NASA dalījusies ar jaunu paziņojumu saistībā ar Mēness izpētes programmu “Artemis“. Kosmosa aģentūra informē, ka tās otrā misija “Artemis II” ar apkalpes dalību varētu notikt ātrāk nekā iepriekš paredzēts – 2026. gada februārī. Šī būtu pirmā reize 50 gadu laikā, kad astronauti tiek nosūtīti misijā uz Mēnesi. Tās mērķis ir pārbaudīt raķetes un kosmosa kuģa sistēmas, kas ir svarīgi turpmākajām Mēness misijām.
Paredzēts, ka “Artemis II” misijā piedalīsies četri astronauti – trīs no NASA un viens no Kanādas kosmosa aģentūras. Desmit dienās viņi veiks lidojumu ap Mēnesi un atgriezīsies uz Zemes, uz pašas tā virsmas nenolaižoties. Plānots, ka misija varētu sākties 5. februārī.
Šajā misijā NASA izmantos jaudīgo “Space Launch System” raķeti un “Orion” kapsulu, kas tika izmēģināta “Artemis I” laikā. Misijas starts tiks sadalīts vairākos posmos ar dažādām tehniskām niansēm. Vienkāršiem vārdiem sakot, pēc pacelšanās raķete nogādās kapsulu augšējā Zemes orbītā, kur vēlāk atdalīsies no tās. Tālāk tiks veikti dažādi testi un izmēģinājumi. Pēc tam “Orion” kapsula tiks nosūtīta uz Mēnesi. Šis lidojums ilgs četras dienas, astronautiem atrodoties ap 370 000 km attālumā no Zemes un vismaz 9200 km attālumā no Mēness.
Kad kapsula aplidos Mēnesi, sāksies četru dienu ilgs lidojums atpakaļ uz Zemi. Vienā no pēdējiem posmiem “Orion” atdalīsies no servisa moduļa un ienāks Zemes atmosfērā. Tas tiek uzskatīts par vienu no riskantākajiem posmiem visā šajā misijā. Ja viss noritēs veiksmīgi, astronauti nolaidīsies ar izpletņiem Klusajā okeānā, pie Kalifornijas.
“Artemis II” ietvaros liels fokuss tiks likts uz pašu astronautu veselību un to, kādu ietekmi atstāj kosmosa vide. Piemēram, viņiem nāksies veikt virkni dažādu pārbaužu, lai noskaidrotu, kā ķermeni ietekmē mikrogravitācija un kosmosa radiācija. Pirms un pēc šīs misijas tiks paņemti arī bioloģiskie paraugi, lai zinātnieki varētu saprast, kā kosmosa vide maina cilvēka organismu.
Interesanti, vai tad ar SKS ilgstoši apdzīvojušā personāla izpēti nepietika, lai saprastu kosmiskās vides ietekmi uz cilvēka ķermeni? Vai SKS orbītas rādiusā vēl darbojas Zemes magnētiskais lauks, kas pasargā no starojuma? Mikrogravitācijas ietekme uz ķermeni jau vajadzētu būt izpētītai, ņemot vērā, ka SKS uzturēšanās rekordi ir gads un vairāk.
Gan jau ka ir kaut kādi iemesli par kuriem mums vienkārši nestāsta 🤷🏽♂️
Kosmosa stacija atrodas zemes “aizsardzībā” no kosmosa radiācijas. Attālinoties no zemes, šī radiācija pastiprinās. Bet gan jau ir jaunākas metodes kā monitorēt un precīzāk ievākt datus salīdzinot ar iepriekšējām mēness misijām. Bet joprojām ir aizdomas, ka šis notiek pirmo reizi, ja viss notiek tik nedroši, taustīdamies. Un nevajag attiasnoties ar jaunām tehnoloģijām un citām muļķībām. Fizika ir fizika. Ja sanāca x reizes nolaizties uz mēnes pirms tam, tad šoreiz šim jau bija jābūt režīmā walk in park ar labākām ērtībām utt.
Ja padomā, ka kopš pirmās misijas nomainījušās faktiski divas speciālistu paaudzes, tehnoloģijas, pieeja ir pilnīgi citas, kā arī informācijas apjoms (un uzkrātās informācijas saglabāšanas veids un piekļūšana tai) pieaudzis n-kārtīgi, tad faktiski sagatavošanās šai misijai ir pielīdzināma pirmajai reizei. Tie cilvēki, kuri piedalījās pirmās misijas organizēšanā visi ir miruši (vismaz intelektuāli), to pieraksti ir uz papīra, mapītēs un (bija) viņu galvās. Skat. Voyager attālinātās apkopes problēmas.
Bulshit. Neviens jaunās paaudzes pārstāvis nav nosēdinājis nevienu uz mēnesi un arī vecie ir pārāk veci lai mācītu jaunos kā ar jaunajām tehnoloģijām nosēdināt iz mēnesi, nevis ar kalkulatoru kā tas bija pirmsākumos.
Viens nebaltas ādas krāsas un viena pēc skata sieviete. Tiktāl viss labi. Cerams, ka kāds ir vegāns, kāds LGBTQ un visi nenāk no labi situētām, priviliģētām sabiedrības daļām, lai viecinātu dažādību 🙏🏻
Es tieši to pašu padomāju. Gandrīz kā Netflix seriālos. 😅