Reklāma

Jaunās dziļmācīšanās pedagoģija Latvijā un pasaulē

Jaunākie raksti

BISSELL CrossWave Cordless mazgājošā slotas tipa putekļu sūcēja apskats

Nu jau esmu kļuvis par oficiālo tīrības un spodrības ziņnesi, šajā pavasarī turpinām dažādu mājsoļa palīgu apskatus ar vienu...

Latvijā vadošais ielu mākslinieks KIWIE izlicis pārdošanā pasaules mērogā unikālus NFT

KIWIE ir viens no pazīstmākajiem ielu māksliniekiem Latvijā, kura vārds izskanējis tālu aiz mūsu valsts robežām. Viņa firmas zīme,...

Hakatonā pētīs, vai elektroauto var uzlādēt pie apgaismojuma staba, kā arī citas idejas

Lādēt elektroauto pie apgaismojuma staba un ieviest metrobusa līniju Teikas virzienā. Pie kā strādās hakatonā? No 15. līdz 17....

Eiropas Parlaments vēlas slēgt pirātiskās sporta pārraides 30 minūšu laikā

Eiropas Parlaments strādā pie lēmuma, kas varētu pieprasīt slēgt pirātiskās sporta pārraides vien pusstundas laikā. Lai to spētu īstenot...

Parādās ziņas, ka varētu kavēties jauno iPad un MacBook portatīvo datoru ražošana

Jau 2020. gads bija izaicinājumu pilns elektronikas ražošanā, jo radās problēmas ar dažādu detaļu izgatavošanu, piegādi un produktu salikšanu,...

2014.gadā pasaules mērogā tiek uzsākta Jaunās dziļmācīšanās pedagoģijas (New Pedagogies for Deep Learning) iniciatīva, ko jau šobrīd dēvē par globāla mēroga pagrieziena punktu izglītībā. Tā ir dažādu valstu vadošo izglītības ekspertu izstrādāta iniciatīva ar vienošanos par kopīgu mērķi – panākt fundamentālas, 21.gadsimta prasībām atbilstošas pārmaiņas izglītības sistēmā, sadarbojoties valsts un privātajam sektoram, tehnoloģiju izstrādātājiem, nevalstiskām organizācijām, ekspertiem, skolotājiem un – protams – skolēniem un viņu vecākiem. Nozīmīga vieta šajā projektā atvēlēta arī Latvijai, jo tā saņēmusi aicinājumu kļūt par vienu no pirmajām 10 valstīm visā pasaulē, kurā  šajā gadā plānots uzsākt Jaunās dziļmācīšanās pedagoģijas īstenošanu.

Iniciatīvas ietvaros 100 skolās katrā dalībvalstī (Latvijā tas nozīmē 10% skolu), cieši sadarbojoties visām 10 dalībvalstīm (to starpā arī ASV, Kanāda, Austrālija, Lielbritānija, Nīderlande) un iniciatīvā iesaistītajiem ekspertiem trīs gadu laikā plānots panākt pārmaiņas, kas vērstas uz paradigmas maiņu – mācīšanos darot – kā šī projekta īstenošanā, tā arī jaunā veidā, kā apgūt nepieciešamās zināšanas un prasmes, mainīt sasniegumu vērtēšanas sistēmu, skolēniem visā pasaulē sniegtu globāla mēroga pilsonības apjausmu, attīstītu sadarbības prasmes, izkoptu katram piemītošās unikālās rakstura īpašības un komunikācijas spējas, veicinātu radošuma un iztēles integrāciju ikvienā uzdevumā, strādātu pie reālās dzīves problēmu risināšanas, veicinātu kritisko domāšanu un tehnoloģiju pielietojumu mācību procesā.

Kā rāda izglītības uzņēmuma LIELVĀRDS veiktā pētījuma* rezultāti, 75% skolēnu vecāku uzskata, ka galvenā prasme, ko bērnos vajadzētu attīstīt mūsdienīgai izglītības sistēmai, ir tieši mācīšanās darot. Nākamā nozīmīgākā prasme (būtiska 67%) skolēnu vecāku skatījumā ir komunikācijas spēju attīstība, kā arī tehnoloģiju iespēju pilnvērtīga pielietošana mācoties (54%). Taču esošā izglītības sistēma skolēnu vecāku vērtējumā minēto prasmju apguvi veicina tikai daļēji, vai nepietiekami – kā vājāko punktu novērtējot katra skolēna unikālo rakstura īpašību un prasmju izkopšanu – tikai 22% vecāku uzskata, ka šī brīža izglītības sistēma to spēj nodrošināt pilnībā. Kā otrs vājākais aspekts šī brīža izglītības sistēmā minēta kritiskās domāšanas veicināšana – tikai 23% vecāku vērtējumā tā šī brīža izglītības sistēmā tiek attīstīta atbilstošā līmenī.

Kopumā pētījuma rezultāti norāda, ka sabiedrība jau tagad pieprasa 21.gadsimtam atbilstošas pārmaiņas izglītības sistēmā, taču līdz šim nav bijis skaidrs – kā to būtu iespējams paveikt. Jaunās dziļmācīšanās pedagoģija ir globāla mēroga atbilde jautājumiem, kas ir būtiski un vienojoši visā pasaulē, lai panāktu tik nepieciešamās kvalitatīvās pārmaiņas izglītībā.

“Jaunās dziļmācīšanās pedagoģijas būtība ir kā tilta būvēšana laikā, kad šķērsojam upi. Proti, arī pašas iniciatīvas pamatā ir mācīšanās darot, atstājot pārmaiņām atvērtu gala rezultātu. Taču jau šobrīt ir skaidrs, ka esam nozīmīgu pārmaiņu priekšā, lai pasaules mērogā īstenotu saukli par 21.gadsimta izglītību,” uzsver Džims Vins (Jim Wynn), starptautiskās iniciatīvas “Education Fast Forward” izveidotājs, “Promethean” Izglītības stratēģijas direktors.

“Izglītības programma Iespējamā misija atbalsta viedokli, ka Latvijā nepieciešama tāda izglītības sistēma, kas katram bērnam nodrošina vienlīdzīgas iespējas saņemt labu izglītību. Ar labu izglītību mēs saprotam ne tikai akadēmiskās zināšanas, bet arī prasmes šīs zināšanas izmantot un uzņemties atbildību par savu rīcību. Sabiedrība pieprasa izcilību – cilvēkus, kas spēj analizēt viedokļus, formulēt un pamatot savu viedokli, spēj strādāt komandā, ir atbildīgi, spējīgi mērķtiecīgi un neatlaidīgi strādāt, prasmīgi lietot mūsdienu tehnoloģijas. Šādas īpašības nav iespējams iemācīties īsā laika posmā un tikai klausoties par tām. Šīs prasmes ir jātrenē savā ikdienā, mācoties matemātiku, bioloģiju vai latviešu valodu. Tas nozīmē, ka šīm prasmēm ir jāpiemīt arī skolotājiem, kas šos priekšmetus māca. Izglītības programma Iespējamā misija atbalsta viedokli, ka izglītības sistēmas kvalitāte nevar būt augstāka par tās skolotāju kvalitāti un rosina izglītības politikā kā prioritāti izvirzīt mērķi piesaistīt darbam skolās mērķtiecīgākos, motivētākos un zinošākos augstskolu absolventus, kas gatavi turpināt nemitīgi mācīties. Ticu, ka ir iespējams nodrošināt  jaunu, izcilu skolotāju ienākšanu skolā, izvirzot vienotus, skaidrus mērķus un sadarbojoties izglītības politikas veidotājiem, augstskolām, skolām, uzņēmējiem, asociācijām, arodbiedrībām un nevalstiskām organizācijām,” uzsver Mārīte Seile, programmas “Iespējamā misija” direktore.

“Mēs dzīvojam “eksponenciālā” pasaulē. Katru dienu pasaulē tiek izdots 4000 jaunu grāmatu. Šobrīd viena gada laikā mēs radam tik pat daudz jaunas informācijas, cik tika radīts visā iepriekšējā cilvēces attīstības vēsturē. Ir skaidrs, ka visu zināt nav un nebūs iespējams. Enciklopēdistu (un arī enciklopēdiju) laiks ir pagājis. Globāli mainās pieejas tam, kā mēs izzinām un saprotam pasauli. Tādēļ neizbēgami mainās arī mācīšanas un mācīšanās paradigma – gan kā mēs mācam un mācamies, gan arī ko mēs mācam un mācamies. Akcenti pārbīdās no zināšanas uz orientēšanos informācijās pārpilnajā vidē. Arvien svarīgāk ir spēt informāciju kritiski analizēt un izmanot to radoši risinot problēmas. Protams, arī bez konkrētām zināšanām un vēsturiskā konteksta izpratnes iztikt nevarēs. Tāpat ir potenciāli bīstami pārlieku akcentus pārbīdīt eksakto zinātņu virzienā, atstājot novārtā sabiedrības sociālo un it īpaši humanitāro aspektu. Šobrīd pasaule ļoti aktīvi meklē pareizo līdzsvaru starp visām šīm mācīšanās un mācīšanas komponentēm, izmantojot globālo vidi, kurā mūsdienās notiek zināšanu gan formāla, gan neformāla apgūšana,” komentē Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš.

“Mēs esam neliela valsts ar talantīgiem pedagogiem un mobilu izglītības sistēmu, kurā iespējams ātri un efektīvi īstenot pārmaiņas, lai dzīvē ieviestu inovatīvus risinājumus. Un ticu, ka tas patiešām iespējams – ja iesaistās un sadarbojas visi – lai kopā radītu patiesu Latvijas veiksmes stāstu un izmantotu zināšanas, resursus un rīkus, ko nodrošina pasaules vadošie eksperti, aicinot mūs jau no pašiem pirmssākumiem piedalīties šajā pārmaiņu procesā, kura centrā ir skolotāji un pats dārgākais aktīvs – mūsu bērni. Jaunā dziļmācīšanās pedagoģija ir ilgi meklētais atspēriena punkts ne tikai izglītībā, bet arī Latvijas nākotnei kopumā, tāpēc lielākais izaicinājums, laikā, kad šī iniciatīva ir tās īstenošanas pašā sākuma posmā, nepalaist šo atspērienu garām,” saka Aivars Gribusts, izglītības uzņēmuma LIELVĀRDS valdes priekšsēdētājs, konferences “Iespēju Tilts izglītībai sākumskolā” organizators.

Izglītības ekspertu diskusija par Jaunās dziļmācīšanās pedagoģijas iniciatīvu organizēta starptautiskās izglītības konferences IESPĒJU TILTS IZGLĪTĪBAI SĀKUMSKOLĀ ietvaros. Tā notika šī gada 19.martā un jau ceturto gadu pēc kārtas visas dienas garumā Valmieras sākumskolā pulcēja vairāk nekā 400 dalībniekus – skolotājus un izglītības politikas veidotājus – no visas Latvijas un ārvalstīm, lai dalītos pieredzē, diskutētu un rastu risinājumus praktiskām pārmaiņām izglītībā, uzsākot Jaunās dziļmācīšanās pedagoģijas paradigmas īstenošanu Latvijā. Konferenci organizēja izglītības uzņēmums LIELVĀRDS, sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, Valsts Izglītības satura centru un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju. www.iespejutilts.lv


* Pētījums par izglītības kvalitātes aspektu novērtējumu veikts sadarbībā ar OMG Snapshots, aptaujājot vairāk nekā 800 respondentus Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku teritorijās. Februāris 2014.

Reklāma
Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
0 Comments
Inline Feedbacks
View all comments
Reklāma
Reklāma
Reklāma

Spelling error report

The following text will be sent to our editors: