Atjaunojamās enerģijas uzņēmums “Sunly” šoruden uzsācis trīs, vērienīgu saules parku projektu realizāciju Latvijā, kopējai jaudai sasniedzot 225 MW. Šie projekti spēs apmierināt teju vairāk nekā 118 tūkstošu mājsaimniecības gada elektroenerģijas patēriņu. Tos paredzēts īstenot Valmieras, Krāslavas un Madonas novadu teritorijās.
Šoruden tiek uzsākta visu trīs saules parku būvniecība – notiek darbs pie pieslēgumu izbūves un norisinās sagatavošanās darbi saules parku būvdarbiem. Jau šobrīd uzsākti sagatavošanās darbi pie pirmā projekta Valmieras novadā, kur tiks attīstīts 54 MW saules parks netālu no Matīšu ciemata. Vienlaikus uzsākti darbi pie apakšstacijas 90 MW saules parkam Dagdas pagastā, Krāslavas novadā. Tur tiek pielāgota pievedceļu infrastruktūra un ciešā sadarbībā ar AS “Augstsprieguma tīkls”, jau šoruden tiek likti pamati apakšstacijai, kas atrodas zem jau esošās 110kV augstsprieguma līnijas.
Trešais projekts, ar 81 MW jaudu, atradīsies netālu no Barkavas ciemata, Madonas novadā, kur “Sunly” jau iepriekš ir realizējis mazāku, 11 MW saules parka projektu. Tādējādi Barkava nu kļūst par vienu no nozīmīgākajām enerģijas ražošanas vietām Madonas novadā. Līdz ar pašu projektu realizāciju, “Sunly” ir apņēmies atbalstīt vietējās kopienas vietās, kur īsteno projektus, atbalstot tām sociāli nozīmīgu projektu realizāciju jau 2025. gadā.
Uzņēmuma izpilddirektors Latvijā Toms Nāburgs norāda: “Lai gan Latvijas likumdošana, īstenojot saules enerģijas projektus, nenosaka nepieciešamību investēt vietējā kopienā, mēs vēlamies veidot labas ilgtermiņa attiecības ar iedzīvotājiem, jo saprotam, ka investējam uz vismaz 30 gadiem. Attīstot enerģētikas nozari, mūsu mērķis, ir ne tikai veicināt vietējās ekonomikas izaugsmi, bet arī palīdzēt attīstīties un augt vietējām kopienām.”
Visi trīs saules enerģijas parki Latvijā tiks būvēti kā hibrīdparki, apvienojot saules un vēja enerģiju kā arī akumulatoru uzglabāšanas sistēmu (BESS). Šī pieeja uzlabos enerģijas ražošanas prognozējamību, kā arī samazinās tīkla pieslēguma un ekspluatācijas izmaksas. Apvienojot vairākus enerģijas ražošanas veidus vienā pieslēguma punktā, tiek samazinātas pieslēguma izmaksas gan ražotājam, gan visiem patērētājiem, kuras nākotnē varētu veidot vairāk nekā pusi no kopējām enerģijas izmaksām.
Tā kā 2025. gada februārī Latvija, Igaunija un Lietuva atslēgsies no Krievijas BRELL elektroapgādes loka ir svarīgi, lai visi elektroenerģijas ražotāji būtu gatavi ātri pielāgot ražošanu un izmantotu enerģijas uzglabāšanas risinājumus arī drošības nolūkiem.
Kā skaidro Sunly izpilddirektors Priit Lepasepp: “Nepārtraukta tehnoloģiskā attīstība ir būtiska, ja vēlamies palielināt enerģijas tirgus drošību un stabilitāti reģionā. Mūsu mērķis ir integrēt uzglabāšanas risinājumus pēc iespējas vairāk saules un vēja parkos. Ar mūsu enerģijas uzglabāšanas, kā arī elektroenerģijas tirdzniecības komandām, patstāvīgi meklējam jaunus veidus, kā padarīt cenas gala patērētājiem mazāk svārstīgas.”
Šie projekti ir daļa no “Sunly” ilgtermiņa stratēģijas Baltijas reģionā un Polijā, kur uzņēmums piesaistījis 300 miljonu eiro finansējumu no “Rivage Investment” un “Copenhagen Infrastructure Partners”, līdzdarbojoties arī Norvēģijas lielākajam pensiju fondam “Kommunal Landspensjonskasse”. Šis finansējums ne tikai atspoguļo “Sunly” pozīciju reģiona tirgū, bet arī apliecina uzņēmuma apņemšanos uzreiz uzsākt reālu projektu realizāciju.
Sunly ir atjaunojamās enerģijas ražotājs, kas attīsta un pārvalda atjaunojamās enerģijas projektus Baltijas valstīs un Polijā, kā arī iegulda elektrifikācijas sektora jaunuzņēmumos. Sunly pamatdarbība – atjaunojamās enerģijas ražošana – spēlē izšķirošu lomu, sasniedzot klimata, enerģētiskās drošības un enerģijas pieejamības mērķus, kas svarīgi reģionam. Šobrīd Sunly ir 294 MW operējošu un 305 MW būvniecībā esošo saules parku, kā arī 2 MWh baterijas, kas integrēta vienā no saules parku projektiem. Papildus šai kredīta finansēšanai Sunly meklē projektu balstītu finansēšanu ar ķīlu, lai pilnībā finansētu kapitāla izdevumus, kas nepieciešami Risti saules parka būvniecībai Igaunijā un minētajiem projektiem Latvijā. Jaunie 1,3 GW projekti palielinās Sunly kopējo atjaunojamās enerģijas jaudu līdz 1,6 GW, ar mērķi sasniegt 4,6 GW jaudas līdz 2030. Gadam. Līdz šim Latvijā uzņēmums, saņemot finansējumu no AS “Swebdank”, ir izveidojis sešu saules parku portfeli ar kopējo jaudu 52 MW.




Dienā lietosim elektrību, naktī pie sveces sēdēsim
Kinētiskās baterijas nu vasaras mēnešos varam iztukt bez fosilajiem risinājumiem. Vajag attīstīt vēja ģenerēšanu utt. Bet nu gudrākais un zaļakais- atomelektrostacija. Izmeši pret saražoto ir viszaļākais. Diemžēl lobijs to neļauj skaļi teikt
Un kur tu liksi to Atomu ( pie savas mājas), kur ņemsi degvielu un liksi izstrādāto(Krievijā) ???
Nejēga izpaudās…
Kapēc tā domā? Tās ir zināmas problēmas. Mums degvielas nav un glabāt ar nav kur. Ja ir citi fantastiski risinājumi, tad klāj vaļā.
Dzīvoju netālu no kodolatkritumu glabātuves, kaut kā nevienu kas spīd naktī neesmu saticis, mati arī vietā joprojām.
Nu nez. Kautko būsi sajaucis. Ar šīferi?
Ja negribi izskatīties pēc muļķa tad pirms ko izdot papētit vajag (vai paklusēt ja sliņķums pētīt)
Radons. Just google it
Ja cena krīt zem nerentabla līmeņa saules stacijas no īpašnieka puses tiek atslēgtas.
No teksta: ‘294 MW operējošu un 305 MW būvniecībā esošo saules parku, kā arī 2 MWh baterijas” Un kad būs pārējās baterijas (580MW), lai var dienā lādēt, bet atdot naktī? Saulaina dienā mums saražotais jau ir par daudz!!!!
Tur tas sāls. Darīs tāpatkā ar hes. Ražos kad ir saule, bet pārdos tikai tad, kas cena biržā būs maximāla.
Par daudz tikai tad, kad uz pilnu klapi kurinām vēl TEC + ir HES sezona.
Pa dienu elektrības patēriņš ir stipri lielāks, jo tad gan pats patērē, gan arī visa ražošana notiek.
Būtu ideāli, ja pa dienu varētu slēgt ārā TECus, bet tam vēl vajag ļoti daudz citus avotus. Lietuvā esot jau 1/3 no saražotās elektrības ar vēju un sauli. Latvijā 10x mazāk.
Nu TEC tas tev nav tas pats kā 3kW benzīna ģenerātoru mājās piešķilt un izslēgt, tur viss mazliet savādāk, bik sarežģītāk
Izslēgt TEC nozīmē atstāt Rīgu bez karstā ūdens! ;)
Sultums ar elektību no TEC nāk komplektā!
Nu tas arī, bet tas nav visiem zināms ka TEC atšifrējas kā TermoElektroCentrāle (jūsmiņi to noteikti nezin)😁
Investīcija vietējā kopienā būtu, ja to kopienu atslēgtu no ST un piedāvātu ievilkt kabeli no sevis. Pie ST paši tik pieslēgti, ja uz ziemu pietrūkst jaudas, tad pielādēt akumulatorus izdevīgajās stundās un nodot kopienai, kad vajag.
Vietējiem iedzīvotājiem ir izdevīgāk, ja elektrība ir saražota daudz un uz vietas. Tad cena zemāka un nav miljonu miljoni jāizdod uz ārvalstīm. Jo vairāk naudas paliks Latvijā, jo visiem tas pamazām dod labumu.
Tiecir vietējie kas te tos 0arkus stutē
Atzīstieties lūdzu. Kam būs vajadzīga elektrība, kad visulaiku to ražo arvien vairāk. Patērētāji paliek mazjaudīgi, daud neprasa. Kam bus vajadIga?
Tiem, kuri pāriet no ICE uz EV.
Tā ir nūja ar 2 galiem! No vienas puses ES mums māca taupīt elektrību un piespiež pāriet uz ekonomiskajām spuldzēm. No otras puses liek mums braukt ar EV un tērēt vairāk elektrību. Patēriņa samazinājums ceļ sadales izmaksas (piemērs ar Sadales tīkla tarifiem), jo sadales uzņēmumi nevar nosegt savas izmaksas ar krītošu patēriņu.
Ja saules parki savilktu savus kabeļus uz mājsimniecībām, rastos konkurence sadales tīklam un saules parks varētu papildus iegūt kāpostu no sadales un nemaksāt sadales tīklam.
Demagoģija kaut kāda. Ekonomiskā spuldze tērē mazāk enerģijas no tīkla, radot mazāk izmešus salīdznājumā ar kvēlspuldzi. Pāreja uz EV aizstāj fosilās degvielas patēriņu pret elektroenerģiju, arī samazinot izmešus. Pagaidām gan vēl ne pilnībā, jo daļa enerģijas tīklā tiek ražota dedzinot gāzi, bet šis procents samazinās un gāzes dedzināšana elektrostacijā jebkurā gadījumā ir efektīvāka un rada mazāk izmešus un gaisa piesārņojumu nekā degvielas dedzināšana mašīnas dzinējā. Esam šai diskusijai jau gājuši cauri.
Attiecīgā uz ST kabeļiem – ir tādas tautsaimniecības nozares, kurās zināms monopols ir sabiedrības interesēs un esmu pateicīgs, ka valdībai pagaidām pietiek prāta pārvades tīkla infrastruktūru neprivatizēt. Lai apskatītos kas notiek, kad katrs elektrības piegādātājs pats velk savus tīklus, pastudē Teksasas piemēru uzreiz pāries vēlme šo redzēt arī Latvijā.
Tātad kvēlspuldze ņemot elektrību no tīkla rada izmešus, bet EV ņemot elektrību no tā paša tīkla uzreiz izmešus vairāk nerada. Te arī ir tie zaļjūsmiņi – EV tērē citādu elektrību.
Un citam pārmet demagoģiju.
Nekādas demagoģijas, kvēlspuldze rada lielākus izmešus nekā ekonomiskā, bet EV mazākus nekā ICE.
Kinētiskā uzglabāšana noteikti lētāka par baterijām. Uzbūvē 50m metāla torni un pa dienu, kad spīd saule, ar vinču uzvelk augšā 200 tonnīgu betona gabalu- pa nakti tas atsvars slīd lejā un griež ģeneratoru. Tas pats ar vēju. Litiju pietaupām mašīnītēm.
Lētāka? Salīdzini cik maksā 200 tonnīgs celtnis ar 50 m strēli un 27 kWh akumulators. Baidos, ka otrs uzvar vienos vārtos.
Tas tikai kā piemērs. Kaut vai HESā pumpē ūdeni atpakaļ krātuvē. Uzglabāšanas veidi ir daudz un dažādi.
Smagumu celšana tornī ir viens no neefektīvākajiem veidiem kā uzglabāt enerģiju. Ne tikai katastrofisku izmaksu pret 1kWh ziņā, bet arī uzturēšanas un mērogojamības ziņā. Laiku pa laikam kāds uz fiziku nepārzinošiem investoriem cerošs stārtaps uzpeld ar šo ideju. Uzbūvē kaut kādu prototipu pa fikso – vieni laiž lejā betona kluci vecās raktuvju šahtās, citi ceļ tornī. Kādu brīdi daži tic, ka tas varētu būt risinājums un iegulda naudu, tad nejauši uzduras vidusskolas fizikas mācību grāmatai un saprot ka ir apčakarēti. 200 tonnas ir nekas! Tās ir knapi 25kWh enerģijas uzglabāšanai ja esam ļoti optimistiski par minimāliem enerģijas zudumiem vinčās un elektromotoros (<10%). Esat redzējis celtņus, kas var pacelt 200 tonnu betona kluci aptuveni 80kubametri tilpumā, pie tam atkal un atkal, un atkal? Reizi cik mēnešos trosei jāveic apsekošana, konstatējot diluma pazīmes jāmaina? Industriāli litija akumulatori konteineros šodienas cenās ir jau <100EUR/kWh.
Aga, protams. Skatijos par šiem, secinājums bija ka kārtējā dārga spēļmantiņa. Hidroakumulācija viena no jēdzīgākiem veidiem ir, turklāt mums praktiski viss ko vajag ir trubas ar sūkņiem uzlikt zem HES, pašas krātuves jau ir gatavas.
Tikai tā hidroakumulācija, atšķirībā no akumulatoriem, pilnīgi neko nedod saules vai vēja stacijas īpašniekam, ja vien HES nepieder viņam un nav pa tiešo savienots ar staciju.
Kurā vietā ir teikts, ka tas lapdarības projekts? Attīstītājs ir privātuzņēmums un tas ir bizness.
Tad pastāsti lūdzu kurā vietā tu ej bez samaksas strādāt katru dienu?