Banka Citadele piešķīrusi finansējumu 12 998 700 eiro apmērā saules enerģijas parku būvniecībai Latvijā. Projektu īsteno Igaunijas atjaunojamās enerģijas ražotājs SIA “Evecon” kopā ar Zviedrijas investīciju fondu “Niam Infra”. Projekta ietvaros paredzēts izveidot 11 saules parkus ar kopējo jaudu 110 MW, sniedzot būtisku ieguldījumu atjaunojamās enerģijas jomā Latvijā un Baltijas reģionā.
Projekta pirmajā kārtā jau tiek būvēti seši jauni saules enerģijas parki ar aptuveno jaudu 40 MWp, un tie tiks nodoti ekspluatācijā 2025. gada martā. Ātra ģenerējošo jaudu ieviešana ir būtiska nozīme, energosistēmas drošībai atvienojoties no BRELL. Plānots, ka projekta otrā kārta – piecu papildu parku būvniecība – tiks uzsākta līdz 2024. gada beigām.
“Esam gandarīti par iespēju attīstīt atjaunojamo enerģiju Baltijas reģionā kopā ar partneriem, kuri sevi jau ir pierādījuši ar veiksmīgām investīcijām infrastruktūrā. Pieprasījums pēc enerģijas pieaug, un redzam, ka saules parkos saražotajai enerģijai ir ietekme uz kopējo elektroenerģijas cenu, tāpēc arī Latvijā saskatām lielu potenciālu saules un vēja enerģijas nozares attīstībai,” stāsta Gatis Lazda, SIA “Evecon” valdes priekšsēdētājs.
Papildus saules enerģijas projektiem aktīvi tiks meklētas enerģijas uzglabāšanas iespējas, sākotnēji koncentrējoties uz 26 MW uzglabāšanas sistēmu, kas savienota ar saules enerģijas objektiem. Tiks izpētītas arī dažādas pārņemšanas stratēģijas, tostarp elektroenerģijas pirkuma līgumi, lai maksimāli palielinātu saražotās enerģijas vērtību.
“Zaļā enerģija ir prioritāte Eiropas mērogā, un prieks, ka uzņēmumi aktīvi realizē šos projektus, virzot Baltijas reģionu tuvāk ilgtspējīgai un enerģētiski neatkarīgai nākotnei. Ieguldot ilgtspējīgos projektos, mēs ne tikai veicinām ekonomisko izaugsmi, bet arī apliecinām savu apņemšanos īstenot atbildīgu, videi draudzīgu finanšu praksi, kas sniegs labumu nākamajām paaudzēm gan ekonomikā, gan vidē. Turklāt investīcijas alternatīvu enerģijas avotu ieviešanā atbalsta arī Eiropas Investīciju bankas garantiju programma uzņēmējiem, ļaujot piesaistīt līdzfinansējumu ar samazinātu procentu likmi,” norāda Vaidas Žagūnis, bankas Citadele korporatīvo klientu pārvaldības vadītājs Baltijā, valdes loceklis.
Kopš 2020. gada SIA “Evecon” nodevis ekspluatācijā saules parkus ar jaudu vairāk nekā 40 MW, tāpat attīstīti arī vairāk nekā 1 100 MW saules enerģijas parki Igaunijā, kas tiks nodoti ekspluatācijā 2025. gadā. Atsevišķos saules enerģijas parkos iestrādātas uzglabāšanas sistēmas, lai nodrošinātu saules enerģiju laikā, kad saule nespīd.
Viena acīmredzama problēma šajā zaļā kursa izpausmē ir paneļu krāmēšana uz lauksaimnieciski izmantojamas, vērtīgas zemes. samazinot lietderīgo platību jau tā ne visai lielā valstī.
Vai esi ko dzirdējis par “platību maksājumiem”? Ja esi zemes īpašnieks, vari saņemt naudu par ha, ja vismaz reizi gadā nopļauj zāli. Zāle var palikt uz lauka. Tādu “lauksaimnieku” un tādu platību ir gana daudz. Dziļā doma: tiek saglabāta zeme iespējamai lauksaimniecībai. Sanāk otrs pielietojums: saules paneļi.
> Vai esi ko dzirdējis par “platību maksājumiem”?
Bet praksē esi redzējis redzējis tos “paneļu laukus”? .. mums pie Cēsim ar tādu vienu uzrāvis, kā reiz lauksaimniecības zemē. Tas ir vienkārši @#$%@#$% ..
Blakus māju īpašnieks, tiesājās – bet viņu atšuva, ka laicīgi nav iesniedzis sūdzību un argumentu, ka būvtāfeles nebija, neņēma vērā..
Jā, esmu gan. Un tieši tādās zemēs, kurās līdz šim ir bijusi vārga zāle. Pie tam samērā nelīdzenās, kurās paneļi sevišķi izceļ reljefu. Varbūt tādēļ ka dzīvoju tādā rajonā: Daugavas akmeņainajos krastos.
Viens parks pie Daugmales – pilnīgā slīkšņā, kur to būvējot, traktoristi bija līdz ausīm dubļos.
Nu Latvijā diez vai ir tik ļoti “nelīdzenas” zemes (ja nu tiešām kādā upes kraujā), kurās nevar veikt lauksaimniecības darbus. Piemēram, Vidzeme vispār ir viena kumpu-kumpa un ja ir slīkšņa, tad visdrizāk ir meliorācijas jautājums.
Drīzāk jau tas tāds ātrais naudas pelnīšanas variants (bez jelkādas īpašas “ilgstpējības” vai “zaļuma” piedevas) – jo nu, protams, ērtāk (un lētāk) ir tur, kur jau ir ierakts elektrības stabs un 2 m no ceļa pievest manipulatoru.
No tās pašas sērijas, ka “izrubījam 10/100-ts hektārus meža, lai varētu propelleri(-us) uzlikt.
p.s. neesam gan arī vienīgie https://www.reuters.com/sustainability/climate-energy/italy-split-possible-solar-plant-curbs-that-may-jeopardise-green-goals-2024-05-06/
Kaut kā šis izskatās pēc vaimanoloģijas. Kādas citas iespējas? HESi ir. Parādās pat balsis par “noairēto” Daugavpils HESu. AESam nav naudas, un kurš tad tādu gribēs blakus sev? Atliek vienīgi ļoti drošā gāze.
> Kādas citas iespējas?
Es ne par “pret saules parkiem vai vējģeneratoriem”, bet gan to kur un kā tos uzstāda – mums ir kaudzēm tipveida standarta biznesa ēku kastes – nu lūk tur uz jumtiem un tā.
Protams, tas ir nav tik “ērti”, bet nu burtiski GNP teritorijā piepļeckāt visu ar šiem paneļiem ir otra galējība.
Pieņemu ka uz veikalu plakanajiem jumtiem, nav nemaz tik viegli uzlikt šos paneļus, jo ziemā no tiem jātīra sniegs. Un ja nu vēl tas jumts jālabo?
Gāze izrādījās ļoti nedroša, no piegādes viedokļa)
Aizmirsu ielikt “droša” pēdiņās :)
Pat ja paskatās paša zviedru fonda lapu un salīdzināt, piemēram:
vs
Tu taču redzi, cik apdzīvota ir viena vieta un cik otra.
Situācijā, kad kāds grib investēt saules spēkstacijā, un tam nepieder industriāla ēka, neies pie kāda ēkas īpašnieka un neprasīs: vai tu man ļausi uz tava jumta uzlikt paneļus? Visticamāk ka paneļus uz jumta uzliek šīs ēkas īpašnieks.
> neies pie kāda ēkas īpašnieka un neprasīs: vai tu man ļausi uz tava jumta uzlikt paneļus?
Par to jau arī stāsts, no vietējā iezemieša nopirkt hektāru ir lētāk/vienkāršāk nekā iet teiksim ar Rimi/Maximu/Lidl/Depo vai kādiem N citiem piepilsētu loģistikas angāru īpašniekiem runāties..
Tāpēc vienmēr ir savdabīgi skatīties uz ārzemju kapitāla nesavtīgajiem (un “lepnajiem”) plāniem, jo pie sevis vairs ko tādu atļauties nevar.
Par vēja ģeneratoriem jau ar mums tikai nesen kaut kā attapās, ka pretēji kaut kādai vienreizīgai dažu eiro “kompensācijai” normāla Eiropas prakse ir pastāvīgi maksājumi no ģeneratora saražotā..
> Tu taču redzi, cik apdzīvota ir viena vieta un cik otra.
Bez tam – nu un?
Pieņemu, ka ir personas, kam patīk dzīvot pilsētās, betona klučos, bet šājā gadījumā solidarizējos ar cilvēku (nav pazīstams, braucu vienkārši garām), kas dzīvo laukos (viņa mājas, ja nemaldos, ir pat kaut kāda skaistākā lauku sēta nominācijas vai balvas ieguvēja, vai kas tāds) un tagad burtiski aiz loga tagad ir pelēka “figņa” ..
Par šo lietu arī: https://www.tiesibsargs.lv/news/jainforme-par-saules-panelu-parku-ierikosanu/
Tā kā vismaz pagaidām, ja kādam ir doma par ne-pilsētu, tad jārupējas vismaz lai kilometra perimetrā neviena nav.. citādi var sanākt bēdīgi ar to “labo pārvaldību”.
Pietiks ar 200m. Tad var iestādīt kokus (ātraudzīgas apses + egles) lai saules parks nebojā skatu. Vēl jo labāk, ja esi dienvidos no šī parka:)
Tad iebildumi no “lauksaimniecībai vajadzēja to zemi izmantot” pārsviežas uz to kā paneļi izskatās?
Blakus mājas īpažnieks gāja tiesāties par to, ka kaimiņš uzlicis saules paneļus un šim nepatīk kā izskatās? Salīdzinot ar ko? Rapšiem? Griķiem? Šis ir joks vai kā?
> Šis ir joks vai kā?
Nē tas nav joks.
> Blakus mājas īpažnieks gāja tiesāties par to, ka kaimiņš uzlicis saules paneļus un šim nepatīk kā izskatās?
Izlasi kaut vai tiesībsarga komentāru, ja tev ir vēlme dzīvot valstī, kur visiem viss ir pofig – nu tad neko ..
Ko tad grasies audzēt? Ēst ir ko atliku likām, un no tuvējām zemēm importēta pārtika ir pat lētāka – t.i. tiek saražots gana daudz, lai cena būtu OK pat importējot. Audzēt kaut ko, lai ANO “palīdzības” ietvaros sūtītu uz Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm, kas atbalsta Kremļa fašistisko Krieviju? Ja viņi grib ēst, lai spiež uz Krieviju, kuras dēļ Ukrainā ar lādiņiem un litiju tiek piesārņotas milzīgas teritorijas.
– ar …. litiju tiek piesārņotas milzīgas teritorijas …
No šīs vietas lūdzu detalizētāk.
Droni ar litija baterijām tiek izmantoti lādiņu un granātu vietā un diezgan dūšīgi, jāsaka. Es nez’, varbūt ka tie daudzumi uz platību ir niecīgi, bet atceroties kāda jezga bija par AA/AAA baterijām, pirms tika ieviesti savākšanas kastes veikalos…nu, nekā laba jau tur nav, ja nonāk ūdeņos.
Katrā ziņā ir pētījumi, no kuriem izriet ka augsne pēc kara ir piesārņota ar vielām, kas paliek pēc artilērijas lādiņu pielietošanas. Saprotams, ka ir dažādi lādiņi, bet kopumā runa par t.s. warhead ar detonējošo daļu.
Šmuce no orku līķiem tur ir krietni lielāka. Jo vvz ko šie pirms tam savās zonās saēdušies un salietojušies.
Visi nevar stāties NVO, lai no valsts pumpētu ārā naudu par pseidodarbību (vai vēl sliktāk – bēgļu vizināšanu šurp).Pārtikas ražošana uz vietas, lai cik tas Tev dīvaini neliktos. nozīmē arī nodarbinātību. Citas valstis savus pārtikas ražotājus ne par velti atbalsta vai subsidē. Antiņam viss labi – visu taču saražos citur, un lētāk. :) Pārtikas imports (imports vispār) ir Tavas naudas aizvešana prom. Negatīva ārējās tirdzniecības bilance. Kad ne s* vairs neražo pats, tad valsts vietā rodas teritorija. Citiem. P.S. Ja no pamattēmas aizvirzās līdz pasauļu kariem, tad apspriežamo lietu paliek tik daudz, ka to vairs nevar saprātīgi izrunāt, nepiedalos šajā izvirtībā.
Antiņš prāto – vai tādas valstis kā Šveice arī pašas visu saražo uz vietas? Vai mūsdienu pasaulē vajag pēc iespējas visu saražot pašiem?
Lai nodarbinātu vairāk cilvēku, vajadzētu atteikties no apjoma mehanizācijas un skat, cik daudz darba vietu rastos laukos! Kartupeļu un lopbarības biešu ravēšana un lasīšana, siena sagatavošana, utt. un ja vēl pāriet uz neizturīgāku tehniku, kas nemitīgi jāremontē – arī meh. darbnīcas ar daudziem darbiniekiem. Vairāk roku darba – vairāk nodarbināto.
Cilvēkam, kam taču arī zilonis un pele abi ir salīdzināmi, jo zīdītāji, ar 4 kājām un asti, nebūs grūti paskaidrot, kāpēc, teiksim, Austrijas vietā izvēlēta Šveice. Jo Šveicē situācija ar importu un lauksaimniecības zemi ir būtiski sliktāka, vai ne? Un Austrijai stipri labāka – pārtikas imports zem 10%, Šveicei ap 50. Mani atkal pārliecina rādītāji par to, cik daudz tagad lauksaimnieciski vērtīgas zemes un mežu nepieder vietējiem. Ekselītī licēji dzīvo turpat, kur nevienu dienu biznesā nepabijušie ierēdņi. Ekselītī un Ķīnā (nezināmos apstākļos un augsnē) izaudzētie ķiploki diemžēl ne tuvu visiem garšo. Vietējais produkts nozīmē arī vietējo kulināriju, kas ir daļa no kultūras un identitātes. Sekli rokat, Antiņ!
Nu, ja mēs tā skatāmies, tad šeit darbojas dabiskā konkurence – kam negaršo Ķīnas ķiploks un Polijas zemenes, naski sāk apsaimniekot savu dŗziņu un audzē tos pats. vai iet uz tirgu un meklē vietējo, “zināmā augsnē” (bet tas nav droši zināms) audzēto. Atceramies ābolus Anneniekos vai Kaķeniekos, ceļmalā audzētos – tas bija OK XX gs 60-70jos gados, kad pa dienu garām desmit auto. Tā ka nekur nav teikts, ka pērkot “vietējo” ar zaļo karotīti apveltīto produktu, pircējs pie viena neņem iekšā arī Mendeļejeva tabulas smago galu. Medutiņi cukurainie, sildītie un jauktie, vai pie rapšu lauka ievāktie – kā saka, draņķis, bet savs taču, dzimtais.
Normund, fikss jautājums. Vai zemes īpašniekam, izvērtējot ko uz sava hektāra ražot – rapšus, griķus, kartupeļus, kviešus vai saules enerģiju jāvadās no Jūsu nosauktajiem priekštatiem par to kā darbojas tirdzniecības bilance vai tomēr jārēķina kas ir izdevīgākais produkcijas veids?
Pieņemsim ka man ir hektārs zemes – saliekam ekselītī cik man izmaksās apart, meliorēt, iesēt, apstrādāt, apmiglot, novākt, mēslot ik gadu lai no šī hektāra novāktu kādu pārtikas ražu – vienalga ko. iegūstam izmaksas pret ieņēmumiem no pārdotās pārtikas. Tagad to pašu izrēķinam ar saules enerģijas ražas ievākšanu no tā paša hektāra. Uzstādīšanas izmaksas, zāles pļaušanas starp rindām izmaksas gadā pret saražotās enerģijas pārdošanas ieņēmumiem. Salīdzinam izmaksas, izdaram secinājumus.
Mēs ne tikai pārtiku importējam, bet arī enerģiju, ja kas. Pie tam pārtiku mēs importējam no demokrātiskām valstīm, bet gāzi un naftu nē. Katra kWh, ko saražojam paši ievācot saules enerģijas ražu, samazina iepirkto kWh no ārvalstīm apjomu. Tik ilgi kamēr mēs kurinam gāzi TEC’os, Latvijai šis ir ne tikai tirdzniecības bilances, bet arī drošības un neatkarības jautājums.
Kurš vispār vēl pērk vietējo pārtiku, kad zemnieks visu tirgo par biržas cenu? Viekalā Latviajas sviest maksā 3 eur par paciņu, bet no Itālijas atvestais 1,3 EUR. Latvijas zemenes tirgo par 10 eur/kg, polijas par 3 eur/kg. Un tā var turpināt bezgalīgi! Kad vitējā pārtika ir dārgāka par importa pārtiku, neviens to vietējo nepērk.
Ar to aprēķināšanu Excelī diemžēl paveras gaužām vienkāršota aina. Lai neteiktu, ka primitīva. Ja vairums, Batu noteikti ieskaitot, pievērstos tikai tam, kas dod vislielāko atdevi, sākot no biznesa, beidzot ar profesiju, tad tāda ekonomika un sabiedrība pārtrauktu funkcionēt. Lai gan, protams, ir valstis, kur joprojām vairums 21. gs. gana aitas vai kazas un, šķiet, bēdu nezina. Neviens mehānisms nesastāv no dažām lielām skrūvēm un zobratiem, bet gan no to kopuma, arī no sīkām detaļām. Te pat īsti nav ko apspriest, cik nereāli maksimālistisks ir Excel tapis plāns. Es, piemēram, esmu galvā izrēķinājis, ka starptautiskā konkursā nolīgta 10-12 menedžeru grupa mums izmaksātu mazāk (un dotu daudz labākus rezultātus) nekā 30 gados nepārtrauktās Saeimas un pašvaldību vēlēšanās iegūtas politikāņu grēdas. :)
Jā mūs gaida bads, kad uz 150ha saliks šīs stacijas. paliek pāri tikai teju 2000000ha
Piemērojot atsevišķu komentētāju loģiku – saules enerģija nespēj nodrošināt 100% no mūsu enerģijas vajadzībām visu gadu, tā dēļ saules elektrostacijas ir sliktas un mums tās nevajag pat ja tās aizņem tikai 150ha jeb 0,0075% no lauksaimniecībai derīgas zemes.
Tajā pat laikā Latvijā ir 200’000 nekoptas lauksaimniecībai derīgas zemes, kur nekas netiek audzēts, aizaug ar krūmiem. Tos, kas uzskata, ka saules elektrostacijas mums vajag un to pienesums pret aizņemto teritoriju ir valstij izdevīgs, sauc par “jūsmiņiem”.
> valstij izdevīgs, sauc par “jūsmiņiem”.
Bet ko darīt, ka nepaiet ne diena, ar “valsts” pierādītu “izdevīgumu” https://www.tvnet.lv/8098827/zemkopibas-ministrija-sava-elektroauto-uzlades-staciju-tikla-izveide-neekonomiski-izlietojusi-vairakus-miljonus-eiro
Kā iedzīvotājam gandrīz vai jāsaka, lai labāk “aizaug ar krūmiem” :)
Kāds sakars šim whataboutismam ar saules elektrostacijām?
Šis jūsu nosauktais gadījums vairāk liecina par zemu izprantes par EV lietošanu līmeni valstī kopumā. Ik dienu ar to saskaros te pat kursora komentāros.
> Kāds sakars šim whataboutismam ar saules elektrostacijām?
Nu tātad, ja nav skaidrs – par “jūsmiņiem” sauc cilvēku grupu, kas ar putām uz lūpām grib kaut ko pierādīt vienkārši stāstot – iluzioras vai utopiskas lietas..
Konservatīvi vai pragmatiski cilvēki vēro, kas notiek realitātē.
Ja tu apgalvo, ka kaut kas ir “valstij izdevīgs” un tai pašā laikā mediju telpā figurē informācija (pie tam pat ne no citiem “jūsmiņiem” vai kaut kādiem anti- grupējiem, bet gan reālas kontrolējošas institūcijas), kā tā tomēr nav – tad var izstiepties vai sarauties, bet kā var nesavikt sakaru argumentiem skepsei un neticībai ..
Baigi lēti, vai arī tie 13 miljoni ir tikai daļa no finansējuma?
Beidzot arī par uzglabāšanu vismaz kaut kas tiek runāts.
Tikai nevajag muldēt, ka tas palielinās energosistēmas drošību jo problēmas jau sākas tad kad pēkšņi pazūd kāda ģenerējošā jauda vai pārvades līnija, bet saules stacijas neko papildus iedot nevar cik ražo tik ražo it sevišķi pie -20 un janvāra vakarā. Arī vasarā kad šīs saules stacijas radīs pārprodukciju var rasties sistēmas nestabilitāte.
Paskaidrosiet lūdzu sīkāk kā tieši saules elektrostaciju ražotās jaudas saulainās dienās rada sistēmas nestabilitāti? Un par kādu pēkšņu ģenerējošo jaudu zudumu Jūs runājat? Es rūpīgi pārlasīju Jūsu komentāru vairākas reizes un nav skaidrs ko gribat pateikt, divi teikumi bet tik daudz aplamu apgalvojumu. Saules elektrostacijas darbojas pēc iepriekš iestatītiem un saskaņotiem ar sadales tīklu parametriem. To invertoru maksimālā jauda un strāvas stiprums, ko tās var iepludināt tīklā tiek noteikti visai konservatīvi, modelējot jaudas ar drošības rezervi apakšstaciju un vietējā tīkla parametru robežās. Saules parku ražotās jaudas, līdz ar to ir absoluti prognozējams un paredzams lielums, to invertori ideāli tur tīkla frekvenci un “nepeld”. Tur fiziski nevar nākt tīklā nekas neprognozēts vai destabilizējošs. Jā, saules parki palielina energosistēmas drošību, jo papildina lokāli saražotās enerģijas apjomu, kas nav jāimportē no starpsavienojumu līnijām, kā arī ļauj samazināt gāzes rezervju patēriņu no krātuves, kas savukārt ļauj šo gāzi izmantot jaudu kompensācijai TEC’os tieši tajos brīžos, kad enerģijas iegāde caur starpsavienojumiem ir mazāk izdevīga vai apgrūtināta – Jūsu minētajos janvāra vakaros krātuvē pateicoties saules parkiem ir vairāk gāzes nekā ja saules parku nebūtu. Katra saules un vēja parku saražotā kWh uzlabo valsts energodrošību un enerģijas importa/eksporta bilanci. Saules parki ir izkaisīti pa visu valsti un… Read more »
Generējošas jaudas maģiskā veidā nerodas no nekurienes, lai tās būtu spējīgas ražot elektrību tad kad saulesparks (pretēji prognozētam) ražo neko, tās jaudas ir jāuztur ejošā kārtībā. Banāli sanāk ka paralēli ir jāuztur divas sistēmas – viena priekš zaļiem jūsmiņiem, otra kas nodrošinās dzīvi skārbajā realitātē.
Lai labāk saprastu ko tev oponējam nogriez ST vadus un padzīvo tikai un vienīgi no saules paneļiem.
Ir zināma % daļa saules/vēja enerģijas kas gana labi var iederēties kopējā energokatlā, it īpaši ja ir kur to akumulēt ražīgās dienās (un kur tad tas reāli ir?). Bet nu jau visi tik aktīvi skrien zaļā virzienā, kliedzot “urrā” ka bail paliek.
P.S. Pašam ir paneļi uz jumta, tika uzliktas kā tāds amortizātors cenu lēcienam, bet ir arī benzīna ģenerātors, kas bija noderējis dienā pēc vētras.
Tev pašam no kādiem avotiem strāva rozetē nāk?
Tāds pats variants kā Jums. Es gan neredu, ka saules parku uzsādīšana nozīmē aizbērt HES vai nojaukt TEC. Neviens par to nerunā.
Saules parki mazina nepieciešamību importēt enerģiju tajos brīžos, kad tie ražo (aprīlis-oktobris). Pārējā laikā mums ir jāimportē un jāražo ar HES’iem un TEC’iem. Par laimi, pateicoties tam, ka vasarā saules parki jau ražo ievērojamu % no vajadzīgā, gāzes krātuvē taupam gāzi, ko bez saules parkiem arī vasarā tērētu TEC’os, kas amortizē enerģijas cenas arī laikā, kad saule nespīd, jo pārējās valstis dara to pašu. TEC ir efektivitātes logs, kas nozīmē, ka tas nevar strādāt pie zemas noslodzes vienlīdz efektīvi. Taču tas logs nav “pilna jauda vai slēdzam ārā”, TEC jauda ir mērogojama. Vasarā, kad nav jāražo siltums apkurei, tas jebkurā gadījumā ražo mazāk. Līdzīgi kā gāze krātuvē arī ūdens daugavā ir resurss. Jo lielāku jaudu no HES’iem prasam, jo straujāk krītas līmenis krātuvēs. Pirms sabūvējām visus saules parkus, šis bija mūžīgs kompromiss. Ja iestājas sausuma periods, kad Daugavā ūdens ir maz, tad HES’os griezām tikai vienu no hidroagregātiem, bet šobrīd šo ūdens iztrūkumu sausuma periodos kompensē saule. Iepriekš vienīgais kompensācijas veids bija pirkt no biržas.
No hektāra zemes var ievākt ražu iztērējot noteiktu daudzumu naudas sēklā, mehanizētā apstrādē, miglošanā, novākšanā, mēslošanā, transportēšanā. Es neesmu lauksaimnieks, bet vai kāds no vietējiem komentāru lauksaimniekiem var nosaukt kādu kultūru, kas no tā viena hektāra atsit augstāk nosauktos izdevumus?
Taču no tā paša hektāra var ievākt saules enerģijas ražu – pie tam viss kas ir jādra ir laiku pa laikam jāpļauj zāle starp rindām, lai neiemetas krūmi un nesāk noēnot. Arī tā ir raža, kas vajadzīga tautsaimniecībai. Šāds hektārs mazina nepieciešamību iepirkt elektroenerģiju no ārzemēm, uzlabojot tirdzniecības bilanci un palielinot valsts energoneatkarību, kas ir ne mazāk svarīga kā pārtikas importa/eksporta bilance. Īpaši jau tā dēļ, ka pārtiku mēs pērkam no demokrātiskām valstīm, bet gāzi un naftu nē.
> Es neesmu lauksaimnieks,
Tu jau pat nesaproti vai neiedziļinies (vai negribi) par ko ir diskusija – hektāru platību saules panelim var atrast arī “uz jumta” vai kur citur, lauksaimniecību uz jumta (nu labi eksistē kaut kādi hispterprojekti) izveikt nevar..
Ja visu skatās tikai no “ko maksimāli var nopelnīt no viena hektāra” tad tikpat labi var rakt tur ķimiskos atkritumus vai ko tādu..
Neesmu lauksaimnieks, taču tādus pazīstu un viņi burtiski šādās kategorijās izsver katru savu zemes gabalu – kāda ir peļņa no hektāra. Gabali virs 10ha ir interesanti kādai sējamai kultrūrai, bet gabali ap hektāru atmaksājas reti – ķirbji vai melones uz robežas, bet graudi vai kartupeļi tikai tad ja ir vēl arī kur glabāt un tirgot kad ir labākā tirgus cena nevis uzreiz pēc novākšanas. Un izvēlē ķīmisko atkritumu norakšana nepiedalās, jo atļauju saņemšana un ieguldījumi, kas jāveic lai tādu poligonu ierīkotu, t.sk. ģeoloģiskā un hidroloģiskā priekšizpēte, būvdarbi. Nav tas pats kas uzstādīt saules paneļus un invertora konteineru.
Es nekomentēšu pretenzijas pret saules paneļu elektrostaciju izskatu, nešķiet objektīvas vai racionālas diskusijas vērts temats. Kādam patīk, kādam nē. Dažiem laukos pieņemama ir tikai guļbaļku ēka, citiem šķiet, ka ainavā ieguļas arī moderna, ar plašu stikojumu un plakanu jumtu.
> taču tādus pazīstu un viņi burtiski šādās kategorijās izsver katru savu zemes gabalu – kāda ir peļņa no hektāra
..
> ķīmisko atkritumu norakšana nepiedalās, jo atļauju saņemšana un ieguldījumi
Nu lūk, tu uzrakstīji principā to pašu.
Lielai daļai cilvēku, ja ļautu darīt visu to, kas viņiem nes maksimāli ienākumus, to nekādi nekontrolējot – rezultāts būs(-tu) “iespaidīgs”
Jo nu kāpēc mums vispār tad nepieciešami kaut kādi liegumi vai nacionālie parki / teritorijas plānošana? Cilvēks pats “izsver” un ar to pietiek ..
> nešķiet objektīvas vai racionālas diskusijas vērts temats.
Tāpēc arī eksistē dažādas institūcijas/viedokļi/interešu grupas un sfēras, kur skaistāks un pievilcīgāks rezultāts ir risinājums, kas ir pieņemams visiem ..
Tā kā aizvien neredzu sajūsmas spiedzienu iemeslu par šādiem projektiem “lauka vidū”, pretēji, piemēram, kaut vai Viršu realizētais (nerunājot nemaz par veiksmīgiem projektiem citviet pasaulē (pat no tieši šīm pašām kompānijām (skat piemēram salīdzinājumu no fonda portfolio augstāk ar to ko viņi plāno šeit (otrā bilde))).
Es nevienā brīdī neaģitēju, ka Latvijā (ne tikai Cēsu apkārtnē vai GnP teritorijā) būtu jāveido ķīmisko atkritumu norakšanas pologoni. Drīzāk šķita svarīgi norādīt cik nevietā tāds piemērs. Mūsdienu vides aizsardzības prasībām atbilstoša bīstamo atkritumu norakšanas poligona izveide maksātu desmitiem miljonu eiro. Tas būtu nacionāla mēroga projekts, kuram vispirms būtu kādi 5 gadi publiskas apspriedes un ietekmes uz vidi izvērtējumu un pārvērtējumu. To noteikti nevar būvēt katrā pļavā kur pagadās – nepieciešama piemērota, iespējams ļoti reta ģeoloģija un ar visu to neatrastos neviena apkaime, kas nebalsotu pret. Salīdzināt to ar saules paneļu parku vai kādu citu lauksaimniecības zemes izmantojumu ir nekorekti.
> Es nevienā brīdī neaģitēju, .. jāveido ķīmisko atkritumu
Es to arī neapgalvoju, tas bija tikai piemērs par “vairāk piķis no hektāra” ideoloģijas problemātiku, tik pat iespējams varējām apsvērt hašiša audzēšanu kā vairāk ienesīgu lauksaimniecības kultūru.
Taču tev bija viedoklis (momentāni), ka viss ir joks, pat neiedziļinoties..
Pretenzijas pret niecīgu (burtiski 0,0075%) lauksaimniecībai derīgu, bet šobrīd neizmantotu platību izmantošanu saules elektrostacijām sākumā tika pamatotas ar to, ka mums pārtikas importa mazināšana ir daudz svarīgāka nekā enerģijas importa mazināšana. Šo atspēkoju. Kad norādīju, ka zemes īpašniekiem daļu no savas zemes platības izmantot saules parkiem ir ienesīgāk nekā tajā audzēt jebkuru lauksaimniecības kultūru, argumenti pārgāja absurdā, ka tad jau jāizskata arī toksisku ķīmisku atkritumu aprakšana kā peļņas no zemes opcija. Arguments nestrādā, jo kā iepriekš norādīju, poligona ierīkošanas izmaksas un sarežģītība nav līdzvērtīga opcija “griķi vai saules parks”. Tagad ierosinat ka jāizskata pretlikumīgas opcijas. Es tā saprotu, ka vienkārši esat kategoriski pret zemes izmantošanu saules parkiem un esat gatavs ķerties pie arvien absurdākiem piemēriem. Ne tikai saules parks ir izdevīgs zemes īpašniekam, bet tas ir pastarpināti izdevīgs arī kaimiņiem, ko nevar teikt par regulāri miglotiem ar pesticīdu laukiem. Un saules parku platības nekad nepārsniegs pat 0.5% no lauksaimniecības zemes! Jo tik daudz Latvijai burtiski nevajag. Vasarā pa dienu tāda platība ražotu desmitus reižu vairāk elektrības nekā spējam patērēt. 100% elektroenerģijas vajadzības ar tādu daudzumu paneļu tiktu nosegtas no februāra līdz pat novembrim. Pārējā enerģija tiktu eksportēta kaimiņiem, kuriem arī savi saules parki ir. Elektroenerģijas tirgus praktiski sabruktu jau pie… Read more »
> Es tā saprotu, ka vienkārši esat kategoriski pret zemes izmantošanu saules parkiem
Nē, neesmu.
Es esmu pret to, ka kāds kaut ko mēgina pasniegt to. kas nav/nebūs – šajā gadījumā ne bankai, ne īstenotājam, ne būvniekam, ne investīciju fondam neinteresē – ne kādas tur “zaļās lietas / co pēdas nospiedumi” vai valsts enerģētiskās neatkarības, bet gan tikai cik viens ieguldītais eur nesīs atpakaļ..
Vienīgais(-ie), kam patiesi tas rūp (varētu rūpēt) ir cilvēki, kuri ir šādu un citādu projektu tiešā ietekmē. ‘
Neatbalstīt viņu intereses par to, lai šādi projekti tiktu īstenoti maksimāli izdevīgi arī viņiem, ir tuvredzīgi.
p.s.
> .. ko nevar teikt par regulāri miglotiem ar pesticīdu laukiem.
Es ceru, ka ir skaidrs kapēc miglo ar tiem pesticīdiem?
Tas ir tieši tas pats “piķis no hektāra”, ja nemiglotu, tad ražīgums būtu mazāks -> teritorijas/darba vajadzētu (krietni) vairāk ..