Energokompānija Enefit attīsta trīs jaunas elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmas Lietuvā ar kopējo jaudu 46 megavati (MW) un ietilpību 184 megavatstundas (MWh). Pēc projektu pabeigšanas uzņēmuma uzkrāšanas portfelis Baltijā pieaugs no 29 MW līdz 75 MW, vienlaikus veicinot stabilāku elektroenerģijas cenu dinamiku visā reģionā, tostarp Latvijā.
Jaunās bateriju sistēmas ļaus efektīvāk izmantot vēja elektrostacijās saražoto elektroenerģiju, uzkrājot to brīžos, kad ražošana pārsniedz patēriņu, un nododot tirgū, kad pieprasījums pieaug. Šāda pieeja palīdz līdzsvarot elektroenerģijas tirgu un samazināt straujas cenu svārstības.
“Ja Baltijā pieaug enerģijas uzkrāšanas jaudas, tas tiešā veidā ietekmē arī cenu dinamiku Latvijā. Baterijas ļauj mazināt augstākos cenu pīķus un izlīdzināt svārstības, īpaši periodos, kad mainās vēja un saules ražošana,” skaidro Enefit vadītājs Mārtiņš Vancāns.
Elektroenerģijas cenas Baltijā veidojas vienotajā Nord Pool biržā, kur Latvija, Lietuva un Igaunija ir savstarpēji cieši saistītas. Tas nozīmē, ka izmaiņas vienas valsts ražošanas vai uzkrāšanas jaudās bieži ietekmē arī kaimiņvalstu cenas.
“Uzkrāšanas risinājumi uzlabo arī elektroapgādes drošību visā reģionā. Tie ļauj ātri reaģēt uz ražošanas kritumiem vai pieprasījuma pieaugumu, kas ir būtiski arī Latvijai, īpaši situācijās, kad reģionā trūkst lētākas ražošanas jaudas,” norāda Mārtiņš Vancāns.
Kopējās investīcijas projektos sasniedz 30,3 miljonus eiro. Lietuvā tiks izbūvētas trīs sistēmas – 16 MW pie Kelme I vēja parka, 18 MW pie Kelme II un 12 MW pie Šilale II vēja parka. To attīstībā tiek izmantota esošā tīkla infrastruktūra, kas ļauj projektus īstenot ātrāk un efektīvāk.
Enerģijas uzkrāšana kļūst par arvien nozīmīgāku elementu elektroenerģijas sistēmā, jo pieaug atjaunīgo resursu īpatsvars. Tā palīdz ne tikai stabilizēt cenas, bet arī samazināt nepieciešamību izmantot dārgākas fosilā kurināmā elektrostacijas.
Enefit jau iepriekš attīstījis uzkrāšanas risinājumus Baltijā – 2025. gadā Igaunijā, Ida-Viru apriņķī, ekspluatācijā tika nodota bateriju sistēma ar jaudu 26,5 MW un ietilpību 53,1 MWh.
Teorētiski, ja baterijas nemaksātu kosmosu, labprāt mājās uzstādītu kādus 100 kWh ar akumulatoriem. Tas ļautu vairākas dienas dzīvot no baterijām un ļautu palielināt paneļu skaitu no pieļaujamajiem 10kWh līdz padsmit un mierīgi lādēt dienas laikā akumulatoru vasarā. Tad par pārvadi nebūtu jāmaksā pilnīgi nekas un elektrības pietiktu vasarā nedēļai kā minimums. Un ziemā aķīti lādētu naktīs, kad zemāka cena, vai no bezmaksas la’de’tājiem priekš elektromobiļiem vestu elektrību mājās… Bet, tas nav ilgtspējīgi no komersantu puses. Un ja 100 kWh aķītis izdomā, ka tam jāaizdegas, ir ļoti, ļoti slikti. Pasaulē mācās tos dzēst, ir tehnoloģijas, bet pie mums tas vēl ir tālu. Jāgaida, kad pie mums ienāks plāspatēriņam citi akumulatoru veidi, kuri nav tik bīstami, raugoties no ugunsdrošības viedokļa.
Vasarā ar atļauto paneļu skaitu tu to 100kwh aķi pielādēsi pusotrā dienā! Pēc tam nebūs kur likt. Ziemā būs jālādē no tīkla, bet ja ir gudra menedžmenta sistēma, var uzkrāt pa lēto un atdot tīklā tajos brīžos, kad elektrības cena ir visaugstākā, tādā veidā taisot sev NETO naudas uzkrājumu. Bet 100kwh aķis maksā baisāko kāpostu.
Paneļus būtu jāliek tik daudz, kādus 50kW, lai pat vis drūmākajā ziemas dienā varētu pielādēt lai pietiek naktij.
6kW uzstādītas jaudas decembrī pa dienu (sniegs virsū nav, toties mākoņi ir) saģenerē ap 0.3kWh un ja vēl sniedziņš tad 0.000kWh. Tātad lai pielādētu kaut ko kad nesnieg ir vajadzīgi ap 150kW uzstādīti.
Nevaru nepiekrist Usinss, baterija būs realistiska no ekonomikas puses kad paliks stipri lētāka un drošāka. Mans cer ka šie to tomēr sameisteros ātrāk kā es zandales atmetīšu:
https://graphenemg.com/graphene-products/graphene-aluminium-ion-battery/
P.S. Stabilas cenas nebūt nenozīmē zemas cenas, jo to bateriju izmaksas tak būs jāpārliek uz gala patērētāju… Leišiem vot labs akumulātors Kruonas palika mantojumā, hidrauliskais.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā 2025. gada decembrī elektroenerģijas patēriņš bija 681 GWh mēnesī.
Savukārt 2026. gada janvārī patēriņš sasniedza 780 GWh mēnesī, kas dod 22-25GWh diennakts patēriņu (22000-25000MWh)
Pats pa sevīm 184MWh cipars izskatās skaisti, bet reāli tas ir sūda 0.75% no Latvijas dienas patēriņa, pat nemaz nerunājot par Lietuvu. Nu nerullē tās baterijas, it īpaši ņemot vērā to cenu, vienīgi kā UPS īsam energījas apgādes pārrāvumam. No apgūšanas viedokļa protams jau ir cita peizāža.
https://knowledge.energyinst.org/new-energy-world/article?id=140093
Latvijā ari ir ļoti pateiciga ģeoloģija lai kaut ko tādu uztaisit.
Bet vērojot railbaltic progresu, saprotams ka nereāli.
Lai gan ir pozitivi piemeri ķekavas apvedceļš no idejas līdz gatavam izdarītam projektam.
Mums ir arī pāris kalni, kuru virsotnēs varam izveidot mākslīgus ezerus un pumpēt ūdeni augšā. Tiesa to pašu varam darīt un jau darām ar Daugavas HES. Laikā, kad saule spīd un vējš pūš, slūžas pieveram ciet un ļaujam ūdens līmenim pirms dambja celties, tad laikā kad saule noriet, paveram vaļā lai var “uzkrāto” pārvērst elektrībā.