vērta. Jā, šī tālruņa popularitāti neveicina arī kompānijas piedāvājums vecajiem modeļiem nomainīt akumulatoru par pieņemamu cenu, tomēr tas ir minimums, kas būtu jāizdara kompānijai, kas komplektācijā neiekļauj pat ātro lādētāju.
• Adekvāts “midrendžers”. Šeit galvenokārt veiksmes stāsta pamatā būtu konkurēt spējīga sākumcena, jo pašus tālruņus Apple prot taisīt.

Nobeigumā

Plāna neizpilde ir traģēdija investoriem, kas var rezultēties ar tālejošām sekām. Tomēr šis ir arī stāsts, kad kompānijai ir laiks pārskatīt savu alkatību. Laikā, kad lielākajos pasaules tirgos lietotāju skaits sasniedzis maksimumu runa var būt tikai par tirgus pārdali. Šoreiz runa ir par to, ka pievilcīgāka cenu politika var ābola skavās ievilināt ne vienu vien Android lietotāju, bet pat audzēt daļu attīstības tirgos.