Eiropas Parlaments iestājas pret ģeobloķēšanu un aicina stimulēt e-komerciju un digitālo inovāciju

Ģeobloķēšana – prakse, kad patērētāja IP adreses, pasta adreses vai kredītkartes izdošanas valsts dēļ viņam liegta piekļuve precēm vai pakalpojumiem, ir nepamatota, un tā ir jāpārtrauc, saka Eiropas Parlaments otrdien pieņemtajā rezolūcijā. Eiropas Komisijai nekavējoties jāiesniedz solītie sešpadsmit tiesību aktu ierosinājumi vienotā digitālā tirgus un inovācijas stimulēšanai, saka deputāti.

“Šajā ziņojumā par ES ekonomikas, sabiedrības un sabiedrības pārvaldes digitalizāciju mēs ierosinām gan likumdošanas, gan nelikumdošanas pasākumus, kas sniegtu ieguvumus patērētājiem un nosargātu Eiropas Savienības sociālā tirgus ekonomiku konkurētspēju,” teica ziņotāja no Iekšējā tirgus komitejas Evelyne Gebhardt (S&D, Vācija).

“Eiropa ir jau palaidusi garām divus inovācijas viļņus. Vispirms – sociālos tīklus, pēc tam – dalīšanās ekonomiku jeb sadarbīgo patēriņu. Ja mēs nevēlamies nokavēt arī nākamo, mums ir jāraugās tādos virzienos kā lietiskais internets, lielo datu tehnoloģijas un saziņas sistēmas “iekārta pret iekārtu”. Tās var radikāli mainīt mūsu ekonomiku, un mūsu tiesību aktiem tas ir jāatspoguļo,” norādīja otra ziņotāja Kaja Kallas (ALDE, Igaunija).

Paplašināt iespējas patērētajiem, novēst šķēršļus inovatīvai uzņēmējdarbībai

Ieteikumos, ko Eiropas Parlaments otrdien pieņēma ar 551 balsīm par, 88 pret un 39 atturoties, EP deputāti pieprasa no Komisijas priekšlikumus, kas

• pārtrauc nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un cenu diskrimināciju ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai valsts piederības dēļ. EP deputāti vērtē Komisijas priekšlikumu uzlabot pakalpojumu un saturu pārobežu pārnesamību ka “pirmo soli” pareizajā virzienā;
• nodrošina līdzvērtīgu un ilgtspējīgu patērētāju aizsardzības līmenis neatkarīgi no tā, vai digitālo saturu viņi iegādājas tiešsaistē vai bezsaistē;
• meklē inovatīvus risinājumus, kā veikt paku piegādi starp ES dalībvalstīm, lai uzlabotu pakalpojumus un samazinātu izmaksas;
• novērš šķēršļus uzņēmumiem, it sevišķi MVU, jaunuzņēmumiem un izaugsmes uzņēmumiem, un izmanto iespējas, ko sniedz jaunās tehnoloģijas, piemēram, lielie dati, mākoņdatošana, lietiskais internets, 3D druka un citas; nodrošina inovācijai labvēlīgu politiku attiecībā uz tiešsaistes platformām (piemēram, meklēšanas programmām, aplikāciju veikaliem) un atvieglo to ienākšanu tirgū;
• pārstrādā E-privātuma direktīvu, lai nodrošinātu tās noteikumu atbilstību jaunajai datu aizsardzības paketei.

Dalīšanās ekonomika jeb sadarbīgais patēriņš

Parlaments  pauž bažas par to, ka dalībvalstis pašlaik izmanto atšķirīgas pieejas, lai regulētu internetu un dalīšanās ekonomiku jeb sadarbīgo patēriņu, kas piedāvā jaunus uzņēmējdarbības modeļus preču un pakalpojumu pārdošanai tiešsaistē (Uber taxi, eBay vai Airbnb). Viņi arī mudina Komisiju novērtēt, vai ir vajadzīga dalīšanās ekonomikas patērētāju aizsardzība, un, ja tas nepieciešams, atbilstoši pielāgot ES patērētāju aizsardzības regulējumu.

EP deputāti ziņojumā pievēršas arī tādiem tematiem kā autortiesības, telekomunikāciju uzņēmumi, e-prasmes, e-pārvalde un darba ņēmēju tiesības.

Kas tālāk?

Rezolūciju ņems vērā 16 tiesību aktu priekšlikumos, kas Komisijai, saskaņā ar tās 2015.gada 6.maija paziņojumu “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai”, jāiesniedz līdz 2016.gada beigām. Pēc tam Eiropas Parlaments piedalīsies digitālā tirgus likumu pieņemšanā un izstrādē, kopīgi ar ES dalībvalstu ministriem.

Fakts: Tikai 1,7 % ES uzņēmumu pilnībā izmanto modernās digitālās tehnoloģijas un tikai 14 % mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) izmanto internetu tirdzniecības darījumiem.