Mājas bezvadu tīmeklis ir visai ēteriska parādība – ja dzīvo trīs izolētu istabu dzīvoklī vai privātmājā ar biezākām sienām, tad, visticamāk, ar vienu Wi-Fi piekļuves punktu nebūs gana. Tas pats attiecas uz zvilnēšanu piemājas saulītē, nāksies novietot Wi-Fi piekļuves punktu tuvāk logam.
Šajos gadījumos mums talkā nāk bezvadu režģtīkla iekārtas (angliski – mesh wireless network), kas ir salīdzinoši dārgas, un bezvadu režģtīkla iekārtu komplektu nākas pirkt uzreiz, ja plāno ar Wi-Fi aprīkot lielākas platības. Bet ko pasākt, ja kaut kur uz skapja jau mētājas apputējis bezvadu maršrutētājs, kas nespēj aizsniegt visus vēlamos attālumus?
Šeit palīgos steidz tā dēvētie range extender jeb Wi-Fi signāla pastiprinātāji. Wi-Fi signāla pastiprinātāju varēsi pieslēgt jau esošam Wi-Fi bezvadu tīklam, bet Wi-Fi signāla pastiprinātājiem ir arī pāris ne tik ģeniālas nianses.
Izskats un uzbūve
ASUS RP-AC87 ir tā dēvētais dual-band bezvadu Wi-Fi signāla pastiprinātājs, tas nāk komplektā ar tīkla vadu, bet neko vairāk iepakojumā neatradīsi. Tīkla vads lieti noderēs, ja vēlēsies pirmo reizi iestatīt ASUS RP-AC87 neizmantojot viedtālruni.
Wi-Fi signāla pastiprinātājs nav izdevies izmēros pieticīgs (118 x 118 x 43 mm), turklāt tas ar saviem 936 gramiem ir dēvējams par ļoti smagu.
ASUS RP-AC87 ir vairākas LED diodes, kas ziņo par pieejamo 2.4 GHz un 5 GHz tīklu pārklājuma stiprumu, tātad tev nenāksies katru reizi minēt vai meklēt Wi-Fi signāla pastiprinātāja lietotnē, lai noteiktu, kur tieši vēl drīkst novietot ASUS RP-AC87, iegūstot ideālu Wi-Fi signāla pastiprinātāja novietojumu.
Wi-Fi signāla pastiprinātājam ir WPS poga, atiestatīšanas un ieslēgšanas pogas un 1 Gbps Ethernet pieslēgvieta. Wi-Fi signāla pastiprinātājs ticis pie par 90 grādiem pagriežama elektrības kontakta, kas dažbrīd var izrādīties visai ērts risinājums.
ASUS uzsver, ka ASUS RP-AC87 ir ne tikai Wi-Fi signāla pastiprinātājs, bet to vari izmantot arī kā piekļuves punktu un tā saucamo media bridge, kam īsti latviskojumu neatradu.
ASUS RP-AC87 ir gana jaudīgs četru kodolu MediaTek procesors ar 128 MB RAM un 16 MB atmiņu programmatūrai. ASUS RP-AC87 ir viens no pirmajiem Wi-Fi signāla pastiprinātājiem ar 802.11ac Wave 2 standartu un 4×4 MU-MIMO antenām. Teorētiskais maksimālais datu pārraides ātrums 2.4 GHz frekvencē ir 800 Mbps, kamēr 5 GHz nodrošina līdz 1734 Mbps, kas ir ļoti labi pārraides ātrumi Wi-Fi signāla pastiprinātājiem.
Iestatīšana
ASUS RP-AC87 pirmreizējā iestatīšana paveicama trīs veidos – ar ASUS Extender lietotni viedtālruņiem (Android un iOS), ar tīmekļa pārlūka saskarni vai arī izmantojot WPS pogu.
Visērtāk Wi-Fi signāla pastiprinātāju iestatīt būs ar galddatoru, izmantojot saskarni tīmekļa pārlūkā. Nāksies izvēlēties pastiprināmā Wi-Fi nosaukumu, ievadīt paroli un ASUS RP-AC87 ir gatavs darbam. Saskarne pieejama vairākās valodās (19), bet tajā latviešu mēli neatradīsim. Tīmekļa pārlūka saskarnei tiksi klāt arī no viedtālruņa, izmantojot Chrome vai citu pārlūku.
Patīkami, ka ASUS RP-AC87 tīmekļa pārlūka saskarne parāda, ko katrs iestatījums nozīmē, vajag vien novietot peles kursoru virs nosaukuma.
Tāpat tīmekļa pārlūka saskarne ļauj mainīt ASUS RP-AC87 pielietojumu – ierīci iespējams pārslēgt starp Repeater (range extender), Access Point un Media bridge režīmiem.
Viedtālruņa lietotne piedāvā ļoti līdzīgas iespējas, bet, manuprāt, tīmekļa pārlūka saskarne ir ērtāka. Turklāt diez vai tik ļoti bieži kaut ko pielāgosi ASUS RP-AC87 iestatījumos, lai turētu telefonā vēl vienu lietotni. Te jāpiebilst, ka ASUS RP-AC87 iestatījumi maināmi tikai atrodoties ierīces darbības zonā, no darbavietas vai sēžot jūras malā, nekādi nebūs iespējams mainīt ASUS RP-AC87 iestatījumus.
Veiktspēja
ASUS RP-AC87 paredzēts lielākiem dzīvokļiem, mājām un arī lai piegādātu Wi-Fi ārpus telpām. Nē, ASUS RP-AC87 nav ūdensdrošs, to tāpat nāksies turēt iekštelpās. ASUS RP-AC87 saņēmu kopā ar ASUS RT-AC58U maršrutētāju, kas gan īsti neatbilst ASUS RP-AC87 maksimālajām teorētiskajām iespējām. Pats ASUS ierindo ASUS RP-AC87 Wi-Fi signāla atkārtotāju pie AC2600 Ultimate AC performance (800+1734 Mbps) ierīcēm, kamēr maršrutētājs ASUS RT-AC58U atbilst AC1300 Enhanced AC performance (400+867 Mbps) iedalījumam.
Varēsi arī ASUS RP-AC87 lietot kopā ar jau esošām tīkla ierīcēm – savienot to ar jau pasen iegādātu maršrutētāju. Te gan jāatzīmē, ka saprātīgāk būtu samērot ASUS RP-AC87 tehniskos parametrus ar maršrutētāja iespējām, jo nav jēgas no ASUS RP-AC87 iegādes, ja to izmantosi kopā ar lēnīgu 2.4 GHz tīkla ierīci no desmit gadus senas pagātnes.
Tā kā ASUS RP-AC87 līdzi iedots bija par klasi zemāks ASUS RT-AC58U maršrutētājs, tad loģiski, ka maksimālos ātrumus no ASUS RP-AC87 izžmiegt nav iespējams. Vienlaikus gan nākas atzīt, ka mājas internets man arī nespēj pilnībā noslogot ASUS RP-AC87, tāpēc daļēji vados no tīmeklī pieejamās informācijas par ASUS RP-AC87 ātrdarbību.
Šeit nonākam pie lielākās Wi-Fi atkārtotāju (boosteru, ekstenderu – sauc, kā gribi) lielākās problēmas – Wi-Fi signāla pastiprinātājs noēd interneta ātrumu vismaz uz pusi. Turklāt, ja saliksi vienu Wi-Fi atkārtotāju aiz otra, ātrums cietīs vēl uz pusi. Tāpat pamatīgi cietīs tā dēvētais pings, kas ir būtisks spēlīšu dzenātājiem. Kamēr tu atrodies maršrutētāja raidīšanas zonā, viss ir gandrīz kārtībā. Bet tikko stafeti pārņem Wi-Fi signāla pastiprinātājs, tā varam gaidīt visai jūtami datu pārraides ātruma kritumu.
Kāpēc rodas šādas problēmas? Gan piekļuves punkts (maršrutētājs, AP), gan arī Wi-Fi signāla pastiprinātājs bezvadu režīmā strādā vienā kanālā, tādējādi ierīces traucē viena otrai. Atskaitot gadījumos, ja ierīces izmanto tā saukto dual radio (nejaukt ar dual band). Te mums šoreiz talkā nāk MU-MIMO (multiuser, multiple input, multiple output) tehnoloģija. Bet arī MU-MIMO vismaz šobrīd ir savi ierobežojumi līdz četrām savienotām ierīcēm vienlaicīgi.
Ideālā variantā starp piekļuves punktu un signāla pastiprinātāju jānovelk vads, signāla pastiprinātāju tad nokonfigurē strādāšanai citā kanālā, tādējādi ierīces viena otrai netraucēs. Šādā konfigurācijā vari nosegt plašāku apraidāmo teritoriju, jo Wi-Fi atkārtotājam nav “pa gaisu” jāsazinās ar piekļuves punktu (maršrutētāju).
ASUS RP-AC87 gadījumā augšupielādes ātrumi samazinājās vairāk nekā divas reizes gan 2.4 GHz, gan arī 5 GHz. Nevarētu teikt, ka šis ir kāds milzīgs pārsteigums, jo no Wi-Fi atkārtotāja neko citu īsti gaidīt nevajadzētu, bet biju cerējis, ka ASUS RP-AC87 darbību glābs modernās tehnoloģijas. Te arī jānorāda, ka tīmeklī atrodamie mērījumi parāda, ka ASUS RP-AC87 savā cenu kategorijā ierindojas pēdējā vietā nodrošināto augšupielāžu ātruma mērījumos.
Ja tev ir gana ātrs internets, un negrasies trakot ar spēlīšu dzenāšanu tīmeklī, vai katru vakaru neveic pamatīga apjoma datu dublējuma kopijas izveidi tīkla diskā, nekādas dižās problēmas no Wi-Fi atkārtotāja nemanīsi. Bet, ja svarīga ir bezvadu tīkla maksimāli ātra darbība, tomēr būtu ieteicams starp maršrutētāju un Wi-Fi atkārtotāju novilkt tīkla vadu, izskaužot jebkāda veida traucējumus.
Lai cīnītos pret traucējumiem mājas bezvadu tīklā, konkurenti ir spējuši izdalīt atsevišķi piekļuves punkta saziņas kanālu ar signāla atkārtotāju. Lieliski veicies Netgear Fastlane un Amped Wireless BoostBand tehnoloģijām. ASUS RP-AC87 nav spējis tikt pāri visām Wi-Fi atkārtotāju problēmām.
Nobeigumā
ASUS RP-AC87 piedāvā jaunākās tehnoloģijas (802.11ac Wave 2, MU-MIMO) un pieklājīgus lejupielādes ātrumus gan 2.4 GHz, gan arī 5 GHz. Par jaunākajām tehnoloģijām gan tiek maksāts ar visai pamatīgiem ASUS RP-AC87 izmēriem un svaru, bet to var piedot, ja vien negrasījies Wi-Fi atkārtotāju novietot aiz skapja, piestumjot to pēc tam atpakaļ.
Visai ērti darbojās ASUS RP-AC87 pavadošās Android un iOS lietotnes, bet tās droši vien nebūs īsti jēgas izmantot, jo Wi-Fi atkārtotājam ir gana saprotama tīmekļa pārlūka saskarne.
Man sākotnēji negāja pārlieku viegli ar ASUS RP-AC87 pirmreizējo iestatīšanu. Ierīcē bija ļoti ērti ievadīt esošā tīkla parametrus, pēc tam ASUS RP-AC87 pārstartējās, bet nespēja atrast mājas tīklu. Pēc kādas sestās iestatīšanas reizes ASUS RP-AC87 tomēr nāca pie prāta un sāka darboties. Mājas lietotājam, kurš tikko iztērējis 170 eiro par Wi-Fi atkārtotāju, šādi piedzīvojumi nebūs pa prātam.
Wi-Fi atkārtotāji ne tuvu nav ideāla tehnoloģija. Ja tev ir liela māja, labāk būs izmantot tā saukto Mesh Wi-Fi sistēmu (bezvadu režģtīklu tehnoloģija), piemēram, ASUS Lyra AC2200, ko esam apskatījuši iepriekš. Jā, bezvadu režģtīklu tehnoloģija ir dārgāka, toties tā pati sevi neslāpē un ir būtiski stabilāka.
ASUS RP-AC87 visai labi veicas ar lejupielāžu ātrdarbību, bet nez kāpēc augšupielādes ļoti cieš, ja tiek izmantots Wi-Fi atkārtotājs. ASUS RP-AC87 saņēmis labākās komponentes un jaunākās bezvadu tehnoloģijas (802.11ac Wave 2 standarts, ar MU-MIMO). Sliktā ziņa ir tā, ka pie ASUS RP-AC87 nāksies piepirkt klāt arī jaunās tehnoloģijas atbalstošu maršrutētāju, bet tad jau komplekta cena ļoti tuvojas ASUS Lyra AC2200.
+ glīts un kvalitatīvs
+ LED signāla stipruma indikatori
+ apgādāts ar jaunākajām tīkla tehnoloģijām
– cimperlīgs iestatīšanas laikā
– zemi augšupielādes ātrumi
– nāksies izmantot kopā ar dārgu maršrutētāju
Patika
Nepatika
Vai varētu lūdzu kāds nedaudz plašāk pastāstīt par iespejamajiem variantiem,lai nodrošinātu raksta sākumā minēto problēmu risinājumus?
Dota māja,kur ir tieši šīs problēmas: zvilnot ārā vai otrpus mājas wifi ir švaks vai pazūd. Biju iedomājies,ka piespraužot lielu antenu pie esošā routera,viss atrisināsies,bet problēma,ka esošajam nav iespējas piespraust antenu.
Tad domāju,ka piespraužot citu routeri ar vadu pie esošā LAN tīkla kautkur augstāk,problēmu atrisinātu, bet tad kautkā jāpadod vads arī 2.esošajam galda datoram.
Bet rodas šaubas,jo šajā rakstā minētie režģtīkla iekārtas, pastiprinātāji un papildus vēl switchi manī atsit vēlmi mēģināt,jo viss šķiet sarežģīti un dārgi…
Vienkāršākais un lētākais variants ir no esošā rūtera novilkt parastu tīkla kabeli līdz logam, uz palodzes nolikt piekļuves punktu vai atkārtotāju. Uzliec iestatījumos citu kanālu. Nekas nenotiks ja izvēlēsies nevis 2.4 GHz + 5 GHz, bet tikai 2.4 GHz. Āra vajadzībām būs kā reiz.
Otru rūteri tev nevajag. Pietiek ar access point, tie ir lētāki, pilda nepieciešamo uzdevumu. AP maksā ap 25…40 eur.
MikroTik rūteri un AP ir viens un tas pats dzelzis un, attiecīgi, maksā vienādi – no 20-25 eiro.
Bezvadu MikroTik rūteri gan pavelk uz 50…130 eur. Varbūt kaut kādi lite ir tik lēti. MT parasti viss ir bez PVN norādīts.
mājas lietotājam lite sērija arī der par 110%. protams, ja ir vēlme pēc dual band vai jaudīgajām antenām, tad cena ir augšā, bet tieši tas pats ir sakāms par visiem konkurentu “mājas” rūteriem un AP.
es pārfrāzēšu, citādi neskaidri izteicos – MT dzelzis var pildīt abas funkcijas, tas atkarīgs tikai no RouterOS konfigurācijas. mārketinga mākslīgais sadalījums nenozīmē, ka mārketēts AP nevelk mājas routēšanu.
ja vēl ņem vērā, ka MT ir ‘labojies’ un lietotājam pieejamas vairākas (5?) gatavas konfigurācijas ar vienkāršotu starpģīmi abiem scenārijiem, tad nav brīnums, ka klientiem pēdējos 3 gadus esmu licis tikai MT dzelzi.
mājas rūteris MT RB931 maksā no 15 eiro, turpat blakus ir RB941 no 18 eiro.
Iespējams. Esmu pats pāris gadus RB952Ui-5ac2nD lietotājs un esmu visai lielā sajūsmā. Dabūju melno tower modeli pa čomam, parastajiem mirstīgajiem tobrīd bija pieejams kaut kas tamīdzīgs tikai baltā kastē.
Ļoti ātrs, nevienu reizi nav uzkāries, maniem 100 megabitiem Wi-Fi noēd aptuveni 10%. No sīkumiem patīk iespēja izslēgt LEDus, lai tie nezibinās tumsā.
Iepriekš bija ne tas lētākais TP-Link, kas bija visai briesmīgs izstrādājums FW un ātruma ziņā. Arī liels un neglīts.
Diemžēl neesmu sekojis līdzi jaunajiem MT produktiem. Tobrīd, kad ņēmu savu RB952Ui-5ac2nD, nekādas dižas mājas lietotāju alternatīvas nebija. Bija klasi augstākais RB962UiGS-5HacT2HnT, bet tas ar visu PVN maksāja pie 140 eur. Skatos, ka šobrīd ir visādi lētie aparāti.
tava problēma nav problēma :) tev ir vadi uz otra aparāta potenciālo atrašanās vietu un tāpēc vari neriskēt ar šādiem pastiprinātājiem un to kaprīzo uzvedību. bez detaļām gan grūti rekomendēt ko precīzāk.
Man mētājas kautkāds 2.4Ghz rūteris,ko varu iespraust tā vada galā. Vai man tas kautkā specifiski jāiestāda, nu tur kā pagarinātājs,kā access point vai cits wifi tīkls?
Precizējot: no esošā routera A LAN vads uz nākošo routeri B, no tā LAN uz otru datoru. Vai B routerim jāliek cits wifi tīkls vai var izmantot esošo un kāds ļaunums no viena vai otra varianta rodas? Un vai 2.datoram dēļ routera B neradīsies bremze tīkla ātrumā?
ja rūterim B ir AP režīms, tad ieslēdz to (tas automātiski saliks tehniskos setingus). ja nav, tad:
– obligāti izslēdz DHCP
– vadu no A spraud LAN ligzdā, INET ignorē
wifi labāk uzlikt ar citu nosaukumu un uz cita kanāla.
jūtamas bremzes B tīkla daļā nebūs, B strādās kā hubs ar wifi.
Ja nemaldos, otram rūterim jāizslēdz ārā DHCP, jāieliek manuāli citā kanālā un viss notiek.
Kārtējo reizi “piekasīšos” pie plusiem un mīnusiem :)
Neaizmirsi pie mīnusa pieminēt to, ka nepieciešams atsevišķs pagarinātājstieši priekš šīs iekārtas, jo pēc attēla spriežot lai cik rozešu būtu sienā (pagarinātājā) visas būs aizņemtas.
Interesanta un ļoti pamatota doma! Kaut kādu plāno ceļojuma telefona lādētāju varēs iespraust blakus. Bet neko vairāk.
Es kaadu laiku jau maajaa ciiniijos ar wifi signaalu virtuvee, kas neuzlaboojaas peec wifi pastiprinaataa utml. Tad peec vairaakiem megjinaajumiem un testiem, viss labaak straadaa Powerline. Protams Powerline ar wifi padevi taalaak nebuus leets prieks. Man izmaksaaja £119 un istabaa ieliku veel bez wifi printerim, kam nav wifi, taads izmaksaaja £35. Bet straadaa stabili un probleema pazuda. Uzstaadiishana un nokonfigureeshana ir vienkaarsha.
Powerline ir mēģināti, bet tie parasti ir nestabili. Runā, ka mums lēkājot elektrības herci par kādiem 0.05 Hz, kas arī dod gļukus. Iespējams, tā nav.
powerline ir tik pat nedrošs, kā locekļa pagarin… ēē, wifi extenderi.
ak. kā nu bez šī…
Nu tad ļoti sūdīga Tev tā pieredze… :D
Protams, ka esošā infrastruktūrā nākas cīnīties ar sekām un meklēt dažādus risinājumus. Skumji ir tad (un esmu to redzējusi dzīvē) kad remontējot vai pat būvējot māju par šo absolūti netiek domāts – kur atradīsies tīkla vadi, rozetes, rūteri. Pagarinātājs – tas mums ir viens no mazajiem dieviem…
esmu piedalījies vairākos jaunos projektos – viss tiek domāts, tikai rezultātā gandrīz nekas nenotiek kā plānots ;)
Kad tad tas bija?
Par to visu tiek domāts 99% dživojamo ēku, tas, ka vienmēr gribas ietaupīt, vai kāds kaut, ko sačakarē ir skaidrs. Un izstenībā tādu gadījumu ir salīdzinoši maz. Ja projektā paredzētas rozetes un vājstrāvas tīkli ir konkrētā vietā, tar tur viņiem arī jābūt un jādarbojas!
Tas tā notiek joprojām. Nesen paziņas pārbūvēja lielu dzīvokli. Es silti ieteicu aizvilkt optikas vadu līdz dzīvokļa vidu, nevis atstāt pie ieejas. Rezultātā – lattelekoma kaste un rūteris stāv pie ieejas un divās tālākajās istabās ir draņķīga zona.
Nu tas ir tā pat, kā labu auto iedot remontēt vietējam purčika vaņkam. Kas tad Tavuprāt pie tā vainīgs? Pēc Tevis rakstītā spriežot – Tavi paziņas. Tu viņiem ieteici, bet viņi nelikās ne zinis, jeb varbūt pateica meistariem. Ja tas netika ņemts vērā, tad jāpartaisa. Jeb tie paziņas baidās atvērt muti un to pateitk darbu veicējiem?
Jo nu viena dzīvokļa pārbūve ir smeiklīgi mazs apjoms. Esmu projektējis un vadījis būvdarbus desmitiem dažādu dzīvojamo un ražošanas ēku, un ar visām komunikācijam vienmēr viss beigu beigās ir bijis kaŗtībā.
“vienmēr viss beigu beigās ir bijis kaŗtībā” tāpēc, ka tu nodevi objektu un aizmirsi. jautrība sākas ekspluatācijas laikā.
Par kādu jautŗibu Tu runā? Garantijas perioda arī vājstrāvu tīkla defekti tiek novērsti.
Tas – “vienmēr viss beigu beigās ir bijis kaŗtībā” bija domāts tā, ka šaizes gadās, kāds kaut, ko neaizvelk, vai pārrauj trasi un ne savādāk.
par jautrību ar pagarinātājiem un sadalītājiem.
madarasaule par 101% pareizi teica, ka Pagarinātājs – tas mums ir viens no mazajiem dieviem… tikai galveno iemeslu nosauca nepareizu. pasūtītājs un projektētājs plāno un pārplāno, bet dzīvē rozetes vienmēr izrādās par maz/daudz un ne tajās vietās ;)
Un vispār ja jau tiek veikta plānota pārbūve, tad labāk vājstrāvas tīklus izvilkt pa visām istabām, vai vismaz darba istabu (ja tāda plānota) un viessistabu, un ja vel precizāk tad jau iepriekš pārliecināties, kāds rūteris tiks uzstādīts un, vai tas nodrošinās kvalitatīvu pieeju bezvadu internetam visās dzīvokļa telpās.
‘Teorētiskais maksimālais datu pārraides ātrums 2.4 GHz frekvencē ir 800 Mbps, kamēr 5 GHz nodrošina līdz 1734 Mbps, kas ir ļoti labi pārraides ātrumi Wi-Fi signāla pastiprinātājiem”
HA HA HA! Nez kādam, kaut ideālos laboratorijas apstākļos ir šādus ātrumus izdevies dabūt????
Reāli uz laptopu esmu sasniedzis ap 40Mbps 2.4 ghz frekvencē un ap 150 Mbps 5ghz…
Tas ir ASUS specifikācijā ierakstīts. Es tur ņipričom.
vai tad vārds teorētiskais vairs neko nenozīmē?
Es arī mājā nomocījos ar antenām, repīteriem un ko tik vēl ne. Mob. operatora dotais 4G rūteris dod ārā 5Ghz bet visi gudrie slēdži un straumētāji mājā pārsvarā strādā 2,4Ghz diapazonā.
Ar operatora rūteri labi ja nosedz 1/3 daļu no mājas platības, bet bēniņos vispār signāla nebija, bet tur kā reiz visi āra apgaismojuma slēdži, kas darbojas uz Wifi.
Sāku ar antenām un secināju ka bezjēdzīgi. Tad ar repīteriem spēlējois, arī nepatika.
Beigās uzliku MikroTik hAp AC un man zona ir gan mājā, gan pagalmā un nevajag nekādus repīterus un antenas! Esmu ļoti apmierināts ar to ko spēj tā mazā kaste. Pa lielam vēl var iespraust USB puļķi ar sim karti un to Operatora doto mēslu, ko viņi sauc par rūteri var lidināt miskastē.
Savukārt laukos vai kur švakāka zona vēl var sapārot hAp AC ar SXT LTE antenu un tad jau būs intermnets kā pie baltajiem cilvēkiem! :D