Eh, šādi pasākumi ir žurnālistu medus maize. Kaut sanāk pabraukt ar līdzīgas vērtības auto, Audi R8 V10 plus tomēr ir īstens sporta auto, pie kuriem Latvijas mēroga žurnālisti tik vienkārši un tik bieži nemaz netiek. Kā skan Audi sloganā – “Born on the track, built for the road”, kas lielos vilcienos arī atbilst īstenībai un es gribētu atzīmēt, ka R8 ir mazā pirkstiņa attālumā no superauto, ar kuru var pietiekami komfortabli braukt ikdienas darbos un nedarbos. Pie tam saglabājot cenu līmeni, par kuru nav jāaplaupa Maxima vismaz ar diviem X.

Jau vairāk kā nedēļu vismaz 20 R8 automašīnas atrodas Rīgā, lai priecētu 500 īpašo viesu sirdis un visu Rīgas svētku viesu acis. 500 īpašo viesu sarakstā ir Latvijas, Lietuvas, Ukrainas, Norvēģijas un noteikti vēl kādas nenosauktas valsts Audi klienti un mediju pārstāvji. Kursors bija viens no 500, par ko ir liels prieks, jo man jau otro reizi bija iespēja piedalīties Audi Sportscar Experience, pagājušā reize bija pirms 9 gadiem šeit pat Biķernieku sporta kompleksā, kur gan bija tikai 9 automašīnas, bet emocijas noteikti tikpat spilgtas. Pasākuma formāts bija gandrīz identisks, profesionālu ārzemju braucēju un skolotāju pavadīts un instruēts, papildus pievienojās arī mūsu pašu bāleliņi no DBS (Drošas braukšanas skola), proti, Jānis Vanks, Arturs Priednieks un Edmunds Ozolnieks.

2016-08-15-11.17

Šogad iznāca pavisam jaunais Audi R8, otrais pēc kārtas. Pirmā paaudze iznāca tajā pašā 2007. gadā, kad arī riņķoju pa Biķernieku sporta kompleksa apli. Tad auto bija ar V8 dzinēju no RS4, kas jau tad nešķita šim auto pareizais. Jau pēc diviem gadiem tagad ierastais V10 atrada dzīves vietu bagāžniekā, bet V8 turpināja dzīvi blakus līdz pat pašām beigām. V10 jauda tajā laikā gan bija 525 Zs un 560 Zs speciālajā GT versijā, kas bija limitēta līdz 333 automobiļiem katrai virsbūvei. 2012. gadā iznāca atjaunotā versija, kas bez vizuālajām izmaiņām nesa arī jaunu ātrumkārbu, vecā R tronic robotizētā tika ļoti nopelta, tagad uzlabota divu sajūgu S Tronic ieņēma tās vietu. Protams, jaunas multimediju sistēmas, uzlabots salons un optimizēta pilnpiedziņa nāca līdzi atjaunotajam modelim. Vairāk vēsturē arī neiedziļināsimies.

Pavisam jaunajā Audi sporta automašīnā, ko, starp citu, prezentēja tikai pagājušā gada beigās un oficiāli tirdzniecībā izdeva tikai šī gada maijā, mājo it kā tas pats vecais V10 dzinējs ar 5.2 litru darba tilpumu, bet nu jau padarīts gan jaudīgāks, gan ekonomiskāks. Tieši tāpat ir pieejamas arī divas jaudas versijas. “Parastā” ir 540 Zs un 540 Nm spēja, kamēr Plus versija šo zirgu ganāmpulku skaitu jūtami palielina līdz 610 Zs un 560 Nm. Forši ir apzināties, ka visi mums pieejamie R8 bija tieši Plus modeļi. Šis pats dzinējs ir ieperinājies arī Lamborghini Huracan, tik maksā šajā veidolā nieka 100 tūkstošus EUR vairāk. Auto sola 330 km/h lielu ātrumu un 0-100 km/h 3.2 sekundēs, kas pavisam noteikti ir superauto cienīgi rādītāji. Ja maksimālā ātruma sasniegšanai nevajag īpašus apstākļus, tad 3.2 sekundēm vajag gandrīz vai laboratoriju, tāpēc man ļoti riebjas šos ciparus pieminēt apskatos, šoreiz to izdarīju tikai fakta dramatizācijai. Ir pavisam jauna ātrumkārba – septiņu ātrumu S Tronic un jaunajam R8 vairs nav pieejama manuālā kārba. Speciālisti to skaidro ar relatīvi zemo pieprasījumu un dēļ jauno automātisko ātrumkārbu daudz ātrāku un precīzāku pārslēgšanos.

Plus versija bez lielākas jaudas tiek arī pie tāda labuma kā oglekļa keramiskajām bremzēm jau no rūpnīcas, kā arī visādiem citiem oglekļa niķiem un stiķiem. Atšķirība starp V10 un V10 Plus ir diezgan pamatīga – cita kloķvārpsta, klaņi un virzuļi, ātrumkārba ir pilnīgi savādāk regulēta, tiek piedāvāti tikai neregulējamie sporta amortizatori un arī oglekļa antispārns ir fiksēts un nekur nedodas zemos ātrumus un miera stājā, kā tas ir standarta versijā. Plus ir padarīts jūtami sportiskāks, cietāks un tuvāks trasei, bet, manuprāt, tas balanss ir tieši tik cik nepieciešams automašīnai, ar kuru caur trasi svētdien aizbraukt pie vecākiem.

Šis nav auto izmēģinājums, bet pasākuma atstāsts, tādēļ neaprunāšu salona nianses, vai multimediju sistēmu, kura bija pilnākajā versijā, bet tā arī ne reizi netika ieslēgta. Pieminēšu tik beņķus un to sēdpozīciju, kuru pavisam ērti tā arī nesanāca saregulēt un galva bija tuvu, tuvu griestiem, kaut es galīgi neesmu tas pats garākais kadrs. Noteikti pavadot vairāk laika regulācijā, es spētu atrast to ideālo manai mugurai paredzēto. Lieta, ko man gribējās izmēģināt jaunajā R8, ir vieni pavisam skaisti sporta kausa sēdekļi ar oglekļa karkasu, kuri esot izcili sportiski un pietiekami komfortabli pēc ārzemju mēdiju informācijas, bet neviens no spēkratiem ar tiem nebija aprīkots, žēl. Nav jau gan tā, ka standarta Sporta sēdekļiem trūktu kā ērtuma, tā sportiskuma un sānu atbalsta, bet tie vairāk piestāv bāzes versijai, Plus’iņam prasās kausus.

Auto iedarbināšanas rīks ir pārcelts uz stūres ratu, tieši tāpat kā braukšanas stila izvēle un sacīkšu režīma aktivizēšanas poga. Stūre padevusies izcili izskatīga un ērta, ātrumu pārslēgšanas lāpstiņas ir izgatavotas no metāla un savu darbu dara precīzi un uz tausti ir patīkamas.

Viss liekais ir novākts, nav pieejams atsevišķs ekrāns ne jaunajā Audi veidolā izbīdoties augšpusē, ne integrēts vidus konsolē. Visu funkcionalitāti veic Audi virtuālais panelis, kuru varējām redzēt kā Q7, tā A4 apskatos, pat atpakaļskata kamera tiek attēlota turpat panelī. Salons ir veidots minimālisma stilā, neko lieku vai traucējošu šeit neatradīsiet, kas ir ļoti forši, manuprāt.

Ķeramies pie pasākuma apskata.

Domāju nevienam no jums neinteresēs rīta instruktāža un kafija ar smalkmaizītēm (kuras bija tā neko), bet īsumā tikām iepazīstināti ar pavadošajiem instruktoriem un elementārām braukšanas niansēm, lai prieki nebeigtos dārgi un, sadalīti grupā pa 8, jau pavisam drīz varējām doties uz saviem R8, lai sāktu šo burvīgo dienu ādas sēdeklī.

Visa trase tika sadalīta četrās zonās – trīs zonas bija kāda no Biķernieku trases daļām, kur tika mācīta pareiza līkumu izbraukšanas, trajektorijas un ātruma izvēle un sekošana pavadošajiem auto, kuri arī, protams, bija R8. Katru zonu pārvaldīja savs ārzemju speciālists un katrā zonā atradās četras braucēju automašīnas un viena pavadošā, tādā veidā trasi atstājot noslogotu visu laiku pilnībā.

Ceturtā zona bija izvietota kartodroma daļā un tur bija iespēja izbaudīt vairāku RS6 un RS7 Performance paātrināšanos. Pats triks gan nebija ap paātrināšanos, tieši pretēji, jāveic bija tā saucamais aļņa tests – īsā distancē jāpaātrinās līdz aptuveni 80 kilometriem stundā un ļoti asi un strauji bremzējot jāapbrauc šķērslis, neatlaižot bremzes. Izklausās viegli? Tā īsti nav, jo stūres kustībām ir jābūt ļoti maigām un plūdenām, bet šķērslis tuvojas ļoti strauji. Sanāca izbaudīt gan fenomenālo RS mašīnu paātrinājumu un skaņu, gan keramisko bremžu lieliskās īpašības. Gan RS6, gan RS7 Performance ir pilnīgi vienādi jaudas parametri, proti 4 litru divu turbīnu V8 ar 605 Zs un 750 Nm. Turbīnu izveidotā grieze ir jūtami pārāka par R8 un jauda principā neatšķiras, kas faktiski padara šos RS par īsteniem ģimenes sporta auto, tik 1950kg pašmasa RS6 gadījumā un R8 Plus gandrīz 300kg vieglākie 1655kg arī noteikti ir viens iemesls, kādēļ R8 pēc sajūtām ir jūtami asāks līdz 100 km/h un paātrinās pus sekundi ātrāk. RS7 ir par 20kg vieglāks kā RS6, bet pēc sajūtām ir vēl lēnāks.

auto-aplis

Kā pirmo trases zonu izmēģinājām tā saukto slimnīcas līkumu, kas bija visīsākais posms no trim, jo braukts un uzlabots tika tikai viens līkums. Slimnīcas līkums noteikti nav viens no bīstamākajiem trases līkumiem, tas drīzāk var lepoties ar lielu ātrumu gandrīz 90 grādu leņķī, kur nepareiza līkuma ieejas punkta ieņemšana vai dēļ pārāk lielā ātruma nepareiza līkuma izejas punkta sasniegšana var rezultēties diezgan slikti. Katram no diviem automašīnā esošajiem braucējiem bija iespēja vairākas reizes līkumu izbraukt un, izklausot instruktora komentārus, pieslīpēt savas prasmes gan ātruma, gan pārnesuma, gan leņķa izvēlei. Izklausās garlaicīgi, bet tā nebūt nav.

Kā otrais posms tika slīpēts pavisam garš posms sākot no taisnes starp slimnīcas un kinostudijas līkumiem līdz pat starta finiša taisnei, pakāpeniski kāpinot tempu. Šeit varēja pieslīpēt pareizas trajektorijas izvēli un visas trases līkuma izmantošanu, lai sasniegtu pašus labākos rezultātus.

Kā pats ātrākais un agresīvākais posms bija noslēdzošais, posms no starta finiša taisnes gar ozolu caur elkoni un tiltiņu līdz taisnei pirms slimnīcas līkuma. Ātrumi šeit jau tuvojās 150 km/h un varēja sākt sajust adrenalīnu asinīs, it īpaši mazliet metošajā tiltiņa līkumā, kurš ir slavens ar automašīnu iznīcināšanu. Atkal tika slīpētas iemaņas sekot pavadošajam auto, trenētas pareizās trajektorijas un līkuma ieejas un izejas punkta izvēle.

Trase gan bija nosēta ar regulējošajiem konusiem, kas teica priekšā, kur konkrētajā brīdī automašīnai vajadzētu atrasties, bet nepareiza ātruma izvēle noteikti rezultēja automašīnas atrašanos pavisam citur.

Kad visas zonas bijām iepazinuši, pēc īsas kafijas pauzes un R8 LMS prezentācijas tika izdalītas aizsargķiveres, lai varētu Biķernieku trasi izbaudīt visā garumā un krāšņumā, bez jebkādām zonām. Viens iesildošais aplis, četri lidojošie apļi un viens atpūtas aplis – tas bija tieši tas, kam visu dienu trenējāmies un kam ikkatrs braucējs ar katru minūti arvien vairāk nobrieda.

Nevaru gan teikt, ka traucāmies galvu reibinošā ātrumā, jo tā noteikti nebija, pa priekšu braucošie instruktori turēja adrenalīna narkomānus saprāta robežās, bet pilnīgi noteikti varēja izbaudīt gan ātrumu tuvu 200 km/h, asu līkumošanu un dienas laikā iemācīto trajektoriju atkārtošanu dinamiskā režīmā. Instruktori rekomendēja ātrumkārbu izmantot manuālajā režīmā, lai mēs paši varētu regulēt pārnesumus pēc saviem ieskatiem, tas noteikti deva papildus sajūtas, lai ik katrs varētu sajusties kā Šūmahers. Es gan pamanījos auto ieslēgt vēl arī sacīkšu režīmu, kas akseleratora pedāli un ātrumkārbu padarīja jūtami asāku, to gan instruktori nebija atļāvuši, vainīgs.

2016-08-15-12.32

Pašās beigās bija iespēja pasēdēt blakus instruktoriem, kad viņi rādīja savu māku trases pilnajā aplī, bet jau bija sācis līt un trase bija nebaudāmi slapja un lēna un nācās secināt, ka paši braucām daudz ātrāk.

Pēc jaukām pusdienām un sarunām nu jau pa smagi lietainajām Rīgas ielām devāmies pa savām darīšanām, bet katrs ar savu emociju lādiņu. Kaut, manuprāt, pirms 9 gadiem pasākumā ļāva braukt mazliet agresīvāk, mans emociju lādiņš palika ļoti spilgts vēl ilgu laiku.

R8 var izmantot ikdienā? Noteikti. Auto ir pietiekami komfortabls, degvielas patēriņš jauktajā ciklā tiek solīts 12.3 l/100km un cena arī tālu no Ferrari – sākot no 180 tūkstošiem EUR. Formula kvalitatīvam vācu auto ikdienai turīgam uzņēmējam. Neskaitāmie auto raidījumu apskati arī pierāda, ka pat neskatoties uz to, ka Audi nekotējas īsto superauto aprindās, nereti ierāda vietu konkurentiem, vismaz būves kvalitātē noteikti.

Pašās beigās piedāvāju galeriju no oficiālā pasākuma fotogrāfa!

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

Reklāma
Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
3 Comments
vecākie
jaunākie novērtētākie
Inline Feedbacks
View all comments
Bils

Forši un tādi IND(E)īgi a/m numuri ;)

Filosofollija

Nav izprotama Audi, pat varētu teikt, VW zīmolu jaunā dizaina valoda – diezgan novienkāršota, kaut gan šodien ir tendence visu primitivizēt, kas norāda uz mākslas, dizaina, formu veidošanas meistarības degradāciju. Tā arī tuvākajā laikā pirmās paaudzes R8, A5, Q7 paliks nepārspēti.

Krotow

Maximu ar diviem X aplaupīt nav jēgas. Pašam būs kauns :P