Ne viens vien veikalu plauktos būs pamanījis premium izskata kafijas automātus “Jura”. Lai tos iegādātos, maciņš jāpaver krietni vien plašāk salīdzinājumā ar konkurentiem. Taču izskatās, ka Baltijas valstīs šo kafijas automātu cenas noteiktas negodīgā veidā. Konkurences padome (KP) šodien, 7. maijā, par konkurences pārkāpumiem piemērojusi naudas sodu pusmiljona apmērā “Jura” oficiālajam izplatītājam Baltijā – igauņu kompānijai “Rickman Trade” un diviem mazumtirgotājiem – SIA Innocent Pro un lietuviešu “Eugesta”.
KP informējusi, ka šīm trim pusēm piemērots 512 100 eiro sods par saskaņotu cenu līmeņa uzturēšanu “Jura” kafijas iekārtām vairāk nekā četru gadu garumā.
Veicot inspekciju, KP atklāja, ka “Rickman Trade” noteica cenas, par kādām mazumtirgotāji – “Innocent Pro” un “Eugesta” – drīkst tirgot “Jura” kafijas automātus gala pircējam. Izplatītājs arī uzraudzīja mazumtirdzniecības cenas un cēla iebildumus, ja tās bija neatbilstošas. “Rickman Trade” arī ietekmēja akcijas periodus un kafijas automātiem piemērotās atlaides. Abi mazumtirgotāji ievērojuši “Rickman Trade” noteikumus, par ko liecina KP konstatētā vienošanās šo pušu starpā. Būtiski, ka šie konkurences pārkāpumi notikuši ilgstoši – no 2020. gada 20. septembra līdz pat 2025. gada 5. februārim.
Vienīgais savu vainu notikušajā atzinis “Innocent Pro”, piekrītot samaksāt 23 535 eiro, kas ir salīdzinoši maza summa. Tikmēr “Rickman Trade” noteikts 255 938 eiro sods, bet “Eugesta” būs jāšķiras no 232 636 eiro.
Ne tikai sods, bet liegumu turpinat komercdarbibu Latvija butu atbilstosh sods.
Cilvēki, kas ir iekšā tirdzniecībā, reizēm piemin skaitļus, kurus pārmaksā mazumpircēji…ne velti ir teiciens, ka patērētāji ir jaunā nafta.
Uzcenojums pēc savas būtības nav pārkāpums, līdz tā ir pircēja brīva izvēle. Tas pat vairs nav noslēpums un publiski ziņots, piemēram, pārtikai ir līdz pat 300% uzcenojums. Problēma sākas tajā brīdī, kad par to vienojas tirgotāji, kad tas kļūst neizbēgams pircējam.
Es jau īsti nenosodu arī šo vienošanos – kapitālismā visi grib nopelnīt. Ja pircējs ir gatavs maksāt vairāk par Jura, nekā cita ražotāja aparātu – kur tad īsti problēma? Ja man Jura liekas par dārgu, es to vienkārši nepērku. Tas ir kafijas aparāts, nevis apkure vai dzeramais ūdens)
Atvēru vienas ļoti populāras markas 3 dīleru cenu lapas, johaidi, visiem cenas vienādas. Sodīt, sodīt un vēl reiz sodīt!
Laikam uzkāpa kādam turīgajam uz varžacīm, ja KP ir ieguldījusi savu kapacitāti tik šauras nišas produktam 5 gadus monitorējot Jura kafijas aparātus. Vienlaikus ar plaša patēriņa, pārtikas, būvniecības cenām – viss takā puslīdz OK ;)
Es saprotu ka ar kaut ko ir jāsāk un arī “mazie” jātramda, bet šajā gadījumā tas selektīvisms tā lec laukā.
Jā, dīvaini, jo diez vai Jura aparātiem ir vismaz 20% tirgus no visiem aparātiem. Respektīvi, tiem Jura aparātiem ir daudz alternatīvu un nav spiesta lieta pirktu Jura.
Jura aparāti ir ļoti populāri birojos kā b2b risinājums, parasto patērētāju lokā tie jā, nav izplatīti.
Pag, konkurences padome ir informēti par Apple cenu politiku?
Tu par ko? Par to ka pie mums Apple tehnika maksā vairāk kā ASV?
Kas ar Apple cenu politiku?
Ja Jums ir info, tad Jums arī jāinformē KP.
Viens no uzņēmumiem pieder progresīvajam staķim, un sods ir aizdomīgi mazs.
Eu tiešām!
Staķis pēc laiciņa sāks tirgot citas firmas aparātus zem cita SIA nosaukuma.
Tāpēc jau to sauc par Konkurences Padomi. Tai var samaksāt par “padomu” – konkurences likvidēšanai.
Ļoti daudziem lielajiem brendiem ir tādas cenu lapas, lai tirdzniecības pārstāvji nenodarbojas ar kanibālismu, proti nosaka minimālo mazumtirdzniecbas cenu. Nezinu, cik tas legāli, bet būtībā tas ir tas pats.
it dzelžu/licenču pasaulē tā ir norma.
oficiālais dīleris nosaka listpraisu un pārejo pa tādu tirgo.
ja ir jauns klients parādījies pie apvāršņa, tad ātrākais pārstāvis iet pie dīlera un prasa diskontu. pārējiem nākas mēģināt pievilināt ar citām metodēm.
Eiropā izmanto apzīmējumu RRP (recomended retail price). Un tādas cenu lapas ir daudz. Nezinu, kā tur viņiem ar KP, bet cenas veikalos ir zemākas nekā Latvijā. Par preču cenām balso pircējs ar savu maciņu. Tā ir visefektīvākā metode.
Darbā ir kaut kāds Jura kafijas verķis (noma) – drausmīga kafija… nesen nomainīja uz citu (tādu pašu modeli), bet nekas nemainījās. Salīdzinot ar to kafiju, ko man mājās taisa Delonghi aparāts – Jura ir pilnīga 0. Galīgi nesaprotu, kur vaina – protams, kafijas pupiņas pērk darbā ne jau tās labākās, bet kad izbesījos un pats nopirku jēdzīgas, kuras man mājās garšo (PUPA Sweet Brazil), būtiski nekas neuzlabojās. Nesalīdzināma garšas atšķirība ar to, kas mājās. Grozīti ir visādi iestatījumi tam Jura, panākt normālu garšu neizdodas.
Kur vaina? Kafijas pupiņas un kafijas aparāta konfigurācija. Varbūt ūdens vēl. Tas viss kopā rada kafijas dzēriena garšu.
Plus regulāra aparāta apkope. Netīrs (iekšā) aparāts neko labu neuztaisīs pat ar labām pupiņām.
Iespējams Jura sākuši uz kaut ko taupīt un dzīvo uz veciem lauriem… senāk Jura tiešām bija viens no labākajiem aparātiem nelieliem ofisiem. Delonghi, lai arī tehniski uzticams, tāds mājas lietotāju aparāts vien ir. Domāju ka šeit lielāku lomu spēlē gaumes jautājums kā tehniskā puse.
Kas tas pa murgu?
Tad jau jāsoda arī visi auto-dīleri! Intrac arī!
Ā, un Apple (āboļu veikals)!
Oij, un Latvijas Balzāms arī, jo kādas 2 ziemas apakaļ Mokkai bij noteikta cena!
Un mums taču bij tādi veikaliņi kam nosaukumā jau rakstīts ka krāpnieki! FIXED PRICE saucās.
Tos vispār uz Sibīriju!
Komentāros cilvēkiem švaka izpratne, ko nozīmē konkurences ierobežošana un cenu vienošanās. Apple kā ražotājs nosaka cenu. punkts. Autoražotāji saviem auto nosaka cenu. punkts. Protams dīleris var dempingot cenu, bet visticamāk, tad viņi būs zaudētājos. Savukārt, ja tev apple maksā 1000 eur, un tev divi vienīgie izplatītāji valstī vienojas, ka tirgos par 1500Eur, tad ir konkurences ierobežošana un tas ir nelegāli. Te nav runa par to, ka ir citu ražotāju preces ko izvēlēties. Ja kādam vēl nepieleca – tu un kaimiņš cepat maizi – izmaksas par maizes klaipiņu ir 50 centi, tu tirgo par 1 eur, kaimiņš par 1.20 eur. Ja kaimiņš vēlas dabūt tirgus daļu, viņš nometīs līdz 90 centiem un tu varēsi domāt tālāk kā konkurēt. Normāla tirgus balansēšanās situācija, kurā patērētājam ir iespēja izvēlēties pie kā pirkt. Savukārt ja jūs ar kaimiņu nolemsiet aiz sētas, ka abi tirgosiet par 2 eur un nedrīkst neviens samazināt, tad abi jūs nopelnīsiet 4x pašizmaksu un zaudētājs būs klients. Skaidrs, ka no biznesa puses baigi labais deal – peļņa peļņa peļņa…. bet te jau tā sāls – lai mākslīgi neradītu konkurences neesamību ir noteikumi, kas aizliedz šādas slepenas vienošanās. Neesmu pētījis sīkāk, bet šis visticamāk nozīmē ka šiem trīs izplatītājiem ir līgumi… Read more »