Kādā marta sākuma darbadienas rītā raidījumā “Rīta panorāma” nejauši dzirdēju, ka iespējams pieteikties Eiropas digitālās indentitātes maka pilotprojekta testiem Latvijā. Kaut kas tāds uzreiz iekrita gan ausīs, gan acīs, tāpēc pieteicos šai iespējai. Pēc nedaudz vairāk kā diviem mēnešiem man jau bija iespēja būt par vienu no pirmajiem lietotnes testētājiem Latvijā. Tālāk padalīšos ar savu pieredzi un vizuālo testu materiālu.
Pieteikšanās izmēģinājumam
Jāsaka, ka pieteikšanās izmēģinājumam nemaz nebija tik ātra un vienkārša. Šī laikam nebija tā reize, kad tika izvēlēti visi, kuri veltīja laiku pieteikuma anketas aizpildīšanai. Vismaz to secinu pēc mūsu Discord kanāla komentāriem. Sākotnēji bija jāuzraksta vienkāršs pieteikuma e-pasts, bet pēc tam jau bija jāaizpilda nedaudz nopietnāka anketa. Tās mērķis bija atlasīt noteiktu testētāju demogrāfiju. Iespējams, ka tas ir nepieciešams plašāk aptverošiem testiem, taču tie ir mani pieņēmumi.
Papildu tam bija jāparaksta arī datu drošības līgums, tā kā joki mazi. Taču testēšana notika ar izdomātiem datiem, neizmantojot personiskos. Kaut gan sākumā biju iedomājies tieši pretējo. Jebkurā gadījumā tiku izvēlēts šiem testiem, un 23. maija rītā devos uz LVRTC biroju, kas ir atbildīgs par šīs lietotnes izstrādi un servisa nodrošināšanu Latvijā. Projektā iesaistīti arī VARAM, SEB, RTU un CSDD.
ID karte mobilajā telefonā
Digitālās identitātes maks ir mobilā lietotne, kurā iedzīvotāji varēs glabāt sev būtiskos un ikdienā nepieciešamos datus un pēc nepieciešamības tos iesniegt dažādās tiešsaistes sistēmās. Ir iecerēts, ka ar Digitālās identitātes maka palīdzību būs iespējams apmainīties ar personalizētiem datu atribūtiem, kurus varēs izmantot pakalpojumu saņemšanai publiskajā un privātajā sektorā. Makā būs iespējams uzglabāt digitālo transportlīdzekļa vadītāja apliecību, e-receptes, izglītību apliecinošus dokumentus un maksājumu rīkus.
Saviem vārdiem to definēšanu, kā iespēju telefonā izveidot digitālu versiju personu apliecinošam dokumentam. Tādējādi atsvabinot personu no fizisku dokumentu nēsāšanas līdz, kas skan ļoti vilinoši. Par līdzīgiem piemēriem jau esam rakstījuši Apple Wallet kontekstā, kas noteiktos ASV štatos ļauj pievienot digitālās tiesības. Drīzumā būs iespējams pievienot arī digitālo ID karti, taču tā nevarēs kalpot, kā oficiāls dokuments.
Princips šeit ļoti ir līdzīgs, taču pagaidām realizēts kā atsevišķa lietotne. Iespējams, ka tam ir arī savi ieguvumi, jo no lietotāja viedokļa ir jau pārāk pierasts pie telefonos iebūvētajiem digitālajiem makiem. Tikmēr atsevišķa lietotne ļauj izmantot plašāku funkcionalitāti, piemēram, veikt savu datu oficiālu pierādīšanu un parakstīt maksājumus ar digitālo parakstu.
Sākotnēji speciālajā lietotnē, kas testa laikā nosaukta par NOBID EUDIW, ir jāpievieno digitālā versija personu apliecinošam dokumentam. Tas tiek izdarīts ar eParaksts mobile lietotni, jo jaunā servisa izstrādātājs ir LVRTC, kā arī tas principā ir viens no retajiem rīkiem, ar kuru iespējams apstiprināt savu identitāti.
Veicot piekrišanu, tiks iegūta informācija par lietotāja personu apliecību. Pa vidam vēl papildu soļi drošībai, kā piemēram, koda nosūtīšana uz telefona numuru un e-pasta adresi. Saprotams, ka šādā procesā drošība ir ļoti svarīga. Pēc tam dokuments parādās lietotnē. Vizuāli tas atgādina digitālo plastikāta karti, uz kuras ir redzams numurs un derīguma termiņš.
Cik nu manas zināšanas un paša sapratne par lietotāja interfeisu ļauj spriest, es teiktu, ka kopumā lietotne ir tīri glīta un funkcionāla. Tā izmanto kaut ko ierastu no iOS un Android digitālajiem makiem, bet to realizē atsevišķā lietotnē. Tiesa, vismaz pirmreizējā autorizācija likās salīdzinoši sarežģīta. Bez atbalsta testa laikā neveiktos tik raiti un labi.
Tāpat dokumentu pārbaudē ar QR kodu vēl ir daudz uzlabojumu, jo tā šobrīd bija salīdzinoši neintuitīva, kad vajdzēja izvēlēties, ar kādu informāciju dalīties. Testa laikā bija iespējams redzēt visus laukus, kuri tiek izmantoti izstrādē un par kuriem servisam ir pieejama informācija. Skaidrs, ka ikdienas situācijā tie nebūtu nepieciešami, kā arī izvēlei būtu jābūt intuitīvākai.
Bet visādi citādi ar nelielu emocionālo atbalstu es testu laikā spēju izpildīt visus nepieciešamos scenārijus paša spēkiem. Izmantojot veco mantru, ka viss valstiski radītais ir slikts, šoreiz gribas teikt, ka rezultāts pat ir tīri acij tīkams un funkcionāli saprotams.
Ko ar to var iesākt?
Varētu likties, ka pievienojot digitālo personu apliecību, balle ir beigusies, un tagad varēs staigāt apkārt pa izklaides vietām, ārstiem un citām iestādēm, vienkārši uzrādot to lietotnē. Jā, iespējams, būs gana arī ar to, taču pielietojums šādam digitālajam risinājumam var būt krietni plašāks.
Kā viens no testa uzdevumiem bija iedomāta situācija, kurā policistam uz ielas jāuzrāda un jāapstiprina sava identitāti. Taču tas nenotiek vienkārši atverot speciālo lietotni un parādot dokumentu, bet tas tiek darīts caur pašu lietotni, noskenējot QR kodu. Tas ļauj pārliecināties, ka policists uzdodas par to, kas viņš ir, kā arī lietotājam pašam norādīt ar kādu informāciju viņš vēlas dalīties.
Tādējādi tā kalpo par papildu personas identitātes un noteiktas informācijas apstiprināšanas kanālu. Jaunā ekosistēma paver arī citas iespējas, kur šādi skenējot kodu, iespējams nodot noteiktu informāciju par sevi. Piemēram, alkohola iegādei apstiprināt savu vecumu. Protams, uzrādīt ID karti ir krietni ātrāk, nekā šādi skenēt kodu, izvēlēties noteiktus laukus, un tikai tad apstiprināt šīs informācijas nodošanu.
No otras puses, papildu soļi ļauj mums pašiem kontrolēt, kādu informāciju nodot tālāk, domājot par privātumu un datu drošību. Kā arī atkārtošos, ka tas savā veidā ir kontroles mehānisms arī otras puses pārbaudei, kas ir spējīga šādi pieprasīt datus.
Bet ar to funkcionalitāte nebeidzas, un patiesībā sākas interesantākais. Šis speciālais serviss un lietotne ļauj iegūt informāciju par savu iegūto augstāko izglītību un braukšanas apliecību. To visu iespējams izdarīt tieši lietotnē, pieprasot konkrētā dokumenta veidu, kas atkal tālāk izsauks informāciju no augstskolas vai CSDD. Ak šī skaistā API pasaule, kas ļauj ērti apmainīties ar informāciju.
Varbūt izglītības dokumenta izmantošana nav karstākais pīrādziņš, bet tas parāda lietotnes iespējas vienuviet glabāt cilvēkam svarīgus dokuments un informāciju. Kā arī tas vienkārši norāda uz digitālajām iespējām. Autovadīšanas apliecības iegūšana šādā formā gan ir ļoti patīkama, jo to var pieprasīt uzrādīt policija, kā arī tas ir viens no tiem dokumentiem, kas parasti atrodas makā.
Gandrīz aizmirsu pieminēt, ka ar šo lietotni būs iespējams veikt parakstīšanu. Tas notiks līdzīgi, kā jau ar esošo eParaksts mobile. Sākotnēji būs nepieciešams pievienot savu digitālo parakstu, un pēcāk jau varēs izvēlēties failu no telefona un to parakstīt. Domāju, ka šeit ieguvums ir iespēja ērti izvēlēties parakstāmo failu telefonā, par ko šī brīža lietošanas pieredzē nebiju aizdomājies.
Šeit es pieminu tikai tās lietas, kuras arī pats notestēju. Līdz ar to tas principā arī ir tik vienkārši vai sarežģīti. LVRTC arī uzsver, ka jauno servisu varēs izmantot arī privātais sektors, piemēram, izmantot kā maksājumu rīku.
Personīgās sajūtas
Šī laikam bija pirmā reize, kad piedalījos publiskajos testos. Protams, tas negadās bieži, bet bija patīkami redzēt, ka tāda iespēja tiek piedāvāta ikvienam iedzīvotājam. Līdz ar to visu procesu novērtēju ar diezgan pozitīvu zīmi.
Pirmām kārtām jau patika sagaidīšana LVRTC ofisā, kas atrodas modernās telpās, kamēr Rīgas radio un televīzijas tornis atrodas remontā. Var teikt, ka šajā uzņēmumā valda mūsdienīga atmosfēra, un tas atbilst visām ierastajām prasībām. Korporatīvā vide uz urrā, tā teikt.
Arī pats tests noritēja visai raiti. Es biju kopā ar projektu vadītāju un izstrādātāju, ar kuru palīdzību veicu noteiktas darbības lietotnē. Pēc katra uzdevuma bija neliela saruna, kurā dalījos ar savām atsauksmēs par to, vai process bija saprotams, par ko radās bažas un vienkārši sajūtas par tikko izdarīto. Tas jau mūsdienās ir svarīgākais – vienkārši saprast, ko ar servisu nepieciešams izdarīt un to arī paveikt.
Varbūt pats sākums man bija bikls, jo nedaudz iestrēgu uz digitālās identitātes kartes pievienošanu, bet pēc neliela atbalsta, process aizgāja kā smērēts. Kopumā šis risinājums liekas cerīgs. Mani visvairāk uzrunāja paplašinātās iespējas, glabāt dažādus dokumentus vienā vietā.
Protams, primāri iespēja nenēsāt līdz ID karti un oficiāli veikt dažādas darbības būs lieliski. Piemēram, ceļot Eiropas Savienībā, doties pie ārsta vai uz vēlēšanām. Perfekti, ID karte vienmēr būs telefonā un ar nokārtu galvu pie administrācijas nevajadzēs teikt, ka dokuments ir aizmirsts mājā.
Taču nākamais solis ir vadītāja apliecība un nozīmīgi dzīves dokumenti. Informācijas izmantošana Eiropas Savienības mērogā. Potenciāls nākotnē ir pievienot arī bankas kartes un citu ar personu saistīto informāciju. Piemēram, man prātā ienāca iespēja pievienot apdrošināšanas polisi vai Eiropas veselības apdrošinānas karti (EVAK). Es šādu servisu būtu gatavs lietot jau šodien.
Nobeigumā
Testi šobrīd ir beigušies, un LVRTC aktīvi strādā, lai iegūts datus nodotu tālāk projektam Eiropas līmenī. Pēc oficiāli pieejamās informācijas, pamata lietotnei oficiāla darbība jāuzsāk jau 2027. gadā. Kas nozīmē, ka tas brīdis ir ļoti tuvu.
Vizuālais materiāls pagaidām pieejams kā ekrāna ieraksts no mana testa. Papildu citu vizualizāciju nav, taču kaut kad nākotnē varētu būt oficiālie materiāli no LVRTC. Tādā gadījumā papildināšanu šo rakstu.
Latvija diemzel digitalizacijas plaisas klust arvien lielakas ja 2022 gada vel 50% speja pamatlietas darit digitali, tad pedeja aptauja vairs tikai 45% spej, ta turpinot 60-70% sabiedribas bus ragavinas javed uz mezu
https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/factpages/latvia-2024-digital-decade-country-report
Ja citur tuvakajos gados grib sasniegt 80% digitalo prasmju limeni, tad Latvija iznmuma karta tie drikst but pat 70%
Var jau jusmot par digitalo makiu testem un laboratoorijas apstaklos plasajam lietosanas iespejam, bet realitate ir pilnigi cita un 40% SENIORU INTERNETA PATERINS SKAR LABI JA 10% SENIORU, KAS VEIDO pari 400tk cilveku.
> Latvija diemzel digitalizacijas plaisas klust arvien lielakas
Un kas ir šī par plaisu, ka pat latviešu valodu uz iekārtas nevar uzlikt?!
Bet ja nopietni, vēl varētu padiskutēt/papētīt kur un kāpēc rodas “plaisas”, proti, kā izrādās nesen (“No 2025. gada 6. maija PTAC ir mainījis piekļuves kārtību tvertnes datiem.”).
Komersants atsūtija instrukciju “Par pilnvaru deleģēšanu Bīstamo iekārtu reģistrā” pa 6 lapām.
Kur mūsdienās tāda pacietība un uzmanības noturība kādam..
Ja izstradātājs pats lietos, būs ok, ja ne, tad reizēm labāk/vienkāršāk šķiet palikt aizas otrā malā.
Piedāvājums, kā to risināt? Visiem visu jau arī nekad nespēs piedāvāt un iemācīt. Kā arī jautājums, vai tādējādi šie cilvēki nespēj saņemt kaut kādus primāros pakalpojumus no valsts un privātajiem?
1. Latvija lielie privatie komunalie uc. uznemumi jau gadiem sez tikai digitalaja vide un reala klatienes vai papira dokumentu aprite labi ja tikai formali majaslapa mineta.
Ari dazam valsts institucijam ir lidzigi ,kas pilnigi atvadijusas no klatienes iespejam un tikai neatlaidigi taujajot atzist ka vel minimala iespeja pastav, kaut ko nedigitali darit, bet lidz ko ir japilda sarezgitaki jautajumi ta pat digitala uznemuma vaditajs ir spiests nemt juristu kas to digitalo formu aizpilda, jo laiks ir nauda.
2. Viens ne parak gudrs digitalizetajs var sagazt podus ko 10 gudrie nespes atrisinat noeVeselibas lidz pedejam eLatvijas, eBalsosanas piemeram
3. ir vienmer jabut alternativai, lai mazinatos digitalizaijas blaknes nevar tik daudz zalus, bez visaptverosas sabiedribas slanu brivpratigo grupas netestetus risinajumus tik izmest lietosana pec principa – norij vai nobeidzies
Ne tikai plaisas. Arī apziņa, ka vara šos rīkus var nejauki un negaidīti pavērst pret pašu iedzīvotājiem. Viens eksperimentāls mēģinājums jau bija. Mācība pietiekami laba. Nelietošu nekad.
Man liekas ka tas viss velk uz iedzīvotāju kontroli. Vēl vajag izspiest cauri digitālo eiro un smiekli pat par Ziemeļkoreju vairs nenāks. Digitālas lietas man patīk, bet Eiropas digitalizācija rada bažas.
Kāpēc tā liekas? Diez vai šobrīd info par mūsu ID kartēm un pasēm glabājas tikai LV.
Rada reālas bažas, sevišķi pēc jūsmošanas par zvērīgo attieksmi ar digitālo rīku palīdzību pret cilvēkiem komunistu Ķīnā.
Nākošais solis ID kartes mēslam. Nemūžam nelietošu! ID karte divus gadus stāv mājās. Pat nav izņemta no aploksnes lai redzētu kāda izskatās. Es atzīstu tikai pasi ( fizisku). Visādas ID kartes nemaz nerunājot par virtuālām lai paliek mūsdienu trulajiem cilvēkiem.
OK, šis ir diezgan dīvains komentārs. Tu kluci liec mazmājiņā ārpus mājas? Pārvietojies ar zirgu pajūgu un vakarā sēdi skalu gaismā? :)
Piekrītu man tieši otrādi, es savu pasi neesmu redzējis kaut kur sekcija mētājas, tā ID karti lietoju, vēl tik gaidu kad beidzot CSDD saņemsies un auto tehnisko pasi izveidos šādā ērtā formā.
Un ar podziņtelefonu tu spēj sarakstīt šo murgu? :D
Ja tu domā, ka tev to nevajag, jo tālāk par savām 4sienu hibaru izej tikai izravēt modernās “tabakas” stādījumu, tas nenozīmē, ka citi ID karti aktīvi nelieto. Man dokumentu parakstīšana notiek savas 5x darba dienā darba vajadzībām vien. Ērtak nekā ar mobilo aplikāciju.
Varbūt izlien no mucas. Pase jau kādu laiku nav vairāk nepieciešama, ko ari neesmu kārtojis, jo pietiek ar ID karti.
Ar šito, pērkot veikalā alkoholu, katru reizi būs jāfiltrē nost nevajadzīgo info (pārdevējam nav jāzina vārds uzvārds utt) vai varēs uztaisīt “dzeršanas karti”, kur būs norādīts tikai 18+?
Nu, bildei un dz. datumam jau būtu jābūt lai vismaz formāli 16 gadīgā Anna neizmantotu 78.g.v Jura dzeršanas karti karti.
Jā, es par šo pašu aizdomājos. Es pieņemu, ka uzfrišinot visu pakalpojumu un plūsmu, noteiktām situācijām tiks sagatavoti “template”, kur ir jau atzīmēti tikai tie lauki, kuri patiesi nepieciešami.
Tas var novest pie tā, ka lietotājs vēlas tikai šērot datus, ka viņš ir 18+, bet tirgotājs vēlas saņemt dzimšanas datumu un varbūt vēl vārdu, uzvārdu + varbūt vēl kaut ko. Kurš tad beigās nolems kādu informācija ir nepieciešama konkrētā pakalpojuma saņemšanai?
gribēsi dzert, atļausi pat nokopēt to ID, kā teikt drošības nolūkos.