Reklāma

Par ātrlasīšanu glāstvirsmu laikmetā

Jaunākie raksti

BISSELL CrossWave Cordless mazgājošā slotas tipa putekļu sūcēja apskats

Nu jau esmu kļuvis par oficiālo tīrības un spodrības ziņnesi, šajā pavasarī turpinām dažādu mājsoļa palīgu apskatus ar vienu...

Latvijā vadošais ielu mākslinieks KIWIE izlicis pārdošanā pasaules mērogā unikālus NFT

KIWIE ir viens no pazīstmākajiem ielu māksliniekiem Latvijā, kura vārds izskanējis tālu aiz mūsu valsts robežām. Viņa firmas zīme,...

Hakatonā pētīs, vai elektroauto var uzlādēt pie apgaismojuma staba, kā arī citas idejas

Lādēt elektroauto pie apgaismojuma staba un ieviest metrobusa līniju Teikas virzienā. Pie kā strādās hakatonā? No 15. līdz 17....

Eiropas Parlaments vēlas slēgt pirātiskās sporta pārraides 30 minūšu laikā

Eiropas Parlaments strādā pie lēmuma, kas varētu pieprasīt slēgt pirātiskās sporta pārraides vien pusstundas laikā. Lai to spētu īstenot...

Parādās ziņas, ka varētu kavēties jauno iPad un MacBook portatīvo datoru ražošana

Jau 2020. gads bija izaicinājumu pilns elektronikas ražošanā, jo radās problēmas ar dažādu detaļu izgatavošanu, piegādi un produktu salikšanu,...

Neliela atkāpe – es sevi mēdzu pieskaitīt pie cilvēkiem, kas lasa ļoti daudz gan drukātās grāmatas, gan tiešsaistes rakstus, turklāt uzskatu, ka lasu ātri. Vārdsakot, kā jau lielākā daļa filologu esmu pieskaitāma “grāmattārpu paaudzei”, kuriem nu arvien vairāk lasīšana un informācijas ieguve ir glāstvirsmu laikmeta ierīču veidolā.

Maldīgs ir pieņēmums, ka līdz ar tehnoloģiju ienākšanu ikdienas dzīvē esam sākuši mazāk lasīt. Jā, ja darbības vārdu “lasīt” attiecinām tikai uz drukātā formāta grāmatām, tad tendences visā pasaulē šķiet kliedzošas, jo nemitīgi dzirdam, ka “neviens vairs nelasa”. Tiesa, šādi apgalvojumi ir nepatiesi, jo grāmatniecību arī var pieskaitīt pie vienām no lielākajām nozarēm, kas tehnoloģiju ietekmē ir mainījusies, pielāgojusies un turpina to darīt joprojām. Arī šķietamajai bērnu nelasīšanai nav īsta pamatojuma, jo bērnu un jauniešu literatūrā ir savi dižpārdokļi, kas radījuši apvērsumus, turklāt no Harija Potera līdz Gregam Heflijam grāmatām spējuši pievērst zēnus un dažu labu tēvu. Šīgada 16. janvārī ASV publicētā pētījumā “E-Reading Rises as Device Ownership Jumps” minēts, ka no aptaujātajiem pieaugušajiem virs 18 gadiem 2013. gadā 69 % ir lasījuši kādu drukāto grāmatu, 28 % – e-grāmatu, 14 % – klausījušies audiogrāmatu, bet vidēji gadā katrs lasītājs izlasa 12 grāmatas. Ir loģiski, ka e-grāmatu lasītāju skaits pieaug, jo arvien pieejamāki ir planšetdatori un e-grāmatu lasītāji, taču pētījumā arī secināts, ka e-grāmatu lasītāji lasa arī drukātās grāmatas.

Taču lasīšana jau nav tikai grāmatu lasīšana, bet jebkuras informācijas ieguve no dažādiem avotiem. Ikdienā lasām ne tikai laikrakstus un žurnālus, bet arī ziņu portālus, blogus un mikroblogus, dažādus ierakstus sociālajos tīklos, fotogrāfiju kopīgošanas vietnēs, e-pastus, īsziņas un vēl, un vēl. Bieži vien šo tekstu lasīšanai ir nepieciešamas pavisam savādākas prasmes. Arī emocijzīmju (“smaidiņu” u.c. simbolu) šifrēšana šajā gadījumā ir dēvējama par lasīšanu, jo sniedz nepieciešamo ziņas kontekstu. Lūkojoties uz lasīšanu no šāda viedokļa, mūsdienu tīņi būtu jādēvē par superlasītājiem, jo viņu glāstvirsmās atrodamie “lasāmteksti” vairāk atgādina steidzīgu 21. gadsimta Šekspīru pierakstus, kuros OMG, LOL un SWAG dominē pār pilniem piecu vārdu teikumiem. Lasīšana un atmiņas (ne)noturība ārkārtīgi straujajā informācijas ieguves un aprites laikā gan būs atsevišķa ieraksta vērts temats, taču galvenais kopsavilkums ir nemainīgs – mūsdienu tehnoloģijas ir tikai paplašinājušas lasīšanas iespējas. No rīta mašīnā pie sarkanās gaismas izmantojam niecīgās pārdesmit sekundes, lai ieskatītos tviterī jaunāko ziņu ierakstos, vakarpusē pārpildītā trolejbusā kopā ar citiem glāstvirsmās galvas nodūrušiem ļaudīm varam pārlapot e-grāmatas un ne tikai tās – tāda ir mūsu ikdiena.

Zinātnieki ir izsecinājuši, ka vidēji mēs pasakām 150 vārdus minūtē. Pieaugušie vidēji minūtē izlasot 250 vārdus. Veicu eksperimentu pati ar sevi un iepriekš nelasītas grāmatas tekstu, kurā minūtes laikā izlasīju 421 vārdu. Līdzīgi kā šajā ātrlasīšanas eksperimentā arī parastā teksta lasīšanā liela daļa laika paiet (aprēķināts, ka līdz pat 20 % laika, ko pavadām lasot), lai nepazaudētu rindiņu, izlasītu pārnestos vārdus, sekotu jaunai rindkopai un pāršķirtu jaunu lappusi. Lasot tekstus mobilajos telefonos un planšetdatoros, nereti tos palielinām, iezīmējam vārdus (vai dusmojamies, kad teksts tiek iezīmēts automātiski), ritinām tekstu uz leju vai augšu, kas arī aizņem laiku.

Lūk, šo nosacīto problēmu pamanīja arī Bostonā bāzētais stārtaps Spritz, kas nu sola inovatīvu pieeju lasīšanai dažādās ierīcēs. Doma viņu piedāvātajam risinājumam ir gana vienkārša, bet, kā jau mēs to zinām, tad tieši viss vienkāršais nereti šķiet ģeniāls: lasītājs savā ekrānā vienā noteiktā vietā redz mainīgu tekstu vārdu pa vārdam, kurā nav vairāk par 13 rakstzīmēm, turklāt katrā vārdā sarkanā krāsā ir izcelta vissvarīgākā vieta. Izmantojot pētījumā “Visual Constraints in Written Word Recognition: Evidence from the Optimal Viewing Position Effect” pausto, ka burti vārda sākumā sniedz vairāk informācijas/norāžu kā vārda beigās tajās valodās, kur lasīt pieņemts no kreisās puses uz labo pusi (9. lpp.), Spritz piedāvā lasītājiem izvēlēties arī sev vēlamo lasīšanas ātrumu. Pamēģināt, kā tad darbojas šī ātrlasīšanas sistēma, var ikviens, Spritz mājaslapā izvēloties kādu no sadaļām (piemēram, šeit) un lapas augšējā labajā pusē noklikšķinot uz pogas “click to spritz”, kas automātiski atvērs lasāmteksta lodziņu ar iespēju izvēlēties lasīšanas ātrumu. Paši Spritz dibinātāji un šīs lasīšanas metodes piedāvātāji uzskata, ka šādā veidā var krietni ietaupīt laiku un, piemēram, Džeroma Deivida Selindžera slaveno romānu “Uz kraujas rudzu laukā” izlasīt vien nedaudz vairāk kā trīs stundās. Spritz vārdu ir vērts paturēt prātā kaut vai tāpēc vien, lai pavērotu, kā šim stārtapam veiksies, jo šķiet, ka martā par viņu ātrlasīšanas metodi ir ziņojuši visi lielākie plašsaziņas līdzekļi. Iespējams, ka Spritz panākumu kaldināšanā paldies būs jāsaka arī Samsung un jo īpaši Galaxy S5 un viedpulksteņa Gear2 lietotājiem.

Lai gūtu vēl pilnvērtīgāku ieskatu Spritz ātrlasīšanas metodes plusos un mīnusos, es ieteiktu veltīt trīs minūtes laika, lai noskatītos šo BBC tehnoloģiju raidījuma “Click” eksperimentu, kura laikā tajā iesaistītie ne tikai lasīja vienādu tekstu, bet arī veica pārbaudes darbu par lasīto. Jāatzīst, ka rezultāts mani nemaz nepārsteidza, jo mūsu smadzenes joprojām ir pieradušas tekstu uztvert kā “gabaldarbu”, pie kura varam atgriezties, pārdomāt lasīto, pārskatīt vārdus, skaitļus vai jebkuru citu būtisku informāciju. Spritz risinājumam saskatu vienu diezgan lielu lietotāju grupu, proti, skolēnus ar vāju lasītpratību, kas ar šīs metodes palīdzību varētu mehāniski uztrenēt veiklāku lasīšanas tempu (vārdu atpazīšanu), taču apšaubu, ka šādā veidā lasīšana būs ar izpratni. Pieaugušie ar labām un ļoti labām lasīšanas prasmēm visdrīzāk izmantotu citas ātrlasīšanas metodes, piemēram, labi zināmo atslēgvārdu atrašanu vai lasīšanu “pa diagonāli”, taču nenoliegšu, ka arī es aiz vistīrākās ziņkārības kādreiz šādu Kursora rakstu varētu palasīt Spritz-stilā.

Reklāma

6 komentāri

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
6 Comments
vecākie
jaunākie
Inline Feedbacks
View all comments
N.R.

Tas Spritz gan nav vienīgais, tādu ātrlasīšanas sistēmu ir baigi daudz, tikai visas kaut kur pazūd. Spritz atšķiras ar to sarkano burtu, kurš esot ļoti gudri izvēlēts. Ir vēl tādi, kas tika pa vienam burtam rāda utt. Man jau patīk, tikko izlasīju to demo tekstu ar 600WPM bez problēmām. Derētu paprovēt grāmatu, tikai nezinu kur un kā

Edgars Kurpnieks

Manuprāt, ar tekstu “cilvēki maz lasa” tiek saprasts tieši tas, ka maz lasa vērtīgu lasāmvielu. Cik daudzi cilvēki telefonos lasa grāmatas? Un cik daudzi – visādus mēslus, tas ir tvītus, ziņu rakstus portālos un tamlīdzīgi?
Paprovēju Spritz tajā weblapā – lasīt var, bet lieks sasprindzinājums, nedrīkst novērsties. :) Tā uzreiz neiepatikās :)

Nemesis

Varētu būt labs rīks, kad ierobežotā laika posmā jāiepazīst liels teksta gabals, tipa, par ko ir runa. Bet lasīt šādā vīzē daiļliteratūru…. Nu nez, nez…. Plus, vēl jau tekstsm jābūt attiecīgi sagatavotam.

Vilis

Pamainot ātrumus tajā Spritz(no lēnākā uz ātrāko) pēc lasīšanas sāka sāpēt acis, reibt galva.
Bet kopumā laba tehnoloģija.

Eldars

Spritz tehnoloģijai ir viens nopietns ierobežojums. Spritz rāda tikai 1 vārdu uz ekrāna, bet vairākums cilvēku ar vienu skatienu spēj izlasīt vairākus vārdus. Īpaši šis ir svarīgs, kad iet runa par īsiem vārdiem (piem. “ir”, “bet”, “vai”, “arī” utt.). Teikumu “Es tevi mīlu” tomēr ir vieglāk izlasīt visu uz viena ekrāna, nevis dalīt šo teikumu uz 3 daļām. Tāpēc ātrāsišanai svarīgs ir nevis ātrums, ar kuru tiek radīts viens vārds uz ekrāna (un no parāk liela ātruma ir negatīvie blakus effekti, ka šeit pareizi minēja Vilis – “sāka sāpēt acis, reibt galva”), bet pareizs teksta daudzums, ko cilvēks ar vienu… Read more »

Техника скорочтения
Reklāma
Reklāma
Reklāma

Spelling error report

The following text will be sent to our editors: