Anker savu Prime produktu līniju papildinājis ar interesantu galda lādētāju, kas ļauj pielāgot USB portu jaudu, izmantojot rotējošu pogu. Rezultātā pievienotās ierīces saņems tieši tik daudz enerģijas, cik tām nepieciešams.
Jaunajam Anker Prime Charger lādētājam ir 250W jauda, kas tiek sadalīta starp četriem USB-C un diviem USB-A portiem. Pirmais USB-C ports var nodrošināt līdz 140W jaudu, bet pārējo trīs portu maksimālā jauda sasniegs 100W. Divi USB-A porti nodrošina līdz 22,5W jaudu katrs.
Lādētājs piedāvā četrus dažādus enerģijas sadales režīmus, kurus var regulēt, izmantojot iebūvēto rotējošo pogu vai Anker mobilo lietotni:
- Noklusējuma lādēšanās režīmā tiek automātiski noteiktas pievienoto ierīču jaudas prasības un attiecīgi pielāgota jaudas sadale;
- Portu prioritātes režīms ļauj diviem lādētāja portiem būt svarīgākiem pār pārējiem un saglabāt pilnu jaudu, pat ja ir pievienotas citas ierīces;
- Divu klēpjdatoru režīmā prioritāte tiks piešķirta strāvas padevei diviem pievienotiem klēpjdatoriem, kad tie ir savienoti ar lādētāja pirmajiem diviem USB-C portiem;
- Zemas strāvas režīms samazina jaudu visos portos, lai palīdzētu saglabāt akumulatora darbības laiku regulāri uzlādētām ierīcēm, piemēram, viedtālruņiem.
Papildu tam lādētājs aprīkots ar 2.26 collu LCD ekrāns, kas parāda katra USB-C porta enerģijas patēriņu, kā arī visu pievienoto ierīču kopējo enerģijas patēriņu. Ekrāns sniedz iespēju Anker Prime Charger darboties kā galda pulkstenim, parādot laiku un datumu.
Tad kā tur īsti ir – rotējošais pods (pirmā rindkopa) vai rotējošā poga (trešā rindkopa)? 😂
Kursors, pievērsiet uzmanību rakstu saturam. Pods un poga nav viens un tas pats. Salabojiet.
Ja tiek pieminēta arī portatīvā datora lādēšana, tad nekaitētu piemetināt arī ierīces darbības voltus.
Kļūda salabota, paldies. Tik precīzu informāciju, kā prasi, Anker nekur viegli atrodamā vietā neuzrāda.
klikšķis tepat uz avota, avotā klikšķis uz ierīci, ko apskata, un sadaļā Specifications ir: Single-Port Output1 USB-C1: 9.0V⎓3.0A, 27.0W / 15.0V⎓3.0A, 45.0W / 20.0V⎓5.0A, 100.0W / 28.0V⎓5.0A, 140.0W (140.0W Max); USB-C2 / C3 / C4: 9.0V⎓3.0A, 27.0W / 15.0V⎓3.0A, 45.0W / 20.0V⎓5.0A, 100.0W (100.0W Max); USB-A1 / A2: 5.0V⎓3.0A, 15.0W / 9.0V⎓2.0A, 18.0W / 10.0V⎓2.25A, 22.5W / 12.0V⎓1.5A, 22.5W (22.5W Max).
Tātad – C1 līdz 28 V, C2 līdz 20 V un USB-A: 12 V.
USB-C standarta spriegumi ir no 5 līdz 48 V (5A, 240 W).
Ah, vēl labāk. Tad viņiem ir dažādas produkta landing lapas un ne visās no tām ir norādīta specene. Paldies!
Lūdzu! Arī pamanīju, ka, ja meklē produkta ražotāja lapā, tad ceļš līdz specenei ir ne visai saprotams
Nu diezin vai tā voltāža tiešām kaut ko maina? :) Lūdzu, kādu piemēru. Un es ceru, ka prasto to, tiek apsvērta ideja iegādāties šo produktu.
Lūdzu piemērs: 957-15CK1P-101 240W AC Power Adapter: 20V, 12A; vai cits 150W, 20V, 7.5A
Maina to, ka šāds Anker lādētājs ar 20V līniju un 5A šajos abos gadījumos neder. Tas var aizstāt 90W blokus ar 20V līdz 4.5A.
Un parastāka vulgaris pircēja valodā, kas grib nopirkt smuku lādētāju un pagriezt pogu? :)
Jā, bet priekš kam?
Henrijs varētu tos voltus kaut kur piemetināt, jo, piemēram, MSI laptopiem ir 19.5V standarts, kamēr Apple tik tiešām ir type-C, 28V un 5A. Regulācijas poga šajā gadījumā ir muļķīga, jo pie 28V zemāk par 5A nav nevienam no elektroierīču ražotājiem. Tas pats par 20V līniju un 5A, kas ir pietiekami tikai 65-90W segmentā. Es vēl saprastu, ka to 140W ligzdu ar rulli varētu regulēt voltus no 5V līdz 28V (solis 1V).
Oma likums, Henrij. USB interfeiss ātro uzlādi spēj veikt tikai, ja slēguma ķēde spēj vienoties par augstāka sprieguma pielietošanu. Attiecīgi tāpēc ir visi fast-charge, super fast-charge un citi kabeļi ar dažādiem uzlādes jaudas griestiem. Pats saproti – USB-C spraudnim nav nekāda lielā kontaktu platība, kur spiest baisos ampērus. Attiecīgi, lai spētu sasniegt teorētiskos 240W. būs nepieciešams spriegums, kas krietni augstāks par USB saskarnes “dzimtajiem” +5VDC.
Jebkuram puslīdz viedam aparātam būtu jāspēj vienoties ar lādētāju par optimālu uzlādes režīmu. Tai pat laikā ir kaudze ar visādiem ne īpaši gudriem draņķiem, kas droši prasīs maksimālo, ko lādīzers sniedz un lieki griezīs izlādes/uzlādes ciklus aķim. Esmu pat saskāries ar iekārtām, ko neiesaka slēgt pie fast-charge spējīgas ķēdes, jo iekārta varot paprasīt lielāku spriegumu nekā akumulatora vadības bloks spēj sagremot.
Manās acīs konkrētais produkts ir laboratorijas barošanas bloks ar USB ligzdām. Parastam lietotājam var interesēt kaut ko pagrozīt, bet reāls labums no tā nebūs diži augsts.
Kur jēga? Maksimālo lādēšanas jaudu nosaka pati pievienotā iekārta. Elektroenerģija tiek vadā nevis bāzta no ligzdas puses, bet vilkta no saņēmēja puses. Attiecīgi liec Tu kaut vai tos 140W vai 100. Ja piesprausts tālrunis, tad tas ņems pretī tik cik tam vajag. Savukārt, ja iekārta ir ar mieru ņemt 100W vai 140, tad kur loģika tai griezt nost no lādētāja puses jaudu?
Ja piespraustas vairākas ēdelīgas iekārtas un kāda no tam jāuzlādē visātrāk. Un pārējās pēc tam var lēnam lādēties tālāk.
Jā, tur saskaitot sanāk 140W+3x100W+2×22.5W. Kādam var pieregulēt drusku vairāk sulas
Jā, es arī neredzu lielu jēgu no šādas ierīces. Smuki izskatās mārketinga materiālos, bet praktisku ieguvumu nesniedz gandrīz nekādu.
Neesmu eksperts, bet vai nav tā, ka akumulātoriem ir “veselīgāk” ja tos lādē lēni? Tāpēc, ja tu atstāj telefonu vai jebkādu citu ierīci ladēties uz nakti, tad tev nevajag lai tā uzlādējās triecientempā 15min. Ņemot vērā to, ka daudzu, ne lēto, ierīču kalpošanas laiku ierobēžo tieši akumulātora mužs, šāda ierīce varētu pat atmaksāties.
Par to lieliski prot parūpēties pati uzlādējamā gala ierīce.
Tas ir – tavs telfons zin, ka tam naktī nav jāuzlādējās 15min, bet var to darīt čilā? Vau! Tev laikam ir IPHONE?
Manuprāt, visi telefoni šobrīd prot “gudri” vai adaptīvi uzlādēties.
Nez, mans Samsung Note 10 un mīļotās S24 Ultra Max arī naktī mauc ātro uzlādi un nepilnas stundas laikā ir pilns. Butu forši, ja pieslēdzot kabeli ar slaideri varētu pateikt, cik ātru uzlādi man vajag. Vai arī iestatīt, lai naktī lādē ar lēnāko iespējamo.
Neredzu jēgu. Kā jau minēju, normāli mūsdienīgi telefoni paši prot uzlādēties adaptīvi, lai nebojātu akumulatorus.
Tos sauc par A (ampērs jeb strāva). W Vati ir patērētā, saražotā enerģija džoulos. V ir spriegums jeb ar kādu spēku pa līniju tiek grūsti A (ampēri). Svarīgākais produktos ir tieši ampēri ar ko izsalkušās iekārtas pabarot. Spriegums ir sekundārs. Sareizinot šīs abas vienības rezultāts ir W vati.
Patīk kad man skaidro elektrotehnikas pamatus. Lūdzu turpiniet.
Man skolā mācīja, ka stravas spēks ir tieši tie Amperi, bet Voltus var pielīdzināt ātrumām mehānikā vai hidraulikā. Bet es neesmu “eksperts”.
Amēri ir strāvas stiprums. Savukārt voltus var pielīdzināt nevis ātrumam, bet spiedienam mehānikā. Vara stieplis aprakstīja Vata likumu, kuru izmantojot no strāvas stipruma un voltāžas var aprēķināt uzlādes jaudu. Es gan runāju par ko citu – jauda, ar kādu iekārta lādējas tiek noteikta iekārtas (patērētāja) pusē. Tu vari piespraust savu bezvadu peli lādēties pie portatīvā datora lādētāja (180W), bet tas to peli ātrāk neuzlādēs nekā viņa spēj, jo pele kā patērētājs velk no vada 1A, 5V un lādējas ar max 5W. Attiecīgi regulēt uzlādes jaudu lādētāja pusē ir diezgan bezjēdīgi. Šis ir fundamentāls elektrisko ķēžu izpratnes jautājums – jo regulāri nākas saskarties ar cilvēkiem, kas uzskata, ka piespraužot peli pie lieljaudas 180W USB-C lādētāja, pele uzsprāgs vai aizdegsies, jo lādētājs tajā nabadzītē mēģinās bāzt savus 180 W. Tīri teorētiski, lādēt iekārtu ar mazāku jaudu nekā tā pieprasa var būt saudzīgāk pret iekārtas akumulatoru, taču praktiski no pašas iekārtas puses uzlādes jauda jau ir noteikta pietiekami konservatīvi lai nepārsniegtu akumulatora pasīvās dzesēšanās iespējas. Daļa jaudas tiek patērēta BMS’ā, līdz ar to lādējot ar mazāku jaudu – ilgāk, krītas uzlādes efektivitāte, lielāka daļa enerģijas tiek patērēta nelietderīgi. Tā piemēram, to pašu peli lādējot vienu stundu ar 5W, akumulatorā nonāks aptuveni 4,25Wh. Turpretī… Read more »