Latvijas Uzņēmumu reģistra pārstāvji preses konferencē paziņojuši, ka UR dati, kas klasificēti kā publiski pieejami, tiks periodiski sagatavoti mašīnlasāmā formātā un būs publiski pieejami jebkuram interesentam vietnē dati.ur.gov.lv. Publicētajā atvērto datu failā pieejami reģistra pamatdati par visiem reģistrā reģistrētajiem subjektiem, kuros nav ietverti personu dati. Šis fails tiek aktualizēts reizi diennaktī. Atvērtie dati sniedz iespēju mašīnlasāmā formātā lejupielādēt datus, lai tālāk tos ērti varētu atkalizmantot, veidojot visdažādākās statistikas un analīzes materiālus par uzņēmējdarbības vidi Latvijā.
Pieejams arī UR materiāls par atvērtajiem datiem (DOCX).
Atvērtie dati ir valsts pārvaldē esošie pamata dati, kas atbilst šādiem nosacījumiem – ievērojot datu aizsardzības normas, tie ir gan tiesiski, gan arī tehnoloģiski brīvi pieejami un ērti atkalizmantojami ikvienam.
Lai veicinātu atvērto datu principu izplatību Eiropas Savienībā, ir pieņemta PSI (Public Sector Information) direktīva par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu. Direktīvas mērķis ir nodrošināt godīgus, samērīgus un nediskriminējošus nosacījumus šādas informācijas atkalizmantošanai, lai veicinātu pēc iespējas plašāku valsts sektora iestāžu dokumentu atkalizmantošanu. Direktīva paredz, ka dokumentu atkalizmantošanai ir jābūt pieejamai visiem potenciālajiem tirgus dalībniekiem, pat ja viens vai vairāki tirgus dalībnieki jau izmanto produktus ar pievienoto vērtību, kuru pamatā ir šie dokumenti. Direktīva Latvijā ir ieviesta ar Informācijas atklātības likumu.
Visattīstītākās valstis atvērto datu jomā ir Anglija, Norvēģija un Dānija. Šajās valstīs juridisko personu reģistri atvērto failu formātā ir pieejami 90 -100% apmērā. Latvijā atvērtos failus piedāvā tikai dažas iestādes, tai skaitā, arī Statistikas pārvalde un tagad arī Uzņēmumu reģistrs.
Tas ir labi, ka datu atvēršanas process ieskrienas arī Latvijā. Ceru, ka iestādes to darīs ar prātu un privātuma pārkāpumus tas neradīs. Atceros, LATA konferencē par atvērtajiem datiem IeM Informācijas Centra pārstāvji arī kaut ko par šo lietu ierunājās (iespējams, ka vienkārši nenoprecizēja, par kādu informācijas diapazonu iet runa), taču atļaušos vēlreiz piebilst (darīju to arī konferencē), ka tas būtu sabiedrībai bīstami. Nav pieļaujama personu pirkstu nospiedumu un citu biometrisko datu atvēršana publiskai piekļuvei pat ar API starpniecību!
Vai tad šādus datus nesargā likumi?
Protams, ka sargā, taču likumus var mainīt. Un es ceru, ka kādam ierēdnim neienāks prātā tos mainīt pretēji veselajam saprātam, lai tikai par dažiem centiem papildinātu valsts kasi…
Rakstā aizmirsts pieminēt, ka lielos apjomos pirmie atvērtus datus piedāvāja VID.