Kursors izmēģina Renault Alaskan pikapu

“Džips ir tikai viens – šo efektīvo mārketinga teicienu izdomāja kāds auto ražotājs, kura tulkotā nosaukumā var lasīt šo vārdu. Kaut mūsdienās mēs tendēti lietojam vārdu SUV, vārds džips ir tik ļoti tautās ienēsāts vārds, ka mēs vēl ilgi netiksim no tā vaļā, it īpaši gados vecākās paaudzes. Vai džips ir tikai viens? Vairs nē – tagad ļoti daudz ražotāju cenšas savus SUV radīt ne tikai pilsētai, bet arī lauku, mežu darbiem un tikai pašiem veiksmīgajiem izdodas apvienot vienu auto gan pilsētai, gan lielceļiem, gan arī dubļainākiem ceļiem. Vai Renault tas ir izdevies es devos skaidrot, iespējams, mūsu skaistā rudens pēdējā saulainajā nedēļas nogalē.

Mazliet par pikapu vēsturi

Mūsdienās ir moderni ne ļoti populāriem auto apvienot platformas starp dažādiem auto ražotājiem un Renault Alaskan ir tieši tas. Nissan un Renault sadarbība ir ļoti sena un eksistē kopš 2002. gada un ir pat diskusijas par šo kompāniju apvienošanu nākamajos divos gados, bet es necenšos pagaidām iedziļināties šī rezultāta ieguvumos vai tieši pretēji zaudējumos.

Nissan F-Alpha platforma arī nav nekāds jaunums un kopš 2005. gada tiek izmantota par pamatu dažādu Nissan un Infinity SUV un pikapu ražošanā. Pie mums populārākais un zināmākais auto ar šo platformu ir Nissan Navara.

F-Alpha platforma jau ir sevi tik ļoti pierādījusi, ka jaunākās paaudzes versija tiek izmantota arvien plašāk un starp dažādiem auto ražotājiem, es pieminēšu gan tikai pie mums pieejamos auto – kopš 2016. gada Nissan Navara un Mercedes-Benz X-Class un kopš 2017. gada arī šī raksta varonis Renault Alaskan.

Tātad Renault īsti nav vēstures pikapu ražošanā, vien sadarbībā ar rumāņu Dacia ir radies viens dīvains eksemplārs, tāpēc esošas platformas izmantošana noteikti ir priekšrocība, it īpaši ņemot vērā, ka Nissan Navara ir pieredzējis auto.

Mana pieredze ar pikapiem arī ir diezgan ierobežota un aprobežojas ar Dodge RAM un Mitsubishi L200 jaunajā paaudzē un VW Amarok V6, kurš gan man ļoti patika. Ja vēl pēdējie divi ir saprotami auto, tad Dodge RAM pie mums oficiāli pieejams tikai no šī gada un kā etalonu to īsti nevar izmantot.

Pirmās paaudzes L200 ir totāla lauksaimniecības tehnika un pāris draugi, kam šis auto ir bijis kā dienesta vāģis, par komforta trūkumu un jebkādu braukšanas prieku ļoti sūdzējās. Jaunāko L200 gan standarta, gan arī īpašajā komplektācijā es izmēģināju pavisam nesen un ne tikai atšķirība starp paaudzēm ir milzīga, bet arī starp komplektācijām. Un šeit rodas pirmais lielais jautājums – vai tie labās komplektācijas pikapi vispār kādam interesē?

Kas ir Renault Alaskan?

Jau pirms sarunāju savu izmēģinājuma braucienu nedēļas nogalē, mēģināju iepazīties ar auto, lai nepalaistu garām ko interesantu. Ja ražotāju koncepti nereti ir ļoti attāli no realitātes un arī paiet daudz gadu, līdz auto vispār nonāk ražošanā Alaskan koncepts tika izsludināts vien 2015. gadā un kaut koncepts izskatās kā no modes reklāmas žurnāla, realitāte nav ļoti tāla. Kaut Renault mēdz stumdīt mākoņus ar saviem patiesi glītajiem un ekskluzīvajiem konceptiem, šis nav tas gadījums.

Pie mums Renault pikaps ir pieejams trīs versijās un izmanto vienu un to pašu Renault-Nissan kopā izstrādātu 2.3 litru četru cilindru dīzeļdzinēju – 160 Zs (403 Nm) ar vienu turbīnu un sešu pārnesumu manuālo kārbu un versiju ar divām turbīnām un 190 Zs (450 Nm), kas pieejama ar to pašu sešu ātrumu manuālo vai septiņu ātrumu divsajūgu DCT automātisko ātrumkārbu. Visas versijas pieejamas tikai ar 4×4 visu četru riteņu piedziņu, kura ar “shift on the fly” pārslēgu ir ieslēdzama vai atslēdzama. Alaskan vilktspēja ir līdz 3.5 tonnām un maksimāli pieļaujamā bruto masa ir 6 tonnas. Nelielai jahtai pietiks.

Šis nav tikai darba zirgs

Pieņēmums, ka pikapos ir vienkāršs un pat prasts salons skar visus, kuri nekad nav saskārušies ar šiem auto un šoreiz mēs ignorējam lielos amerikāņu pikapus, kuri ir pieejami ekskluzīvās apdarēs. Protams, vēljoprojām ir aktuāls jautājums par dārgo apdaru nepieciešamību darba zirgiem, jo reti kurš uzņēmums gribēs pārmaksāt par savu darbinieku komfortu – slavenais Brensona teiciens “Clients do not come first. Employees come first. If you take care of your employees, they will take care of the clients”, ko es netulkošu, reālajā dzīvē īsti nestrādā.

Saņemot savu izmēģinājuma auto es paliku pat vieglā šokā – šis pikaps ir tik labi komplektēts, ka dažs labs “parastais” auto nemaz pie tiem labumiem netiek.

Pirmkārt jau Alaskan ir ļoti plašs salons, panelis veidots no mīkstas plastmasas un ir ļoti glīts un patīkams pieskārieniem. Auto ir komplektējams ar ergonomiskiem priekšējiem sēdekļiem ar ādas apdari, kurus iespējams regulēt astoņās pozīcijās, tieši tāpat arī ir regulējams sēdekļu atzveltnes slīpums aizmugurē sēdošajiem pasažieriem. No foršām fīčām ir bezatslēgas atvēršana un iedarbināšana un glīta navigācija. Info-izklaides ekrāns, diemžēl, šeit ir adaptēts no Nissan, Renault paši savu planšeti šeit nav integrējuši.

Alaskan izceļas ar LED priekšējiem starmešiem – kaut lukturi nav daudzpunktu inteliģentās matricas, gaismas ir ļoti patīkamas, tomēr mazliet pietrūkst distances. Esmu vairākkārt minējis savos izmēģinājumos, ka pirmo paaudžu LED lukturi mazliet pieklibo ar tālās gaismas attēlojošo distanci.

Glītais pikaps ir aprīkots ar dažādām palīgsistēmām, piemēram, palīgu braukšanas uzsākšanai pret kalnu un lejup no kalna, elektronisko pašbloķējošo aizmugurējo diferenciāli un avārijas bremzēšanas palīgsistēmu un 360 grādu kameru – dēļ nelielā 7 collu ekrāna nekādu HD kvalitāti neieraudzīt.

Braucam pa šoseju un bezceļu

Es saprotu, ka šāda veida auto būtu jāizmēģina pavisam savādāk un ko gan tāds pilsētas švītiņš kā es vispār saprot, tāpēc mans mērķis bija daudzpusīgs un Latvijas apstākļiem atbilstošs. Rezultātā ar auto tika nobraukti virs 500 kilometriem un brists arī pa dubļiem.

Lielākā daļa manu maršruta tomēr veda pa asfaltētiem un ļoti daudz jaunizbūvētiem un ļoti līkumotiem ceļa posmiem, kur sportiski auto justos kā zivs ūdenī. Ko gan var sagaidīt no pikapa? Sāksim ar to, ka izmēģinājuma auto ir aprīkots ar septiņu ātrumu divu sajūgu automātisko ātrumkārbu, kura ne tikai degvielas patēriņu šosejas ātrumā noliek zem septiņiem litriem, bet arī dod dinamisku paātrināšanos. Kārbas darbība ir mazliet saraustīta, kamēr auto nav uzsilis, bet tas ir minūšu jautājums. Salonā ir klusi un komfortabli arī pie lielāka ātruma un nevienā brīdī es neizjutu to, ka sēžu lielā un augstā SUV, kurš tā vien prasās līst nost no lielceļa uz kādu zemes ceļu. Vienu dienu arī pavadīju tīri pilsētā un nejutu nekādu diskomfortu, tieši pretēji – augstāka sēdpozīcija, mīksta gaita un lieli riteņi lieliski absorbē visas pilsētas bedres un akas. Tas viss ir pateicoties vairāksviru aizmugurējai piekarei, tas dod ne tikai lielisku vadāmību, bet arī ievērojami samazina vibrācijas un uzlabo akustisko komfortu.

Jo labāks džips, jo tālāk jāiet pēc traktora – manā gadījumā četri kilometri. Ar fotogrāfu atraduši pāris vietas skaistām fotogrāfijām, devāmies dziļāk mežā, lai izmēģinātu auto bezceļa spējas. Uzdevums nebija viegls – mitrs meža ceļš, kuru ir izbraukājuši traktori un meža tehnika un atstājuši pamatīgus un dziļus riepu iespiedumus un tam visam komplektā divi pilsētas švītiņi bez jebkāda speciāla aprīkojuma, pieredzes un kurpēs.

Renault tik labi tika galā ar uzticēto uzdevumu, pārliecinoši pārvarēja vaļņus, lielas peļķes, ka turpinājām tik doties dziļāk mežā.

Ziniet kāds ir viens no populārākajiem teicieniem starp amatieriem sporta trasē pirms avārijas? “Vēl tikai šo pēdējo aplīti un braucam mājās.” Tas ir attiecināms uz mani, jo pārlieku lielā pašpārliecinātība par sevi un auto spējām noveda pie tā, ka nogrimu. Tehniski auto ar visu tika galā lieliski, drīzāk mans pieredzes trūkums un seguma stāvokļa neapzināšana noveda pie tā, ka izdomāju apstāties pirms kalniņa un turpat arī paliku. Kaut auto ir 230mm klīrenss, ar to nepietika, bet nebūtu apstājies – nebūtu nogrimis.

Pēc diezgan ilgas ņemšanās izlēmu, ka jādodas pēc traktora, kurš tad arī palīdzēja tikt nost no vaļņa. Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties.

Alaskan jau bija virsū ziemas riepas, kuras deva papildus saķeri dubļos, tomēr mani ļoti pārsteidza auto spējas ļoti drastiskos apstākļos, ņemot vērā faktu, ka tam nav mehānisko pašbloķējošo diferenciāļu – darbības veic elektronika. Es auto uzticos.

Cenas un komplektācijas

Ja pašā sākumā cenu lapa mani šausmināja, tad beigās veicu ātru salīdzinājumu starp konkurentiem un secinu, ka nemaz nav tik traki.

Alaskan ir pieejams četrās dažādās apdares versijās – Business, Life, Zen un Intens. Business un Life komplektācija ir pieejama tikai ar vienkāršāko dzinēju un manuālo kārbu, kamēr Zen un Intens ar 190 Zs versiju un gan automātisko, gan manuālo kārbu. Pašā vienkāršākajā Business versijā Alaskan sākas ar 31 450 EUR ar īpašo piedāvājumu līdz oktobra beigām 30 540 EUR. Pašā dārgākajā Intens komplektācijā ar jaudīgāko dzinēju un automātisko kārbu Alaskan jums izmaksās 39 510 EUR ar speciālo cenu līdz oktobra beigām 38 360 EUR. Komplektā tam visam ir 5 gadu garantija un bezmaksas apkopes visā garantijas periodā vai līdz 100 tūkstošiem nobraukto kilometru.

Secinājumi

Negaidi daudz un nesanāks vilties un ja saņemsi daudz, būs lielāks prieks – tā varētu būt īstā frāze secinājumu sākumam. Renault Alaskan mani pārsteidza, dodot gan komfortu pilsētā, gan pārliecību lielceļu līkločos, gan arī dubļos un es nevienu brīdi nejutos sēžam lauksaimniecības tehnikā. Uz vienu jautājumu gan es īsti nespēju atbildēt – kādēļ izvēlēties Renault Alaskan, ja Nissan Navara ir gandrīz identiska un maksā tikpat – tas tomēr ir auto ar stipri lielāku pieredzi. Mercedes-Benz X-Klases izvēli vēl varētu skaidrot ar zīmolu, bet kāda ir Renault priekšrocība? Turklāt, turpat vien blakus ir Volkswagen Amarok V6, kuru arī var iegādāties ap 40 tūkstošiem EUR. OK – Amarok gadījumā līdzīgu komplektāciju nāktos vēl pielasīt, kas izmaksātu turpat 10 tūkstošus, bet ieguvums ir V6 dzinējs. Alaskan maksimālajā komplektācijā vajadzētu maksāt ap 5 tūkstošiem lētāk, tad tas būtu īstais iemesls šāda auto iegādei un pilnīgi iespējams tas “iespertu tirgum pa riekstiem”.