Aprīlis Latvijas elektroenerģijas patērētājiem ir bijis ievērojami labvēlīgāks, ko veicināja gan vairāk saules un augstāka gaisa temperatūra, gan zemākas cenas nekā martā, liecina energokompānijas Enefit apkopotā informācija. Vidējā elektroenerģijas cena aprīlī noslīdēja līdz 5,7 centiem par kilovatstundu, kas ir par aptuveni 24 % mazāk nekā martā un vairāk nekā par ceturto daļu lētāk nekā pērnā gada aprīlī. Tik zems cenu līmenis šajā mēnesī pēdējo reizi tika fiksēts 2021. gadā, kad vidējā biržas cena bija 4,4 centi par kilovatstundu.
Būtisks kritums fosilās enerģijas ražošanā
Enefit Portfeļa pārvaldības un tirgus izpētes daļas vadītājs Romāns Tjurins skaidro, ka cenu kritumu noteicis vairāku labvēlīgu faktoru kopums: “Aprīlī novērotais cenu samazinājums ir likumsakarīgs, jo pieprasījums pēc apkures turpināja kristies, savukārt saules un vēja enerģijas izstrāde reģionā būtiski pieauga, izstumjot no tirgus dārgākos fosilos resursus. Īpaši spilgti to apliecina dati par fosilo enerģiju: ja janvārī un februārī Baltijā šādi saražotais apjoms bija gandrīz 1000 GWh mēnesī, tad aprīlī tas saruka līdz nieka 120,5 GWh. Papildu atbalstu sniedza arī aktīvā hidroenerģijas sezona Latvijā.”
Atjaunīgo resursu dominance un Latvijas loma Baltijā
Kopējā Baltijas reģiona enerģijas bilancē aprīlī teju trešdaļu nodrošināja vēja stacijas, bet saule un Latvijas hidroelektrostacijas katra deva vēl aptuveni piekto daļu no kopējā patēriņa. Saules enerģijas izstrādē Latvija ieņēma otro vietu reģionā ar 35 % no kopējā apjoma, nedaudz atpaliekot no Lietuvas, kuras īpatsvars sasniedza 40 %. Tajā pašā laikā Latvijas vēja parku pienesums kopējā sistēmā šajā mēnesī bija pavisam neliels. Tieši šie faktori – sezonāli mazāks pieprasījums un labvēlīgs enerģijas ražošanas portfelis – bija galvenie virzītājspēki zemākām elektrības cenām.
Tirgus jutīgums saglabājas: ko gaidīt turpmāk?
Elektroenerģijas cenas gada griezumā mēdz būt svārstīgas – ziemā apkures sezona cenas dzen uz augšu, savukārt vasarā lielais ražošanas apjoms var pat pārsniegt iekšējo patēriņu, radot enerģijas pārpalikumu eksportam un veicinot cenu kritumu. Pavasaris un rudens parasti ir stabilākie periodi. Sagaidāms, ka maijā tirgus tendences saglabāsies līdzīgas kā aprīlī, taču hidroenerģijas ietekme pamazām mazināsies. “Tā kā reģionā joprojām trūkst elastīgu jaudu, piemēram, akumulatoru krātuvju, sezonālās atšķirības saglabāsies, taču jaunās saules jaudas šovasar varētu ļaut sasniegt vai pat pārsniegt pērnā gada zemo cenu līmeni,” tirgus specifiku komentē Romāns Tjurins.
Pateicoties tam, ka tirgū ienāk arvien lielāks apjoms lētas saules enerģijas ar plašāku ģeogrāfisko pārklājumu, tā turpinās ietekmēt cenas visā Baltijas reģionā.
Bet maijs pagaidām dārgāks par aprīli.
Loģiski, visu Aprīli pa lielam bija sauss un saulains, Maijā jau vairākas mākoņainas dienas.
Saliks lielos akumulatoru parkus, rīgas siltums sataisīs siltuma akumulācijas vietas, sākšot vel ražot eSAF aviācijas degvielu, letās saules elektribas laiki būs galā.
Tas nav apturams process. Šogad nodos ekspluatācijā vēl virkni saules eletrostaciju un vēja parku. Bez akumulatoriem tie nevar sevi atpelnīt un mazina peļņu jau uzbūvētajiem iepriekš. Akumulatori rada citu blakni, lai nedāvinātu tīklam enerģiju, tā tiek ielādēta akumulatoros un pludināta tīklā vēlāk, kad saule noriet, bet ja visi lielie sāk to darīt, tad arī vakaros un naktīs elektrības cena sāks krist līdz staarpība ar dienu vairs būs tikai labākajā gadījumā pāris centi. Visi elektroauto un siltumsūkņi, kas katru gadu tiek iegādāti nenodrošina tādu pieprasījuma pieaugumu kā papildus ražošanas kapacitāte, ko visu laiku tikai liek klāt.
Bez sakara ar zaļo ventilatoru kursu un spekulācijām biržā, bet ar HES darbību.
Varēsim pārbaudīt kad AST publicēs Aprīļa statistiku, pieļauju ka būsi aizšāvis stipri garām.
Nu beidz, man patīk lasīt un uzjautrināties par viņa alternatīvajiem faktiem komentāros. Šis noteikti arī izpildās twiterī un citos soc tīklos, bet tur daiļdirsēju ir tik daudz, ka nevar atšifrēt kurš ir kurš.
Salīdzinot ar iepriekšējā EP neprātu, šis EP jau ir daļu zaļā kursa sarullējis un nolicis malā. Ar politiskiem lēmumiem tā bieži notiek. Nākamais EP sarullēs to vēl vairāk.
Tā vietā, lai tu troļļotu, labāk paskaidro pats sev, kāpēc tevi apmierina Āzijas ražošanas balstīšanās uz veco labo fosilo enerģiju. Tu taču esi sevi nostādījis principiāli ideoloģiski. Piemēram, ka Krievijas nafta Latvijā ir slikta, bet Ķīnā vai Indijā pieaugošos un ar Eiropu nesalīdzināmos apjomos tā ir pat ļoti laba.
Ko tu pats dzīvē ražo, var uzzināt? Nu, tā, lai nav aizdomu, ka tu esi birokrāts vai cita daiļdirsēja žurka.
Es nodarbojos ar būvniecību, precīzāk ar to daļu, kas atbild par dažāda veida grunts darbiem. Būvējam gan saules parkus, gan vēja, gan stiprinam valsts aizsardzības spējas. Būvētu arī HESus, ja kādam vajadzētu.
Neviens jau nesaka, ka mežonīgie saules parki un vēja ģeneratori ir ideāli, ne tuvu nav un pašam besī, bet arī HES un AES nav. Šie projekti ļoti palīdz augt Latvijas tautsaimniecībai. Kamēr augs pieprasījums pēc elektrības, tur kaut kas būs jāliek pretī.
nu redzēs to mēneša beigās.
Bet ko darīt ziemā? Labi pagaidām mums pietiek TEC +HES jaudas, bet augot slodzēm neviens investors nebūs gatavs būvēt jaunu TECu ja stādāt tas varēs 3-4 mēnešus gadā!
Jāceļ vēja parki, tie tieši tad labi iegriežas. Pēc Gemini atrastā, Dānija Janvāris 2025 72% saražoja vējš. Mums arī jūras cik uziet un ja tur atrodas investors, tad šeit ar neredzu problēmu. Vienīgi pie mums spēcīgāks naftas lobijs, ar ietekmi valdībā, “zaļajos” un “aizsardzības biedrībās”
Meli, latvenergo no 1.jūnija paceļ cenu
Ja cenas krītas, tad kādēļ latvenergo paceļ?
No kurienes tāds info?
Tikmēr Polijas prezidents rosina tautas referendumu par zaļo kursu.