Kursors izmēģina Bentley GT Speed

Mūsdienu sabiedrība ir ļoti aizspriedumaina un mums ir ļoti liela tendence nosodīt, meklēt citu vainas un mēs absolūti nefokusējamies uz labo. Mēs labo pamanām, bet beigās atceramies tikai slikto. Viss šis pastiprinās, ja mēs redzam un vērtējam cilvēkus, kuriem ir vairāk naudas. Tieši tas pats ir arī ar automašīnām – mēs vairāk padomājam par to, kāds cilvēks ar to brauc, nevis novērtējam automašīnu kā tādu. Biežāk sanāk dzirdēt “Fui, kā man tie Porsche nepatīk!”, nevis kādu sliktu vārdu par Hyundai i20. Es neesmu savādāks, braucot ar dārgākām mašīnām, cenšos atrast kādu trūkumu, bieži vien fokusu uz auto burvību atstājot otrajā plānā. Stulbums.

Kad saņēmu piedāvājumu uz dienu iegūt jauno Bentley Continental GT Speed, smaids bija pa visu seju, bet arī raizes bija turpat blakus, jo vēl tikai nedēļu atpakaļ braucu ar Bentley Bentayga un, godīgi sakot, nebiju sajūsmā. Auto nostrādāts un foršs un jaudīgs un vēl tik kāds ne, bet dienas beigās tomēr saproti, ka īsti nekas neatstāja uz tevi paliekošu iespaidu. GT Speed ir gandrīz tas pats V12 dzinējs mazliet pievilcīgākā virsbūvē, mazliet ierastākā Bentley veidolā – kupejas formā. Raizes man gan visu laiku bakstīja plecā – tas tak tas pats vecais GT, tik mazliet uzfrišināts. Vienalga, ar staltu stāju slāju Bentley Rīga salonā, lai saņemtu savas atslēgas.

Auto aura tevi vienkārši nopērk

Momentā, kad auto ierūcās, nekam vairs nebija nozīmes, raizēm, pārdomām, laika apstākļiem. Nezinu, kā Bentley to ir panācis, bet auksta dzinēja vibrācija, izplūdes tonis un apkārt izveidotā aura izslēdza absolūti visus apkārtējos faktorus. Vēl tikai jāuzpilda 100 litru bāka un varam sākt plānot maršrutu, neko iepriekš neesmu domājis, jo pats labākais maršruts ir tieši izplānotais brauciena gaitā. Ir lietas, ko vajag sakārtot dienas gaitā, tāpēc Bentley GT Speed centīšos ieraudzīt tieši ikdienas kompanjona labās vai sliktās īpašības, lai saprastu, ko tad dienas beigās ar to auto īsti var darīt.

633 Zs un 840 Nm nav mazi cipari, galīgi nav. Tas viss tiek panākts jau ierasto 6 litru 12 cilindru V veida dzinēju aprīkojot ar divām turbīnām. Rezultātā dzinējs ļauj ļoti smago GT līdz simtam iesvilpot 4.1 sekundē un nodrošina 331 km/h lielu ātrumu. Auto, protams, ir ar visu četru riteņu piedziņu, tādus parametrus savādāk būtu grūti noturēt uz asfalta, tomēr 60% griezes saņem aizmugurējie riteņi. Ar astoņu pakāpju automātisko ātrumkārbu ražotājs sola pat saprātīgu degvielas patēriņu, bet vai tā tiešām ir?

Speed modeļi ir par 10 cm zemāki un atšķirības ar standarta GT ir diezgan pamatīgas, citas atsperes, amortizatori, sviras un pat bukses. Tas viss būvēts sportiskākai braukšanai, labākai auto kontrolei, bet atkal rodas jautājums, vai ar to ir gana, lai pamatīgi uzēdošos sportisko auto varētu lietot kā uz ātrgaitas šosejām, tā pilsētās ar viduvēji sliktu ceļa seguma stāvokli? To mēs centīsimies noskaidrot, jo brauciens būs kā par pilsētu, tā sliktu lielceļu, tā jaunu būvētu šoseju – labāk ievelc dupsi un gatavojies pamatīgam izmēģinājumam. Papildus Speed modelim ātruma teksts ir nosēts absolūti pa visu auto, spārniem, sliekšņiem, sēdekļiem, paneli, tas tā, lai tu neaizmirstu, ar ko pārvietojies.

Atgriežamies pagātnē

Bentley nav Lamborghini, kurš vienu modeli desmitiem versijās var tirgot daudzus gadus, iztērējot vismaz 200 tūkstošus EUR, tu gaidi atdevi. Ja Bentayga ir šika lieta, tad GT Speed tāds nav un par to naudu ir vēlme būt tikpat vai pat izteiksmīgākam par draugiem ar Porsche.

Salons nav mainījies kopš 2003. gada, kad iznāca pirmais Continental GT. Kaut otrā paaudze ar Continental iznāca salīdzinoši nesen 2011. gadā, vizuāli lielu atšķirību nav. Tehniski ir, protams, kaudze uzlabojumu, bet tas nav šīs dienas mērķis noskaidrot, kas tad jauns ir Bentley sanācis.

GT Speed kupeja iznāca 2012. gadā un 2014. gadā ieguva atjauninājumu. Tieši tas ir modelis, ar kuru arī es braucu. Atjauninātajam modelim palielināja jaudu un piešķīra dalītā krāsojuma iespēju, vairāk jau īsti neko arī nevajag, it kā.

Salons ir glīts, patiešām, bet tehnoloģiski esam atgriezušies tajā pašā 2012. gadā un ir visa multimedijas vadības sistēma ir kā no vēstures grāmatas. Man pat galvas sāpes sagādāja Bluetooth telefona pievienošana – tas ir jādara nevis caur multimedijas sistēmu, bet caur mazo spidometra ekrāniņu ar stūres vadības svirām. Straumēšanas pieslēgvietas atrodas cimdu nodalījumā, bet nepieciešami speciāli vadi, kurus piespraud tur apslēptajam agregātam un tā iegūsti savienojumu ar savu iPhone. Lieki piebilst, ka vads ir īss un telefons jāglabā cimdu nodalījumā, ja gribi baudīt “vadisko” mūziku, vai palādēt telefonu vienkārši ar vadu bez lādētāja piepīpētājā. Pati multimedijas sistēma ir nemoderna, mūzika skan šausmīgi un labāk nemaz neko neslēdz iekšā, jābauda ir V12 tonis.

Auto ir būvēts sportiskai lietošanai

Kaut gribētos sēdēt mazliet zemāk, sēdpozīcija ir ērta un sportiska. Sēdekļi ir ļoti glīti, aptver muguru pilnībā un pat neprasās sportiskāku izvēli. Ir iespēja aktivizēt sēdekļu masāžu, bet šī iespēja jau tagad ir pat ļoti lētos auto. Ar gabarītiem var aprast diezgan ātri un pavisam drīz jau vari justies droši arī pilsētas satiksmē. Interjerā ir ļoti daudz nelakotu oglekļa šķiedras elementu, kas izskatās labi, viss salons pēc sajūtām ir labi nostrādāts, nav nevienu redzamu kaitinošu vai čīkstošu elementu. Stūre gan varēja būt sportiskāka un mazāka, nevis nozagta no kāda zināma bezceļu auto, bet rokās tā guļ diezgan labi.

Ātrumu pārslēgšanas lāpstiņas aiz stūres ir būvētas ļoti pārdomāti – tās ir ļoti lielas, fiksētas stūres statnī, nevis pašā stūres ratā kā ierasts un atrodas relatīvi tālu. Lietosi tās tiešām tikai tad, kad gribēsi izbaudīt sportisku braukšanu ar manuālu ātrumu pārslēgšanu, nevis spaidīsi aiz nekā darīt, netīšām nesanāks aizķert. Tomēr šeit ir maza problēma – mazākiem cilvēciņiem pirksti var neaizsniegties līdz lāpstiņām, labi, ka man tādu problēmu nav.

Ar konkrētas pogas aktivizāciju, uz ekrāna ir iespējams izvēlēties amortizatoru cietību 4 režīmos no komforta līdz sportiskai. Cietība patiešām izmainās un no mazliet vaļīgā auto uz šosejas varēja itin viegli tikt vaļā. Tomēr pat mīkstākā komforta režīma izvēle auto neglābj no ļoti cietas gaitas pilsētā par nelīdzenu segumu. Godīgi sakot, ir vēl trakāk. Tik grabulīgu, cietu un asu piekari komforta režīmā nebiju gaidījis un tā vien šķita, ka grab kāda bukse vai svira, kas ir maz iespējams automašīnai ar nepilna tūkstoša kilometru noskrējienu. Auto 21 collu diski noteikti pieliek savu artavu. Īpaši smagi ir bedrēs, tur auto iet pāri pilnīgi ar sitieniem un galīgi nav patīkamas sajūtas. Fokusēsimies uz labiem ceļiem.

Momentā, kad esi izkūlies ārā no pilsētas, situācija mainās un ātri vien komforta režīmu nomaini pret ko cietāku, jo auto jau pie 100 km/h grib ļodzīties. Pāris veiklas rokas kustības un ir labi, pat ļoti labi. Pirmais auto pa ilgiem laikiem, kuram amortizatoru maināmajai cietībai ir tik liela nozīme. Jau kad esmu atradis pareizo režīmu, mēģinu saprast auto uzvedību uz labas kvalitātes līkumota ceļa un galīgi nav sajūta, ka brauc ar lielu un ļoti smagu auto.

Izdzirdot tādus jaudas parametrus, sabiedrībā bieži izsakņojas viedoklis, ka tāda jauda nemaz nav nepieciešama. Bet tas vēl ir sīkums. Biežāk viedoklis ir, ka ar tādu jaudu ir apgrūtinoši braukt, slapjā laikā vispār nav iespējams un ziemā tās ir karātavas. OK, droši vien, ziemā ar to auto diez vai kāds brauks, bet pat savus iemīļotos vasaras auto bieži ievelkam līdz vēlam rudenim (vismaz es) un tad slapjais segums var kļūt izaicinājums. Bentley gadījumā auto sabalansētā gaita absolūti apgāž visus viedokļus un pat ļoti speciāli provocējot auto uz muļķībām, nekas nesanāk. Bentayga salīdzinošo vieglāk jau sāka atbildēt uz provokāciju un gribēja sākt tēlot drifta auto, GT vienkārši stabili paātrinās.

Un paātrinās iespaidīgi. Auto nerēc kā, piemēram, Audi R8, kuru izmēģinājām pavisam nesen, bet izplūdes tonis tevi pavada lieliskā paātrinājumā.

Un tā skaņa, ieliec ātrumkārbu sporta režīmā un skaņas tonis izmainās no forša un ļoti foršu. Vienalga, brauc lēni pilsētā vai ātri uz šosejas, tevi pavada V12 dziesma. Ir atrasts ļoti labs skaļuma balanss, lai dzirdētu, bet ilgstoši braucot netraucētu. Pie tam, kad izslēdz ātrumkārbu no S, tad izplūde uz šosejas nav praktiski vispār dzirdama – vari nobraukt lielus attālumus. Ja vien tā mūzika kaut kā skanētu un durvju paneļi nevibrētu, jo pienāk brīdis, kad gribi pazust mūzikā.

Šādam auto ir ļoti svarīgas labas bremzes. Galu galā auto sver turpat trīs tonnas un apveltīts ar milzu jaudu. GT Speed ir pieejami kā standarta metāla, tā arī iegūstamas oglekļa šķiedras keramiskās bremzes. Konkrētajam spēkratam bija metāla diski, un tā, manuprāt, ir kļūda. Bremžu diski ir lieli un metāla diski ir ļoti jāvaktē, jau straujāk bremzējot bija jūtama pamatīga vibrācija uz stūri, kas ir diezgan nepiedodami tik svaigam auto. Protams, klienti un žurnālisti to auto īsti nežēlo, bet tik īsā brīdī dabūt līkus diskus ir ļoti jāpacenšas.

Šāda auto īpašniekiem noteikti degvielas patēriņš ir maznozīmīgs, bet ko šādu es nebiju gaidījis. Auto paņēmu un panelis rādīja 24 litrus uz 100 km un atdevu ar 26 litru vidējo patēriņu. Nebraucu mierīgi, bet bija daudz šoseja un esmu nepatīkami pārsteigts.

Auto krāsojums ir ļoti košs, snobisks un skaļi pēc uzmanības kliedzošs. Melnais ar dzelteno itin labi sader un Bentley šo salikumu ir nosaucis par “Force of Darkness” un itin viss ir melns, diski, lukturi, radiatora restes. Melns vienmēr būs modē.

Emocijas ir ļoti jauktas, no prieka, enerģijas un baudījuma viegli ieslīgsti nesapratnē. Kaitina grabošā piekare, kaitina jostas piebīdīšans palīga darbība, kaitina sliktā mūzika, nepatīk mazais un neglītais izbraucošais spoileris. Tomēr auto ir ļoti spilgts, izteiksmīgs un piesaista daudz uzmanības no apkārtējiem, auto ar savu mugurkaulu un savu viedokli par lietām un ne vienmēr viedokļiem ir jāsakrīt. Viedoklis vispār ir kā dibens, katram tāds ir.

Atgriežoties laukumā uzdūros uz Continental GT V8s versiju un es ļoti labi varēja pamanīt GT Speed akcentētos elementus.

Dienas beigās (angliski labāk skan – by the end of the day) es atradu salīdzinoši labu raksturojumu. GT Speed ir kā skaista blondīne ar lielām krūtīm – no sākuma ir wow, lepnums rādīt draugiem, mazliet vēlāk sāc saprast, ka tās lielās krūtis ikdienas lietošanā nemaz nav tik ērtas un draugi pārāk blenž. Pašās beigās apzinies, ka šāda uzmanība nemaz tev nav nepieciešama, šis nav tev, jo dzīvot kopā ar žurnāla vāku var ne kurš katrs.