Waymo pašbraucošā taksometra izmēģinājums

Kad pirms vairākiem gadiem biju Kalifornijā, pamanīju ar kamerām un dažādiem sensoriem aprīkotas mašīnas, kas pārvietojās bez vadītāja pie to stūrēm. Tie bija Google pašbraucošie auto, kas bija nesen saņēmuši atļauju veikt šādus testēšanas darbus uz koplietošanas ceļiem. Nodomāju, ka tas ir riktīgi forši un nosolījos sev, ka kādreiz noteikti būs ar šādu auto jāizbrauc.

Šodien, kad atkal esmu Sanfrancisko uz jauno Samsung produktu prezentācijas pasākumu, tāda diena ir pienākusi. Es no telefona izsaucu Waymo pašbraucošo taksometru un nepilnas pusstundas laikā aizbraucu no Golden Gate tilta pakājes uz Sanfrancisko centru. Šajā rakstā vēlos padalīties ar saviem iespaidiem par šo unikālo piedzīvojumu.

Waymo ir daudzu gadu darba rezultāts

Lai varētu nonākt līdz brīdim, kad šādas pašbraucošas mašīnas piedāvā komerciālus pakalpojumus lielās pilsētās, ir bijis jāiegulda vairāk nekā 20 gadu ilgs darbs un vairāk nekā 11 miljardu ASV dolāru investīcijas. Waymo pieder Alphabet (Google īpašnieks) un ir pirmā kompānija pasaulē, kas drīkst bez vadītājiem piedāvāt klientiem pārvadāšanas pakalpojumus. Šobrīd Waymo autoparks sastāv no aptuveni 700 pašbraucošām mašīnām, kas taksometra pakalpojumus piedāvā vairākās ASV pilsētās (Fīniksā, Sanfrancisko un Losandželosā) un drīzumā plāno savu darbību izvērst arī Ostinā, Maiami, Floridā un Tokijā. Vidēji nedēļā Waymo mašīnas nobrauc miljonu kilometru un veic 150 000 maksas braucienus.

Auto var izsaukt no Waymo One lietotnes

Jau vakar, ielidojot Sanfrancisko, pamanīju, ka pilsētā Waymo auto ir diezgan kuplā skaitā un labi pamanāmi. Visi auto, ko redzēju, ir ar papildus sensoriem un kamerām apkarināti elektriski Jaguar I-Pace. Waymo pirms vairākiem gadiem ir pasūtījuši 20 000 šādas mašīnas, taču ir bijušas runas par daudzu desmitu citu ražotāju mašīnu pasūtīšanu, taču tas laikam vēl nav realizēts. Kad par manu vēlmi izbraukt ar šādu auto ieminējos citiem Baltijas žurnālistiem, kas arī bija atbraukuši uz Samsung pasākumi, viņi ieminējās, ka bija jau to mēģinājuši, bet kaut kas nesanāca – vai nu nebija pieejama lietotne, vai nevarēja pievienot maksājumu karti.

Tāpēc man pašam nebija lielas ekspektācijas tikt pie šī brauciena. Bet kad es Google Play lietotņu veikalā atradu un uz telefona veiksmīgi uzstādīju Waymo One lietotni, kļuva pavisam silti ap sirsniņu.

Kad lietotne uzstādīta un atvērta, tajā uzreiz redzama karte un informācija par to, cik ātri pie mums var atbraukt Waymo mašīna. 10 minūtes. Wow, ātri gan! Pēc tam es apskatījos maksājumu sadaļu un secināju, ka ar apmaksu te visam vajadzētu būt kārtībā. Es izmantoju Google Pay, kam pievienota tepat Latvijā izdota Swedbank maksājumu karte. Lietotnē ir noderīga informācija par to, kā ar šādu auto vispār braukt un kā uzvesties.

Kopumā lietotne izskatās un darbojas kā parasta takšu lietotne – mēs norādām atrašanās vietu un adresi, kur vēlamies aizbraukt. Waymo One lietotne uzreiz parādīs laiku, kad pēc mums atbrauks mašīna un laiku, kad mēs varētu nonākt galamērķī. Tāpat laicīgi būsim informēti par aptuveni brauciena cenu. Varam apskatīties arī informāciju par mašīnu, lai jau laicīgi zinām, kāds ir tās numurs.

Starp citu, kā jau to varam novērot arī parasto takšu lietotnēs, arī Waymo palīdzēs satikt pareizo auto piedāvājot konkrētus savākšanas punktus. Kamēr uz kādu no tiem dodamies, lietotnē redzēsim, cik tālu ir mūsu auto. Mūsu testa gadījumā Waymo solīja, ka auto gaidītu 5 minūtes, bet dziļāk pilsētā gaidīšanas laiks var būt arī nieka 2 minūtes. Acīmredzot, lai netraucē satiksmei. Lietotnē ir uzskatāmi redzama arī atsauksmju sadaļa, kurā var aprakstīt visas problēmas, ko novērojam pakalpojuma sniegšanas gaitā.

Auto klāt! Braucam!

Auto tik tiešām ieradās aptuveni 10 solītajās minūtēs un kā jau elektroauto pienākas, piebrauca pavisam klusiņām. Apstājās arī smuki ceļa malā pie mūsu kājām. Durvis var atvērt no lietotnes nospiežot pamanāmu “unlock” pogu.

No ārpuses šie Jaguāri ir pamatīgi pārbūvēti – apkarināti ar kamerām un sensoriem, bet iekšā gandrīz nekas neliecina, ka tas ir pašbraucošs auto. Jā, ir pa kādai gandrīz nepamanāmai kamerai, šur tur brīdinājuma uzlīmes, lai neskartos pie stūres, bet visādi citādi tas ir parasts Jaguar I-Pace.

No ārpuses gan šīs mašīnas var pamanīt jau pa gabalu, jo tās kameras, sensori, radari un lidari ir apkrāmēti uz auto virsbūves. Internetā noskaidroju, ka katras Waymo mašīnas aprīkošana ar šādiem verķiem pirms dažiem gadiem izmaksāja ap 100 tūkstošiem dolāru. Ar gadiem šī summa samazinās, taču tāpat var teikt, ka šis papildus aprīkojums stabili maksā vismaz tik, cik pats auto.

Ar Waymo mašīnām var braukt līdz četriem pasažieriem un šoreiz tieši ar sevi piekrāmējām pilnu mašīnu. Tiiiik savāda sajūta, ka mašīnā ir parasts vadītāja sēdeklis, stūre un pedāļi, bet šofera nav. Tiesa, šad un tad šajās mašīnās mēdz būt arī dzīvi vadītāji, kas testē sistēmas. Paši gan viņi auto nestūrē un pasažieri tiek aicināti šos Waymo darbiniekus netraucēt. Tā vismaz izlasīju pamācībā Waymo One lietotnē.

Kad visi esam sakāpuši mašīnā, atliek uz multimediju displeja nospiest “Start ride” pogu un brauciens tiek uzsākts. Mašīna vēl nolasīs informatīvu paziņojumu par to, ko darīt un nedarīt brauciena gaitā. Un viss, tālāk varam izbaudīt šo savādo pieredzi.

Mašīnas multimediju displejs principā ir galvenā vieta, kur uzzināt informāciju par mūsu braucienu. No tā varam regulēt arī auto klimatkontroli un mūziku. Kad iekāpām mašīnā, skanēja kaut kāda pavisam viegla pieklusināta lounge mūzika. Simt punkti, ka tas ar apdomu, lai braucējiem mazinātu stresu.

Kad tuvosimies brauciena galamērķiem gan Waymo One lietotnē, gan uz mašīnas displeja saņemsim informāciju par to, ka drīz būsim galā. Tiks atgādinās uzmanīgi apskatīties apkārt, lai neatstātu savas mantas (tieši tas vienam no mūsu kompānijas biedriem atgadījās), pabrīdinās par tuvojošos auto, lai neizkāpjam laukā zem tā un auto vēl pateiks, ka durvju atvēršanai rokturis jāparauj divas reizes.

Pēc brauciena varēsim to novērtēt. Atkal viss izskatās un darbojas tieši tāpat kā parastā takšu lietotnē. Tā kā veiksmīgi un bez skrambiņas nonācām galamērķī, lieku piecas zvaigznes un mani apmierina arī no kartes novilktā nepilnu 18 eiro brauciena maksa.

Kā Waymo mašīnas brauc satiksmē?

Braukšanas pieredzi nosaka gan tas, kā auto pats brauc, gan tas, kā to uztver pārējie satiksmes dalībnieki. Vismaz Sanfrancisko šādu mašīnu ir daudz un man radās sajūta, ka te visi pie šādiem auto jau ir pieraduši. Īpašu uzmanību Waymo mašīnām nepievērš citi šoferi un arī mazi bērni no ielas malām nerāda ar pirkstu. Arī mūsu brauciena laikā vienu brīdi bija Waymo mašīna pirms mums un pēc mums. Starp citu, šajā pilsētā es redzēju vēl citu uzņēmumu pašbraucošās mašīnas. Šī tirgus niša šķiet interesanta arī citiem.

Pašu mašīnas braukšanu es vērtēju kā mierīgu, bet reizē arī izlēmīgu. Auto paātrinās plūdeni un vēl plūdenāk sabremzējas. Tas ir ne tikai drošāk, bet arī komfortabli pasažieriem. Krustojumos auto piebrauc prātīgi, bet līdzko parādās iespēja droši nogriezties, veic manevru. Ja pēc krustojuma jāpārkārtojas uzreiz par vairākām joslām, auto arī lieki negurķosie un izpildīs šādu manevaru. Novēroju, ka vairāku joslu ceļa posmā, kura beigās mums jāgriežas pa kreisi, auto spītīgi turējās kreisajā joslā pat neskatoties uz to, ka bija divas reizes jāpagaida, kad pirms mums braucošais auto sagaidīs savu iespēju nogriezties pa kreisi. Josla labajā pusē bija šķietami brīva. Vēl viens interesants moments bija sastrēgumā, kad auto stāvot no sākuma parādīja pagriezienu pa kreisi, bet tad pēc brīža pa labi. Sistēmā noteikti tam ir kaut kāds loģisks un ar sensoru datiem pamatots skaidrojums, bet no pasažiera skatu punkta raugoties, tas šķita dīvaini. Varbūt pie vainas bija motorollera vadītājs, kas spraucās cauri sastrēgumam un nobrauca gar mašīnu pavisam tuvu.

Tātad, bailes nebija. Ticu, ka pēc dažiem šādiem braucieniem vairs nebūtu arī pārsteiguma momenta un tas būtu pavisam parasts brauciens ar taksi. Ar to atšķirību, ka nav vadītāja, kas mēģina uzsākt sarunu. Tiesa, cik šajās dienās sanāca pabraukāt te ar Uber taksometriem, šoferi ir baigi nerunīgi un varam aizvadīt mūsu braucienu pavisam cēlā mierā un klusumā.

Cik tas ir droši?

Sāksim laikam ar to, ka cilvēki paši brauc ļoti nedroši un katru dienu izraisa avārijas. Daļā no tām arī iet bojā paši vai parauj nāvē citus. Waymo mašīnas arī ik pa laikam nobrauc kādu suni, taranē velosipēdistu vai iekļūst kādā negadījumā. Šos negadījumu datus Waymo ir pienākums ziņot varas iestādēm un arī kaut kādā mērā tos publisko pats uzņēmums.

Tā ir nākotne, kas ir pieejama jau tagad

Kāds gudrs cilvēks ir teicis, ka nākotne ir pieejama jau tagad, taču tā nav vienmērīgi izkliedēta. Pilnībā piekrītu šim apgalvojumam, jo Waymo tiešām darbojas. Lietotne ir glīta un viegli lietojama. Mašīnas ir daudz un ar tām var nokļūt līdz vēlamajam galamērķim. Un maksā tas aptuveni tāpat kā ar parastu taksi. Atliek tikai šāda biznesa finansējuma un juridiskā puse, ko lēnītēm Waymo un citi līdzīgi uzņēmumi risina. Es tiešām biju pārsteigts par to, cik vienkārši un saprotami ir izmantot šādu servisu un es ticu, ka pēc 10-20 gadiem šādu mašīnu pasaulē būs tikai vairāk. Tiesa, ko tad darīs cilvēki, kas vairs nevarēs pelnīt naudu darot taksista darbu? Tas ir vēl viens jautājums par ko ir jādomā šādu tehnoloģiju ieviešanas gadījumā. Ja gadās iespēja izbraukt ar šādu auto, nelaidiet garām – tas ir to vērts!