Lai cik ļoti es pret to pretotos, lai cik ļoti auto entuziasti to nopeltu, SUV paliek arvien populārāki un absolūti visas statistikas skaidri norāda, ka lielāka daļa pie mums iegādātu jaunu auto ir tieši SUV, krosovers vai kāda cita veida paaugstināts pārvietotājs. Tā tas vienkārši ir, samierinies. Kad sniegs vēl bija dziļāks un temperatūra zemāka, izmēģināju jauno Renault Koleos, bet ar vienu konkrētu misiju – noskaidrot, vai liels SUV par 30 tūkstošiem EUR ir pietiekami labs, lai tam tiktu uzticēts uzdevums pārvietot pašu svarīgāko uz pasaules – ģimeni.

Koleos vēsture

Renault Koleos ir SUV otrajā paaudzē un šīs pasaules eksistē jau 11 gadu. Kaut koncepta versija tik izrādīta jau tālajā 2000. gadā, pirmā Koleos paaudze iznāca vien 2007. gadā un tas nebija kārtīgs SUV, bet gan kompaktklases krosovers. Auto tika veidots uz Renault C platformas kopā ar tādiem populāriem auto kā Nissan X-Trail un Qashqai. 2011. gadā iznāca auto atjauninājums un kaut auto kļuva vizuāli pievilcīgāks, izmēri nemainījās, saglabājot kompaktās formas. Krosovers tika piedāvāts ar benzīna un dīzeļdzinējiem ar sešu ātrumu manuālo un CVT tipa variatoru kārbām.

Ar 2017. gadu Eiropas patērētājiem kļuva pieejama Koleos otrā paaudze un tā kā auto tapa jūtami lielāks, ražotājs bija nolēmis tam dot pavisam citu vārdu – Maxthon. Labi vien ir, ka koncerns izlēma saglabāt jau tautā iepazīto vārdu. Jaunā paaudze izmanto jauno modulāro CMF-CD platformu, uz kuras ir veidots lērums automašīnu, sākot ar mazajiem Renault Megane un Kadjar, Nissan Pulsar un Renault Clio un arī pavisam lielajiem Renault Espace un jauno Qashqai. Uz šīs platformas tiks veidoti arī ļoti daudz jauno 2019. gada modeļu un aliansei ir padomā vēl turpmākos gadus tā turpināt.

Tehnoloģiskā puse

Kaut automašīnai kopā ir pieejami četri dažādi dzinēji benzīna un dīzeļa izpildījumā, pie mums Latvijā to ir iespējams iegādāties tikai ar vienu dzinēju – divu litru 177 Zs (380 Nm) dīzeļdzinēju, kas komplektēts ar pilnīgi jaunu bezpārnesumu CVT variatora tipa transmisiju, kur vadītājam pašam ir iespēja atlasīt secīgu septiņu pakāpju režīmu. Dzinējam ir mainīgās ģeometrijas turbīna, tāpēc dinamika ir pietiekama visā apgriezienu diapazonā.

Koleos ir iegādājams kā ar priekšējo, tā arī ar visu četru riteņu piedziņu un tam ir 210 mm klīrenss, kurš tirgū ir viens no augstākajiem un pārkares priekšā un aizmugurē ir attiecīgi 19 un 26 grādu leņķos, tātad varam arī uzrāpties piemājas kalniņā.

SUV ir saglabājis kontroles slēdzi, kas ļauj vadītājam izvēlēties vienu no trim transmisijas režīmiem – 2WD, 4WD Auto un 4WD LOCK. 2WD režīmā auto darbojas ar priekšpiedziņu neatkarīgi no apstākļiem, 4WD AUTO režīmā sistēma analizē apstākļus un saķeres līmeni, lai izvēlētos griezes sadalījumu starp abām riteņu asīm un uz pakaļējo asi novada līdz 50 procentiem griezes, 4WD LOCK režīms ir ar pastāvīgu četru riteņu piedziņu līdz 40 km/h un vienādi sadala griezes momentu starp priekšējiem un aizmugurējiem riteņiem (50/50). Vienkārši un saprotami.

Ko sagaidīt no interjera un tehnoloģijām?

Un šeit sākas interesantākais. Atgriežoties mazliet senākā vēsturē, ar Renault saloniem īsti labi nav bijis, it īpaši lētākiem modeļiem – daudz plastmasas, pārlieku vienkārša apdare un ātri dilstoši materiāli. Atceros pirms 10 gadiem draugs nopirka divus gadus vecu vidējās klases Renault ar mazu nobraukumu un salons izskatījās kā diezgan nolietots – pogām uzraksti vairs nebija redzami, viss grabēja, daudz kas bija salūzis. Protams, viss ir atkarīgs no “saimnieka”, bet jāatzīst, ka visi 10 un vairāk gadus vecie modeļi nebija kvalitātes etalons.

Ja daudzi ražotāji pēdējos gados tieši ekonomē uz apdares materiālu kvalitāti, tad Renault ir lēcienveidā uzlabojis visus interjerā izmantotos materiālus. Pēdējo gadu laikā ir sanācis izmēģināt dažādus Renault un par kvalitāti man aizrādījumu vairs nav.

Koleos mani patīkami pārsteidza – panelis ir veidots no mīkstas plastmasas un vairums virsmu ir apvilktas ar mākslīgo ādu, visi elementi, kuriem sanāk bieži pieskarties, ir mīksti un patīkami un nemaz nav sajūta, ka brauc ar budžeta klases SUV. Pie tam, viss ir izskatīgs un ērti lietojams.

Tomēr viss nav tik rožaini, kā uzreiz var šķist. Jau iepriekš esmu izteicis pārmetumus, ka vadības pogas vēljoprojām ir pārlieku vienkāršas un neliecina, ka brauc ar jaunu auto. It īpaši kruīza sistēmas integrācija, tā ir kā vecā japāņu skārda bundžā – ieslēdzama pie ātrumkārbas ar izteikti redzamu pogu, kura ļoti neglīti izskatās ieslēgta. Tas pats ir ar svirām uz un aiz stūres, bet tajā pašā laikā Renault ir pamanījies ielikt ērtas un izskatīgas pogas viduskonsolē. Vēl ir, kur augt.

Pusādas sēdekļi ir ļoti ērti, ir pietiekams muguras un sānu atbalsts, bet īsti nepārliecina ādas imitācijas materiāla izvēle – pēc pāris gadiem tā varētu būt jau saplaisājusi. Viss gan ir atkarīgs no materiāla kopšanas, līdzīgi kā ar sejas un roku ādu. Stūres rats gan ir ļoti ērts un ar kvalitatīviem materiāliem apšūts.

Salons ir ļoti plašs un aizmugurē ir daudz vietas ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Aizmugurējās durvis atveras plaši un ir ļoti ērti ielikt gan bērnu sēdeklīti, gar arī pašu bērnu tajā – viss kā uzbūvēts jaunai ģimenei. Ir daudz un dažādu caurumu mantu glabāšanai, sānu kabatās var paslēpt kaķi un glāžu turētāji ir ļoti stabili arī XL izmēra kafijas krūzei.

Ar tehnoloģijām ražotājs nav skopojies un ir pieejams praktiski viss, ko sirds kāro un drošība pieprasa. Auto ir LED gaismas un tālo gaismo asistents un tas viss spīd patiesi labi. Ar LED tehnoloģijām Renault nav skopojies un tie ir itin visur – gan priekšējās, gan aizmugurējās gaismās, numura apgaismojumā, miglas gaismās un maināmajās krāsās arī interjerā, bet tas viss ir bez pārspīlējuma, pat pārāk maz, proti elkoņbalsta mantu glabātuvē ir tumšs kā ellē un pat dienas gaismā ir grūti redzēt USB spraudņa vietu un arī bagāžas nodalījums aizmugurē ir pārlieku tumšs un tur būtu nepieciešams kārtīgāks LED apgaismojums. To atrisinātu bezvadu lādētājs, kuru diemžēl nevar dabūt.

Info-izklaides ekrāna integrācija ir ļoti laba, pats ekrāns ir liels, glīts un ērti lietojams, bet mazliet nemoderns un lēns – ja mēs precīzāk nodefinētu šo ekrānu, tas ir pāris gadus iepalicis attīstībā. Jā, Apple CarPlay un Android Auto šeit ir, bet nav pilnekrāna režīmā un tas viss izskatās mazliet nenopietni. Bose mūzika skan labi, bet mazliet pietrūkst augšējo frekvenču izpildījuma kvalitātes un būtu nepieciešams mazliet piestrādāt pie skaņas izolācijas durvju paneļiem.

Arī spidometrs gandrīz pilnībā ir LCD un mainās atkarībā no izvēlētā braukšanas režīmā un šeit man īsti nav kur piesieties – glīti un informatīvi.

Braukšana

Pie auto saņemšanas dīlera pārstāvis mani brīdināja, lai nenobīstos no variatora tipa ātrumkārbas, tas viņaprāt esot vissliktākais elements auto uzbūvē. Tas man lika mazliet aizdomāties, jo esmu pietiekami daudz braucis ar auto ar variatoriem un neko dramatisku neatceros. Jā – ir jāpierod pie tā, ka nevar just “ātrumu” pārslēgšanos un paātrinājuma skaņa mazliet atgādina trolejbusu, bet tās visas ir nianses, pie kurām ļoti ātri pierod. Līdzīgi kā elektro auto.

177 Zs un 380 Nm nav ne daudz, ne maz un 10 sekundes līdz 100 km/h arī nav cipari, ar kuriem vajadzētu diži lepoties, tomēr auto svars ir ap 1600 kg un tas nodrošina diezgan labu degvielas patēriņu – tā arī pēc 3 dienām auto atgriezu ar patēriņu ap 7 litriem. Dinamika nav elpu aizraujoša, it īpaši uz šosejas pie apdzīšanas manevra, pirms tā ir mazliet jāpaanalizē savs solis, bet nav nekā dramatiska. Pilsētas režīmā ar griezes momentu pietiek, lai viegli paātrinātos un iekļautos plūsmā.

Auto gaita ir mīksta gan pa nelīdzeniem ceļiem, gan arī sniegotiem meža ceļiem, bet man nepatika auto uzvedība uz lielākiem pauguriem kā, piemēram, gulošajiem policistiem – tad piekare pārāk stingri izsit un tas liekas nesaprotami. Līdzīgi bija ar tiešo konkurentu VW Tiguan Allspace – auto kolosāli brauca pa bezceļu, bet pilsētas bedrainajos ceļos bija kaitinoši stingrs. Koleos nav kaitinoši stingrs, bet piekare līdzīgi uzvedas uz dziļākās bedrēs un pauguros. Tā kā izmēģinājuma būtība šoreiz mazliet atšķīrās, tad mežā un bezceļā es nelīdu un man ir grūti komentēt par iespējamo auto uzvedību tādos apstākļos, tomēr nešaubos, ka ar visām standarta situācijām Koleos lieliski tiks galā.

Variatora tipa ātrumkārba sniegotajos ceļos dod lineāru paātrinājumu un īsti nav jābaidās par izslīdēšanu. Mani gan ļoti nepatīkami pārsteidza Nokian riepas – tās sniegu šķeļ lieliski, bet uz slidena seguma uzvedas kā vasaras riepas. Tur gan nav Renault vainas.

Cenas

Renault līdzīgi kā Japānas un Korejas auto nedod papildus komplektācijas iespējas, tā vietā pircējam ir vienkārši jāizvēlas savam maciņa biezumam attiecīgā komplektācijas versija un tā nāks ar noteiktām ekstrām. Koleos vienkāršākajā ZEN komplektācijā ar priekšējo riteņu piedziņu maksā 28 tūkstošus EUR, bet dārgākajā INITIALE 33 tūkstošus EUR. Par visu četru riteņu piedziņas versiju ZEN komplektācijā būs jāšķiras no 30 tūkstošiem EUR un INITIALE gadījumā no 35 tūkstošiem EUR. Izmēģinājuma auto ir 4×4 versijā ar vidējo INTENS komplektāciju un par tādu auto būs jāsamaksā 32 tūkstošus EUR.

Secinājumi

Par mani jau draugi mazliet sāk smieties, ka es pārāk labi izsakos par Renault un pārmet, ka esmu kļuvis par Renault PR cilvēku. Tā, protams, nav, bet es nevaru neko padarīt, ka man ļoti pārsteidz šī auto cenas un ieguvuma attiecība. Koleos nav Renault jaunums un es esmu mazliet aizkavējies tā izmēģinājumā, tomēr auto joprojām ir aktuāls, izskatīgs un moderns un ar patīkamām gaitas īpašībām. Jā, sākuma dinamikas mazliet pietrūkst un vidējā komplektācijā pietrūkst tādu triviālu lietu kā elektriskais bagāžnieks un ādas salons, mazliet māc šaubas par ādas imitācijas kvalitāti un pogas ir pārlieku vēsturiskas, bet to visu kompensē cena. Vai es šo auto ieteiktu? Ir vecs teiciens – nezini, ko pirkt – pērc VW, ar to nekad nekļūdīsies. Ar VW viss ir labi, bet Renault jaunais dizains izskatās kārtu modernāk par konservatīvajiem vāciešiem un cena arī ir jūtami zemāka, tātad noteikti iesaku.

Ja par nesen izmēģinātā Alaskan pikapa cenas apmēru man bija šaubas, tad Koleos gadījumā tā ir ne tikai ļoti adekvāta, bet arī ļoti pievilcīga visiem, kuri vēlas iegādāties diezgan liela izmēra SUV ar lielu bagāžas nodalījumu, lai ne tikai droši ar savu ģimeni dotos tālākos izbraucienos, bet arī ikdienas gaitās pilsētā.

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

18 komentāri

  1. Vakar paņēmu savu jau otro Renault no Kadjar pārsēdos uz lielāko un ģimenei draudzīgāko Grand Scenic. Nav ne vainas Renault un ir pat daudz priekšrocību, salīdzinot ar citiem – 5 gadu garantiju un tagad arī apkopes bez maksas. Kurš fricis vai japānis kaut ko tādu piedāvā?

    • Šis būtu jāsalīdzina ar X-Trail. Bet Kadjar ir, manuprāt, labāks par Kaskaju, Man dienesta auto ir Kaskajs un privāti bija Kadjar. Apdares kvalitāte, ergonomika un ārējais dizains ir labāks Kadjar. Bet tas ir tikai mans viedoklis. Pārdošanas rezultāti liecina par pavisam ko citu…

  2. Radio stacijas ir tikai uz lcd ekrāna? Nu šito tendenci es nepieņemu – jābūt vismaz pogai “next”, lai bez skatīšanās varētu pārslēgt stacijas

  3. Izskatās sakarīgs autiņš. 7l/100 izklausās tiešām saprātīgs, nevis vienkārši “pieņemams” patēriņš.
    Priekš testa ģimenei, pietrūkst pārbāzta bagāžnieka bildes.. 3 rindas, cik saprotu, nepiedāvājas?
    Kā saldējums tīrās no pusādas salona? 3 sēdeklīšus aizmugrējā rindā ērti salikt? :)

    • Bagāžnieks liels, bet piekrītu ka vajadzēja kādu bildi. 3 rindas netiek piedāvātas, tik liels tas auto nav un no tīrīšanas viedokļa nedomāju ka diži atšķiras jo jebkura pusādas salona

      • Nu ja tas ir tas iemesls… Man jautrāk šķiet plūdainā martā izvēlēties īsāko ceļu Kurzemē vai rudenī pēc sēnēsm iebraukt mežā. Bet nu katram savs, domāju, ka tur ir kāds sirdi plostošāks arguments :D

        • Mežiem ir normāli džipi paredzēti nevis kaut kādas parodijas par tēmu.

Ir ko teikt?