Pirms kāda laiciņa ar mani sazinājās Latvijas informātikas skolotāju asociācijas (LISA) valdes priekšsēdētājs Oskars Lūsis un painformēja par to, ka 21. augustā LISA konferencē tika runāts par to, ka skolotāju prāt tas ko un kā informātikas stundās māca šobrīd, ir novecojis un tā turpmāk nevar turpināt.
Skolotāji izstrādāja un pieņēma rezolūciju, ko oficiāli iesniedza Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) un Latvijas Republikas Ministru kabinetā (MK). Rezolūcijas pamatideja – mācīt informātiku no 2.-9.klasei, katru gadu pa 1 stundai nedēļā un apgūstamo vielu pielīdzināt reālajai situācijai. Proti, lai pēc pamatskolas beigšanas jaunais cilvēks spēj attīstīties par ko vairāk nekā tikai tipisku biroja darbinieku.
Šobrīd skolās ir obligāts mācību priekšmets Informātika, kuru māca no 5.-7.klasei. Mācību priekšmeta apjoms ir viena stunda nedēļā un tā standarts ir balstīts uz biroja lietotņu pamatprasmju apgūšanu. Šis saturs ir balstīts uz 2006.gada standartu, kurš ir piedzīvojis nelielus uzlabojumus. Tā kā valstī obligāta ir pamatizglītība (1.-9.klase), tad pastāv iespēja, ka tās ir vienīgās informātikas prasmes, ko cilvēks ir ieguvis sava mūža laikā. Tāpat mums ir jāsaprot, ka palielinoties profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu skaitam, vairāk skolēnu izvēlēsies apgūt profesionālo vidējo izglītību IT jomā. Tādēļ ir jāmaina mācību priekšmeta saturs, lai skolēni izprastu ar ko nodarbojas IT industrija, nevis kā IT izmanto biroja darbinieki. Tā ir principiāla atšķirība.
Mācību priekšmetam Informātika ir jāsagatavo skolēnus ne tikai IT industrijai, bet arī citām nozarēm. Lai to realizētu, ir nepieciešams palielināt mācību stundu skaitu, programmā iekļaujot gan datordrošības, informācijas atlases un apstrādes pamatus, kā arī loģiskās domāšanas attīstīšanu, algoritmu un programmēšanas pamatus.
Pētījumi apliecina, ka ap 60% bērnu vecumā līdz 7 gadiem (līdz skolas vecumam), jau ir sākuši izmantot Internet. Lai skolēniem nerastos nepareizi informācijas un IKT līdzekļu izmantošanas paradumi, kā arī lai sagatavotu skolēnu prasmes citiem mācību priekšmetiem, apmācība ir jāuzsāk pēc iespējas ātrāk un profesionāļu – informātikas skolotāju uzraudzībā.
Lai visus soļus realizētu, jāuzsāk detalizēta mācību programmas izstrāde, balstoties uz Latvijas informātikas skolotāju asociācijas un Valsts izglītības satura centra piedāvātās koncepcijas.
Oskars Lūsis (Latvijas informātikas skolotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs)
Zemāk aicinu iepazīties informātikas skolotāju sagatavoto ar rezolūcijas tekstu.
Rezolūcija: Par izmaiņām mācību priekšmetā «Informātika» pamatizglītībā
Informācijas tehnoloģijas ir kļuvušas par neatņemamu Latvijas sabiedrības sastāvdaļu. Tās ir sastopamas jebkurā dzīves jomā, jo bez šīm prasmēm nav iedomājama veiksmīga personības izaugsme, karjera un uzņēmumu pastāvēšana. Līdzās lasīšanai un rakstīšanai ir radušās jaunas — digitālās — prasmes, kas nodrošina informācijas sabiedrības pastāvēšanu.
Mēs, Latvijas informātikas pedagogi, uzskatām, ka veiksmīgai valsts attīstībai un jaunu tehnoloģiju un augstas pievienotās vērtības produktu radīšanai ir nepieciešams mācību priekšmetu «Informātika» saglabāt kā atsevišķu, neintegrētu priekšmetu, kura mērķis ir attīstīt sabiedrību, prast atlasīt informāciju, pārbaudīt tās ticamību un spēt to kritiski izvērtēt un izmantot. Vienlaicīgi šim mācību priekšmetam ir jānodrošina ne tikai citu nozaru un sabiedrības pastāvēšanas pamatvajadzības, bet jāspēj sniegt arī ieskatu informācijas un komunikāciju tehnoloģijas nozarē.
Tomēr pašreizējais «Informātikas» standarts un mācību stundu skaits pamatskolā nespēj pildīt šo uzdevumu. Tāpēc mēs, Latvijas informātikas skolotāji, aicinām Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju sadarbībā ar Latvijas Informātikas skolotāju asociāciju, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju, Latvijas Darba devēju konfederāciju un citiem nozares pārstāvjiem atbalstīt:
1. Jauna standarta izstrādāšanu mācību priekšmetam «Informātika»;
2. Algoritmiskās domāšanas un programmēšanas apguves iespēju iekļaušanu mācību
priekšmeta «Informātika» standartā;
3. Mācību priekšmeta «Informātika» mācīšanu skolēniem, sākot no 2. klases un turpinot līdz
pat pamatizglītības ieguves beigām.
Tālāk varam izlasīt informātijas skolotāju sagatavoto (uzlaboto) pamatskolas informātikas kursa standartu.
Pamatskolas standarts informātikā
Informācijas tehnoloģijas ir ienākušas praktiski jebkurā dzīves jomā, tās aktīvi izmanto valsts un pašvaldības iestādēs, dažādu nozaru uzņēmumos u.c. IT izmantošanas prasmes ir kļuvušas par pamatprasmēm, tāpat kā rakstīšana, lasīšana, bez informācijas atrašanas, apkopošanas, ievadīšanas un publicēšanas vairs nav iedomājama pilnvērtīga personas attīstība un veiksmīga attīstība darba tirgū. Šīs pamatprasmes ir jāspēj iedot pamatskolas posmā, kas ir valstiski noteiktais obligātais izglītības līmenis.
Vienlaicīgi nedrīkst aizmirst IT nozari, kas nodarbojas ar programmatūras izstrādi, nevis lietošanu. Tādēļ jau šajā vecumposmā audzēkņiem ir jāgūst priekšstats par informācijas tehnoloģiju izmantošu izstrādes posmam, lai izvēloties tālākos izglītības līmeņus, nerastos maldīgs priekšstats par šo jomu un netiktu slēgtas attīstības iespējas IT nozarē.
Lai realizētu izvirzītos mērķus – apgūt IT lietošanas prasmes un iepazītos ar programmatūras radīšanas elementiem, mūsuprāt, mācību priekšmets informātika pilnvērtīgi ir jāuzsāk no 2.klases, realizējot programmu visas pamatskolas garumā pa vienai mācību stundai nedēļā. Programma ir sadalāma divos loģiskos blokos – pamatskolas pirmais posms (1.-6.klase) un pamatskolas otrais posms (7.-9.klase).
1. klase
No pamatskolas pirmā posma atsevišķi jāizdala pirmā klase, kad priekšmets „Informātika” netiktu atsevišķi izdalīts, bet integrēts citos mācību priekšmetos. Saturiski tas aptvertu ar IT jomu saistītos jautājumus, neizmantojot pašu datortehniku – loģisko spēļu un teorētisko zināšanu apguvi par drošības, kiberdrošības, IT izmantošanas pamatjomām.
2.-6.klase
No 2. līdz 6.klasei priekšmeta apguvei jābūt orientētai uz prasmēm, iemācoties izmantot IT sistēmas, kas palīdz arī citu priekšmetu apguvei un dod ieskatu par informācijas tehnoloģiju nozarē notiekošajiem procesiem, tai skaitā, programmatūras radīšanu.
Šajā posmā apskatāmie temati:
- Ievads kiberdrošībā, autortiesības un netiķetes jautājumi;
- Informācijas meklēšana (adrešu saglabāšana, attēlu, teksta lejupielāde un saglabāšana);
- Attēlu, audio un video ieguve, saglabāšana, izmantošana. Vienkāršota zīmējumu veidošana, attēlu apstrāde;
- Elementārās darbības tekstapstrādē un prezentācijā;
- Informācijas glabāšana dažādos datu nesējos un tīmeklī;
- Informācijas apmaiņa (e-pasts, e-žurnāls, sociālie tīkli), meklēšana (adrešu saglabāšana, attēlu, teksta, lejupielāde un saglabāšana), informācijas strukturēšana un vizualizācija (darbs mākonī, tekstapstrāde, prezentācijas, infografikas u.tml.);
- Elementāra datu apstrāde (izklājlapas);
- Lineāro algoritmu izstrāde;
- Zarošanās un ciklu jēdziens, pielietošana programmās;
- Gatavu algoritmu izmantošana;
- Jaunu algoritmu veidošana.
7.-9. klase
Pamatskolas otrais posms orientēts uz jēgpilnu IT rīku apguvi, kā arī padziļinātu izpratni par IT nozari kopumā. Šajā posmā jāapgūst datorprogrammas, lietotnes, kas nepieciešamas saziņai ar valsti, veiksmīgai komunikācijai ar darba devēju un karjeras attīstībai, kā arī jāveido izpratne par programmatūras izstrādi, robotiku, IT tehnoloģijām. Tādējādi skolēni pēc 9.klases absolvēšanas spētu novērtēt savas zināšanas un intereses, izvēloties mācības profesionālajā izglītībā vai specializējoties vispārējā vidējā izglītībā un tālākos izglītības līmeņos.
Praktiskās datorlietošanas prasmes tiktu apgūtas pilnībā vai daļēji balstoties uz ECDL moduļiem: Datorlietošanas pamati; Tiešsaistes pamati; Sadarbība tiešsaistē; Tekstapstrāde; Prezentāciju tehnoloģijas; Darbs ar elektroniskajām tabulām, izklājlapas; IT drošība.
Paralēli notiktu padziļināta un praktiskā apmācība algoritmu izstrādē, zarošanās un ciklu pielietošanā programmās, jaunu algoritmu veidošanā.
Oktobra sākumā IZM sagatavoja atbildes vēstuli LISA, kurā pauda savu nostāju šajā jautājumā. IZM ir uzsākusi darbu pie jauna kompetenču pieejā balstīta pamatizglītības standarta izstrādes, kurā ieviešana plānota 2018. gadā. Standarta izstrādes procesā tiks izvērtētas iespējas apgūt datorikas jautājumus, sākot no 2. klases, jo algoritmu un programmēšanas pamatiemaņu apguve, ievērojot psihologu atzinumus par bērnu loģiskās un abstraktās domāšanas attīstību, būtu uzsākama no desmit vienpadsmit gadu vecuma. Algoritmu un programmēšanas padziļināta apguve pamatskolā nebūtu attiecināma uz visiem skolēniem. Ministrijas ieskatā līdz 6. klasei datorikas jautājumi būtu apgūstami visiem skolēniem, savukārt 7., 8. un 9. klasē – diferencēti.
5. novembrī par izglītības un zinātnes ministru kļuva Mārīte Seile un būs interesanti pavērot kā viņa attīstīs informātikas kursa izmaiņas. Aicinu izvērst diskusiju par šo tēmu. Proti, kāda bija jūsu pieredze informātikas stundās, kādus novērojumus izdarāt par savu bērnu apmācību un kā vērtējat informātikas skolotāju sagatavotos ieteikumus?
Katras nozares pārstāvji deķīti velk uz savu pusi,
Skolā jau tā jāmācās daudz visādu teorētisku blēņu,
kas dzīvei nesagatavo, bet noslogo skolēnu.
Kurai dzīvei?
Un kas tieši sagatavo dzīvei?
Kas tieši sagatavo?
Kristīgā mācība.
Amata mācība.
Arī IT kā ļoti mūsdienīgs amats :D vnk bažījos, ka ja mācīs ļoti gudras lietas vispārizglītojošajā, visiem nebūs pa spēkam.
Skatos kā meita, kurai sekmes ir labas, informātiku nepavelk, lai gan praktiskajā telefona un datora izmantošanā ir specs.:D
Varbūt ir un varbūt nav svarīgi, bet asociācijas mājas lapa (http://www.pedagogudome.lv/index.php?menu=7&id=16) par neko labu neliecina. Ja darbojas “aiz slēgtām” durvīm, tur nekas īsti labs jau laikam nav.
Asociācijas mājas lapa ir http://www.e-skolotajs.lv
Tieši no teorētiskām blēņām vēlamies atteikties. Skat pašreizējo standartu: http://likumi.lv/doc.php?id=268342#piel7&pd=1
Bet neaizmīrsīsim: “Piespiešana skolnēniem apgūt Windows pielīdzināma kriminālnoziegumam, jo
skolniekiem vai nu jāmaksā nauda vai jāizmanto pirātiska versija.”
Kaut kā joprojām skolās Microsoft jāapgūst, piem: http://svg.lv/2014/10/izmantojot-siguldas-pasvaldibas-davinajumu-siguldas-valsts-gimnazija-atklaj-plansetdatoru-klasi/
http://sigulda.lv/public/lat/jaunumi/9788/
Ir jau forši un labi, ka kāds atbalsta skolas un uzdāvina planšetniekus bērniem, bet tas noticis ar Microsoft atbalstu – ir tāds termins, kā “iebarošana”.
Bērni nemācēs darboties ar citu tehniku, mājās prasīs vecākiem, lai tie viņiem iegādā to pašu..
Uzskatu, ka paralēli jāapgūst visas platformas!
Jā un nē. Tas ka cilvēki pieraduši pie Win, nenozīmē, ka viņi tā raujas pie WP…
Es runāju par datora OS. Augstāk minētās planšetes ir ar pilnu Win. WP, manuprāt, vispār ir taisīta, domājot, ka lietotājs ir stulbs. (Neesmu atradis, kā WP saprastu statiskās IP adreses.. piemēram)
Nesaprotu, kamdēļ ir jāpērk kaut kāds sūds, ja vismaz tikpat līdzvērtīga (manās acīs daudz vērtīgāka) mācību alternatīva ir pieejama bez maksas. Un ar katru jaunu distru nav nepieciešams pirkt jaudīgāku PC. Un drošāk. Un var izvēlēties UI.
Nesen Lielbritānijā bija plaša kampaņa par bērnu IT zinībām skolas mācību korpusā. Interesants jautājums bija par to, vai IT var iemācīt, nemainot esošo eksakto zinību korpusu. T.i. vai tas agrāk vai vēlāk nekļūs par pudeles kaklu.
Tagad jau jaasaak ar beernu apmaaciishanu, lai vinji buutu droshi internetaa. Tagad jau praktiski visiem maajaas ir datori. Beerni diemzheel zin tikai speeliites trenkaat. Piedevaam Latvija ir diezgan speeciiga IT jomaas. PLjavaas, kur kadreiz auga kukuruuza, driiz buus datu centri. Nezinu kaa tagad, bet pirms padsmit gadiem skolaas maaciija ljoti elementaaras programmas. Gribeetu, lai maniem beerniem maaciitu, pirmkaart, droshiibu internetaa. Kas ir dators un internets, jau ziidainji zin.