Dienvidkorejā pieņemts jauns likums, kas paredz, ka stāvvietas, kurās ir vairāk nekā 80 vietas, jāaprīko ar jumtu, kurš veidots no saules paneļiem. Šī prasība attieksies ne tikai uz jaunām stāvvietām, bet arī jau eksistējošas stāvvietas būs šādi jāaprīko.
Lēmums pieņemts, lai veicinātu pāreju uz dabai draudzīgāku energoražošanu un atjaunojamo resursu izmantošanu, vienlaikus radot darbavietas saules enerģijas un arī celtniecības sektoros. Kā saka latviešu tautas sakāmvārds, korejieši mēģina nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu.
Stāvvietas, kas aprīkotas ar saules paneļiem, ne tikai ražos elektrības, bet dos vēl kādu ļoti praktisku labumu visiem autobraucējiem, proti, šīs struktūras pasargās mašīnas no tiešiem saules stariem, lietus, sniega un krusas, kā arī radīs ēnu – cilvēkiem būs jāpatērē mazāk enerģijas, darbinot kondicionierus, lai iegūtu komfortablāku temperatūru auto salonā.
Par nozari atbildīgās Dienvidkorejas ministrijas pārstāvji norāda, ka šādi lietderīgāk tiek izmantota zeme, kas citādi stāv ar ierobežotu pielietojumu, proti, tā tiek lietota tikai auto novietošanai. Tagad šo funkciju papildinās elektrības ražošana. Paredzēts, ka jau drīzumā sāksies pirmie celtniecības darbi, lai jaunās prasības varētu izpildīt.
Līdzīga veida projekti realizēti arī citviet pasaulē, piemēram, ASV dienvidu štatos, kur ir daudz saules gaismas. Lai arī, piemēram, Arizonā tā nav obligāta prasība, atsevišķās vietās ir izbūvētas šādas nojumes ar saules paneļiem, tiem ražojot elektrību un vienlaikus sargājot mašīnas no saules.
Manuprāt ideāls risinājums, jo tas ir 2in1, enerģija un ēna/nokrišņu aizsardzība autiņiem. Ēna, tas ir tas kas pietrūkst, piemēram, Akropoles stāvvietā. Nez, vai pie mums arī kāds par ko tādu aizdomāsies…
Dienvidkorejā iespējams, tad der. Mums … nu nez vai.
Uz veikala jumta uzlikt lētāk būs, līdz ar to vispirms liks tur. Ja baigi vajadzēs, tad liks arī šādi.
Maxima-2 ?
Salīdzini saules paneļus ar visu to kaudzi zemes, ko uzlika uz jumta? Ja pareizi veic aprēķinus, tad tiek galā kādus stiprinājumus vajag un cik daudz.
Nevajag nenovērtēt būvnieku spēju atrat optimālus risinājumus.
Liepājā viens ražōšanas uzņēmums lika uz jumta paneļus. Jumts sāka deformēies (metāla un dzelzbetona konstrukcija no padomjuu laikiem restaurēta. Projekta sadārdzinājums, lai saglābtu labo slavu un neatteiktos no saules paneļiem – 300% . Nemaz nerunāsim, ka pēc konstatēšanas netika pārtraukta ražošana…
Tas nozīmē, ka jumta nestspēja jau bija uz robežas un sāktu izkļauties arī no sniega slodzes. Saules paneļi šo problēmu drīzāk izgaismoja nevis radīja, vai arī tika izdomāts neatbilstošs jumta nestspējai stiprinājumu un balasta risinājums.
Drīzāk jautājums kāds šim vispār sakars ar raksta tematu? Vecs padomju panelis ar milzu laidumu netur nepārdomātu papildus slodzi, tā dēļ Korejieši nepareizi dara, ka liek paneļus virs autostāvvietām uz jaunizbūvētām konstrukcijām?
Par šādu risinājumu visādos komentos esmu minējis jau vairākus gadus no vietas :)
Ideāls risinājums, arī LV, šādi var izvietot pietiekami daudz saules paneļus lai spētu varbūt pat pilnībā nodrošināt shopping mall dienas pašpatēriņu, plus vēl vajadzīgā ēna.
Ēna ir tas kas tiešām pietrūkst LV stāvvietās. izkāpjot no auto vasaras svel’mē lielveikalu stāvvietās ir tāds karstums kā pirtī, uzkarsuši auto, uzkarsis asfalts…
Kad uz šo sasnigs 0,5-0,8m sniega kādā spējākā sniegputenī, kādi pēdējā laikā gadās arvien biežāk, un tas viss nonāks uz ļaksusiesm un poršiem, kuru īpašnieki tikmēr vazāsies šopingā, tad ātri sapratīs, cik patiesībā druknai jābūt šādai plakanai konstrukcijai, lai tā pildītu savu funkciju droši. Tie, kam būvkonstrukciju tēma ir tiktokā apgūta protams liekas citādi. Un nez kā no šī tīrīs sniegu, ja brīnumainā kārtā tirdzniecības centrs regulāri liks to darīt(kas gan neizslēdz jau pieminētos spējos sniegputeņus)? Ar ledus citrtnīti vai alumīnija lāpstu? Kad snieg ap nulli grādem, tad sniegs nav balts pūkains, kuru nopūst, bet veido apledojumu tikko ir pieskāries metālam vai stiklam.
Cik tad mums Latvijā ir bijis tādu sniega vētru?
Konstrukciju aprēķinus visām iespējamām slodzēm neviens nav atcēlis. Sniega un vēja slodzes ir pamatu pamats. Tā, ka aplamības raksti. Tiesa sniega nošļūkšana no paneļiem ir sāpīga tēma, kas nav tik vnk risināma, bet arī to var atrisināt.
Nokausēs ar to pašu elektrību.
Nevajadzēs nemaz tērēt elektrību uz kausēšanu, mūsu siltās ziemas ar piecdesmit saslšanas/atkušanas cikliem ziemā, nevis diviem, to jau dara. Un tas rezultējas daudz blīvākā sniega, ledus kārtā kas sagulsnējas un nemaz tik viegli lejā neslīd no tām plakanajām virsmām. Ir daudz šādi jumti redzēti, kur sakrājies tā ka pārsteigts esi, kā tas iespējams. No lejas neredz.
Ar to pašu nesanāks, to es tev kā saules paneļu īpašnieks saku: tā kā tagad ir ārā ģenerē tuvu 0, kad snieg decembrī un arī caur sniega kārtu ģenerācija ir rāli 0, vajadzēs gana iztērēt no tīkla lai izkausētu. Un ziemā no tīkla nu nav diez ko zaļa tā enerģija.
Pie Sky uz Ulmaņa gatves gan ir līdzīgi jumtiņi, kā viņi tiek galā ar sniegu neesmu iedziļinājies, bet nu kaut kā tiek, ziemā tur kustība notiek. Tik tas panelis pēc idejas bik jūtīgāka manta, salīdzinot ar skārda jumtu.
Pati pa sevīm ideja ok, gan ēnu dod, gan platību lieki neaizņem citur, gan patērētājs tepat blakus (TC vai noparkoto auto uzlāde)
To jau arī rakstu, kad sarēķinās visas normatīvās slodzes, tad šitie plakanie paladziņi uz sērkociņu kājām, kādus patīk likt vizualizācijās, jop tā labi izskatās, nederēs. Slodžu koeficienti arī palielinās, ievērtējot to, ka laika apstākļi paliek nevienmērīgi, sniegs nav vienmērīgi visu ziemu, bet nedēļas laikā sasnieg bezmaz viss ziemas daudzums.
Un pietiks jau ar vienu pamatīgāku snigšanu un pārslodzi, lai pasākums nobrauktu lejā. Nevajag regulāras sniega vētras
Tas ir raksts par Dienvidkoreju, ar ilustratīvas nozīmes attēlu. Kādēļ jāsāk tas attiecināt uz mūsu stāvlaukumiem? Ja izlems ko līdzīgu taisīt pie mums, to taisīs atbilstoši piemērotu mūsu platuma grādiem. Tad jau tie lielie saules paneļu parki kas daudzviet latvijas laukos sabūvēti arī sen būtu aizpusti un ar sniegputeni salauzti. Ja nonāks līdz stāvlaukumiem, izdomās arī labus risinājumus tiem. Neliks 500 paneļus vienā plakanā virsmā, bet uzliks pa slīpām strēmelēm, līdzīgi kā uz lauka. Saulīte uzspīdēs, sniedziņš nokusīs.
Vienīgi kam nepiekrītu tas ir “saulīte uzspīdēs – sniedziņš nokusīs”. Kaut kā īsti viņš negrib kūst, pat ja kārta ir daži cm, prasās lai gaiss sasilst. Citādi nekas īpaši zem sniega ar tiem paneļiem man nenotiek, ir bijis arī ap 20cm virsū pēc snigšanas, jumta slīpums ap 15°, vērsts pret dienvidiem.
Svaigi uzsnidzis sniegs ir laba siltumizolācija. Pat kad saule aizķer kādu paneļa stūri un tā melnā virsma sāk uzkarst un kausēt sniegu, drīz vien starp paneli un atlikušo sniegu izveidojas gaisa starpkārta un kušana palēninās.
Nevajag sapņot, ka Latvijā jumta slodzi (sniegu) nesīs tikai pats panelis. LV noteikti būtu normāla jumta konstrukcija kuru arī var mierīgi notīrīt. Paskaties uz visiem DEPO veikaliem, ļoti slīpi jumti, veikals no metāla konstrukcijas. Nekas nenotiek ja ik pa laikam ziemā nokasa gan sniegu, gan ledus kārtu, kas krājas. Visu beigās izsaka izmaksas un ieguvums. Citreiz ieguvums ir ne cik finansiāls, cik ego boost un ilgtspējas indeksa uzlabojumi lai būtu nodokļu atlaide vai vienkārši ar ko paplātīties
ļoti slīpi vai ļoti plakani jumti? Ja jau mēģinām spriest par būvkonstrukcijām, tad ievērojam terminoloģiju. Un veikals, kas ir noslēgta kārba, ar vertikālu kolonnu režģi, ar pārsegumiem kā konstruktīviem diskiem horizontālai noturībai, ar jumta pārseguma kopnēm 1-2m augstumā, ar krusteniskām vai portālsaitēm vienā otrā un arī jumta plaknē, ir drusku cita tēma, nekā šie vizualaizatoru saģenerētie attēli ar milzu plakanu “buru” uz pāris brīvstāvošiem stabiņiem. Tak saku, tktokeru būvkonstrukciju zinātāji ka biezs. Visiem ir viedoklis, tik sajēga iztrūkst
Es labprāt redzētu kādu piemēru no prakses. Normatīvos slodžu aprēķinus neviens nav atcēlis un gan vēja, gan sniega slodzes visām konstrukcijām tiek ierēķinātas ar atbilstošu nestspējas rezervi (parciālo koeficientu). Mēģināju atrast kaut vienu gadījumu, kur sniega uz saules paneļiem dēļ būtu sagruvis kāds jumts un nekā – neviena reģistrēta gadījuma! Saules paneļu tikmēr salikti miljonos pa visu Ziemeļeiropu. Pļavās stāv saules paneļu rindas cik tālu vien var redzēt uz tieviem sērkociņu stabiņiem ar knapu atbalstu. Vietām skatos paneļi tiek likti nevis gareniski, bet perpendikulāri asij un atbalstīti tikai pa vidu tā ka abi gali karājas. Manāmi izliekušies pat, nosniguši, bet neplīst. Atradu tehnisko specifikāciju – izrādās saules paneļi iztur līdz 5,4kN/m2 sniega slodzi un 2,4kPa vēja slodzi. Cienītais, pārrēķinam to slapjā sniegā un izrādās tā ir 1.8metru bieza kārta! Cilvēka augumā.
Oho, tad jau mājai var taisīt jumtu no saules paneļiem, tikai apakšā jāpaliek izolācija. Jumta segumu tirgotāji gatavojas bankrotam.
Ja Tu vari nodrošināt atbilstošu balsta konstrukciju, kurai saules paneļi to slodzi nodod un atrast risinājumu kā hermetizēt to sadurvietas, tad jā. Vājā vieta ir krusas graudi diametrā virs 25mm – ļoti reti un ļoti lokāli, bet var tāda gadīties (savā mūžā piedzīvojis neesmu, bet mašīnu jumtus un fotogrāfijas ar izdauzītiem logiem esmu redzējis). Cauri gan neizlido, bet zirneklis uz borsilikāta stikla parādās. Tiesa saules paneļu mūsdienās maksā ~60EUR/gab. Tātad pilnīgi nerūp tā krusa.
Emmm: https://www.tesla.com/solarroof
🤔
Mjā, dakstiņu izmēri droši vien nodrošina arī lielāku izturību pret krusu, arī nomainīt vienkāršāk un lētāk, nekā lielos paneļus. Uzlikšanas izmaksas lielākas, tālāk jau bonusi.
Principā nekas nav par velti šai pasaulē. Kādas izmaksas Tesla roof ja salīdzina ar jumts+paneļi neesmu iedziļinājies, kā arī kā ir pēc 10 gadiem es nezinu, bet būvējot māju no jauna un plānojot saules izmantošanu ir vērts apsvērt šadu risinājumu, IMHO.
Katrā gadijumā tas pats Starlink izrādijās gana pieņemams produkts no Mr Musk.
Saules paneļa nestspēja ir viens, bet kopumā tās milzu buras nestspēja jau ir pavisam cits. Ne jau paneļi lūzt no sniega slodzes, par kuru izturību tu tur esi salasījies, bet kopējā konstrukcija šādā veidā kā ir bildē neizturēs. Ir vairāki objekti, kur šādi prātvēderi spriedelētāji salikuši bija saules paneļus un pēc mana rīkojuma pilnīgi visu pārbūvēja. Jo paneļu uzstādītāja zināšansas ir tik cik viņam gribas pārdot m2, bet būvkonstruktora zināšanas ir jau pavisam citā svaru kategorijā
Piedodiet, bet vai drīkstu painteresēties kur tieši Latvijā tika bez būvprojekta un atbilstošiem aprēķiniem būvēta šāda laukuma saules paneļu stāvvietas noēnojuma “bura”, kuru jūs apturējāt un likāt pārbūvēt?
Ideja laba. Es pat zinu, kādam mērķim būtu vislabāk izmantot tur saražoto elektroenerģiju…
Krimināli sodāmām darbībām.
Bezmaksas stāvvieta ar bezmaksas uzlādi pa dienu, kamēr pats pa bodi- sapnis.
Gan jau būs % klāt pie veikala čekiem.
Ilustrācija kaut kā parāda, kā auto nav pasargāti no saules … :|
Neesi sīkumains!
Atsevišķie dienvidu štati… un mūsējie jau, davai bliežam pie mums! Sniegs, izteikti mazāk saules – da nu, galvenais ka lēti 60eur/m2. Sadauzīs, nonāks lejā? uzceps nākošo!
Pie tam tajā renderbildītē pat nav pacentušies reālo ēnu uzģenerēt. Pirmajai auto rindai kapoti un vējstikli saulē, tālākai rindai jau ēna pie bampera. Tā saule arī tāda pakārtojama, kā gribās.