Čehu autoražotājs Škoda šajā mainīgajā pasaulē lēnām, taču nešaubīgi turpina kāpt uz augšu pa autobūves hierarhijas trepītēm. Jauni, kvalitatīvi un pieprasīti modeļi Škoda virza uz priekšu un arī Volkswagen koncerna iekšienē tas no mazā brāļa pamazām kļuvis par līderi. Tieši šoreiz apskatītais Škoda Superb lieliski personificē čehu kompānijas izaugsmi, bet par visu sīkāk turpinājumā.
No pastarīša par kapteini
Iesāksim gan ar pavisam īsu atskatu vēsturē – Škoda Superb modeļa stāsts aizsākās nu jau tālajā 2001. gadā. Tolaik šis modelis pēc visas savas dziļākās būtības bija Volkswagen Passat, tikai par 10 centimetriem garāks, un vizuāli ļoti līdzīgs tā laika aktuālajai Škoda Octavia mašīnai.
Pēc septiņiem gadiem ražošanā, pirmās paaudzes modelis tika sūtīts pensijā un 2008. gadā pie klientiem nonāca otrās paaudzes Superb, bet krietni lielāka revolūcija notika 2015. gadā ar trešās paaudzes Superb, kas bija aktuāls līdz pat pagājušā gada izskaņai, kad Škoda prezentēja jauno modeli, ar kuru iepazīstāmies šajā reizē. Trešā paaudze kļuva ārkārtīgi veiksmīga, tai pārspējot visus iepriekšējos Superb pārdošanas rādītājus, bet Superb sevi jau bija nostabilizējis kā viens no Škoda flagmaņiem. Taču visu laiku nepazuda šī „Passat mazā brāļa” birka. Proti, Superb allaž bija nedaudz garāks kā Passat, taču tas bija Volkswagen izstrādāts produkts ar Škoda virsbūvi un atsevišķām viņu inženieru veiktajām izmaiņām.
Tā tas bija 20 gadus, taču Škoda sevi izcili apliecinājusi, tāpēc VW koncerna vadība jaunās paaudzes Superb/Passat izstrādi nodeva tieši Škoda rokās – viņi bija kļuvuši par galvenajiem. Ja iekāpsiet jaunajā Passat, tad tur tiešām atradīsiet dažādus Škoda raksturīgos knifiņus un sīkumus. Tagad Superb ir boss un galvenais! Protams, kaut kādai hierarhijai jāsaglabājas, tāpēc Passat ir pieejams lielāks multimediju ekrāns (nav tā, ka tas būtu ļoti nepieciešams) un vēl šādas tādas lietas, bet vai čehiem kārtējoreiz izdevies radīt lielisku auto, kurā varam izmantot teicienu “mazāk ir vairāk”?
Tehniskie parametri
Jau aizejošais modelis bija liels un garš – precīzāk, 4,86 metrus garš, taču autobūves tendences pieprasa arvien lielākus, garākus, ietilpīgākus auto, tāpēc jaunais Superb izstiepies nu jau līdz 4,90 metriem. Tas gan iegūts uz pārkarēm auto priekšdaļā un aizmugurē, bet garenbāze saglabājas nemainīgi 2,84 metri. Lai mašīna būtu nedaudz manevrētspējīgāka, auto ir par 15 milimetriem šaurāks nekā iepriekš. Sīkums, bet tomēr. Vēlviena nemainīgā lieta ir Volkswagen grupas MQB platformas lietošana arī šajā paaudzē, tiesa, šeit izmantota nedaudz modernizētā MQB Evo versija.
Laikos, kad dīzeļauto pārdošanas apjomi strauji krīt un daudzi autoražotāji no šiem dzinējiem atsakās pavisam, Škoda turpina piedāvāt pilnu dzinēju paleti – gan benzīna, gan dīzeļa, gan arī krietni uzlaboto plug-in hibrīdu.
Piedāvājums sākas ar 1,5 litru četrcilindru benzīna dzinēju ar „mild-hybrid” sistēmu, kas attīsta 150Zs (250Nm), bet ieskrējienam līdz 100km/h tam nepieciešamas 9,3 sekundes. Tāpat nopērkams 2.0 litru četrcilindru benzīna dzinējs ar 265Zs (400Nm). Šis dzinējs pieejams tikai pilnpiedziņas izpildījumā, bet paātrinājums līdz 100km/h aizņem 5,7 sekundes. No dīzeļiem ir pieejams 2.0 litru četrcilindru dzinējs divās dažādās modifikācijās – 150Zs (360Nm) versija ar priekšpiedziņu vai 193Zs (400Nm) versija ar pilnpiedziņu. Visos gadījumos nopērkama tikai 7-pakāpju DSG automātiskā pārnesumkārba.
Plug-in hibrīda jaudas agregāts ir viens no galvenajiem tehniskajiem jauninājumiem šajā Superb paaudzē un lieta, ar kuru Škoda inženieri ļoti lepojas – auto aprīkots ar 25,7kWh (bruto) akumulatoru, kas šāda tipa mašīnām ir tiešām daudz. Tas WLTP ciklā ar pilnu akumulatoru ļauj veikt vairāk nekā 100 kilometrus tikai elektriskajā režīmā. Plug-in hibrīda jaudas agregātu veido 1,5 litru benzīna dzinējs ar 150Zs, kas savienots ar 6-pakāpju automātisko pārnesumkārbu ar iestrādātu elektromotoru, kas nodrošina papildus 114Zs jaudu, bet sistēmas kopējā jauda ir 201 zirgspēks. Interesanti, ka auto spēj lādēties ar 50kW jaudu, kas ir daudz šāda veida mašīnai. Par to, cik tālu var aizbraukt elektriskajā režīmā, pats pagaidām neesmu pārliecinājies, bet pieredze ar Kodiaq liecina, ka Škoda sniegtie cipari ir diezgan uzticami. Vēlviena ļoti svarīga lieta tieši Superb kontekstā, proti, bagāžas nodalījuma ietilpība – tā ir 690 litri parastajām versijām ar iekšdedzes dzinēju un 510 litri plug-in hibrīdam. Nolaižot aizmugurējos sēdekļus iegūstam attiecīgi 1920 un 1770 litru ietilpību. Tas ir ļoti, ļoti daudz. Superb bagāžnieka pārvalks tagad bīdās elektroniski – atver vāku, tas aizbīdas prom un mantas ir ērti paņemamas. Nospied aizvēršanas pogu, tas smuki atbīdās atpakaļ un neviens no ārpuses neredz, kas ir iekšā. Patīkams sīkums, lai gan vēlviena elektriska detaļa, kas agri vai vēlu var salūzt un, visticamāk, arī salūzīs.
Mašīna savā dizainā ir evolucionējusi no iepriekšējās paaudzes, izvairoties no kardinālām pārmaiņām un jauninājumiem. Līnijas ir plūstošākas, radot aerodinamiskāku formu un izskatu. Pretstatā Volkswagen, Škoda arī izvairījusies no dažādām LED gaismas joslām, izgaismota logo un tamlīdzīgām lietām, pieturoties konservatīvākām dizaina vērtībām. Mašīnas inženieri arī piestrādājuši pie dizaina – jumta līnija, pārveidotie sānu spoguļi un dažādie aerodinamiskie elementi auto priekšā un aizmugurē nodrošina izcilu gaisa pretestības rādītāju Cd 0,25 universāļa versijai, bet Cd 0,23 „liftback” variantā. Tie ir tiešām augstvērtīgi rezultāti, kas pozitīvi atsaucas gan uz trokšņu līmeni salonā, gan arī degvielas patēriņu.
Salons
Viena lieta, ko sagaidām no Škoda Superb, ir liels vietas daudzums. Labā ziņa – vietas te ir ļoti, ļoti daudz. Varbūt pat pārāk daudz. Nezinu, ko inženieri tur ir izdarījuši, bet tik daudz vietas aizmugurē šķiet mazliet pretdabiski, īpaši gara auguma cilvēkiem kā man. Jumta līnija veidota tā, lai arī galvai vietas būtu pietiekami, tam visam nodrošinot tiešām gaisīgu un brīvu atmosfēru, sēžot mašīnas aizmugurē. Arī par vietas daudzumu priekšā nekādi nevar sūdzēties, un atrast savu vēlamo sēdpozīciju ir ļoti vienkārši. Arī redzamība ir ļoti laba un A statne neapgrūtina ceļa pārskatāmību kādos krustojumos.
Materiālu kvalitāte ir visnotaļ atkarīga no tā, kādu aprīkojuma un salona interjera līmeni izvēlēsieties savai mašīnai. Arī vienkāršākajās komplektācijās materiālu kvalitāte visā visumā nav slikta, taču atšķirība ir jūtama. Te gan jāsaka, ka dārgākās komplektācijas rada premium auto kvalitātes sajūtu – „suite” salons brūnganajā konjaka vai melnajā krāsā ir tiešām brīnišķīgs.
Ja iepriekšējās paaudzes salona dizains un izkārtojums bija funkcionāls, taču visnotaļ vienmuļš un pliekans vizuāli, tad šajā gadījumā Škoda spējusi saglabāt funkcionalitāti, salonu padarot modernāko un apvienojot klasisko ar digitālo. Lielais un būtiskais jauninājums salonā ir trīs apaļie slēdži, kurus Škoda nosaukusi par „Smart Dials”. Tas gan nav tikai kārtējais mārketinga triks par viedajām tehnoloģijām, jo šie slēdži ir digitāli un katram no tiem pieejamas vairākas funkcijas. Abi malējie slēdži atbild par klimatkontroles iestatījumiem, temperatūru, kā arī apsildāmo/dzesējamo sēdekļu režīmiem. Vidējam slēdzim var ieprogrammēt pat sešas funkcijas – ventilatora režīms, gaisa plūsmas virziens, gaisa kondicionēšana, audio skaļums, braukšanas režīms un iebūvētās navigācijas koriģēšana. Režīmus var pārslēgt, slēdžus vienkārši nospiežot uz iekšu, bet pēc tam tos griežot pa labi vai kreisi iegūsti vēlamo. Ideja teicama, sapludinot analogās kontroles mehānismu ar digitālo risinājumu, bet paši slēdži varēja būt maķenīt labāki un kvalitatīvāki. Tiem pietrūkst tāda kā pamatīguma un kvalitātes sajūtas. Tieši pašu slēdžu kvalitāte ir vienīgais nopietnais iebildums par šo, jo paši par sevi tie strādā labi. Šobrīd visi ražotāji cenšas aizvākt fiziskos slēdžus un visas funkcijas pārcelt uz multimediju ekrānu. Kādam tas sanāk labāk, kādam ne tik labi, bet kritikas par to ir daudz. Patīkami, ka Škoda saglabājusi veselo saprātu ar šo risinājumu.
Runājot par multimediju ekrāniem – atkarībā no komplektācijas, tas nopērkams 10 vai 13 collu izmērā un aprīkots ar modernāku, ātrāku multimediju sistēmu. Konkrētajā testa auto bija 13 collu ekrāns. Tā novietojums un izmērs vismaz sākotnēji radīja zināmas bažas par to, vai neaizsegs ceļu, tomēr praksē viss bija kārtībā.
Gar ekrānu augšējo un apakšējo malu izvietotas īsceļu pogas, kas ļauj ar vienu pieskārienu nonākt tur, kur vajag. Arī visādi citādi sistēma ir gana labi uztverama un pie tās ātri vien var piešauties. Katrā ziņā šis ir milzīgs lēciens uz priekšu, ja salīdzinām ar iepriekš sastopamajām sistēmām.
Kā ar braukšanu?
Man bijusi iespēja izmēģināt divas dzinēju versijas jaunās paaudzes Superb – viena no tām bija 1,5 litru 150Zs benzīna dzinēja versija, bet otrā gadījumā braucu ar 1,5 litru 150Zs dīzeli. Kas attiecas uz benzīna dzinēju, tad tas šāda izmēra mašīnā tika galā salīdzinoši labi. Protams, nevaram runāt par dinamisku braukšanu un tamlīdzīgām lietām, turklāt pie kādiem straujākiem manevriem dzinējam bija jāstrādā šķietami smagāk nekā gribētos. Ar šo dzinēju Superb noteikti var adekvāti sadzīvot, īpaši, ja ir ļoti nesteidzīgs braukšanas stils. Tas visā visumā ir kluss un pilsētas vai šosejas satiksmē Latvijā tam nav pārāk jānopūlas, tomēr par dinamisku braukšanu sapņot nevajag.
Te gan uzreiz jāsaka, ka šādam modelim dīzelis man šķiet piemērotāka izvēle. Superb tomēr nekādi nav saucams par pilsētas automašīnu – tas parasti tiek pirkts, lai ar to brauktu daudz un tālu. Bet tādā scenārijā lieliski parādās dīzeļa stiprākās puses. Lai arī paātrinājuma skaitļi abiem šiem dzinējiem ir līdzvērtīgi, braukšanā dīzelis tomēr šķita labāka opcija nekā benzīns.
Testa laikā izmēģināju auto ar adaptīvo balstiekārtu, kas tagad nosaukta par „DCC Plus”. Šī balstiekārta izmanto Volkswagen koncerna jauno divu vārstu sistēmu, kas tiek izmantota arī Škoda Kodiaq, jaunajā Volkswagen Tiguan un citos jaunākajos modeļos. Ideja ir tāda, ka adaptīvajiem amortizatoriem ir atdalīta atsitiena un kompresijas slāpēšanas kontrole ar diviem atsevišķiem vārstiem. Ražotājs skaidro, ka tādējādi mēs varam daudz precīzāk un niansētāk piemeklēt savu ideālo balstiekārtas regulējumu.
Regulāciju tiešām varam veikt ļoti precīzi, proti, mums ir 15 pieturpunkti, kuros varam iestatīt balstiekārtas cietību. Svarīgi piebilst, ka šeit tiešām arī ir jūtamas izmaiņas, jo mēdz būt gadījumi, kad auto ir adaptīvā balstiekārta, bet izmaiņas starp komforta un sporta režīmu ir minimālas. Šis nav tas gadījums un izmaiņas jūt. Galējā komforta režīmā mašīna kļūst ļoti līgana, dažādus nelīdzenumus maigi izšūpojot, savukārt sportiskākajos iestatījumos auto kļūst krietni stingrāks, taču nekad kokains. Komforta iestatījumi kopumā būs labāki pilsētai, bet uz šosejām man labāk patīk balstiekārtu atstāt kaut kur pa vidu vai mazliet uz cieto pusi – tas mašīnu un tās virsbūvi padara jūtami savāktāku un precīzāk vadāmu. Arī skaņas izolācija ir ļoti adekvāta un nevar sūdzēties par vēja vai riepu trokšņiem, kas iztraucē salonā sēdošo cilvēku mieru. Te lieti noder akustiskais vējstikls un priekšējie sānu stikli, kas dažādus vēja trokšņus veiksmīgi noslāpē līdz minimumam.
Cenas
Škoda Superb ceturtās paaudzes bāzes modeļa cena Latvijā ir 33 030 eiro „Essence” komplektācijā ar 1,5 litru benzīna dzinēju. Kā jau norāda pats komplektācijas nosaukums, mašīnā ir viss nepieciešamākais, tostarp LED lukturi, automātiskā tālo gaismu pārslēgšana, kruīza kontrole un dažādas drošības funkcijas. Jāsaka, ka šajā komplektācijā Superb jau ir ļoti pieklājīgi aprīkots. Lētākais dīzelis maksā no 36 860 eiro, bet mūsu izmēģinātais auto bija lepnākajā L&K komplektācijā, auto cenai pietuvojoties jau 50 tūkstošiem eiro.
Nobeiguma vārdi
Ceturtās paaudzes Škoda Superb ir spēris kārtējo soli uz priekšu savā attīstībā, ražotājam lieliski saglabājot modeļa spilgtākās īpašības, bet vienlaikus pieliekot klāt kaut ko jaunu un uzturot mašīnu svaigu. Ja patika līdzšinējais Superb, gana liela iespēja, ka patiks arī jaunās paaudzes versija.
Cik Vācijā ar nomas Škodām esmu braucis(-u), varu teikt tikai pozitīvi. Ok, man vienmēr ir vai nu jaunas, vai ar max pāris K nobraukumu. Visi modeļi, kuriem esmu braucis, uz ceļa(arī bāņa lidojot) turās lieliski, skaņas izolācija laba arī virs 200.
Neko sliktu nevaru pateikt. Ja nebūtu gadu gadiem Hyundai apvidnieku lietotājs(un pieradums, kā arī auto uzticamība dara savu), tad ļoti, ļoti apsvērtu Škoda kodiaq iegādi kā nākamajam auto.
Kaut kā kvalitāte ir čābīga Škodai. Nopirku 3 gadus vecu Octavia, garantijas ietvaros jau mainīts:
1. Priekšējie lukturi abi – svīst ciet dēļ iekšējā korpusa plaisām
2. Priekšējais vējstikls, nomira apsilde daļai stikla
3. 2x Jau labo sulojošu eļļu pie kārbas, joprojām sulo…
4. Korozija jau ap priekšējā pārsega atsitiena gumijām, tur krāsa nāk nost – nelabo, jo nav caurrūsējis..
5. Sāna roku atbalstam gumija daļēji saulē uzpūšas, nav pielīmēts kārtīgi – iekšā gaiss
6. Krāsa kaut kā nāk nost ļoti viegli, pie mazākajiem akmens sitieniem paliek robi līdz metālam.
7. Sintētiskā āda lobās nost ātruma pārslēgam un rokas bremzei – automāts!
8. … Ir vēl lērums kur piekasīties
Iepriekš braucu ar 200k Honda Civic 10g veca ASV, bija mazāk problēmas nekā Skodai.
Nākošais auto noteikti nebūs Skoda
Cik gadu un cik km laikā šis saraksts tapis?
90tk km bija jau auto, pats braucu 10tk gadā, saraksts tapis manā īpašuma laikā – 1g
mana pieredze atkal ar līdzīgu (nopirku 4 gadīgu ar 110tk), ka no visa šī pie 160tk parādījās eļļas pēdas (bet tā, ka pie apkopes pieminēja, ka mazliet – TA to neredzēja)
un svīst viens aizmugures lukturis
nobraukti vairāk kā 2 gadi – uz iepriekšējo japāņu(kam pie 50tk sāka plaisāt bukses, nomira skaņas sistēma un citi sīkumi :D ) fona liekas ļoti maz problēmas autiņam
Kuras paaudzes Octavia?
MK3 facelift – 2020 gada modelis, pēdējais gads ražošanas. Pirku 2023 gadā lietotu, 90tk noskrējiens
Es šobrīd braucu ar gandrīz 3 gadus vecu Civic, kopā 75kkm nobraukti. Nekas nav noticis, garantijas remontu/nomaiņu nav, nekur nekas nelobās nost, nečīkst, negrab, netek, nesulo. Vienai loga slotiņai plastmasas uzgalis nesen aizlidoja, mainīšu slotas, būs uzgalis. Lielākais čakars ir ar multimediju sistēmu. Vai arī telefonu, nezinu. 1 no ~20 gadījumiem nesakonektējas. Auto noslāpēšana/iedarbināšana palīdz. Vienreiz pazuda audio skaņa, atjaunoju rūpnīcas iestatījumus un viss atgriezās vietās.
Ak, jā, un nebija gadu jāgaida rindā, kā Škodai. Iegāju bodē, iedevu naudu un izbraucu ārā.
Bet vispār mašīna drausmīga – neiet, nevadās, kvalitāte zem katras kritikas, pat neskatieties Hondas virzienā.
Nu jā, es jau varēju izteikt savu vērtējumu tikai kā absolūti virspusējs lietotājs, kurš ik pēc 4 nedēļām nobrauc nepilnus 400km no lidostas līdz ostai un otrādi. Varu novērtēt tikai braukšanas sajūtas, degvielas patēriņu.
Pa šiem gadiem visvairāk atmiņā man palicis(un biju šokējies) JEEP auto. Compass un Cherokee(ne Grand).
Vājprātīgs degvielas patēriņš un jau no 150-160 km/h uz ceļa neturas.
Bet kā jau teicu, es esmu tikai virspusējs nomas braucējs šiem auto – izturību, utt nezinu. Tik braukšanas prieku, izjūtas jauniem auto.
Es jau tāpat, visticamāk, nākamo auto reiz ņemšu Santa fe (IX55 vairs neražo), bet tagad skaidrs, ka Kodiaq neņemšu, pēc komentāra izlasīšanas. Pa servisiem dzīvot negribu un piekabe piepildīta man ir diezgan regulāri pieāķēta.
Tu esi tā līdz “maiku plēsīšu uz krūtīm zvērēt”, ka tā Octavia nav sista lupatās un atjaunota? 3 gadus vecai nu noteikti tādiem kasjakiem nevajadzētu būt. Moš tev kaut kāda pāršūtā krievu versija? :D Vienīgais ko autoparkā biju saskāries bija softiskas problēmas, kuras ik pa laikam uzpeldēja un nevarēja novērst līdz laikam bloku nomainīja. Pārejām vismaz līdz 4 gadiem viss ideāli.
Auto tika veikta pirmspirkšanas pārbaude pie dīlera. Sista nav, krāsota nav, detaļas nav skrūvētas nost, orģinālā krāsa visam pāri ar rūpnīcas biezumu.
Orģinālās detaļas arī tika mainītas nost garantijas remontā. Dīleris pats prasīja vai nav sista, kad uzskaitīju defektus.
Rezumē – dīleris kopā ar ražotāju savus defektus atzina un mainīja uz jaunām.
Bad luck. 2014g 1.6TDI visa kā netrūka, kondiķa kompresors, gultņi labās puses ratiem pie 50k, rūsa aizmugurējam spārnam pie bampera 4g vecumā, “čižiks” uz durvīm un tad sajūga cilindrs pie 100k 5 gadu vecumā pielika punktu pacietībai. Un tas pie saudzīgas attieksmes, cilvēks ar pofigistisku attieksmi ar 150k pa 3 gadiem neko tādu i tuvu neredzēja tma pašam modelim ar 2.0 TDI.
Pašreiz 1.5TSI A7 feislift 2019g beigās no konvejera, 4+ gadi ekspluatācijā, 50+k nobraukti. Praktiski no kaitēm tikai kaut kāds degvielas vārsts jocīgas skaņas pa laikam izdod, kas tukšgaitā dzirdams. Dīlers teica ka ātrumu nemazina un briesmas nerada, tāds viņš ir. Būtu pārliecība ka nomaiņa līdzēs būtu nomainijis, kamēr nav jāpārdod tikmēr sevišķi netraucē.
Tā kā būtu jāsaka ka kvalitāte ir nestabila nevis slikta.
Vārgas kārbas tiem Škoda kodiaq. Vilkt piekabi neiesaku, var palikt pusceļā!
Visiem Audi-Volkswagen grupas lētā gala auto problēmas būs līdzīgas. Lētais gals ir Škoda un Seat. Viens čehs, otrs spānis, abi iet grabēdami. Audi a4, a6 modeļiem kārbu savienojumā ar motoru sulošana ir slimība kopš 90-tajiem. Faktiski tā sulošana ir remontā līdz 1k EUR, un kamēr var, no autiņa kratās vaļā. Plastmasīgas Škodas, lai gan bija pašam braukšanā svaiga 2013.g. Octavia ar 50k nobraukumu un automātu, kas salīdzinājumā ar citiem darba auto, bija labs variants, nesūdzējos.
Tai jūsu lepnākajai komplektācijai miglas lukturi nepienākas?
Priekš kam?
Škoda Superb vairs nav arī kā opcija priekšējo miglas lukturu (nevienā no komplektācijām).
Kāpēc ar Matrix LED lukturiem būtu papildus nepieciešami miglas lukturi?
Tāpēc, ka pāķos ir uzskats, ja tev auto ir ar migliniekiem, tad tev ir “žirnā komplektācija” :)
Varat kāds izskaidrot braukšanu dienā ar miglas lukturiem tuvo gaismu vietā?!
kurš Tev teica, ka jābrauc dienā ar miglas lukturiem āpsi
Neatbalstu. Bet citi laikam tā “taupa” fārās ksenonu spuldzes. Migliniekam spuldzīti lētāk nomainīt.
Tā ir. Bet tikai ja nav drl.
Pāķos kā reizi – uz lauku ceļiem miglas lukturi drusku papildu apgaismo grāvmalas un priekšā redzamo daļu. Braucot miglā, ir gadījies, ka dienas lampas rada priekšā baltu mākoni, tad miglinieki ir noderējuši. Bet nu 20 gados kādi 2x gadījumi.
Parkojoties pa miglainu pagalmu, jā, ar migliniekiem stabiņus redz sānos labāk, akmeņus, grāvi. Bet nu braucot miglinieki izgaismo divus metrus, varbūt 3. Nu ko dos, kad tu 2m attālumā ieraudzīsi zvēru/grāvi. tāpat nenobremzēsi, ja vien nebrauksi ar 30km/h Bet ja tu brauc ar 30km/h tad arī parastās gaismas pat ar to visu liela gaismas pleķi rādīs tos 2m. Esmu braucis arī tādā miglā kur pilnīgi neviens lukturs neko nerāda, burtiski ar vienu riteni pa zālīti un lēnām 5km/h velcies arā…
Nesaprotu tos, kuri lieto miglas lukturus arī tad, ja nav miglas. Tik tiešām: izgaismo mazu gabalu, bet ar šo gaismu žilbina vairāk gan pretī braucējus, gan samazina paša spējas redzēt tālāko zonu, jo acis adaptējās uz spilgtāko gaismu.
Miglas lukturi neko nežilbina. Būt tā nevar. Tie ir vērsti horizontāli un acīs iespīdināt pretim braucošam var tikai kartingā braucošajam. Tie, kam ir miglas lukturi, ir pat lietderīgi tos ieslēgt diennakts tumšajā laikā. Redzamības lauks palielinās par kādiem 5-10% noteikti. Ne visiem ir a.m ar lāzera, matrix, LED lampām
Teorētiski Tev ir taisnība, bet praksē žilbina. Iespējams ka tie ir kādi nelegālie “miglas” lukturi. Pareizie miglas lukturi apgaismo mazu gabaliņu uz priekšu un uz sāniem, kam nav nekādas jēgas, ja nav miglas, jo tad brauc ātrāk un nav iespējams noreaģēt uz to, kas var parādīties šajā gaismā. Tas, ka acu priekšā ir gaišāks laukums, ir mānīga drošības sajūta. Diez vai Tevis pieminētie 5-10% ir tālajā galā.
Tie 5-10% ir papildus drošībai. Kā reizi grāvmalas ir čut-čut labāk izsekojamas, ieslēdzot miglas lukturus. Papildus drošība tumšajā laikā par sliktu nenāk. Ir uzskats, ka tur, kur zvēri barojas, tur viņi neguļ. Paēd un vakarā pa mijkrēsli iet gulēt. Pa nakti braucot, regulāri lapsas un citi mošķi ar acīm pazib. Reiz vienai stirnai aizķēru pakaļu, kaut kā vairs negribas. Auto man bija tas pats, kas kādus gadus iepriekš bija frontāli ‘paņēmis’ alni. Pēdējos gados gan šādi brīnumi nav redzēti, bet drošs paliek nedrošs..
Nevajag sevi mānīt – vēlreiz atkārtoju, ko tev naktī braucot dos, ka tu labāk redzēsi 2m no mašīnas??? NEKO! Sen jau esi pabraucis garām, ar garantij notrieksi to kas tur 2m zonā izskries. Vot tā ir ka neviens nemāk braukt, ir jāskatās uz priekšu, nevis uz sāniem. Džīzaz… :facepalm:
Nav tikai 2m. Ja grāvmalās paskatās, zvēru acis pa 100m spīd kā saulītes, kas ir atkarīgs no skata un staru leņķa. Šo diapazonu paplašina miglas lukturi. Bremzēšanai no 90-0 km/h pietiek ar 30-40 metriem, tādēļ ir labi vismaz, ka var redzēt un prognozēt, kas notiek tumsā.
100m acis spīd no tuvajām gaismām ;) Ā, miglas nedaudz labāk izgaismo gājējus un riteņbraucējus sānielās. Labi – brauciet ar savām miglām :D Bet pretīm braucējiem tas par labu nenāk, to jums tomēr ir jāsaprot, ja domājat par drošību uz ceļa.
Tās miglas domātas, lai sliktas redzamības apstākļos labāk spētu orientēties uz ceļa, ne jau lai zvērus nenonestu.
Protams sliktas redzamības apstākļi ir sliktas redzamības apstākļi un jebkurā gadījumā ir jābrauc uzmanīgāk un, ja nepieciešams lēnāk. Uz “mūsdienīgiem” ceļiem protams ir labi saskatāmi ceļa apzīmējumi – baltās līnijas, uz sliktas kvalitātes ceļiem, tās bieži ir izdilušas, vai to nav vispār (grants seguma ceļi), sliktas redzamības apstākļos un uz šādiem ceļiem – jā miglas tiešam palīdz, tik cik jaunās likturu sistēmas atsevišķiem auto spēj kompensēt miglinieku neesamību un nedaudz pielāgoties, taču ne visiem auto tas tā strādā un ne visiem auto ir šādas apgaismes ierīces.
Man personīgi patīk amber/dzeltenā tipa papildus apgaismojums (šis gan motociklam), ja brauc pa zemes ceļu putekļainos apstākļos, lietū vai miglā redzamība tiešām ir labāka nekā ar apgaismojumu kura gaismas temperatūra ir virs 5000k+.
Starpcitu šo pašu situāciju novēroju starp jaunā motocikla lediem un vecā motocikla halogēniem. Leds veido pamatīgu gaismas barjeru, plus tā gaisma kura atstarojas pret putekļiem/miglu ir izteikti spilgtāka, kas protams arī acu zīlītei liek sašaurināties.
Respektīvi miglas lukti un/vai papildus apgaismojums nav tikai “izskata” pēc uz tā auto, attiecīgās situācijās tie ir ļoti noderīgi, bet ne visiem nepieciešami.
Jo miglas lukturi novietoti zemāk – zem miglas un tādējādi var tālāk izgaismot. Matriksi ir labi, bet kombinē kā gribi tos pikseļus – viņi spiedīs gaismu tieši miglā – attiecīgi neizgaismos tik labi, kā zemu novietoti miglas lukturi. Jeb tur tik smalki tā pikselēšana, ka precīzi starp miglas pilieniņiem iespiedīs?
Nu ko tur tos nīkuļmotorus un vēl kle-kle-kle pieminēt. Bet es redzēju, ka esot tāds: Skoda Superb Sleeper Edition ;)
Ar miglas lukturiem redzēsi ko/kam uzbrauci.
A tie super puper lāzer led matricas vispār vajag aizliegt. Spīdina un apžilbina tikai pretim braucošos un ja fūrei- tad vispār vāks, liekas, ka vilciens tūlīt uzbrauks
Braucot var salīdzināt, kādas, kuram lampas. Pārsteidza Hyundai Tucson! Tālās gaismas dod vaļā no katra segmenta, segmentu skaits 10 kopā. Brauc kā dienā un žilbina arī, ja tāds auto 2 km aizmugurē uz taisna ceļa
Ja patika līdzšinējais Superb, gana liela iespēja, ka patiks arī jaunās paaudzes versija. Manā īpašumā ir iepriekšējā paaudzes škoda superb, bet par šo var teikt ka passat izmēra octavia ar neglītāko instrumentu paneli superb pastāvēšanas vēsturē
1.5 dīzelis?