Web Analytics
More
    Reklāma

    Pētījums: Uzņēmumi Latvijā pāriet uz mākoņpakalpojumiem un IT apkalpošanu ārpakalpojumā

    Jaunākie raksti

    Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un SKDS pētījums atklāj, ka uzņēmumu vidū Latvijā biežāk izmantotie informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumi ir mākoņskaitļošanas pakalpojumi jeb virtuālie privātie serveri, datu centru pakalpojumi un produktivitātes rīki. Tas liecina par uzņēmumu pakāpenisku pāreju uz drošāku datu glabāšanu un centralizētu IKT infrastruktūras pārvaldību mākoņvidē. Vienlaikus pieaug arī IKT apkalpošanas nodošana ārpakalpojumā – salīdzinot ar 2024. gadu, tas audzis par 10 procentpunktiem. Kā norāda Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” Platjoslas un IKT infrastruktūras direktors, šī tendence atspoguļo uzņēmumu vēlmi risināt kvalificētu speciālistu trūkumu un nodrošināt augstāku IKT drošības un sistēmu uzturēšanas līmeni.

    Pētījuma dati rāda, ka uzņēmumi arvien aktīvāk izvēlas risinājumus, kas ļauj atteikties no pašu uzturētas fiziskās IKT infrastruktūras – virtuālie privātie serveri, datu centru pakalpojumi un centralizēti produktivitātes rīki kļūst par ikdienas darba pamatu dažāda lieluma uzņēmumos, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu segmentā.

    IKT uzturēšana ārpakalpojumā kļūst par stratēģisku biznesa lēmumu

    Ja 2024. gadā IKT apkalpošanu ārpakalpojumā atzīmējuši 22 % aptaujāto uzņēmumu Latvijā, tad 2025. gadā šis rādītājs sasniedz jau 32 %, kas ir kāpums par 10 procentpunktiem. Šo pāreju veicina ne tikai IT speciālistu trūkums, bet arī uzņēmumu spēja finansiāli atļauties uzturēt IKT sistēmas ar iekšējiem resursiem. Turklāt tā nav tikai fiziska šo sistēmu uzturēšana, bet arī apjomīgs zināšanu portfelis, kas mūsdienās ir nemitīgi jāpapildina, lai nodrošinātu drošu, augsta līmeņa IKT uzturēšanu.

    “Digitalizācija Latvijā notiek straujāk, nekā uzņēmumi spēj nodrošināt stabilu, drošu un profesionāli uzturētu IKT vidi tikai ar iekšējiem resursiem, un tas ir pilnīgi saprotams, jo tehnoloģijas un mākslīgā intelekta iespējas šobrīd attīstās gaismas ātrumā. Mākoņpakalpojumi un IKT apkalpošana ārpakalpojumā ļauj uzņēmumiem fokusēties uz pamatdarbību, vienlaikus mazinot riskus, kas saistīti ar drošību, sistēmu uzturēšanu, kā arī speciālistu pieejamību 24/7 režīmā un kompetencēm. Tā nav īstermiņa izvēle, bet gan ilgtermiņa strukturāla pārmaiņa uzņēmumu domāšanā par IKT risinājumu stratēģisku nozīmi biznesa noturībā un konkurētspējā,” skaidro Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” Platjoslas un IKT infrastruktūras direktors.

    Latvijas uzņēmumi migrē biznesa procesus un pārvaldību uz mākoņvidi

    “Bite Latvija” un SKDS 2025. gada pētījuma dati rāda, ka mākoņpakalpojumu izmantošana ir starp pieciem biežāk izmantotajiem IKT risinājumiem uzņēmumos līdzās mobilajam internetam, “Microsoft 365” produktivitātes rīkiem, optiskajam internetam, kā arī datu uzglabāšanai datu centros ārpus uzņēmuma. Vienlaikus pāreju uz mākoņvidi iezīmē arī “Eirobarometra” 2025. gada dati – 44 % uzņēmumu Latvijā izmanto mākoņpakalpojumus, salīdzinot ar 36 % 2023. gadā. Tikmēr Eiropas Savienībā kopumā šis rādītājs pērn sasniedz 53 %, kas ir par septiņiem procentpunktiem vairāk nekā 2023. gadā.

    “Plašāk analizējot Latvijā veiktā pētījuma datus, redzam, ka mākoņpakalpojumus visbiežāk izmanto vidēja lieluma uzņēmumi, tiem seko mazie uzņēmumi. Savukārt lielie uzņēmumi ar 250 un vairāk darbiniekiem pāreju uz mākoņvidi īsteno piesardzīgāk, bet mikrouzņēmumi to dara visretāk. Tas lielā mērā saistīts ar elastību un izpratni par mākoņvides sniegtajām priekšrocībām – drošu datu uzglabāšanu un dublēšanu, attālinātu piekļuvi informācijai, ērtu sadarbību tiešsaistē un iespēju ātri pielāgot IT resursus biznesa vajadzībām. Tajā pašā laikā redzam, ka arī lielie uzņēmumi arvien vairāk balsta ikdienas procesus mākoņpakalpojumos, jo tie nodrošina lielāku efektivitāti, izmaksu pārskatāmību un veicina konkurētspēju dinamiskā tirgus vidē,” skaidro D. Ņikitins.

    Mainoties digitālajai videi, lielie uzņēmumi veido kompleksu IKT ekosistēmu

    Mainoties digitālajai videi un arvien plašāk ikdienas procesos integrējot mākslīgā intelekta risinājumus, īpaši svarīga kļūst sistēmu savstarpējā saderība, drošība un nepārtraukta darbība. Tāpēc lielo uzņēmumu vidū īpaši nozīmīga ir kompleksas IKT ekosistēmas veidošana. Piemēram, televīzijas platforma “Go3”, kas ikdienā pārvalda lielus datu apjomus un nodrošina nepārtrauktu piekļuvi saturam aptuveni 500 tūkstošiem skatītāju vairākās valstīs vienlaikus, izvirza īpaši augstas prasības tīkla drošībai, savienojuma stabilitātei un sistēmu nepārtrauktai darbībai.

    “Bite ir uzticams tehnoloģiju partneris, kas nodrošina Go3 platformas darbību Baltijā. Serveru statņu noma datu centros Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, tīkla un ugunsmūru administrēšana, korporatīvie datu kanāli, optiskais internets, mākoņskaitļošana un Microsoft 365 risinājumi ļauj mūsu komandai strādāt efektīvi un stabili. Savukārt datu rezerves kopijas Latvijā un Rietumeiropā, kā arī Fortinet ugunsmūri ar mākslīgā intelekta risinājumiem nodrošina kiberdrošību un atbilstību NIS2 direktīvas jeb Nacionālā kiberdrošības likuma prasībām,” norāda Aušra Sidaravičienė, TV3 Group tehniskā direktore.

    “Lielo uzņēmumu IKT vide vairs nav statisks risinājumu kopums – tā ir dzīva ekosistēma, kas nepārtraukti attīstās līdz ar biznesa vajadzībām un kiberdrošības izaicinājumiem. Mūsu uzdevums kā tehnoloģiju partnerim ir nodrošināt, lai visi šie risinājumi strādātu vienoti, droši un bez pārtraukumiem, vienlaikus ļaujot klientiem elastīgi integrēt jaunās tehnoloģijas, tostarp mākslīgā intelekta rīkus,” stāsta D. Ņikitins.

    “Bite Latvija” un SKDS pētījums “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” veikts 2025. gadā, aptaujājot 750 aktīvo uzņēmumu vadītājus visā Latvijā. Pētījums tiek īstenots jau trešo gadu, nodrošinot iespēju analizēt ilgtermiņa tendences uzņēmumu digitalizācijā un IT drošības jomā.

    Reklāma
    Paziņot par jaunumiem
    Paziņot par
    7 komentāri
    Usinss
    30.01.2026 11:46

    Kaut kā novēlota statistika, no mākoņiem sāk vilkt nost, tie, kuriem nepatīk, kad nepareizs dns iestatījums nograuj AWS un pusi no interneta. Vai viens nepareiz pretspama filtrs nograuj otru pusi interneta pateicoties cloudflare. Tendences mainās. Bet mēs, protam vēl ejam vecajā inercē. Un ārpakalpojuma IT, maigi izsakoties neiedziļinās problēmā. Risinājumi 80% gadījumi ir ielāpi, vai naudas mešana uz problēmu, sistēmu migrācija uz mākoni utt. Bet realitātē problēma nav risināta un tiek sadzīvots ar nākamajām neērtībām. Reāli, ja uzņēmumā ir virs 20 datoriem un tas nav tech startup kur IT kā tāds nav, vajag on siste IT personālu kurš ir pieejams problēmu risināšanā. Ārpakalpojumu reakcijas laiki ir lēni, tie parasti atrodas glavaspilsētā vai lielākajās pilsētās.

    Last edited 4 months ago by Usinss
    Garāms Gājējs
    30.01.2026 16:26
    Reply to  Usinss

    Cloudfare vispār ir totāls mēsls. Nesaprotu kapēc tāds vispār vel eksistē. Bezjēdzīga figņa.
    Es atveru veikals.banknote.lv no ne-Latvijas IP adreses – man klikata bāžās virsū. Priekš kam?
    Izbesija ka visu laiku kauko nīd par “your browser is out-dated”, nomainiju useragent uz kaukādu Firefox 250. Nedēļu strādāja, pēc tam sāka brēkt ka man esot feiks browseris. Nu kāda starpība kas man rakstīts useragent stringā? Ko tas maina?
    Un tie brosweri arī…. nu bāc… Es ērtībai uzlieku kamerām portforwardus uz 70.kaukas porta – Firefox atkal kauko restricto. Nu kas tās pa funkcijām? Kādu labumu tas dod? Akal jemies pa about:config, ar tamburīnu…
    Nevajag nekādas uzmārrutka “inovācijas”, nekādus mākoņus. Pat kaukāds brandname NAS ir izdevīgāks nekā kaukādi mākoņi.

    Kursors.lv
    30.01.2026 16:28

    Jā, bet tikai tieši pretēji. Cloudflare šobrīd ir viens no nozīmīgākajiem tīmekļa drošības uzņēmumiem. Tas, ka nesaproti, kas tas ir un kā darbojas, nenozīmē, ka tas nenoder nevienam ;)

    Garāms Gājējs
    30.01.2026 16:39

    Kādas drošības?

    Kursors.lv
    30.01.2026 16:40

    Nu, jēziņ, kas tas par debilu jautājumu? Atver Cloudflare mājaslapu, uzspraud savas acis uz kātiņiem un lasi.

    Karlis
    30.01.2026 15:51

    Cloud beigās sanāk ļoti dārgi

    prap
    31.01.2026 12:44

    biržā lielam makoņstūmējs SAP tā vairs nedomā un akcija nogazās par 20%, jo neviens negrib savus sensitīvos datus par sviestmaizi dot makoņiem un lietas galīgi neiet uz sitienu un datu fragmentācija rada vēl lielākas izmaksas….

    Reklāma