Maijā Latvijas elektroenerģijas tirgū turpinājās pāreja uz vasaras sezonu, līdzi nesot siltākus laikapstākļus un ilgāku dienas gaismas laiku. Tomēr vidējā elektroenerģijas cena maijā sasniedza 8,23 centus par kilovatstundu, kas ir par aptuveni 43 % vairāk nekā aprīlī un par 21 % dārgāk nekā pērnā gada maijā, liecina energokompānijas Enefit apkopotā informācija.
Cenu atšķirības Baltijā starpsavienojumu ierobežojumu dēļ
Būtisks faktors, kas noteica augstākas cenas Latvijā, bija ierobežojumi elektroenerģijas starpsavienojumos starp Igauniju un Latviju, kuri bloķē lētās Ziemeļvalstu enerģijas plūsmu caur Somiju uz Latvijas un Lietuvas tirgiem. Šī iemesla dēļ vidējā cena Latvijā un Lietuvā bija vienāda (8,23 centi/kWh), bet par teju 37 % augstāka nekā Igaunijā.
Kritums hidroenerģijas un vēja izstrādē
Enefit Portfeļa pārvaldības un tirgus izpētes daļas vadītājs Romāns Tjurins skaidro, ka cenu kāpumu noteica arī vietējās ražošanas dinamika: “Maijā novērojām būtisku kritumu gan hidroenerģijas, gan vēja enerģijas izstrādē. Latvijas hidroelektrostaciju izstrāde samazinājās gandrīz uz pusi – līdz 223 GWh, tādējādi nosedzot vairs tikai 14 % no pieprasījuma salīdzinājumā ar aptuveni 25 % aprīlī. Arī vēja izstrāde Baltijā saruka par gandrīz piekto daļu. Tas likumsakarīgi spieda reģionu vairāk paļauties uz dārgākām alternatīvām un veicināja cenu kāpumu.”
Neskatoties uz kritumu, vējš joprojām spēja nodrošināt 27 % no Baltijas patēriņa, bet atjaunīgie resursi kopumā sedza 75,1 % no visa Baltijas reģiona pieprasījuma. Tā kā Latvijas elektrotīkls ir cieši savienots ar pārējo Baltiju, šis atjaunīgo resursu pārklājums pilnā mērā attiecināms arī uz mūsu valsti.
Latvijas saules enerģijas izstrādes apjomi pārspēj rekordus
Lai gan citi atjaunīgie resursi mazinājās, saules enerģijas ražošana turpina strauju augšupeju. Maijā saules elektrostacijas Latvijā saražoja gandrīz 216 GWh enerģijas. Baltijas mērogā līdere bija Lietuva ar gandrīz 320 GWh, bet Igaunija uzrādīja zemāko rezultātu – ap 164 GWh.
“Īpaši jāizceļ tieši Latvijas saules enerģijas straujā izaugsme – periodā no marta līdz maijam, kad saules enerģijas izstrāde ir visaktīvākā, ražošanas apjomi Latvijā ir sasnieguši 182 % no pagājušā gada apjomiem jeb gandrīz dubultojušies. Šis lētās enerģijas pieplūdums atstāj būtisku un pozitīvu ietekmi uz visiem Baltijas tirgiem, ļaujot saules enerģijai kopumā nosegt teju 34 % no Baltijas pieprasījuma, kas ir visu laiku augstākais reģistrētais rādītājs,” uzsver Romāns Tjurins.
Tirgus prognozes: ko gaidīt jūnijā?
Paredzams, ka jūnijā saules enerģijas izstrāde saglabāsies līdzīgā līmenī kā maijā vai nedaudz mazināsies, jo vēsturiski tieši maijā saules enerģijas ražošanas apjomi sasniedz vienu no gada augstākajiem rādītājiem. Dienas laikā elektroenerģijas cenas turpinās demonstrēt U veida līkni – tās būs augstākas rītos un vakaros, bet tuvosies nullei stundās, kad saules enerģijas ražošana ir visintensīvākā.
Lai gan pavasara palu sezonas noslēgums un tam sekojošais ražošanas kritums Latvijas hidroelektrostacijās, kā arī vēja jaudu samazinājums var nedaudz celt reģionālās cenas, pieeja Ziemeļvalstu enerģijai caur Igauniju un Lietuvu apvienojumā ar sauli un vēju jūnijā joprojām noturēs cenas zemāk par tām, kādas esam pieraduši redzēt citos mēnešos.
Nacionālais paradokss – pie lielākiem ieguves apjomiem, bet tāpat cenas tik kāpj. Bet kāds tur brīnums, mums pat lielākais elektroenerģijas uzņēmums – tas nekas, ka ar valsts kapitālu atklāti saka, ka viņu mērķis ir peļņa – apzināti neražo elektrību brīžos, kad zema elektrības biržas cena.
Kāpj pārsvarā tad kad homo banalis no rīta (kad saule vēl īsti nespīd) silda tējkannu un vakarpusē, kad viņš pārnāk no darba un atkal tējkannu silda (kurbulē boileri, mazgājot nost svierus, cep kartoškas u.t.t.).
Pa dienu, kad saule spīd un vēl mēreni labi pūš vējš tad gan krīt tā kwh cena uz 0, kas zināmā mērā norāda arī uz to? ka ar ražošanu mums švaki, jo pēc idejas pa dienu bija jārūc elektromotoriem ražotnēs un jāpatērē krietni vairāk enerģijas nekā tā homo banalis tējkanna.
Teorētiski par tiem 0eur/kwh varētu pumpēt atpakaļ krātuvēs ūdeni, tad vakaros un rītos lecieni būtu mazāki.
Kārtējo reizi pierāda ka bez enerģijas uzglabāšanas vēja un saules lietderības koeficients ir tā ap 30-40%.
Šis ir labs novērtējums. Tas tiešām vedina domāt, ka šobrīd biržas cenas ir tieši pakārtotas/atkarīgas no tā, kurā brīdī tas cilvēciņš slēdz savu tejkannu un cep kartupelīšus, nevis kad rūpnīcas ieslēdz savus agregātus – tā tam tiešām nevajadzētu būt. Piemēram kā senāk Latvijas Gāzes vadītājs Dāvis teica, ka viņiem mājsaimniecības veido vien 10% no tirgus un varētu mierīgi visiem uzsaukt elektriskās plītis.
https://data.nordpoolgroup.com/auction/day-ahead/prices?deliveryDate=2026-05-31¤cy=EUR&aggregation=DeliveryPeriod&deliveryAreas=LV,PL,FI,NO4,SE3
Te, piemēram, vējainas un mēreni saulainas piektdienas grafiks. Kas grib var salīdzināt ar klusu un mākoņainu dienu
Homo banalis darbā arī dzer kafiju, darbina datoru un vēl kondišku spaida, jo mājās tādas ekstras nav!
Es no vējiniekiem esmu dzirdējis, ka viņi pie zemām elektroenerģijas cenām mēdz apturēt turbīnu darbību, jo balansēšanas izmaksas ir lielākas nekā ieņēmumi no saražotās elektrības pārdošanas. Respektīvi, elektrību no ražotāja paņem gandrīz par brīvu un vēl liek piemaksāt par tās nodošanu tīklā, tāpēc ģeneratoru atslēgšana šādās situācijās ir pilnīgi likumsakarīga.
Kurš vainīgs, ka turbīnu un saules parku uzstādītāji muļķi, kuri cer to pārdot caur biržu klientam, nevis uzreiz taisīt parku pie kādas rūpnīcas, kur izbūvēt savu infrastruktūru un nodrošināt (pārdot) sākotnēji tai vajadzības un pārējo nodot tīklā vai uzkrāt akumulatoros?
Nez, rēķina gala skaitli sadalu ar kWh un sanāk 30 centi par 1 kWh.
Vajag vēl vairākos kantoros to energoapgādi sadalīt, tad būs i 50 i 70 centi par kwh, lai visiem tiek, tā teikt. Man patēriņš ir 0kwh tipa (paneļi un neto sistēma vēl spēkā), bet sadalot rēķina summu uz notērēto daudzumu tāpat sanāk pāri pa 10 centi…
Kā uz to skatās. Brīdī, kad spoži spīd saule, tā tava paneļu enerģija nevienam nav vajadzīga. Savukārt enerģija, kuru tu tērē pārējā laikā, var būt iegūta kurinot gāzi, attiecīgi tās cena ir nesalīdzināmi augstāka. Un pārējie lietotāji par šīm valsts uzņemtajām saistībām pret saules paneļu īpašniekiem ir spiesti maksāt.
Ja tev no tā paliks vieglāk tas es to visu labi zinu. Un subsīdijas neesmu ņēmis (nepatīk sasiet sev rokas ar visādiem nosacijumiem), tev arī neviens netraucēja izlikt 5-10k eur lai uzliktu tādu strauju cenu svārstību amortizātoru.
Tas ir nevis “cenu svārstību amortizators”, bet savā būtībā parazitēšana uz citu rēķina. Ja tu šobrīd dzīvo privātmājā un vari atļauties 10 “pakas” ieguldīt paneļos, atceries, ka par tavu elektrību maksā visi pārējie, tajā skaitā pensionāri, maznodrošinātie un uzņēmumi. Neko nepārmetu, taisnība, ka katrs pats savas laimes kalējs, bet neliekas pārāk korekti, ka tu te bāz acīs savus 10 centus par kwh.
Saules paneļu man nav , bet es nekādi nejūtu ka kāds ar paneļiem parazitētu uz mana rēķina. Gluži otrādi, es priecājos ka paneļu kļūst arvien vairāk, attiecīgi elektrība saulainās dienās lētāka arī man, faktiski tikai tie piekabinātie 6 centi par sadali un tīkliem. Kolēģim ir paneļi un nekādus 10 centus viņš nesaņem, tikai kādu laiku vēl būs tas atbalsts ka cik kWh nodevi tīklā vasarā, tik ziemā var izmantot. Plus vēl tanī visā priecē apziņa ka tērējam LV saražotu sauli, nevis kurinam Tecā kremļa gāzi.
Jūs laikam nesapratāt vai nelasījāt šo rakstu – kā reizi par to, ka neskatoties uz saules enerģijas apjomu pieaugumu, cenas vienalga kāpj ;)
Rakstu šķiet sapratu tīri OK. Saule pieaug, bet vējš un hidro samazinās vairāk nekā papildus saules pienesums, līdzarto elektrību jāpērk kautkur citur kur dārgāk. Secinājums viens , saules parkus vai uz jumtiem vajag vēl vairāk, lai var nodrošināt sauso bezvēja vasaru.
Manuprāt tie penši uz manis parazitē, jo pensijas viņi saņem no manis maksātiem nodokļiem, jo viņu maksātos nodokļus jau sen in notralinājušas valdības, kuras šie penši savulaik ir ievēlējuši.
Un lai tev mierīgāk guļās pēc pāris gadiem es tos penšus sponsorēšu vistīrākā veidā: beigsies neto sistēma un to enerģiju, ko mani paneļi saražos, pa dienu penši varēs saņemt par brīvu, kamēr es darbā
Nē, parazīts ir pensionārs, kas dzīvo dziļi laukos un kura elektroapgādes līnijas remontu katrā vētrā mēs apmaksājam. Ja paneļi ir ar akumulatoriem, tad paneļnieki ir tīkla glābēji un balansētāji.
Pirms elektrības tirgus atvēršanas maksājām 7 centus latvenergo gan ziemā, gan vasrā un Latvenergo pelnīja un pietika visiem koncerna uzņēmumiem! Tagad sadalīja Augstsprieguma tīklā, Sadales tīklā, Ražotājā, tIrgotājā un tagad visiem jāpelna!
Varu saderēt, ka Rīgas ūdens ies to pašu ceļu! Būs ūdens ieguvējs, ūdens piegādātājs, kanalizācijas novadītājs un ūdens balansētājs! Un katrs izstādīs savu rēķinu. Un tad visu to pieslēgs biržai, un cena ūdenim būs atkarīga no aukstuma, karstuma, sausuma vai lietus. Ja rauj podā ūdeni cena uzlec x4. Vienkārši ideāla shēma kā cirpt aitas!
Neesmu 100% drošs, bet lieku piečuku uz to, ka ST piegādes maksa par kw ir lielāka kā jebkura kw saražošanas izmaksas vidēji gadā
“Baltijas pārvades sistēmu operatori veica jaunus stabilitātes aprēķinus.
To rezultātā maksimālā pārvades jauda no Igaunijas uz Latviju tika samazināta no ~1447 MW līdz ~922 MW.” Info no ERR
Tā mēs bijām gatavi atslēgties no BRELL
Bravo jo lielāki elektroieguvesrekordi , jo dārgāka elektroenergija.Visas saules un vēja enerģijas atbalstīšana ir liels valdības fufels.
Vai tad? Cenas taču ir zemē.
Šon visu dienu spīdēja saule, bet cena ar PVN nevienu brīdi nebija zemāka par 0.06€. Principā pirmo reizi redzu tik sliktus rādītājus. Normālais iepriekš bija 0 vai neliels -. Kkas ir sačakarēts
Pilnīgi nespeciālista minējums. Pēc raksta var saprast ka saule viena vēl nespēj pavilkt, savukārt vējs šodien pavisam knaps, attiecīgi elektrību kautkur iepērk dārgāk. Rīt prognozē lielāku vēju kā šodien, pluss saule un pietiek dienasvidum, attiecīgi rīt jau cipars 1 cents vai mazāk.
Vējš viens pats var pavilkt. Tas novērots. Iepriekš arī saule pietika, jo visā reģionā spīdēja un pietika. Iespējams, ka šobrīd kkāds ļoti lokāls ciklins un blakus samācies