Kiberdrošības apdraudējumu līmenis turpina pieaugt, un tas ietekmē uzņēmumu pieeju tīkla pārvaldībai. Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” dati rāda, ka 2024. gada 4. ceturksnī Latvijā sasniegts rekordaugsts kiberapdraudējumu līmenis, tam turpinot kāpt arī šogad. Kā skaidro elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” Platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins, ja agrāk uzņēmumu galvenā prioritāte bija nepārtraukta pieeja internetam, tad šobrīd kiberdraudu ietekmē aug pieprasījums pēc IKT risinājumiem, kas nodrošina kompleksu tīkla infrastruktūras drošību un pārvaldību, tajā skaitā nepieciešamās ierīces un to nomu.
“Cert.lv” darbības pārskats par 2024. gada 4. ceturksni liecina, ka Latvijā kiberapdraudējumu TOP 5 ierindojas konfigurācijas nepilnības, ļaundabīgs kods, informācijas vākšana, ielaušanās mēģinājumi un krāpšana. Turklāt kibernoziedzinieki īpaši fokusējas uz sensitīvas informācijas iegūšanu un sistēmu ievainojamību izmantošanu, regulāri attīstot savas metodes. Tikmēr šogad martā reģistrētas 273 949 kādam kibertelpas apdraudējumam pakļautas unikālās IP adreses, kas ir par 10 % vairāk nekā 2024. gada martā.
“Pēdējos piecos gados, pieaugot kiberdrošības riskiem, vērojams pieprasījuma pieaugums pēc drošiem un efektīviem tīkla risinājumiem. Šī tendence veicinājusi tīkla pārvaldības pakalpojumu popularitāti kopā ar ierīču nomu, kas ļauj uzņēmumiem pilnībā nodot tīkla infrastruktūras pārvaldību ārpakalpojumā, koncentrējoties uz savu pamatdarbību. Tas ietver tādus risinājumus kā interneta pieslēgumu, drošības pakalpojumus, operāciju centru atbalstu, kā arī ierīču nomu, kas ļauj izvairīties no dārgiem kapitāla ieguldījumiem simtiem tūkstošu eiro apmērā tīkla ierīču iegādē un uzturēšanā, atbrīvojot līdzekļus citiem uzņēmuma attīstības mērķiem. To šobrīd plaši izmanto tirdzniecības vietas, viesnīcas, noliktavas un citas organizācijas,” norāda D. Ņikitins.
Tirgus pielāgojas tīkla drošības prasībām arī valsts sektorā
Līdzīgi kā uzņēmumiem, arī valsts iestādēm ir jānodrošina droša un efektīva tīkla infrastruktūra, kas turklāt atbilst Nacionālā kiberdrošības likuma prasībām. Tāpēc tirgū pieejamie risinājumi tiek pielāgoti, lai sniegtu iespēju arī valsts sektoram ne vien nodrošināt tīkla drošību, bet arī samazināt izmaksas un vienkāršot iepirkumu procesus.
“Piemēram, ierīču noma, ko klasiski vairāk izmanto uzņēmumi, palīdzētu valsts iestādēm izvairīties no sarežģītiem un dārgiem iepirkumu procesiem, kas bieži vien prasa arī papildu izdevumus un resursus, piemēram, veicot šo ierīču konfigurāciju un uzturēšanu pēc to iegādes. Vienlaikus šāda pieeja neatceļ iespēju saņemt pilnu pakalpojumu komplektu – konfigurēšanu, uzturēšanu un atjaunināšanu, kā arī profesionālu IT speciālistu atbalstu, kas nodrošina nepārtrauktu sistēmu darbību un ātru problēmu risināšanu. Tas ir tikai viens no piemēriem, ko valsts sektoram būtiski apsvērt IKT pakalpojumu iepirkšanā, optimizējot dažādus resursus,” secina D. Ņikitins.
“Bite nodrošina datu pārraides tīkla savienojumus starp vairāk nekā 120 Labklājības ministrijas un tās padotības iestāžu adresēm visā Latvijas teritorijā. Pakalpojums ietver gan drošus sakaru kanālus, gan tam nepieciešamo tīkla iekārtu nomu. “Mainoties iestāžu vajadzībām, nomas pakalpojumi ļauj operatīvi pārvietot esošos pieslēgumus uz citu adresi, izveidot jaunus vai slēgt vairs nevajadzīgos. Tāpat pakalpojuma ietvaros Bite nodrošina datu tīkla uzraudzību 24/7 režīmā, ļaujot savlaicīgi pamanīt un novērst problēmas, ja tādas rodas. Ārpakalpojuma izmantošana ļauj iestādes darbiniekiem fokusēties uz pamatdarbu, tehniskās problēmas uzticot Bites speciālistu ziņā,” saka Andris Logins, Labklājības ministrijas IT departamenta direktors.
Lai efektīvi pārvaldītu tīkla drošību, ar vienu IT speciālistu vairs nepietiek
Lai arī mūsdienīgas iekārtas un tīkla drošības risinājumi kļūst arvien nozīmīgāki, tīkla infrastruktūras pārvaldībai nepieciešami arī augsti kvalificēti IT speciālisti, kuru trūkums Latvijā un uzņēmumu finansiālās iespējas algot vairāku speciālistu komandu, veido papildu izaicinājumus. Turklāt, ja agrāk biznesa klienti bieži izmantoja dažādus tīkla iekārtu piegādātājus un to uzturētājus, tad mūsdienās uzņēmumi izvēlas centralizēt savu infrastruktūru, arvien biežāk sadarbojoties ar vienu pakalpojuma sniedzēju.
“Kā liecina 2024. gada Hiscox Kibergatavības ziņojums, 43 % uzņēmumu zaudēja esošos klientus pēc kiberuzbrukuma, un gandrīz pusei jeb 47 % no šiem uzņēmumiem pēc tam bija grūtības piesaistīt jaunus klientus. Šie rādītāji skaidri norāda uz negatīvajām sekām, ko kiberdrošības apdraudējumi var radīt uzņēmuma reputācijai un attiecībām ar klientiem. Jāņem vērā arī tas, ka kiberdrošības riski kļūst arvien sarežģītāki, un viens IT speciālists visbiežāk vairs nespēj pilnvērtīgi nodrošināt uzņēmuma tīkla infrastruktūras uzturēšanu. Gluži pretēji – ir nepieciešama IT speciālistu komanda, regulāri papildinot šo cilvēku zināšanas. Tāpēc jau šobrīd redzam, ka, meklējot tīkla drošības risinājumus un tiecoties optimizēt izmaksas, uzņēmumi aktīvi interesējas par ārpakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošinātu visus nepieciešamos drošības pasākumus 24/7,” skaidro D. Ņikitins.
Viņš papildina, ka, lai nodrošinātu kompleksu pārvaldību, uzņēmumi arī proaktīvi pārskata esošās sistēmas. Piemēram, nesen “Bite Latvija” atjaunoja tīkla infrastruktūru Baltijā ievērojamai izklaides, ēdināšanas un mazumtirdzniecības uzņēmumu pārvaldītājsabiedrībai, tostarp izstrādājot jaunu tīkla dizainu, nomainot tīkla ierīces, uzstādot rezervēta interneta pieslēgumus u. tml.
